SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
24. janvārī, 2014
Lasīšanai: 18 minūtes
2
2

Sociālais dzīvoklis nav vienīgā palīdzība un pašvaldības īres dzīvokļa iespēja (II)

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja ģimene atbilst maznodrošinātas ģimenes statusam un nespēj samaksāt par dzīvokli, tā var lūgt mājokļa pabalstu.

FOTO: SXC

Iedzīvotāji (un bieži tās ir ģimenes ar bērniem) kā vienīgo iespējamās palīdzības saņemšanas iespēju saskata sociālo dzīvokli, droši vien arī tāpēc, ka izklausās - tas būs vismaz lēti. Tā arī ir – sociālā dzīvokļa īrniekiem pašvaldība var noteikt atlaides. Taču jāzina, ka arī tas ir īres dzīvoklis, turklāt īres līgums tiek slēgts tikai uz sešiem mēnešiem. LV portāla skaidrojumā – par citiem pašvaldību palīdzības veidiem un nosacījumiem, ja ir problēmas ar dzīvojamo telpu.

īsumā
  • Palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā pašvaldība sniedz tikai tās teritorijā noteiktu laiku deklarētām personām.
  • Uz pašvaldības īpašumā esošu sociālo dzīvokli var pretendēt maznodrošinātas personas (ģimenes).
  • Sociālo dzīvokli piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem.
  • Pašvaldības  īres dzīvokļus izīrē uz 2 gadiem, līgums paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda īres līguma nosacījumus.
  • Palīdzības veids maznodrošinātām personām ir mājokļa pabalsts.

Pašvaldību iespējamo palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā", likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", likums "Par dzīvojamo telpu īri" un attiecīgi pašvaldību saistošie noteikumi, kuros pašvaldība var (un daudzas to arī dara) noteikt plašāku atbalstāmo personu loku.

Taču gan likumos, gan attiecīgajos pašvaldību saistošajos noteikumos viens no pamatnosacījumiem palīdzības saņemšanai ir tāds, ka tā paredzēta maznodrošinātajiem.

Likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām" nosaka: sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

Citi dzīvokļi, kam nav sociālā dzīvokļa statusa, tiek izīrēti uz ilgāku laiku. Piemēram, Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošajos noteikumos Nr.80 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikts, ka pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz diviem gadiem, līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda īres līguma nosacījumus.

Pildīt īres līguma nosacījumus – tas nozīmē arī maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanas izdevumiem. Aizbildinoties ar naudas trūkumu, nevar nemaksāt un krāt parādus. Ja ģimene atbilst maznodrošinātas ģimenes statusam un nespēj samaksāt par dzīvokli, tā var lūgt mājokļa pabalstu, norāda Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Cik ilgi jābūt deklarētam savā pašvaldībā?

Pašvaldības pienākums ir palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Saistošajos noteikumos ir paredzēts, kādos palīdzības piešķiršanas gadījumos (iekļaušanai dzīvokļu rindā, reģistrā) ir noteikts deklarēšanas termiņš attiecīgās pašvaldības teritorijā. Kā rāda prakse, tas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs.

Rīgā, kā jau iepriekš minēts, palīdzības saņemšanai reģistrē maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes un ģimenes ar bērnu invalīdu, kuram nav nodrošināta atsevišķa istaba, ja tām vismaz pēdējos piecus gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir deklarēta Rīgā un ģimenes uz īres līguma pamata lieto dzīvojamo telpu Rīgā. "Būtiski, lai šī dzīvesvieta nebūtu deklarēta patversmē, jo patversme ir īslaicīga uzturēšanās vieta krīzes situācijas risināšanai," piebilst  Dz.Āboliņa.

Daugavpilī dzīvesvietas deklarēšanas termiņš sociālās dzīvojamās telpas saņemšanai nav noteikts, informē pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas vadītāja Marija Liniņa.

"Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem."

