Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darbības ar publiskajām finansēm, vērtspapīriem, privātiem un publiskiem noguldījumiem, kā arī valsts un pašvaldību resursiem tiek uzraudzītas. Valsts šo funkciju deleģējušas kontrolējošām institūcijām, un to vadītājus pilnvaro Saeima ar savu balsojumu.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Par finansēm, to kontroli un izlietojumu atbildīgās iestādes, par kuru vadītāju nonākšanu amatā un atcelšanu no tā balso Saeima, ir Latvijas Banka (LB), Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Valsts kontrole (VK).
Latvijas Bankas prezidents un padomes locekļi
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka – neatkarīga iestāde, kas nosaka un īsteno monetāro politiku, uztur cenu stabilitāti, pārvalda ārvalstu valūtas un zelta rezerves, emitē skaidro naudu, nodrošina starpbanku norēķinu sistēmu darbību, apkopo finanšu statistiku. To nosaka likums "Par Latvijas Banku" un ES valstu centrālo banku darbību regulējošie tiesību akti.
LB pārvalda bankas padome astoņu locekļu sastāvā un valde. Bankas padomi vada bankas prezidents vai viņa vietnieks. Prezidents atbild par padomes darba sekmīgu organizāciju, apstiprina Latvijas Bankas struktūru, pieņem darbā un atbrīvo no darba bankas darbiniekus. Bankas prezidents pārstāv LB attiecībās ar citām bankām, valsts un pašvaldību iestādēm Latvijā, starptautiskajām finanšu un kredīta organizācijām.
LB prezidenta amata kandidāta izraudzīšanās, ievēlēšana un atlaišana no amata ir politisks lēmums. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Saeima LB prezidentu amatā ievēlē un no tā atceļ pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Priekšlikuma pieņemšanai nepieciešams klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums (priekšlikuma pieņemšanai "par" balsīm jābūt vairāk nekā "pret" un "atturas" balsīm kopā). Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi. Viņu var pārvēlēt atkārtoti.
"Latvijas Banka ir neatkarīga iestāde, kura nosaka un īsteno monetāro politiku, uztur cenu stabilitāti, pārvalda ārvalstu valūtas un zelta rezerves."
Arī LB prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc LB prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Saeima uz sešiem gadiem.
Pirms termiņa atbrīvot LB prezidentu, viņa vietnieku un padomes locekli no amata Saeima var tikai tad, ja ir saņemts minēto amatpersonu personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata, tās ir izdarījušas smagu pārkāpumu, attiecībā uz tām ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidents vai Eiropas Centrālo banku padome Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Eiropas Kopienu tiesā. Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valdes locekļus atbrīvo no amata ar bankas padomes lēmumu.
FKTK priekšsēdētājs un viņa vietnieks
FKTK ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību. FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti. Komisija sniedz Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai apkopotu informāciju par situāciju finanšu un kapitāla tirgū. To paredz īpašs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums.
FKTK pārvalda padome, kura sastāv no pieciem padomes locekļiem: komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un trim padomes locekļiem, kas vienlaikus ir arī komisijas departamentu direktori. Priekšsēdētājs vada komisiju un atbild par tās darba organizāciju, pieņem darbā un atbrīvo no tā komisijas darbiniekus. Priekšsēdētājs pārstāv komisiju attiecībās ar valsts institūcijām, finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un starptautiskajām organizācijām.
Priekšsēdētāju un viņa vietnieku pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma amatā ieceļ un atbrīvo no tā Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Šo amatpersonu pilnvaru laiks ir seši gadi. Tās var pārvēlēt atkārtoti.
Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo FKTK priekšsēdētājs.
"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir valsts iestāde, kura pārrauga banku, apdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu darbību."
Par padomes locekli var būt persona ar nevainojamu reputāciju, kurai ir vismaz piecu gadu darbības pieredze finanšu un kapitāla tirgus jomā. Par padomes locekli nevar būt par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodīta persona neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Liegums ieņemt šo amatu ir noteikts arī personām, kurām bijušas atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību.
Pirms termiņa Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku no amata tikai tādā gadījumā, ja:
Valsts kontrolieris un VK padomes locekļi
VK atbilstoši Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā. VK, veicot finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kontrolē valsts un pašvaldību iestāžu budžeta līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar šo iestāžu mantu, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos. Par savas darbības rezultātiem VK ziņo Saeimai un Ministru kabinetam.
VK sastāvā ir valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, Valsts kontroles revīzijas departamenti un atbalsta struktūrvienības. VK padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, kurš vienlaikus ir padomes priekšsēdētājs, un seši Valsts kontroles padomes locekļi, kuri pilda revīzijas departamentu direktoru amatus.
Valsts kontrolieris pārstāv VK, vada tās darbu, ieceļ amatā Valsts kontroles revīzijas departamentu direktorus, ir VK padomes priekšsēdētājs.
"Valsts kontrole ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde Latvijā, kura kontrolē valsts un pašvaldību iestāžu ieņēmumus, izdevumus un rīcību ar šo iestāžu mantu."
Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta sektora vadītāja amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kurš brīvi pārvalda valsts valodu, ir ieguvis augstāko izglītību un kura profesionālā kvalifikācija un pēdējo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoša Valsts kontroles uzdevumu veikšanai.
Liegums ieņemt minētos amatus noteikts personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu, pēdējo triju gadu laikā bijušas Ministru kabineta locekļi, pēdējo triju gadu laikā bijušas vēlētos amatos politiskajās organizācijās. Tāpat uz valsts kontroliera posteni pretendēt nevar personas, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); vai agrāk izdarījusi šādu noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas. Kandidēšanas liegums noteikts arī personām, kuras strādājušas PSRS, LPSR vai ārvalstu specdienestos un bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegtu organizāciju dalībnieki pēc šo organizāciju aizliegšanas.
Kandidatūras valsts kontroliera amatam, atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam, iesniedz Saeimas deputāti. Minimālais iesniedzēju skaits nav noteikts. Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Valsts kontroles padomes locekļu amata kandidātus apstiprināšanai Saeimā iesaka valsts kontrolieris. Valsts kontroliera un padomes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi; viena un tā pati persona nevar šos posteņus ieņemt vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Valsts kontrolieri, kā arī Valsts kontroles padomes locekļus pirms termiņa no amata atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata krimināllietā. Lēmums par atbrīvošanu ir pieņemts, balsojumā piedaloties vismaz pusei Saeimas deputātu un par to nobalsojot klātesošo parlamentāriešu absolūtajam vairākumam.
