SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
11. decembrī, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Būvniecība
3
3

Legāli - spožā, faktiski - dārgi lētā un formāli uzraudzītā Latvijas būvniecība

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

VID ir konstatējis, ka ļoti lielu daļu apakšuzņēmēju veido pašas lielās būvkompānijas un ka apakšuzņēmēji neuzrodas nez no kurienes, bet tiek izveidoti pie lieliem būvobjektiem.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Nesakritības valstij sniegtajos datos, liels skaits fiktīvo komersantu un to, kam apturēta saimnieciskā darbība, apakšuzņēmēju kontroles iespēju trūkums – ir dažas no iesīkstējušām problēmām būvniecībā, ko, strādājot ar nozares nodokļu maksātājiem, saskata Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par ne vienu vien jautājumu ir spriests gadiem ilgi, taču tie nav atrisināti, jo bieži vien atduras pie strikta dalījuma – ir būvkompānijas ar izciliem rādītājiem un labu reputāciju, un nevienam it kā nav daļas par to, ka darbus dara apakšuzņēmēji kārtu kārtām, uz kuriem vajadzīgā brīdī var novelt vainu par kvalitātes trūkumu, kaut gan vienlīdz ir vispārzināms arī par viņu beztiesiskumu un zemajām algām.
īsumā

VID, pārbaudot nodokļus, saskata problēmas būvniecībā:

  • būvkomersantu reģistra dati nesakrīt ar VID datiem;
  • objektos nestrādā dokumentos norādītie, bet citi apakšuzņēmēji;
  • nozarē ir salīdzinoši daudz fiktīvo komersantu;
  • apakšuzņēmēji maksā ļoti zemas algas.

VID priekšlikumi:

  • stingrāk uzraudzīt Būvkomersantu reģistrā sniegtos datus;
  • papildināt Publisko iepirkumu likumu, lai ņemtu vērā arī būvnieku maksātās algas. 

Būvniecība ir viena no nozarēm, par kurām analītiskus apskatus no nodokļu maksāšanas viedokļa gatavo Valsts ieņēmumu dienests. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kura bija uzaicināta sniegt informāciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, norādīja arī uz nozares problēmām, kuras savā darbā atklāj nodokļu administrācija.

Pēc VID datiem, būvniecības nozarē strādā gandrīz 24 tūkstoši uzņēmumi, kas reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šī informācija izriet no uzņēmēju iesniegtajām deklarācijām. Gandrīz trešā daļa ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, un gandrīz 12 procenti izmanto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas priekšrocības. Nozarē nodarbināti apmēram 67 tūkstoši darba ņēmēju. Lielākā daļa komercsabiedrību ir skaitliski nelielas - līdz pieciem darba ņēmējiem. Gandrīz ceturtā daļa nodokļu maksātāju nozarē ir ar 10 gadu un ilgāku pieredzi.

Krīzes gados ir krities nozares apgrozījums, taču peļņas rādītāji pret apgrozījumu īpaši samazinājušies nav.

Pagājušajā gadā 43 procenti no visiem būvuzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem. Turklāt ir ļoti daudz – 651 uzņēmums, kas ar zaudējumiem strādājuši kopš 2008.gada. I.Pētersona vērtē, ka šādi rādītāji nav izskaidrojami tikai ar krīzi, jo, ja saimnieciskās darbības mērķis ir gūt peļņu, šajos gadījumos varētu apšaubīt uzņēmējdarbības legalitāti.

Valsts ieņēmumu dienestam saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem ir svarīgs arī "aplokšņu" algu jautājums. Kā uzsver VID vadītāja, šajā ziņā nekas īpaši pozitīvs būvniecībā neesot saskatāms. Valstī nodarbināto cilvēku skaits ir gandrīz sasniedzis pirmskrīzes līmeni, būvniecībā tā joprojām nav. 2013.gada 1.pusgadā 32,5% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem saņēma valstī noteikto minimālo darba samaksu vai pat mazāku par to. Raksturojot algu līmeni, I.Pētersone norāda, ka tās joprojām ir ļoti zemas iesaistītajiem apakšuzņēmējiem.