Jelgavā dažos gadījumos sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā izīrēšanai reģistrē personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā pēdējos 5 gadus. Jelgavas pilsētas domes Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja vietnieks Edijs Mercs norāda: šāds termiņš (vismaz 5 gadi) ir noteikts tikai trim iedzīvotāju kategorijām: pensijas vecuma personām, kurām nav apgādnieku; 1. un 2.grupas invalīdiem, kuriem nav apgādnieku; maznodrošinātām personām (ģimenes), kuras audzina bērnu invalīdu.

Jēkabpilī, lai persona (ģimene) ar bērniem varētu pretendēt uz sociālo dzīvokli, tai ir jābūt deklarētai šajā pilsētā un jāatbilst kādam no Jēkabpils pilsētas domes 2004.gada 3.novembra saistošo noteikumu Nr.9 "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām Jēkabpils pilsētas pašvaldībā" nosacījumiem, taču deklarēšanās termiņš nav noteikts, paskaidro sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs.

Arī deklarēšanās nosacījumus iedzīvotāji var uzzināt, iepazīstoties ar saistošajiem noteikumiem tajā pašvaldībā, kurā tiek lūgta palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā.

Ja savu dzīvokli esi pārdevis, palīdzība nepienākas

Pašvaldība, lemjot par uzņemšanu īres dzīvokļa rindā, vērtē ne tikai cilvēka (ģimenes) pašreizējo situāciju, bet arī, piemēram, to, vai ir bijis privātīpašums. Daudzi taču dzīvokļus privatizēja, pēc tam, iespējams, arī pārdeva. Vai šādi dati tiek pārbaudīti?

Rīgas domes pārstāve Dz.Āboliņa apstiprina: jā, tas vienmēr tiek pārbaudīts un tiek atteikta reģistrācija rindā, ja pēdējo piecu gadu laikā ģimene vai persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu, piemēram, pārdevusi dzīvokli. Tāpat tiek izvērtēts, vai persona (ģimene) pati kaut kādā veidā nav pasliktinājusi savu dzīvesvietas stāvokli, piemēram, pēdējo piecu gadu laikā īrētajā dzīvojamā telpā iemitinājusi citas personas.

Arī Daugavpils Dzīvokļu nodaļas vadītāja M.Liniņa norāda: izpildot normatīvo aktu normas, tiek obligāti pārbaudīts, vai personas īpašumā ir vai bija dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

"Maznodrošinātas ģimenes mājokļa pabalstu var saņemt arī tad, ja īrē dzīvokli no privātīpašnieka."

Tas, vai ģimenes rīcībā jau nav bijis kāds privātīpašums, tiek pārbaudīts visos gadījumos, uzsver E.Mercs. Jelgavas domes saistošajos noteikumos minēti konkrēti gadījumi, kad palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā tiek atteikta:

  • piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;
  • piecus gadus pēc tam, kad ar personas piekrišanu tai piederošais dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja ir pārdota vai citādi atsavināta un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā īpašuma lietošanas tiesības;
  • personas īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

Ja mājoklis zaudēts, nespējot nomaksāt hipotekāro kredītu

Rīgā, ja ir runa par maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, dzīvokļu rindā tiek reģistrētas arī tādas maznodrošinātas personas (ģimenes), kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja tās tiek izliktas no vienīgā dzīvokļa, kura iegādei vai remontam ņemts hipotekārais kredīts, kuru ģimene vairs nespēj apmaksāt. Aizņēmuma summai ir ierobežojums – ja tā nepārsniedz 142 287,18 eiro (100 000 latu), ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, paskaidro domes pārstāve Dz.Āboliņa. Turklāt šai ģimenei ir jābūt deklarētai šajā dzīvoklī līdz prasības celšanai un vismaz piecus gadus tai ir jābūt lietojušai dzīvojamo telpu Rīgā. Šādām ģimenēm tiek izīrēti dzīvokļi bez ērtībām vai daļējām ērtībām.

Daugavpilī, ņemot vērā konkrētas ģimenes faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiek izskatīti un tiek apmierināti lūgumi par dzīvojamās telpas izīrēšanu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, kuras zaudējušas mājokli, nespējot nomaksāt ņemto hipotekāro kredītu, informē M.Liniņa.

Uz jautājumu, vai Jelgavas pašvaldībā izskata arī iespēju piešķirt sociālo dzīvokli tad, ja ģimene ir zaudējusi mājokli, nespējot nomaksāt tā iegādei ņemto hipotekāro kredītu, E.Mercs izklāstīja: šādas ģimenes Jelgavas pilsētā nevar pretendēt uz sociālo dzīvokli, bet var pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanu, ja tās tiek izliktas no tām piederoša mājokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts mājokļa iegādei, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz 20 000 latu (28457,44 eiro), ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja persona (ģimene) ir trūcīga (maznodrošināta), ar kuru kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz trīs nepilngadīgi bērni un kurai nepieder cits nekustamais īpašums. Noteikums attiecas uz personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā telpā vismaz pēdējos piecus gadus un to atbrīvojušas pēc noteikumu spēkā stāšanās.

Šādi nosacījumi ir paredzēti pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.11-21 "Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība".

Situācija: ģimenei sakuplojot, dzīvoklī kļuvis par šauru

"Dzīvokļu palīdzības" normatīvo aktu paketē ir iekļauta trūcīguma un maznodrošinātības mēraukla. Jo pārējiem, kas par sevi pilnā mērā var gādāt paši, pašiem arī jāsarūpē sev mājoklis, kādu var atļauties no saviem ienākumiem.

LV portālam nav retums e-konsultāciju sadaļā iesūtītie jautājumi par to, ka ģimenei pietrūkst līdzekļu, lai maksātu mājokļu tirgū piedāvāto īres dzīvokļu augsto cenu, tāpēc būtu vēlme saņemt lētāku - no pašvaldības. Kādas ir alternatīvas dzīvokļa jautājuma risināšanā? Jo acīmredzot jau cilvēki lūdz palīdzību tāpēc, ka nespēj samaksāt privāto izīrētāju prasīto īres summu.

Rīgas domes pārstāve Dz.Āboliņa uzsver, ka personas nespēja samaksāt īres maksu nav iemesls lūgt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, lai saņemtu īres tiesības uz dzīvokli vai sociālo dzīvokli. Tad jāvēršas pēc palīdzības sociālajā dienestā.

Maznodrošinātie var saņemt mājokļa pabalstu tad, ja īrē dzīvokli ne tikai no pašvaldības, bet arī no privātpersonas.

Arī Daugavpilī ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem var pretendēt gan uz sociālo dzīvojamo telpu, gan uz palīdzību dzīvojamās telpas izīrēšanai, ja ar dokumentiem apliecina, ka ģimene ir tiesīga saņemt konkrēto palīdzības veidu, skaidro M.Liniņa.

E.Mercs Jelgavā kā vienu no alternatīvām nosauc dzīvokļa apmaiņu pret mazāku vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni, kas izmaksu ziņā būtu lētāk. Viņš arī paskaidro, ka tomēr likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 13.panta 2.daļa nosaka, ka īrniekam sociālo dzīvokli nav tiesību apmainīt. Sociālo dzīvokļu īrniekiem Jelgavas pilsētas pašvaldība sedz 2/3 īres maksas. Jelgavas pašvaldībā ir attīstīta sociālo pabalstu sistēma. Ja cilvēks ir pašvaldības dzīvokļa īrnieks, tad pašvaldība piedāvā palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret dzīvokli ar mazāku platību, ar zemāku labiekārtojuma līmeni, kā arī gadījumos, ja personai veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešams dzīvoklis zemākos stāvos.

Pieaugušiem bērniem nodibinot ģimenes, dzīvojot pie vecākiem, kad mazuļi nāk pasaulē, visiem kļūst šauri. Arī šādās situācijās jaunajai ģimenei ne vienmēr ir rocība sākt dzīvot atsevišķi.

"Palīdzību nepiešķirs, ja pēdējos piecos gados savs dzīvoklis pārdots."

Ja pēc palīdzības vēršas ģimene ar nepilngadīgiem bērniem, kura dzīvo kopā ar vecākiem, tiek vērtēta konkrētā situācija un palīdzības piešķiršana vai atteikums ir atkarībā no faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, norāda Daugavpils speciāliste M.Liniņa.

