Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts pienākums ir aizsargāt vēlētāju tiesības veidot neatkarīgu viedokli, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu un neitrālu attieksmi attiecībā uz politiskiem spēkiem un vēlēšanu kandidātiem, kas vēl nav guvuši sabiedrības atzinību, ieņemot augstākstāvošus amatus, tāpat politiskajām partijām jābūt vienlīdzīgām iespējām sacensties vienai ar otru par vēlētāju balsīm.
FOTO: SXC
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā politiskajām partijām un medijiem jāievēro ierobežojumi reklamēt un popularizēt vēlēšanu kandidātus. Taču vēlēšanās kandidē arī politiķi, kas jau ieņem svarīgus amatus, un to statuss sniedz dažādas iespējas sevi popularizēt, piemēram, paužot viedokli plašsaziņas medijos par dažādiem jautājumiem vai piedaloties pasākumos, ko atspoguļo televīzijā, radio un presē. Kā nošķirt, kad vēlēšanu kandidāti – esošie parlamenta deputāti, ministri un citas amatpersonas – godprātīgi pilda amata pienākumus, bet kad izmanto iespēju spodrināt savu tēlu pirms vēlēšanām, izmantojot statusa sniegtās priekšrocības, ko likums aizliedz? LV portāls skaidro, kas ir administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā, kā arī kāda ir plašsaziņas līdzekļu loma brīvu un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanā.
Sabiedrībā pazīstamu un populāru personu dalība vēlēšanās ir ierasta prakse visā pasaulē un rada ne mazums galvassāpju to politiskajiem konkurentiem, jo ar publikas mīluļiem, īpaši radošo profesiju pārstāvjiem, sacensties ir grūti. Bet ja konkurents ir valsts amatpersona? No vienas puses, kandidātiem, kas nav amatpersonas, tā ir iespēja kritizēt sāncensi par neizmantotām iespējām, kļūdām un citām neizdarībām, kas pieļautas, pildot amata pienākumus, bet, no otras puses, ieņemamais amats vēlēšanu kandidātam sniedz plašas iespējas izmantot pieejamos administratīvos resursus, kas priekšvēlēšanu cīņu var padarīt nevienlīdzīgu un līdz ar to nedemokrātisku.
Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā - aizliegta
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta. Savukārt panta otrā daļā skaidrots, ka ar administratīvo resursu izmantošanu šī likuma izpratnē uzskatāma valsts un pašvaldības institūciju, kā arī kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu, kustamas un nekustamas mantas izmantošana vai pakalpojuma sniegšana priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai.
"Negodīgi vēlēšanu procesi var nopietni iedragāt konstitucionālas valsts demokrātijas principus."
Kā norādīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadlīnijās "Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma piemērošanas vadlīnijas atbilstoši KNAB kompetencei", administratīvo resursu izmantošana ir bezatlīdzības vai par acīmredzami zemāku cenu valsts un pašvaldības resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijas plānošanā, organizēšanā, izvietošanā vai veikšanā. Piemēram, par administratīvo resursu izmantošanu var uzskatīt gadījumus, kad valsts, pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieki papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem (vai nepildot tos) darba laikā vai pēc tā par valsts vai pašvaldības institūcijas vai kapitālsabiedrības maksātu atlīdzību veic darbības, kas saistītas ar politiskās partijas priekšvēlēšanu aģitāciju. Tāpat kā administratīvo resursu izmantošana vērtējama datoru, interneta, telekomunikāciju sakaru, stacionāro ofisa iekārtu, instrumentu, personāla darba laika u.c. apzināta ārpus iestādes darbības jomas un pienākumiem izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijas organizēšanai, veidošanai un izvietošanai.
Jāuzsver, ka par administratīvo resursu izmantošanu saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu Latvijā nav uzskatāma telpu piešķiršana priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, kā arī tādu resursu izmantošana, kuri nodrošina valsts amatpersonu aizsardzību (apsardzi) augstākajām amatpersonām, ja tādu nodrošināt noteic normatīvie akti..
Administratīvo resursu izmantošana Latvijā
Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir novērojama arī Latvijā. Biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktors Gundars Jankovskis atzīst, ka šī problēma ir īpaši acīmredzama pirms pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Ir bijuši gadījumi, kad priekšvēlēšanu aģitācijas vajadzībām izmantots Saeimas auto, taču kā vienu no izplatītākajiem piemēriem "Delnas" vadītājs izceļ pilsētu domju informatīvās avīzes, kurās tiek atspoguļoti tikai vadošās partijas vai koalīcijas labie darbi. "Ar šo avīžu palīdzību vēlētāji netiek tieši aicināti balsot par konkrētiem kandidātiem vai politiskajiem spēkiem un tām ir it kā tikai informatīvs raksturs, bet tā ir ļoti laba priekšvēlēšanu platforma un dod priekšrocības tām politiskajām partijām, kas jau ir pie varas," stāsta G.Jankovskis.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputātiem, salīdzinot ar citiem kandidātiem, ir priekšrocības sevi reklamēt, jo tie var izmantot savus Eiropas Parlamenta piešķirtos informatīvos resursus, lai, piemēram, izsludinātu konkursu, kura galvenā balva ir brauciens uz Briseli. "Delnas" direktors atzīst, ka šāda veida informēšana par to, ko Eiropas Parlamenta deputāts dara, nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju līdz brīdim, kad deputāts sāk sevi reklamēt kā deputāta kandidātu nākamajās vēlēšanās. Taču robeža starp informēšanu un aģitāciju ir ļoti trausla, uzsver G.Jankovskis.
Negodīga konkurence ir drauds demokrātijai
Amatpersonu rīcība, priekšvēlēšanu laikā izmantojot sava statusa sniegtās priekšrocības, vairumam šķiet normāla un pieņemama vēlēšanu procesa sastāvdaļa. Šāda attieksme ir izplatīta pat valstīs, kurās demokrātijas vērtībām, likuma varai un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumam ir senas tradīcijas, secināts Eiropas Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisijas) ziņojumā par administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu vēlēšanu procesā.
Taču acu pievēršana uz šādu rīcību rada nevienlīdzīgus spēles noteikumus citiem kandidātiem, kā arī vēlētājiem tiek atņemta iespēja veidot neatkarīgu viedokli. Tas rada risku, ka vēlēšanu kandidātiem un partijām nav vienlīdzīgas pozīcijas sevi un savu politisko programmu parādīt plašākai sabiedrībai, līdz ar to iespēja politiskiem spēkiem, kas nav pārstāvēti, piemēram, parlamentā, tikt ievēlētiem samazinās.
"Administratīvo resursu izmantošana īpaši izpaužas pirms pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām."
Tas vienkārši nav godīgi, uzsver Sabiedriskā pētījumu centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka: "Nav pareizi, ka amatpersona izmanto savu amatu tam, lai iegūtu nepamatotas priekšrocības vēlēšanās. Tas nav taisnīgi pret citiem vēlēšanu dalībniekiem, kuriem nav tādas iespējas, ne arī pret nodokļu maksātājiem, kuru interesēs ir godprātīgs amatpersonu darbs visā termiņa laikā, nevis pēkšņa aktivizēšanās īsi pirms vēlēšanām."
Tāpēc valsts pienākums ir aizsargāt vēlētāju tiesības veidot neatkarīgu viedokli, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu un neitrālu attieksmi attiecībā uz politiskiem spēkiem un vēlēšanu kandidātiem, kas vēl nav guvuši sabiedrības atzinību, ieņemot augstākstāvošus amatus, tāpat politiskajām partijām jābūt vienlīdzīgām iespējām sacensties vienai ar otru par vēlētāju balsīm. Pretējā gadījumā vēlēšanas nevar saukt par pilnībā godīgām un brīvām.
Pret negodīgu aģitāciju vēršas ar likumu
Lai nodrošinātu vēlēšanu norisi demokrātiskā un godīgā veidā, daudzās pasaules valstīs priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība tiek kontrolēta ar dažādu likumu palīdzību. Latvijā vēlēšanu kampaņu noteikumus regulē Priekšvēlēšanu aģitācijas likums.
Stingri ierobežojumi politiskajām partijām finansēt politiskās reklāmas un cita veida priekšvēlēšanu aģitāciju, kas varētu palielināt naudas lomu priekšvēlēšanu periodā, kā arī ietekmēt vēlētāja izvēli par labu vairāk reklamētiem kandidātiem, kas ļaunprātīgi izmantojuši sev pieejamos finanšu līdzekļus vai statusu, ir arī konstitucionālo tiesību jautājums. Negodīgi vēlēšanu procesi var nopietni iedragāt konstitucionālas valsts demokrātijas principus. Tādēļ, lai nodrošinātu tiesības vēlēt brīvās vēlēšanās, priekšvēlēšanu aģitācija ir jāierobežo, to atzinusi arī Satversmes tiesa.
"Būtiska nozīme ir kandidāta izpratnei par godīgumu, kā arī pašu vēlētāju prasīgumam pret savu priekšstāvju morālo stāju."
Šī mērķa labad pieļaujama pat vārda brīvības, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus bez cenzūras klātbūtnes (Satversmes 100.pants), ierobežošana. Vērtējot priekšvēlēšanas aģitācijas ierobežošanu vārda brīvības kontekstā, Satversmes tiesa atzina, ka patiešām priekšvēlēšanas aģitācijas ierobežojumi ierobežo vārda brīvību, taču norma pieņemta, lai sasniegtu Satversmes 116.pantā minēto leģitīmo mērķi – aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu, nodrošinot brīvas vēlēšanas. Līdz ar to labums, ko šis ierobežojums sniedz sabiedrībai, ir lielāks nekā politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un ar tām nesaistītajām personām noteiktais ierobežojums aģitēt.1
Tomēr Valsts prezidents savā paziņojumā, izsludinot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, uzsver, ka aģitācijas ierobežojumi nedrīkst graut plurālismu un sabiedrības iespēju priekšvēlēšanu laikā apzināt dažādus viedokļus. Lai gan Priekšvēlēšanu aģitācijas likums uzliek ierobežojumus, nosacījumus un aizliegumus aģitēt, tā mērķis ir nodrošināt iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un republikas pilsētas domju vēlēšanām.
Nozīme sabiedrības un mediju attieksmei
Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kura saskaras ar līdzīgu problēmu. Pētniece I.Kažoka min piemēru, kad nesen lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu pārmeta savam priekšsēdētājam Martinam Šulcam nespēju nošķirt savus amata pienākumus no priekšvēlēšanu kampaņas aktivitātēm. Ja to nespēj viens no Eiropas Savienības līderiem, kurš var? Tomēr, lai cik stingri un precīzi noteikumi nebūtu, panākt vienlīdzīgas priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas visiem vēlēšanu kandidātiem ir liels izaicinājums, kur būtiska nozīme ir kandidāta izpratnei par godīgumu, kā arī pašu vēlētāju prasīgumam pret savu priekšstāvju morālo stāju. Paslīdēt kāja var katram, tāpēc liela nozīme ir sabiedrības reakcijai, pilsoniskās un demokrātiskās apziņas briedumam.
Tā kā likums nenovelk treknu svītru, kur beidzas kandidāta amata pienākumu pildīšana un sākas slēptā priekšvēlēšanu reklāma, kas ir aizliegta, liela nozīme ir mediju objektivitātei un žurnālistu ētikai. Tāpēc priekšvēlēšanu laiks ir īpašs pārbaudījums jebkura medija profesionalitātei. Latvijā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums sabiedriskajiem un komercmedijiem uzliek pienākumu nodrošināt, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtiem žurnālistikas un ētikas principiem.
Lai palīdzētu ikdienas darbā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izdevusi Vadlīnijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošanai, veidojot ziņu, informatīvi dokumentālos un diskusiju raidījumus, it īpaši priekšvēlēšanu laikā.
1Sk. Satversmes tiesas 2010.gada 22.februāra spriedums lietā Nr.2009-45-01.