Izmantojot Darba likumā noteiktās tiesības, savulaik būvniecības arodbiedrība bija noslēgusi vienošanos ar vienu nozares asociāciju. Tajā bija paredzēts, kādai algai jābūt sadalījumā pa amatiem, cik jāmaksā par konkrētiem darbiem. "Kad pēc šādiem principiem auditā sarēķinājām algas vienam uzņēmumam Latgalē, sekas bija tādas, ka pēc šī audita asociācijas un arodbiedrības vienošanās tika lauzta," neveiksmīgos centienus ieviest godīgumu atceras I.Pētersone. Uzņēmēju skaidrojums bijis – ja valstī nav visiem vienādi spēles noteikumi, tad ir arī vēlme nemaksāt nodokļus.

Jautājumus rada nodokļu sloga proporcijas, vidēji būvniecībā tas ir 10 procenti no apgrozījuma. Taču nodokļu slogs ir lielāks -16,1% fiziskajām personām, kas savai saimnieciskajai darbībai izvēlējušās šādu veidu, savukārt juridiskajām personām nodokļu slogs vidēji ir 9,44 procenti.

Bizness arī kā fikcija

Vairāk nekā 1000 nodokļu maksātāju VID piefiksējis kā fiktīvus. Tātad konstatēts, ka to mērķis ar konkrēto uzņēmējdarbību nodarboties nav bijis. Lielākoties fiktīvo darījumu partneri ir bijuši specializētajos būvdarbos. Pieķerts tādos, uzņēmējs veikli meklējot citus darījuma partnerus. VID nosaka arī fiktīvās piegādes, jo skatās ne tikai, kas izrakstījis rēķinus, bet kas preci ir vedis, vai tā ir pārvietota vai prece vesta no citas valsts, vai arī ir tepat Latvijā iegādāta kādā būvmateriālu veikalā.

Saskaņā ar grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1pantā, kas stājās spēkā 2012.gada 26.jūlijā, VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību.

Līdz decembra sākumam saimnieciskā darbība apturēta 1156 nodokļu maksātājiem. Nozarei tas ir daudz, jo valstī kopš šīs normas ieviešanas saimnieciskā darbība apturēta pavisam 7000 personām.

Tematiskās pārbaudes būvniecības objektos VID veic arī kopā ar Valsts darba inspekciju un pašvaldības policiju un robežsardzi.

Būvniecība ir viena no retajām nozarēm, kurās ir ieviestas nodarbināto apliecības ar fotogrāfiju. Tāpēc nelegāli nodarbinātas personas ir reti konstatējamas. Turklāt būvdarbos tas būtu arī ļoti riskanti, ja notiek nelaimes gadījums, tad uzņēmējam ir lielas nepatikšanas. Taču joprojām netiek uzskaitītas virsstundas un nakts darbs.

"Ja valstī nav visiem vienādi spēles noteikumi, tad ir arī vēlme nemaksāt nodokļus."

Daudzi ģenerāluzņēmēju piesaistītie apakšuzņēmēji nav reģistrēti Būvkomersantu reģistrā. Pārbaudēs arī atklāts, ka būvdarbu veicējs nav tas, kas dokumentos norādīts.

VID vadītāja ir neizpratnē, kāpēc tiek pieļautas situācijas, ka apakšuzņēmējs nav saskaņots ar pasūtītāju. "Ja izpildītu precīzi Publisko iepirkumu likuma noteikto, ka, piesaistot jaunus apakšuzņēmējus, kas, sākotnēji līgumu slēdzot, nebija zināmi, to vajadzētu saskaņot, tad būtu arī lielāka atbildība," uzskata I.Pētersone. Kā piemēru minot darbus VID kompleksā Rīgā, Talejas ielā, viņa skaidro, ka par iesaistītajiem uzņēmējiem VID var uzzināt no iesniegtajām PVN deklarācijām, pēc kurām var redzēt, kas ir darījuma partneri, bet citiem tādas iespējas nav.

VID ir konstatējis, ka ļoti lielu daļu apakšuzņēmēju veido pašas lielās būvkompānijas un ka apakšuzņēmēji neuzrodas nez no kurienes. Tādi pie lieliem būvobjektiem tiek īpaši izveidoti.

Cik objektīvs ir Būvkomersantu reģistrs?

Zīmīgi, ka VID informācija par būvniekiem atšķiras no Būvkomersantu reģistra datiem. Ir pat situācijas, ka būvniecības sertifikāts ir izsniegts personai, kas nav reģistrēta kā nodokļu maksātājs, bet kas aktīvi veic būvdarbus. VID saskaņā ar saimnieciskās darbības statistisko klasifikatoru NACE būvniecību kā uzņēmējdarbības veidu norādījuši gandrīz 24 000 komersantu. Taču Būvkomersantu reģistrā iekļauti aptuveni 5000 būvkomersantu.

Un nesakritības ir ne tikai skaitā. Ar VID datiem būtiski nesakrītot arī Būvkomersantu reģistrā sniegtā informācija - gan par nodarbinātajām personām, gan apgrozījumu, gan arī citi rādītāji.

I.Pētersone atceras, ka savulaik ir bijis mēģinājums ar Ekonomikas ministriju risināt šos jautājumus, jo nav jēgas reģistram, ja tajā tiek ievietoti nepārbaudīti dati, ja informāciju neviens neuzrauga un nepārbauda. 2006.gadā arī panākta vienošanās ar Ekonomikas ministriju, ka reģistrs tiks sakārtots. Tagad, analizējot datu atbilstību, VID secina, ka šajā ziņā par nožēlu nekas nav mainījies.

Ministru kabineta Būvkomersantu reģistrācijas noteikumos ir noteikts, ka būvkomersantu ir tiesības izslēgt, ja sniegta nepatiesa informācija, taču tam, kas to uzrauga, nav norādīts kā pienākums pārbaudīt un salīdzināt komersanta sniegtos datus ar citos valsts iestāžu reģistros esošo informāciju. "Vēl ir daudz darāmā, lai būtu atgriezeniskā saite, lai ar informāciju varētu apmainīties kvalitatīvāk," piebilst VID vadītāja.

No nodokļu maksāšanas viedokļa VID pārbauda arī informāciju par būvuzraugiem, kuri nedrīkst strādāt vienlaikus vairāk kā divos uzņēmumos. Analizējot datus, atklājas, ka Valsts ieņēmumu dienestam deklarētie viena būvuzrauga gada bruto ienākumi, neraugoties uz to, ka viņš ir strādājis, piemēram, 11 uzņēmumos, ir tikai 12 000 latu. "Tas ir absurds, ņemot vērā, kāda ir šo uzraudzības pakalpojumu cena," novērtē I.Pētersone.

Nesakritības ir arī būvdarbu apjoma datos, 16% gadījumu arī apgrozījums, kas ir VID deklarēts, būtiski atšķiras no Būvkomersantu reģistrā uzrādītā.

I.Pētersone uzskata, ka šajos gadījumos var runāt par maldināšanu, taču maldināta tiek ne tikai viena valsts iestāde, bet arī darbu pasūtītājs. Būvkomersantu reģistrs ir publisks, to uztur valsts iestāde, un nav pieļaujami, ka dati būtiski atšķiras.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis uzsver EM primāro uzdevumu nodrošināt nozares funkciju – uzbūvēto objektu drošumu, lai mājas neceltu jebkurš. Būvkomersantu reģistrā obligāti jāreģistrējas uzņēmumiem, kuri reāli izpilda būvdarbus. Apdares darbu veicēji - tapešu līmētāji un flīzētāji, kuri VID pēc NACE klasifikācijas norādījuši sevi kā būvnieki, Būvkomersantu reģistrā var arī nebūt, šo uzņēmēju darbs objektu drošumu neietekmē, datu atšķirības skaidro EM pārstāvis.

