Kādi nosacījumi ir priekšvēlēšanu aģitācijai

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir no šī gada 4. februāra līdz 3. jūnijam. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 2. pants nosaka šī likuma mērķi – pirms pašvaldību vēlēšanām nodrošināt iespēju paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām.

Kas ir priekšvēlēšanu aģitācija?

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu.

Likums aizliedz slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju – aģitāciju, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretrunā ar likumu nav norādīts. Ja tāda ir notikusi, visus iztērētos līdzekļus ir jāieskaita aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumos. Jāvērš uzmanība, ka priekšvēlēšanu izdevumu apmēri tiek noteikti pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda un tie nedrīkst būt lielāki.

"Publicētā informācija par deputātu kandidātu biogrāfiju vai gaidāmo kongresu nav priekšvēlēšanu aģitācija."

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērš uzmanību, ka publicētā informācija par deputātu kandidātu biogrāfiju vai gaidāmo kongresu nav priekšvēlēšanu aģitācija. Tādā situācijā šādu informāciju var uzskatīt par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai gadījumā, ja izplatītajos materiālos arī aicina balsot par vai pret konkrētiem deputātu kandidātiem un politiskajām partijām, to apvienībām, kā arī gadījumā, ja gaidāmā kongresa tēma ir priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņa.

Priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt nesaistīta persona

Nesaistīta persona ir ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām nesaistīta fiziska vai juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība. KNAB norāda, ka, pirmkārt, šāda persona priekšvēlēšanu aģitāciju veic savā vārdā, otrkārt, nesaistīta persona nedrīkst būt deputāta kandidāts vai partija.

Jāvērš uzmanība, ka tieši fiziskai personai kā nesaistītai personai aģitējot ir jābūt īpaši uzmanīgai. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) brīdina: "Vēlētājiem ir jāzina, ka nevajadzētu aktīvi iesaistīties kāda kandidāta vai kandidātu saraksta atbalstīšanā bez saskaņošanas ar šo kandidātu vai kandidātu saraksta pārstāvjiem, īpaši, ja priekšvēlēšanu aģitācijā plāno izmantot kādus finanšu resursus." Proti, vēlēšanās ir noteikti ierobežojumi, cik daudz līdzekļu kandidātu saraksts drīkst iztērēt priekšvēlēšanu aģitācijai. Tos neievērojot, it kā labu gribot, var iznākt lāča pakalpojums.

Noteikti priekšvēlēšanu izdevumu apmēri

Priekšvēlēšanu izdevumi, kādus drīkst tērēt partijas un nesaistītās personas 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām, ir aprēķināti, un tos var aplūkot KNAB mājaslapā.

KNAB skaidro, ka noteiktais priekšvēlēšanu izdevumu apmērs partijām ir attiecināms gan uz aģitācijas izvietošanu televīzijā, radio, presē, internetā, telpās un publiskās vietās, gan uz labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus). Savukārt nesaistītām personām priekšvēlēšanu izdevumi ir attiecināmi uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu, tāpat arī uz labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus), kā arī uz pasta pakalpojumu izmantošanu.

Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi

Priekšvēlēšanu aģitācijai ir noteikti stingri ierobežojumi. Sīkāk ar tiem var iepazīties gan Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, gan KNAB mājaslapā.

LV portāls piedāvā  būtiskākos:

• elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās un preses izdevumos ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācija vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām. Tāpat šajās dienās ir aizliegta arī aģitācijas kā maksas pakalpojuma veikšana publisko elektronisko sakaru tīklos, tostarp internetā, taču tas neattiecas uz partiju mājaslapām;
• vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām ir aizliegta arī aģitācija valsts un atvasinātu publisko personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% akciju;
• 30 dienas pirms vēlēšanām ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā, bet visā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā aģitācijas materiālus nedrīkst izvietot, piemēram, valsts un pašvaldību iestāžu ēkās, baznīcās, lūgšanu namos, autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostās un pasažieru ostās, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos u. tml.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33. pants aizliedz arī administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, piemēram, ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus preses izdevumos, kurus izdod valsts, atvasinātu publisku personu institūcijas vai kapitālsabiedrības, kurām savukārt atsevišķi vai kopumā pieder akcijas vairāk nekā 50% apmērā.

Atbildīgās iestādes priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolēšanā

Par priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli atbildīgās iestādes ir KNAB, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), Valsts policija (VP) un pašvaldības policija.

CVK norāda, ka Latvijā priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzība, izņemot aģitācijas aizliegumu iecirkņos un pie iecirkņiem, nav vēlēšanu komisiju kompetencē. KNAB pārraudzībā ir partiju un to apvienību priekšvēlēšanu finansējuma izlietojuma kontrole, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzība presē. NEPLP ir atbildīga par priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un internetā, savukārt VP un pašvaldības policija uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu novēršanu vidē.

Sods par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu neievērošanu

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 204.² pants "Aģitācijas noteikumu pārkāpšana" par atšķirīgiem pārkāpumiem paredz naudas sodu dažādos apmēros:

• par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības vai aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kārtības pārkāpšanu —
  • izsaka fiziskajām personām brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām — līdz 1200 eiro;
• par likumā noteiktās ar politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistītu personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas kārtības neievērošanu —
  • naudas sods fiziskajām vai juridiskajām personām līdz 280 eiro;
• par administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu neievērošanu priekšvēlēšanu aģitācijā —
  • naudas sods fiziskajām personām līdz 700 eiro;
• par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, neiesniedzot aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšanu —
  • naudas sods fiziskajām personām līdz 430 eiro, juridiskajām personām — līdz 1400 eiro;
• par materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu —
  • naudas sods fiziskajām personām līdz 350 eiro, juridiskajām personām — līdz 1400 eiro.

Kas vēl ir aizliegts vēlēšanās?

Vēlētāju balsu uzpirkšana un vēlēšanu rezultātu viltošana arī ir nozīmīgi pārkāpumi, par kuriem paredzēta pat kriminālatbildība. CVK informē: "Mēs visi esam ieinteresēti, lai vēlēšanas notiktu godīgi, pēc vienādiem noteikumiem, lai katram vēlētājam būtu viena balss un visas balsis būtu vienlīdz svarīgas un nozīmīgas. Tieši šo vēlēšanu aspektu ietver jēdziens "vienlīdzīgas vēlēšanas". Tāpat katram vēlētājam ir tiesības balsot aizklāti un neizpaust nevienam savu balsojumu – aizklātas balsošanas principu aizsargā likums."

"Nesaistīta persona nedrīkst būt deputāta kandidāts vai partija."

Ja kādam priekšvēlēšanu laikā vai vēlēšanu dienā ir ziņas par balsu pirkšanu vai mēģinājumiem nelikumīgā veidā ietekmēt vēlēšanu iznākumu, tad šī informācija ir jādara zināma policijai, kas var veikt preventīvus pasākumus, lai šādus likuma pārkāpumus novērstu, atklātu un izmeklētu.

Kriminālatbildība

Krimināllikuma 90. pants par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citu prettiesisku veidu, paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Savukārt Krimināllikuma 92. pants par vēlēšanu rezultātu viltošanu, par apzināti nepareizu balsu skaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis, paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.