Jēkabpilī, kā skaidro sociālā dienesta vadītājs J.Tužikovs, pilsētas dome sniedz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā personām, kas iemitinātas dzīvoklī kā ģimenes locekļi uz viena īres līguma pamata: ja viņi izveido atsevišķu ģimeni, viņi var pretendēt uz pašvaldības dzīvokli, ja atbilst jau minēto domes saistošo noteikumu Nr.9 nosacījumiem, - arī uz sociālo dzīvokli.

Statistika – 2013

Rīgā (sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai, ievērojot likumus un Rīgas domes saistošos noteikumus Nr.80 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"): palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā ir sniegta 701 ģimenei (personai), tai skaitā arī maznodrošinātām ģimenēm ar mazgadīgiem bērniem: 27 daudzbērnu ģimenēm, 23 ģimenēm ar bērnu invalīdu, 24 maznodrošinātām personām (ģimenēm), kuras ar tiesas spriedumu tika izliktas no dzīvojamās telpas, kā arī 86 bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Daugavpilī (informācija par izīrētām dzīvojamām telpām ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem 2013.gadā): izīrētas dzīvojamās telpas – 36 ģimenēm; izīrētas sociālās dzīvojamās telpas – 16 ģimenēm.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav izīrējusi nevienu sociālo dzīvokli ģimenēm ar bērniem. Visi dzīvokļi, kas 2013.gadā ir izīrēti ģimenēm ar bērniem (kopā 20), ir pašvaldības dzīvokļi, kuriem nav noteikts sociālā dzīvokļa statuss.

Jēkabpilī 12 ģimenēm ar bērniem piešķirti sociālie dzīvokļi.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dz.Āboliņa atgādina, ka maznodrošinātām ģimenēm ar mazgadīgiem bērniem un ģimenēm ar bērniem invalīdiem ir iespēja saņemt konsultāciju klātienē Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, Brīvības 49/53, 5.stāvā, lai rastu vislabāko risinājumu konkrētajā situācijā.

Līdzīgā kārtā, ja iedzīvotājiem ir nepieciešams risināt mājokļa problēmas, ir jāsazinās ar savu pašvaldību. Taču vislabāk būtu veidot ieradumu iepazīties ar savas pašvaldības – vietējās varas – dokumentiem. Likumos, kas nosaka pašvaldību kompetenci, ir norādīts, kādos gadījumos pašvaldības pieņem saistošos noteikumus. Savukārt saistošajos noteikumos vienmēr ir atsauce, saskaņā ar kādiem likumiem tie izdoti. Piemēram, ja pašvaldība ir izdevusi saistošos noteikumus par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, tad tajos zem noteikumu nosaukuma ir norāde: izdoti saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā", likumu "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", likumu "Par dzīvojamo telpu īri".

Gan Rīgā, gan Daugavpilī un arī citās pilsētās speciālisti vērš uzmanību uz to, ka sociālie dzīvokļi pašvaldības dzīvojamā fondā ir neliela daļa un tiem ir noteikts šāds īpašais statuss. Ja ir nepieciešams, sociālā dzīvokļa statusu piešķir kādam no citiem īres dzīvokļiem. Tātad maznodrošinātiem cilvēkiem, ģimenēm, kurām apstākļi liek lūgt palīdzību, ne vienmēr jādomā, ka viņiem būs tiesības uz/vai tikai uz sociālo dzīvokli. Tas var būt arī no pašvaldības īrēts dzīvoklis (ar citiem nosacījumiem), taču – tikai izīrēts, nevis iedots uz nenoteiktu laiku par simbolisku īres maksu (kā tas bija padomju gados). Ne sociālais dzīvoklis, ne cits pašvaldības īres dzīvoklis nav dāvana bez noteikumiem. Īres dzīvoklis nav privatizējams. Par to ir jāmaksā obligātie uzturēšanas maksājumi, jāievēro īres līgumā noteiktā kārtība un saistības.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU