Iecelt amatā ar Saeimas balsojumu (III)

Tiesiskums, valsts drošība un laba pārvaldība ir valsts pamatvērtības. Ņemot vērā to nozīmīgumu, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāji nonāk amatā un tiek atcelti no tā ar Saeimas balsojumu.

Ģenerālprokurors un prokurori

Ģenerālprokuratūra ir valsts institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir organizēt un uzraudzīt prokuratūras sistēmas darbību, kā arī veikt sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanu.

Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumiem un nodrošināt ar tiem saistīto lietu izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā. Prokuratūra uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem. Prokurori Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uztur valsts apsūdzību krimināllietās visās Latvijas Republikas tiesās.

Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem. Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs.

Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu ar nevainojamu reputāciju, Latvijas pilsoni, kurš ieguvis augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu. Kandidātam jābūt ne mazāk kā piecus gadus strādājušam Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus strādājušam apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.

"Ģenerālprokuratūra organizē un uzrauga prokuratūras sistēmas darbību, kā arī veic sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanu."

Ģenerālprokuroru saskaņā ar Prokuratūras likumu amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu (priekšlikuma pieņemšanai "par" balsīm jābūt vairāk nekā "pret" un "atturas" balsīm kopā) pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu. Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ģenerālprokuroru no amata var atlaist Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu pēc Augstākās tiesas plēnuma atzinuma, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarotam Augstākās tiesas tiesnesim, veicot pārbaudi, konstatēts kāds no likumā minētajiem atlaišanas iemesliem: ģenerālprokurors neatbilst amata ieņemšanai noteiktajām prasībām, ir partijas vai politiskas organizācijas biedrs, nav ievērojis kādu no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, pieļāvis apkaunojošu rīcību, kura nav savienojama ar viņa amatu.

Prokurorus un virsprokurorus atbrīvo vai atlaiž no amata ģenerālprokurors likumā noteiktajos gadījumos.

Ģenerālprokurora pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:

1. ja Saeima ievēlējusi, iecēlusi vai apstiprinājusi viņu citā amatā, vienlaikus atbrīvojot no iepriekšējā amata;
2. ja beidzies likumā noteiktais pilnvaru termiņš;
3. ja spēkā stājies notiesājošs spriedums;
4. ja iestājusies nāve;
5. pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš Augstākajai tiesai un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata.

Ģenerālprokurora pilnvaras izbeidzas arī, ja Saeima likumā noteiktajā kārtībā viņu atlaiž no amata vai atbrīvo no amata saistībā ar veselības stāvokli, kas neļauj viņam tālāk pildīt pienākumus, un to ir apstiprinājusi (konstatējusi) Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteikta kompetenta medicīniskā komisija. Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi. 

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks

SAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša nemilitāra valsts drošības iestāde. Tās galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. SAB veic pats un kontrolē NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību, izsniedz speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. SAB ir operatīvās darbības subjekts – iestāde, kuras amatpersonām ir ar likumu noteiktas pilnvaras savu funkciju īstenošanai izmantot īpašas atklātas un slepenas darbības metodes, tajā skaitā veikt personu izsekošanu, telefonsarunu noklausīšanos, atklāti vai slepeni pārbaudīt telpas, teritorijas, transportlīdzekļus.

SAB direktors, lai nodrošinātu likumā, Nacionālās drošības koncepcijā un Nacionālās drošības plānā noteikto uzdevumu realizāciju un mērķu sasniegšanu, nosaka paša vadītās un citu valsts drošības iestāžu prioritātes un šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus izlūkošanas jomā, koordinē valsts drošības iestāžu sadarbību, nodrošina saņemtās informācijas analīzi, nosaka un kontrolē valsts drošības iestāžu sadarbību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem. Satversmes aizsardzības biroja direktors ir personiski atbildīgs par valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu.

"SAB ir nemilitāra valsts drošības iestāde, kura veic ir izlūkošanu, pretizlūkošanu un valsts noslēpuma aizsardzību."

Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balstu vairākumu pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Par Satversmes aizsardzības biroja direktoru var būt persona, kurai ir vismaz 18 gadu, Latvijas pilsonība, kura nav saukta pie kriminālatbildības un nav bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kura nav darbojusies PSRS vai LPSR specdienestos un Latvijas neatkarībai naidīgās organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra. SAB direktora amata pretendentam nepieciešama augstākā juridiskā izglītība un vismaz triju gadu darba pieredze amatā, kurš nav zemāks par Latvijas Republikas valsts drošības iestādes operatīvās struktūrvienības vadītāja vai viņa vietnieka posteni. Nepieciešama pirmās kategorijas pielaide valsts noslēpumam.

