Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturtā daļa uzliek pienākumu gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem TV un radio nodrošināt, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un veicinot viedokļu apmaiņu.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Negodīga konkurence priekšvēlēšanu cīņā par vēlētāju balsīm nav savienojama ar demokrātisku vēlēšanu procesu. Mēdz teikt, ka mediji pilda demokrātiskas sabiedrības "sargsuņa" lomu. Tāpēc priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir īpašs pārbaudījums ikviena medija profesionalitātei, jo jāievēro ne tikai Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi, bet arī jānodrošina sabiedrībai iespēja saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem un politiskajām partijām, vienlaikus saglabājot politisko neitralitāti un ļaujot auditorijai pašai veidot viedokli, balstoties uz vēlēšanu kandidātu programmām, argumentāciju, uzskatiem un citiem kritērijiem.
Taču mediji, īpaši televīzija, ir platforma, kas, prasmīgi izmantota, var sniegt iespējas politiķiem spodrināt savu tēlu vēlētāju acīs, formāli nepārkāpjot likumu. Ja vēlēšanu kandidāts ir amatpersona, valdības ministrs, Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldības deputāts, kam amata pienākumos ietilpst reprezentatīvas aktivitātes – dalība sabiedrībai nozīmīgos notikumos, pieņemto lēmumu skaidrošana u.tml., kas tiek plaši atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, medija satura veidotājiem jāizvērtē, vai tiešām nepieciešams atspoguļot vēlēšanu kandidāta vai ar politisko spēku saistītas personas viedokli ar vēlēšanām nesaistītos jautājumos un vai tādējādi netiek pieļauta publicitāte, kas labākajā gadījumā izskatās neētiski.
Pārkāpumi grūti konstatējami un konkrētu kritēriju nav
Situācijas ir dažādas, tāpēc katrs gadījums vērtējams individuāli. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša atzīst, ka viennozīmīgi nevar atbildēt, vai, piemēram, vēlēšanu kandidāts – publiska persona, kas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā aktivizējas - sniedz intervijas, publiskas lekcijas, teic runas konferencēs, piedalās diskusiju raidījumos, dara ko nosodāmu. Jāizvērtē personas pienākumu saistība ar veicamo aktivitāti, pasākuma, raidījuma vai lekcijas tēma.
Lai gan priekšvēlēšanu aģitācija vienmēr ir informācijas izplatīšana par deputātu kandidātiem un politiskajām partijām, ne jau katra informācija par deputātu kandidātu ir vērtējama priekšvēlēšanu aģitācija. Par priekšvēlēšanu aģitāciju nevar uzskatīt darbības, kas tieši saistītas ar amatpersonas darba vai amata pienākumu pildīšanu, personas profesionālo darbību, ja vien šīs darbības nesatur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu deputātu kandidātu vai politisko partiju.
Tomēr šeit slēpjas problēma. Likumā ir norādīts: lai konstatētu aģitāciju vai ļaunāk – slēptu priekšvēlēšanu reklāmu, ir jābūt tiešai kandidāta vai partijas reklāmai ar mērķi vēlētāju aicināt balsot. Ne vienmēr tāda ir konstatējama, pat ja ir diezgan acīmredzams publicitātes patiesais mērķis. Tāpēc atšķirt, kas ir slēptā reklāma un kas ir medija redakcionālā brīvība, ir sarežģīti, uzskata biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktors Gundars Jankovs.
"Žurnālistam ir jāizvairās no neobjektivitātes iespaida radīšanas, izmantojot balss melodiju un intonāciju."
Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs nav norādīts. Tātad jebkura publiska darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši publiski popularizēt kādu politisku partiju vai deputāta kandidātu, aicinot par to balsot, vai arī paužot negatīva rakstura informāciju, aicinot balsot pret kādu politisko partiju vai deputāta kandidātu, ja nav norādīts apmaksātājs, satur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes.
Līdz ar to slēptās aģitācijas pazīmes var būt dažādas un ļoti izplūdušas. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vadlīnijās "Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma piemērošanas vadlīnijas atbilstoši KNAB kompetencei" skaidrots: kā slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīme vērtējama kandidāta parādīšanās medijos bez pamatota iemesla, piemēram, ja kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma galvenais komentētājs vai sabiedrībai tiek atspoguļoti nenozīmīgi kandidāta privātās dzīves notikumi, kas vairo personas popularitāti. Kā slēptās aģitācijas pazīme vērtējama arī situācija, ja publikācija vai raidījums ir vienpusīgs un tajā nav sabalansēti atspoguļoti iesaistīto pušu viedokļi vai arī ja žurnālists, neuzdodot tiešus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību vai, gluži otrādi, uzdod tādus jautājumus, kas ļauj izcelt deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes.
Vadlīnijas raidorganizācijām
"Lai organizācijas neradītu kaut kādu platformu deputātu kandidātiem netiešai aģitācijai vai sava tēla veidošanai, katrā situācijā, kad tiek apsvērta doma uzaicināt vēlēšanu kandidātu, aicinām izvērtēt, vai tiešām nav iespējams uzaicināt kādu citu un vai tas attiecīgajā situācijā neizskatīsies neētiski," stāsta Andris Ķēniņš, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Sekretariāta vadītājs. Tāpēc, lai pēc iespējas novērstu šaubīgus gadījumus un palīdzētu ikdienas darbā, NEPLP ir izstrādājusi vadlīnijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošanai, veidojot ziņu, informatīvi dokumentālos un diskusiju raidījumus, it īpaši priekšvēlēšanu laikā.
Vadlīnijās aprakstīti visi principi, pēc kuriem vadīties, veidojot sižetus, diskusijas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – vispārīgi noteikumi godīguma, patiesas informācijas un objektivitātes nodrošināšanai.
"Ja vēlēšanu kandidāts parādās kādā raidījumā, jāvērtē, vai tiešām attiecīgais cilvēks ir viskompetentākais konkrētajā jautājumā, lai viņam lūgtu sniegt komentāru."
Piemēram, ir jānošķir vēlēšanu kandidātu aktivitātes no šo pašu personu kā valsts amatpersonu (piemēram, ministru, pašvaldības vadītāju, Saeimas amatpersonu) aktivitātēm un atsevišķi izsverami šādi kritēriji:
Tikai izņēmuma gadījumos ir pieļaujams intervēt vēlēšanu kandidātus kā neitrālus ekspertus vai vērtētājus par tematiku, kas neskar vēlēšanu aktualitātes. Katram šādam atspoguļojumam jābūt balstītam acīmredzamā sabiedriskā interesē, kā arī jābūt redakcionāli izsvērtam, vērtējot godīgas vēlēšanu konkurences nodrošināšanas vajadzību.
Ja vēlēšanu kandidāts parādās kādā raidījumā, jāvērtē, vai tiešām attiecīgais cilvēks ir viskompetentākais konkrētajā jautājumā, lai viņam lūgtu sniegt komentāru, skaidro A.Ķēniņš. Taču, ja kādas iestādes vadītājs vai ierēdnis, kura kompetencē ir kaut kāds jautājums, kas aktualizējies un ir vajadzīgs profesionāls iesaistītās personas komentārs, tad, protams, šī persona drīkst piedalīties ar vēlēšanām nesaistītos diskusiju raidījumos arī priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Bet tad ir jānodrošina, ka tiek pārstāvēti arī citi viedokļi, kurus pārstāv citi cilvēki, uzsver NEPLP pārstāvis.
Līdzvērtīga attieksme
Raidījumu veidotājiem un vadītājiem pret visiem raidījuma viesiem jāizturas līdzvērtīgi. NEPLP izstrādātajā "rokasgrāmatā" norādīts, ka intervijas un diskusijas ne pēc satura, ne pēc uzaicinātajiem dalībniekiem nedrīkst radīt iespaidu, ka tās simpatizē kādam noteiktam partejiskam viedoklim.
Tostarp iekļauts padoms žurnālistiem ar visiem raidījuma viesiem runāt līdzīgā balss tonī, jo tas ir būtiski objektīvas un vispusīgas informācijas sniegšanas nodrošināšanai intervijās un diskusijās. Žurnālistam ir jāizvairās no neobjektivitātes iespaida radīšanas, izmantojot balss melodiju un intonāciju. Intervējot aculieciniekus vai ekspertus, tie jāiedrošina, nevis jāprovocē. Savukārt personai, kurai tiek lūgts atbildēt uz kritiku, jāsniedz iespēja atbildēt uz katru no galvenajiem tēmas punktiem. "Ir neētiski izvēlēties intervējamās personas vājākās atbildes, nevis izmantot efektīvākos argumentus," uzsvērts vadlīniju 3.6.punktā.
Ziņu atspoguļojums nav priekšvēlēšanu aģitācija
Lai gan Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 15.pants paredz, ka faktu izklāsts ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās nav uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju, arī šajā ziņā žurnālistiem jābūt uzmanīgiem.
NEPLP vadlīnijās norādīts, ka plašsaziņas līdzeklim redakcionāli jāievēro politiskā neitralitāte, tāpēc ir aizliegts ziņas balstīt tikai uz faktiem, kas saskan ar raidījuma veidotāja vai vadītāja personisko viedokli. Ziņu raidījumiem ir jāpiedāvā galvenokārt notikumu un tēmu apskats/izklāsts, ļaujot skatītājiem pašiem veidot savu viedokli, teikts vadlīniju 2.3.punktā. A.Ķēniņš min piemēru, ja notiek kāda sabiedrībai nozīmīga pieminekļa atklāšana ar plašu sabiedrisko mediju piedalīšanos un atspoguļojumu un pasākumā parādās vienas partijas pārstāvis, kurš teic uzrunu un pēc tam sniedz intervijas žurnālistiem, tad tā ir acīmredzama sabiedrisko attiecību aktivitāte un raidorganizācijai ir jāizsver, vai šī persona tanī brīdī pilda valstisku funkciju, piemēram, reprezentē Ministru kabinetu vai tomēr piedalās, privātas iniciatīvas vadīts. Vai šī persona stāvējusi klāt pie pieminekļa idejas, izveidošanas, organizēšanas? Attiecīgi ir jāizsver, vai vajadzētu sižetā par pieminekļa atklāšanu iekļaut arī politiķa aktivitātes.
Izklaides raidījumus neregulē
Atbildot uz jautājumu, kā vērtēt vēlēšanu kandidāta dalību, piemēram, kulinārijas raidījumā, A.Ķēniņš pauž viedokli, ka dažādos izklaides šovos priekšvēlēšanu aģitācijas periods nav piemērots laiks, lai aicinātu deputātu kandidātus piedalīties. "Tomēr tas ir ļoti strīdīgs jautājums. Tādā raidījumā, visticamāk, skatītājs netiek tieši aicināts balsot. Bet nevar noliegt, ka tādējādi tiek veicināta personas popularitāte sabiedrībā, bet likums tā īsti kulinārijas raidījumus un tamlīdzīgus šovus neregulē. Protams, NEPLP nerekomendē priekšvēlēšanu aģitācijas periodā šādos raidījumos vēlēšanu kandidātus aicināt," secina A.Ķēniņš.
Lielākoties raidorganizācijas šo principu ievēro. Piemēram, Latvijas Televīzijas izdotajā nolikumā par priekšvēlēšanas aģitācijas kārtību pirms 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir izstrādāta atsevišķa nodaļa par raidījumu dalībniekiem, kurā teikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā personas, kas ir pieteiktas par deputātu kandidātiem nedrīkst būt dalībnieki televīzijas spēlēs, izklaides, kultūras, bērnu un sporta raidījumos, izņemot gadījumus, kad šāda dalība nepieciešama raidījuma pilnvērtīgam saturam. Tāpat norādīts, ka Latvijas Televīzijā ir aizliegta politisko partiju, vēlētāju apvienību vai deputātu kandidātu balvu pasniegšana raidījumos.
"Atšķirt, kas ir slēptā reklāma un kas ir medija redakcionālā brīvība, ir sarežģīti."
Savukārt Latvijas Radio rīcības kodekss paredz, ka priekšvēlēšanu periodā ārpus likumā paredzētā raidlaika politiķi var tikt aicināti tikai uz speciālām politiskām diskusijām, kas veidotas, lai atvieglotu vēlētājam informācijas iegūšanu par politisko partiju programmām, politiķu uzskatiem, argumentāciju un palīdzētu vēlētājiem izdarīt izvēli, bet pārējos raidījumos kandidāti politiķi var tikt aicināti tikai izņēmuma gadījumā, ja viņu viedoklis ir absolūti nepieciešams kā speciālista vērtējums un auditorija to neuztver kā tiešu vai netiešu politisko reklāmu.
Pēc "Delnas" direktora domām, tā ir mediju atbildība – kāda veida publikācijas un raidījumus priekšvēlēšanu periodā atbalstīt un kādas ne. "Šādi lēmumi bieži vien tiek pieņemti mediju īpašnieku līmenī, tādēļ ir būtiski, izvērtējot šādus gadījumus, izprast, kam pieder mediji un kāda ir šo mediju ētika un atbildība," norāda G.Jankovs. Šim viedoklim piebalso A.Ķēniņš: "Žurnālists un medijs ir tas, kurš redakcionāli ir atbildīgs. Redaktors izvēlas, kas tiks parādīts." Arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 25.pants paredz mediju redakcionālo atbildību, proti, efektīvu kontroli gan attiecībā uz raidījumu izvēli, gan attiecībā uz to organizāciju programmās.
