Sociālais dzīvoklis nav vienīgā palīdzība un pašvaldības īres dzīvokļa iespēja (I)

Ļoti bieži padomu par tiesībām uz sociālo dzīvokli lūdz ģimenes ar bērniem un vientuļās māmiņas. Pašvaldībās, kuru pienākumos ietilpst dzīvokļu jautājumi, uzsver: tā iegājies, ka dzīvokļu problēmu risinājumi daudziem saistās tikai ar priekšstatu par sociālajiem dzīvokļiem, taču iedzīvotāji var iegūt ne tikai sociālā dzīvokļa īres tiesības, kam ir sava specifika, bet pašvaldības dzīvokļa īres tiesības arī citos gadījumos.

Pašvaldību iespējamo palīdzību dzīvokļu problēmu risināšanā nosaka vairāki likumi un attiecīgi pašvaldību saistošie noteikumi. Tomēr galvenais jautājums ir par to, vai šo palīdzību iedzīvotājiem pašvaldības var reāli īstenot.

Saziņā ar pašvaldībām, kurām LV portāls lūdza informāciju, īpaši uzsverot vienas sociālās grupas (ģimenes ar bērniem un vientuļās māmiņas) vajadzības un regulāro interesi tieši par sociālajiem dzīvokļiem, speciālisti Rīgā un Daugavpilī norādīja arī uz likumu "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā", kas paredz dažādu palīdzību, tostarp arī sociālos mājokļus. Likuma 11.pants "Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība" nosaka: pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām", likuma "Par dzīvojamo telpu īri" un likuma "Par dzīvokļa īpašumu" noteikumus.

"Palīdzību sniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā persona deklarējusi savu dzīvesvietu."

Savukārt šā likuma 22.pants vēl atsevišķi pasaka: sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" noteiktajā kārtībā. Īres dzīvokļu "palīdzības pakete" ir savstarpēji saistīta. Likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.pantā ir teikts, ka sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta. Un tad ir jābūt vēl kādam no uzskaitītajiem nosacījumiem.

Likumā "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" ir noteikts, kam vispirms ir tiesības uz palīdzību: tās ir personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība (13.pants), un personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (14.pants). Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var paredzēt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14.pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu. Tas ir minēts likuma 15.pantā (Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā).

Kā redzams, ir gana daudz normatīvo aktu, kuros orientēties bez juridiskajām zināšanām būs grūti.

Tāpēc iedzīvotājam visvienkāršāk būtu mēģināt rast skaidrību, iepazīstoties ar savas pašvaldības attiecīgajiem saistošajiem noteikumiem. Svarīgi zināt, ka likums "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" paredz: palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Likumā gan ir noteikti atsevišķi izņēmuma gadījumi.

Pašvaldībās īpaši norāda uz vienu no palīdzības piešķiršanas kritērijiem – uz to ir tiesības maznodrošinātām ģimenēm. Tā ir paredzēts likumos un attiecīgi arī pašvaldību saistošajos noteikumos.

Palīdzības iespējas maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem 

Rīgā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanai tiek sniegta, ievērojot jau minētos likumus un Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošos noteikumus Nr.80 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa informē, ka maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni, ir tiesības saņemt dažāda veida palīdzību. Pēc likumos un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem šīs ģimenes var saņemt gan pašvaldības īres dzīvokli (īres maksa tiek aprēķināta atbilstoši apsaimniekošanas izmaksām, tā parasti ir zemāka par privāto namīpašnieku prasīto), gan arī īrēt sociālo dzīvokli, kā arī, vēršoties sociālajā dienestā, tām ir iespēja saņemt mājokļa pabalstus.

Rīgā no daudzajiem dzīvokļu reģistriem viens - 13.reģistrs - ir sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai.

Kādos gadījumos maznodrošināta ģimene ar bērniem var pretendēt uz palīdzību?

Rīgā palīdzības saņemšanai reģistrē maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes un ģimenes ar bērnu invalīdu, kuram nav nodrošināta atsevišķa istaba, ja tām vismaz pēdējos piecus gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir deklarēta Rīgā un ģimene uz īres līguma pamata lieto dzīvojamo telpu Rīgā. Tai nedrīkst piederēt nekustamais īpašums, izņemot, ja daudzbērnu ģimene lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli – tad reģistrēties dzīvokļu rindā var, ja savu dzīvokli pēc palīdzības saņemšanas ģimene piekrīt atdāvināt pašvaldībai.

Tātad šis dzīvoklītis tad nonāk pašvaldības īpašumā un tiek izīrēts cilvēkam, kuram vajag vienistabas dzīvokli. Ģimenei (personai) nedrīkst būt īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar telpu lietošanu, parādu par savu īpašumu vai no valsts vai pašvaldības īrētu dzīvokli, skaidro D.Āboliņa.

Daugavpils pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas vadītāja Marija Liniņa norāda, ka, pamatojoties uz likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un Daugavpils pilsētas domes 2007.gada 25.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.31 "Par Daugavpils pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem tiek uzņemtas uzskaitē nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, t.sk. sociālo, un tā reģistrācijas secībā tiek izīrēta šādos gadījumos, kad

1. neatliekami sniedzama palīdzība, t.sk. ar bērniem (bez uzskaites, uzreiz);
2. palīdzība sniedzama pirmām kārtām:

• personām, kuras saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, t.sk. ar bērniem;
• personām, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, t.sk. ar bērniem;
• bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības (pēc pilngadības sasniegšanas, kad jau ir savi bērni);
• maznodrošinātām personām, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja viņiem ir ģimenes, t.sk. ar bērniem;
• personām, kuru īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī, t.sk. ar bērniem;

3. palīdzība sniedzama vispārējā kārtībā iedzīvotājiem, kuri nepārtraukti pēdējo desmit gadu laikā  ir deklarējuši savu pamatdzīves vietu un kuri īrē tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, ja turklāt tās ir:

• maznodrošinātas personas, kuras audzina bērnu invalīdu;
• maznodrošinātas personas (ģimenes),  kuras   audzina   trīs  un  vairāk nepilngadīgus bērnus, kuras īrē dzīvojamo telpu  (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu) vai arī īrē  tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem;

4. palīdzība sniedzama īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo dzīvojamo telpu un apmaiņas rezultātā ir piešķirama dzīvojamā telpa ar mazāku platību vai zemāku labiekārtojuma līmeni, t.sk. ar bērniem.

Rēzeknes pilsētā nav sociālo dzīvojamo māju, bet pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi tiek piešķirti saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes saistošajiem noteikumiem "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Rēzeknes pilsētā" un saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā," informē Rēzeknes pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Sondore-Strode.

"Izīrējot sociālo dzīvojamo telpu, var tikt ņemti vērā arī konkrētas ģimenes citi faktiskie un tiesiskie apstākļi."

Rēzeknē pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi tiek piešķirti rindas kārtībā. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.pantā minētajām personām, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, uz dzīvokli var pretendēt un tiek reģistrētas arī:

• maznodrošinātas personas, kuras ir izliktas no īrētās dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu (izņemot personas, kuras tiesības uz dzīvojamo telpu zaudējušas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.¹panta pirmajā daļā minētajiem īres līguma pārkāpumiem) un atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹pantā noteiktajai personu kategorijai;
• maznodrošinātas personas, kuras īrē dzīvokli denacionalizētā mājā, ja denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks (denacionalizētā māja ir atgūta pirms 7 gadiem vai senāk) ir pieņēmis lēmumu veikt kapitālo remontu un nevar to veikt, īrniekam dzīvojot mājā, saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.⁴pantu un ja tās atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹pantā noteiktajai personu kategorijai;
• maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;
• maznodrošinātas personas (ģimenes), ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgais bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai arī maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
• maznodrošinātas darbaspējīgas personas.

Kas var pretendēt uz sociālo dzīvokli?

Daugavpilī (atbilstoši normatīvajiem aktiem) uz sociālo dzīvojamo telpu var pretendēt ģimenes ar nepilngadīgajiem bērniem atbilstoši jau minētajiem kritērijiem un nosacījumiem, kādi ir uzņemšanai uzskaitē nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu. Izīrējot sociālo dzīvojamo telpu, var tikt ņemti vērā arī  konkrētas ģimenes citi faktiskie un tiesiskie apstākļi, piebilst Dzīvokļu nodaļas vadītāja M.Liniņa.

Jelgavas pilsētas domes Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja vietnieks Edijs Mercs, atbildot uz LV portāla interesi tieši par sociālajiem dzīvokļiem, vērš uzmanību uz to, ka tie ir tikai neliela daļa no visiem pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem, proti, tie, kuriem dome ir noteikusi sociālā dzīvokļa statusu.

Pašvaldības saistošie noteikumi Nr.11-21 "Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība" attiecībā uz sociālajiem dzīvokļiem nosaka, ka 6.reģistrā (sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā izīrēšanai) reģistrē:

• maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.²pantu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu (ja tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi; ja ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds);
• maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem (ja tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi; ja ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds);
• bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā;
• maznodrošinātas personas (ģimenes), pensionārus vai invalīdus, kuri īrē pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošu dzīvojamu telpu un izteikušas vēlēšanos līdzšinējās dzīvojamās telpas vietā īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu un kuri rakstiski apņemas 2 nedēļu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu atbrīvot un nodot pašvaldībai iepriekš īrēto dzīvojamo telpu;
• pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;
• 1. un 2.grupas invalīdus, kuriem nav apgādnieku;
• maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras audzina bērnu invalīdu.

Jēkabpilī pašvaldības dzīvokļus piešķir, pamatojoties uz likumu "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā", sociālos dzīvokļus - saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes 2004.gada 3.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.9 "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām Jēkabpils pilsētas pašvaldībā", informē Jēkabpils sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs. Saistošie noteikumi Nr.9 paredz, ka personu (ģimeni) var atzīt par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli ar atvieglotiem nosacījumiem, ja tā ir:

• ģimene, kura audzina 3 (trīs) un vairāk nepilngadīgus bērnus;
• persona (ģimene), kura audzina vienu vai vairākus bērnus invalīdus;
• ģimene, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;
• atsevišķi dzīvojošs invalīds, kuram nav apgādnieka;
• atsevišķi dzīvojoša pensijas vecuma persona, kurai nav apgādnieka;
• politiski represēta persona;
• bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes vai audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa;
• persona (viens no vecākiem, aizbildnis), kura viena audzina vienu vai vairākus nepilngadīgus bērnus.

Likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikts, ka par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets. Valstī trūcīgā statusa piešķiršanai minimālo ienākumu līmenis uz vienu cilvēku šogad nav mainīts (līdz šim 90 latu mēnesī, tas ir, 128,06 eiro). Pašvaldības var noteikt arī citu trūcīguma mēru – ienākumu robežu, līdz kurai personu (ģimeni) uzskatu par maaznodrošinātu. To var uzzināt savā pašvaldībā.

Turpmāk vēl.