Likumā nav noteikti gadījumi, kādos Nacionālās drošības padome rosina Saeimu atbrīvot SAB direktoru no amata vai viņš šo amatu atstāj automātiski. Nacionālās drošības padomes sastāvā ietilpst Valsts prezidents, kurš ir arī tās vadītājs, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs un iekšlietu ministrs. Padomes lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu absolūto balsu vairākumu.

Satversmes aizsardzības biroja parlamentāro kontroli veic Saeima un Saeimas Nacionālās drošības komisija. SAB direktors par biroja darbību sniedz pārskatus Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

KNAB priekšnieks

KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras galvenais uzdevums ir korupcijas novēršana un apkarošana, kā arī politisko partiju finanšu kontrole. KNAB ir operatīvās darbības subjekts.

Biroja darbu vada biroja priekšnieks. Viņš apstiprina iestādes darbības plānu un ir atbildīgs par tai noteikto funkciju izpildi, kā arī nosaka biroja amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus.

KNAB priekšnieka amata pretendentam jāatbilst šādām prasībām:

1. ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;
2. pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;
3. ieguvis augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, no tās vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;
4. nav sasniedzis likumā noteikto pensijas vecumu;
5. nav sodīts par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
6. nav notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
7. nav saukts pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz attaisnojoša pamata;
8. nav darbojies PSRS, LPSR, kā arī Eiropas Savienībā vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā neietilpstošu valstu specdienestos;
9. nav un nav bijis ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;
10. atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Uz KNAB priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu un izveido biroja priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju, kuru vada Valsts kancelejas direktors un kuras sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks vai viņu pilnvarotas amatpersonas. Biroja priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

KNAB centrālā aparāta amatpersonas ieceļ amatā vai atbrīvo no tā biroja priekšnieks. Pēc biroja teritoriālo nodaļu vadītāju ieteikuma KNAB priekšnieks ieceļ amatā vai atbrīvo no tā arī šo nodaļu amatpersonas.

Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1. pēc paša vēlēšanās;
2. saistībā ar pārbaudes neizturēšanu;
3. saistībā ar darba līguma termiņa izbeigšanos;
4. ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;
5. ir iesaistījusies politiskā organizācijā;
6. sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgās amatpersonas atstāšanu amatā ir pieņemts pamatots lēmums;
7. saistībā ar biroja vai amata likvidāciju, kā arī amatpersonu skaita samazināšanu;
8. saistībā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;
9. saistībā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;
10. piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;
11. saistībā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;
12. par neatbilstību ieņemamam amatam;
13. saistībā ar personas nāvi.

Ja pret KNAB amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana, biroja priekšnieks atstādina to no amata pienākumu izpildes. Biroja priekšnieku minētajos gadījumos no amata atstādina ģenerālprokurors.

Spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj veikt KNAB priekšnieka novērtēšanu. Tas attiecas uz trim situācijām: ja ir aizdomas, ka viņš ir iesaistījies politiskā organizācijā, pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai ja radies pamats aizdomām par neatbilstību ieņemamajam amatam. Lai izvērtētu minētos iemeslus, kas var būt par pamatu biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, Ministru kabinets izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Komisijas sastāvā ir arī Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Lēmumus komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas vadītāja balss. Komisija savu atzinumu iesniedz Ministru prezidentam. Gala lēmumu par KNAB priekšnieka atlaišanu vai atstāšanu amatā nosaka politiķi – Saeimas deputāti balsojot.

"KNAB ir valsts pārvaldes iestāde, kuras galvenais uzdevums ir korupcijas novēršana un apkarošana, politisko partiju finanšu kontrole."

Valsts kancelejas vadīta darba grupa ir izstrādājusi jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojektu. Tā secinājusi, ka spēkā esošais KNAB likums nesniedz pietiekami skaidru regulējumu saistībā ar biroja priekšnieka darbības novērtēšanu un atbrīvošanu no amata, kā arī viņa disciplināro atbildību. Likumprojektā paredzēts, ka KNAB ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar Ministru prezidenta starpniecību.

Saskaņā ar likumprojektu, ja tiek konstatēts, ka biroja darbība nav pietiekami efektīva, Saeima vai tās atbildīgā komisija, Ministru kabinets, Ministru prezidents vai ģenerālprokurors var lūgt KNAB likumā paredzētās komisijas atzinumu, uz kura pamata Saeima lemj par turpmāko rīcību, tostarp, ja nepieciešams, parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Likumprojekts paredz noteikt konkrētu pamatu atbrīvošanai no amata, mehānismu atbrīvošanas pamata izvērtēšanai un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisija izvērtē atbrīvošanas pamatu un sniedz atzinumu Saeimai, kas lemj par turpmāko rīcību. Saeimas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams tiesā. Par likumprojekta pieņemšanu vēl jāpanāk politiska vienošanās.