Savukārt būvuzraugu darba režīma kontroli, lai tie neatrastos vairākās vietās vienlaikus, nodrošinās jaunajā Būvniecības likumā paredzētā Būvniecības vienotā informācijas sistēma, jo pēc tās varēs redzēt, kur konkrētā laikā strādā būvuzraugs, tā būs kontroles iespēja, informē V.Ķirsis.

"Apakšuzņēmēji maksā nesalīdzināmi zemākas algas nekā ģenerāluzņēmējs."

Jaunajā Būvniecības likumā paredzēta arī būvkomersantu klasifikācija. No 2015.gada uz valsts, pašvaldību, arī Eiropas Savienības finansētajiem konkursiem varēs pieteikties atkarībā no akreditācijas konkrētā klasē – atkarībā no lieluma, darba specifikas, no darbinieku nomaksāto nodokļu apjoma, tā preventīvi panākot, ka vismaz valsts pasūtījumos piedalās uzņēmēji ar reālu bāzi, sola EM pārstāvis.

"Ja šīs kategorijas piešķirs un izmantos, tikai piesakoties konkursam, un ja tās neattieksies uz apakšuzņēmējiem, bet tikai uz galveno uzņēmumu, tas nerisinās pamatproblēmu. Un tas ir saistīts ar darbu kvalitāti, ne tikai ar nodokļu maksāšanu," uzsvēra VID vadītāja.

Deputāte Lolita Čigāne norādīja, ka VID sniegtais ieskats parāda arī problēmas būvniecības nozarē kopumā un saasina jautājumu par būvniecības kvalitāti: "Ja 90% no darbiem ir iespēja veikt caur apakšuzņēmējiem, kādā veidā var garantēt, ka galvenā uzņēmēja labais vārds ir tas, kas nozīmē kvalitāti?" Vairāki no lielajiem ģenerāluzņēmējiem faktiski esot tikai tukša čaula, pāris menedžeri sēž labos, siltos ofisos, saņem lielas algas, parādās kā labi nodokļu maksātāji, bet darbs tiek veikts ar apakšuzņēmējiem, un bieži vien notiek manipulācijas. Turklāt apakšuzņēmējiem bieži vien netiek samaksāts par veiktajiem darbiem, taču tie ir arī cilvēki, kas tikko uzsākuši darboties nozarē, ir iegādājušies tehniku, izmantojuši to, bet nekādu atlīdzību nesaņem - arī par šādiem gadījumiem ir dzirdēts.

Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikums ir sakārtot Būvkomersantu reģistru (nepieciešama stingrāka uzraudzība, gan reģistrējot būvkomersantus, sasaistot to ar nodokļu maksāšanu un izslēgšanu par būtiskiem pārkāpumiem) un ierosinājums papildināt Publisko iepirkumu likumu. Tajā savulaik bija iekļauta norma par piesaisti vidējai algai nozarē: lai būtu tiesības pretendēt uz pasūtījumu, uzņēmumā vidējai algai bija jābūt vismaz 70% no vidējās algas nozarē. Pēc Satversmes tiesas lēmuma šī norma no likuma izslēgta. I.Pētersone uzskata, ka tomēr ir jāatrod veids, kā noteikt darba samaksas kritērija prasības, turklāt lai tās būtu attiecināmas arī uz apakšuzņēmējiem, lai nebūtu tā, ka konkursos uzvar ģenerāluzņēmēji ar dažiem cilvēkiem un lielām algām, pēc tam darbos piesaistot apakšuzņēmējus ar zemajām algām.

Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks norādīja, ka VID sniegtā daudzpusīgā informāciju par situāciju būvniecībā atklāj problēmas, kuras VID nebūtu jākontrolē un ar VID spēkiem to nevar sakārtot. Tas jādara tam, kas atbild par nozares pārējo jomu sakārtošanu. Tātad jautājums ir arī par to, kas tiks veidots vairs neeksistējošās būvinspekcijas vietā un kas šai iestādei būtu jādara.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU