Iecelt amatā ar Saeimas balsojumu

Saeima kā augstākā tautas vēlētā institūcija Latvijas Republikā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un citiem tiesību aktiem ar savu balsojumu amatā ievēlē, ieceļ un apstiprina virkni nozīmīgāko valsts amatpersonu – Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru kabineta locekļus, tiesībaizsardzības un drošības institūciju, Valsts kontroles, Latvijas Bankas un citas augstākās amatpersonas. Deputātu ziņā ir arī to atlaišana no amata.    

Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos pārstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu. Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības - viņš var iesniegt Saeimai izskatīšanai likumu projektus. Valsts prezidents ir valsts bruņoto spēku augstākais vadītājs.

Latvijas Satversme nosaka: Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu un nav Latvijas un vēl kādas valsts dubultpilsonis. Taču tas nav vienīgais kritērijs. Valsts prezidenta ievēlēšanas likums paredz, ka Valsts prezidenta amatā nevar ievēlēt personu, kura:

1. likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu;
2. izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
3. ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta;
4. Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības vai ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī;
5. ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;
6. pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
7. ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Kandidatūras Valsts prezidenta amatam parlamenta deputāti iesniedz rakstveidā Saeimas Prezidijam ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Kandidātam ar savu parakstu Saeimas Prezidijam jāapliecina, ka viņš ir piekritis izvirzīšanai.

Saeimai ir tiesības arī atlaist Valsts prezidentu. Tam nepieciešams ne mazāk kā puses visu parlamenta locekļu priekšlikums, par ko, balsojot slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoties ievēlē jaunu Valsts prezidentu. Valsts prezidents par atlaistu ir uzskatāms arī tad, ja ir rosinājis Saeimas atlaišanu, bet tautas nobalsošanā par šo iniciatīvu vairāk nekā puse no nodotām balsīm ir pret to.

"Lielākajā daļā Eiropas valstu Valsts prezidenta atlaišanai ir nepieciešams juridisks pamatojums. Latvijas Satversme tādu neparedz. "

Lielākajā daļā citu Eiropas valstu konstitūciju ir noteikts, ka Valsts prezidenta atlaišanai ir nepieciešams juridisks pamatojums. Latvijas Satversme tādu neparedz. Saeima var atlaist Valsts prezidentu arī politisku iemeslu dēļ, pat ja Valsts prezidents nav izdarījis nekādu pārkāpumu.

Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiek, ja esošais Valsts prezidents:

1. ir atlaists;
2. nomirst;
3. atsakās no amata.

Valsts prezidenta demisiju Latvijas likumi paredz netieši. Satversmes 52.pants nosaka: "Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts prezidentu." Ņemot vērā, ka Valsts prezidentu Latvijā ievēlē parlaments, atkāpšanās gadījumā demisijas rakstu jeb atteikšanos no amata prezidentam būtu jāiesniedz Saeimai. Parasti iemesli, kuru dēļ no amata atsakās valstu prezidenti, ir nespēja pilnvērtīgi pildīt amata pienākumus saistībā ar veselības stāvokli, ģimenes problēmām, politiskā režīma maiņu. Taču prezidenta demisija var būt arī kā līdzeklis, lai izvairītos no sagaidāma impīčmenta – valsts vadītāja atlaišanas par likuma vai ētikas normu pārkāpumiem , kā to 1974.gadā izdarīja ASV prezidents Ričards Niksons saistībā ar tā dēvēto Votergeitas skandālu. 2007.gadā tikai mēnesi pirms savu amata pilnvaru beigām, pēc vienošanās ar prokuratūru atzīstot savu vainu seksuāla rakstura noziegumos, demisionēja Izraēlas prezidents Moše Kacavs. Šī atzīšanās sākotnēji ļāva viņam izvairīties no cietumsoda, taču vēlāk tiesa viņam piesprieda septiņus gadus ieslodzījumā.

Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas Prezidijs

Saeimas priekšsēdētājs ir otra augstākā amatpersona. Tā reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, raugās, lai tās notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Gadījumā ja Latvijas Valsts prezidents ir ārpus valsts vai nespēj pildīt savus pienākumus, Saeimas priekšsēdētājs kļūst par tā pienākumu izpildītāju. Priekšsēdētāju Saeima ievēlē savā pirmajā sēdē no ievēlēto deputātu vidus.

Jaunievēlētais parlaments parasti savā pirmajā sēdē no deputātu vidus ievēlē Saeimas Prezidiju – institūciju, kura nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimā, dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem. Tāpat Prezidijs pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus un veic citas organizatoriskās funkcijas.

"Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām. "

Saeimas Prezidijs sastāv no Saeimas priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, Saeimas sekretāra un viņa biedra. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par ievēlētu Saeimas Prezidijā uzskatāms kandidāts, kas attiecīgā posteņa ieņemšanai ieguvis visvairāk balsu, turklāt "par" nodoto balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu (priekšlikuma pieņemšanai "par" balsīm jābūt vairāk nekā "pret" un "atturas" balsīm kopā).

Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās. Saeimas Prezidijs darbojas nepārtraukti visu Saeimas pilnvaru laiku.

Prezidija locekli var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc paša Prezidija locekļa vai balsu skaitītāja rakstveida iesnieguma vai arī pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma. Saeimas Prezidija loceklis uzskatāms par atlaistu, ja par to savākts klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums.

Ministru prezidents un ministri

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Ministru kabineta jeb valdības vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr šis ir politiski visnozīmīgākais amats Latvijā. Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un nodrošina vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

Saskaņā ar Satversmi Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, kad ir iepazinies un atzinis par pieņemamu amata pretendenta iesniegto deklarāciju par iecerēto Ministru kabineta darbību. Taču Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Tāpēc Ministru kabinets stājas pie amata pienākumu pildīšanas tikai pēc tam, kad Saeima ir noklausījusies Ministru prezidenta kandidāta ziņojumu par Ministru kabineta sastāvu, iepazinusies ar jaunveidojamās valdības deklarāciju un ir izteikusi tam uzticību ar savu balsojumu. Ministru prezidents un viņa kabinets uzskatāms par apstiprinātu, ja par to nobalsojis vairākums jeb vismaz 51 deputāts.

"Ministru prezidents oficiāli ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr šis ir politiski visnozīmīgākais amats Latvijā. "

Ministru prezidentu un viņa vadīto kabinetu var atlaist Saeima, izsakot neuzticību. Šādu Saeimas lēmuma projektu var iesniegt Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Lai atlaistu Ministru prezidentu, nepieciešams klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums.

Uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies arī šādos gadījumos:

1. līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi;
2. ja Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam, nav izteikusi prasīto uzticību;
3. ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;
4. Ministru prezidenta nāves gadījumā.

Ministra demisiju jeb atkāpšanos no amata ir tiesīgi pieprasīt Ministru prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti. Arī pats ministrs var atkāpties no amata, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ministru prezidentam.

Demisionējot Ministru prezidentam, viņš demisijas rakstu iesniedz Valsts prezidentam. Ministru kabinets ir atkāpies no savu pienākumu pildīšanas, tomēr, ja Saeima nav lēmusi citādi (nav uzdevusi kādam šo amatu pagaidām pildīt), Ministru kabineta locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz tam brīdim, kamēr Saeima izsaka uzticību jaunam Ministru kabinetam.