Tuvojas priekšvēlēšanu laiks. Ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijai

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Soloveja norāda, ka attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām saglabāsies viss šobrīd spēkā esošais regulējums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Bet attiecībā uz Saeimas vēlēšanām grozījumi normatīvajā regulējumā vēl var tikt veikti.

Kas ir priekšvēlēšanu aģitācija?

Priekšvēlēšanu aģitācijas jēdziens un ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistīto terminu skaidrojums ir ietverts Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.pantā. Priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu.

KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas galvenā speciāliste Vineta Ostrovska, sīkāk skaidrojot priekšvēlēšanu aģitācijas jēdzienu, norāda: "Tā ir jebkāda veida šo deputātu kandidātu reklamēšana, arī tad, ja šie kandidāti tiek parādīti pozitīvā vai negatīvā gaismā. Tas nozīmē, ja kandidāts tiek reklamēts, to uzskata par priekšvēlēšanu aģitāciju."

Savukārt par priekšvēlēšanu aģitācijas periodu uzskata laika posmu no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanām tas būs no 2014.gada 25.janvāra līdz 24.maijam (ieskaitot).

"Ja kandidāts tiek reklamēts, to uzskata par priekšvēlēšanu aģitāciju."

Šajā periodā ar likumu ir aizliegta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Tā ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma noteikumiem nav norādīts.

Priekšvēlēšanu aģitāciju šajā periodā drīkst veikt aģitācijas veicējs, kas var būt politiskā partija, politisko partiju apvienība, vēlētāju apvienība, deputāta kandidāts un nesaistītā persona, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju. Kā arī likumā definēta nesaistītā persona. Tā ir ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām nesaistīta fiziskā persona, juridiskā persona vai reģistrēta šādu personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju.

Savukārt Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.pantā samaksa ir definēta kā jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādām tiesībām par labu citai personai u.c.

Nesaistīto personu veiktā priekšvēlēšanu aģitācija

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.pants nosaka nesaistīto personu tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Par nesaistītās personas veiktu priekšvēlēšanu aģitāciju neuzskata tādu aģitāciju, ko veic politiskā partija, politisko partiju apvienība vai vēlētāju apvienība, kura iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus.

V.Ostrovska norāda: "Ja faktiski aģitāciju izvieto pati partija un tikai tiek piesaistīta kāda persona, kas šo kampaņu apmaksātu, tā netiek uzskatīta par nesaistītās personas, bet par pašas partijas veiktu priekšvēlēšanu aģitāciju. Iztērētie līdzekļi tiek fiksēti kā partijas aģitācijas izdevumi."

Nesaistītā persona priekšvēlēšanu aģitācijai drīkst izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās mēnešalgas. Minimālā mēnešalga šā likuma izpratnē ir minimālās mēnešalgas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.panta otrā daļa). V.Ostrovska informē, ka šī summa ir 3375 lati jeb 4800 eiro, un tā attiecas uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu, labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus), pasta pakalpojumu izmantošanu.

Jāņem vērā, ka valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder kapitāla daļas (akcijas), kā arī kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām piederošās daļas (akcijas) atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, aizliegts veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. To noteic Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.panta ceturtā daļa.

Ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā EP vēlēšanās

Politiskās partijas un politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu (priekšvēlēšanu izdevumu) apjoma ierobežojumus reglamentē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Šā likuma 8.⁴panta trešā daļa nosaka: "Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0003, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās."

Konkrētu summas apmēru, kādu drīkst izlietot priekšvēlēšanu izdevumiem uz vienu vēlētāju, savā mājaslapā publicē KNAB. Informatīvs paziņojums KNAB mājaslapā būs pieejams nākam gada sākumā. KNAB pārstāve skaidro, ka priekšvēlēšanu izdevumu apmērs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām visām partijām, kuras iesniegs savus deputātu kandidātu sarakstus, būs vienāds. Turklāt Saeimas vēlēšanās būs atsevišķs priekšvēlēšanu periods, un šos izdevumus kopā neskaitīs.

"Katrai priekšvēlēšanu aģitācijai un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, presē, internetā, publiskajās vietās skaidri un nepārprotami būs jānorāda, kurš aģitācijas veicējs to ir apmaksājis."

Taču izdevumos ieskaitīs, ja atsevišķs deputāta kandidāts būs veicis individuālu priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu. Tad šādai kampaņai iztērētos līdzekļus ieskaitīs tās politiskās organizācijas (partijas) priekšvēlēšanu izdevumos, no kuras iesniegtā saraksta šī persona kandidē attiecīgajās vēlēšanās. To noteic Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums 8.⁴panta 4¹daļa.

Par priekšvēlēšanu izdevumiem uzskata visus šā likuma 8.²panta otrajā daļā noteiktos politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības izdevumus laika posmā no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums par:

1. reklāmas izvietošanu;

1. sabiedriskajā televīzijā;
2. sabiedriskajā radio;
3. komerciālajā televīzijā;
4. komerciālajā radio;
5. laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un plaši izplatīti visā valsts teritorijā;
6. laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un kuru tirāžas lielākā daļa tiek izplatīta vienas republikas pilsētas vai rajona teritorijā;
7. internetā, izņemot politiskās organizācijas (partijas) mājaslapu;
8. telpās un publiskajās vietās (laukumos, skvēros, ielās, uz tiltiem un citās tamlīdzīgās vietās) neatkarīgi no īpašuma piederības;

2. pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus;
3. visu veidu reklāmas materiālu (videomateriāli, audiomateriāli, plakāti u.c.) sagatavošanu, lai tos izplatītu šīs daļas 1. un 2.punktā paredzētajā veidā;
4. vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu;
5. vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām un citiem maksājumiem fiziskajām personām, izņemot šīs daļas 8.punktā paredzētos gadījumus;
6. kustamas un nekustamas mantas īrēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām;
7. laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām;
8. labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus);
9. citu ar vēlēšanu kampaņu saistīto izdevumu segšanu, tos norādot pa atsevišķiem veidiem.

"Katrai priekšvēlēšanu aģitācijai un paziņojumam (sludinājumam) elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, presē, internetā, publiskās vietās skaidri un nepārprotami būs jānorāda, kurš aģitācijas veicējs to ir apmaksājis. Ja apmaksātājs (atlīdzības devējs) nebūs norādīts, tad tā būs slēptā priekšvēlēšanu aģitācija," skaidro V.Ostrovska. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.panta otrā daļa paredz, ka aizlieguma pārkāpuma gadījumā slēptajai priekšvēlēšanu aģitācijai iztērētos līdzekļus ieskaita aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumos.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā KNAB veiks šā procesa kontrolēšanas funkciju. V.Ostrovska norāda, ka šajā periodā KNAB kontrolēs Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi, politisko partiju un ar partijām nesaistīto personu priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu, kā arī administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu izpildi.