Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: VID
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns 2014. gada 1.ceturksnī ir izpildīts par 99,3% (1,6 miljardi eiro). Salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 3,6 procentiem.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzīst: pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo divu gadu pirmajiem ceturkšņiem, ir mazāks, tomēr tas ir stabils un atbilst plānotajam. Līdz pirmā ceturkšņa plāna izpildei pietrūcis nedaudz – nepilni 11 miljoni eiro. Par vairākiem nodokļiem ir skaidrs, ka to iekasējamība palielināsies.
Piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna izpildei pietrūcis 2 milj. eiro. Taču uzņēmumu iesniegtās deklarācijas liecina, ka plāns varētu tikt pārpildīts un pagājušais gads uzņēmumiem varētu būt noslēdzies ar labāku peļņu nekā 2012.gads.
Gada sākuma ceturksnī ir labi pildījies (ar 5% uzviju) pievienotās vērtības nodokļa plāns. VID noteikti nemēģinot rādītājus "spodrināt", piemēram, aizturot PVN atmaksāšanu, jo to cenšas izdarīt iespējami ātri, atmaksāšana notiek vidēji 13 dienās.
Savukārt par 5% mazāki, nekā plānots, bijuši akcīzes nodokļa ieņēmumi, ko ietekmēja nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi. Uzņēmumam, kurš jau iepriekš ir prasījis un saņēmis termiņa pagarinājumu un pēc tam pildījis savas saistības, ir loģiski, ka tāds piešķirts arī atkārtoti, nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus paskaidro VID ģenerāldirektore. Pirmajā ceturksnī piešķirti 1714 termiņa pagarinājumi 1122 nodokļu maksātājiem par kopējo summu 24,56 milj. eiro (2013.gada 1.ceturksnī piešķirti 4444 termiņa pagarinājumi 2691 nodokļu maksātājam par kopējo summu 39,47 milj. eiro).
Par vairākiem miljoniem eiro nav izpildīts valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plāns. Sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis janvārī iemaksāts mazāk, jo acīmredzot daudzi ir centušies nodokļu saistības nokārtot jau pirms gadu mijas, pirms pārejas uz eiro. Nākamajos mēnešos ienākušie maksājumi liecina, ka sociālo iemaksu plāns jau aprīlī būs izpildīts.
Kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad par trim miljoniem eiro ir samazinājušās fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – piemaksas, kas ir mīnuss budžetam. Savukārt VID jau uz 15.aprīli ienākumu deklarāciju iesniedzējiem ir atmaksājis par 7 miljoniem eiro vairāk nekā šajā laikā pirms gada, kas, protams, arī ietekmē naudas apmēru un nodokļu plānu.
Kontrabanda nav izskaužama, bet ir samazināta
Latvijas TV "Sastrēgumstundā" no uzņēmēju organizācijas izskanēja pārmetums, ka simtiem miljonu eiro aizplūst garām valsts budžetam kontrabandas dēļ. Uz LV portāla lūgumu komentēt šo informāciju VID ģenerāldirektore I.Pētersone norāda, ka kontrabandas apkarošana jāvērtē kompleksi. Tātad jāskata arī vieta, kur valsts atrodas,kā arī kāds ir nodokļu režīms blakus valstīs. Ja runā par Baltkrieviju un Krieviju, kontrabanda bija un būs, taču, protams, Valsts ieņēmumu dienestam jādara viss, lai to maksimāli samazinātu. Taču Latvijas nodokļu administrācija vēlētos sagaidīt lielāku palīdzību no Eiropas Savienības, jo "mēs aizsargājam Eiropas Savienības robežu". Un tā varētu būt gan materiālā, gan tehniskā palīdzība. Nodokļu administrēšanai jābūt draudzīgākai komersantam, lai daudzas formalitātes varētu kārtot attālināti, un to VID arī piedāvā, taču tehnoloģijas ir ļoti dārgas, un tā ir liela nauda, kas no valsts budžeta jāprasa.
VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis atgādina par cenu atšķirībām Krievijā un Baltkrievijā: "Tas ir lielākais vilinājums. Visur pasaulē, kur to esam pētījuši, kur cenas atšķiras un prece ir divas, trīs, četras, pat desmitreiz lētāka, ir tas noziedzīgais vilinājums ievest un pārdot dārgāk." K.Čerņeckis atzīst: pilnībā apturēt kontrabandu nav iespējams, bet var censties to ierobežot ar tiem resursiem, kas mums ir.
Noziedzības apkarotāji ir iniciējuši dažādas starpinstitūciju un valsts mēroga darba grupas, koordinējuši plānus un pasākumus, lai ierobežotu akcīzes preču kontrabandas ievešanu Latvijā, sadarbojoties gan ar Valsts policiju, gan Valsts robežsardzi. K.Čerņeckis uzsver, ka arī rezultāti ir: par to liecina alkohola, tabakas izstrādājumu aizturēšanu skaits, kas šogad ir pieaudzis.
"Ja prece kaimiņvalstī ir vairākkārt lētāka, ir tas noziedzīgais vilinājums ievest un pārdot dārgāk."
"Mēs katru dienu aizturam kontrabandas preces, kas tiek pārvietotas pāri robežai," uzsver Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Viņš arī norāda, ka sabiedrībai dažkārt ir diezgan dīvaina izpratne par kontrabandu. Lūk, Polijas kontrabandas zemenes tiekot tirgotas kā Latvijas zemenes, Lietuvas kontrabandas gurķi tiek ievesti. "Ļoti bieži par kontrabandas precēm tiek nodēvētas preces, kuru izcelsme īsti nav skaidra. Taču kontrabandas preces ir tās, ko ieved no trešajām valstīm, mūsu gadījumā pamatā tās ir Krievijas un Baltkrievijas preces. Mūsu pētījumi neliecina par kādu dramatisku kontrabandas preču pieaugumu, gluži otrādi. Nelegālo cigarešu īpatsvars samazinās, tāpat Krievijas un Baltkrievijas nelegālais alkohols arī nav ļoti izplatīts. Mēs aizturam kontrabandas preces katru dienu, apzināmies, ka tas ir mūsu virsuzdevums un savu iepēju robežās darām, ko varam."
Arī VID šomēnes apstiprinātajā stratēģijā 2014.-2016.gadam viens no četriem galvenajiem mērķiem ir noziedzīgu nodarījumu apkarošana valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, samazinot nodokļu krāpšanu un kontrabandu. Tostarp ir paredzēta aktīvāka sadarbība ar kaimiņiem, Baltijas valstu kravu skeneru savstarpējās sasaistes nodrošināšana, izveidojot vienotu datubāzi skenēto attēlu apstrādei un analīzei.
I.Pētersone, izklāstot stratēģijas mērķus un darāmo, uzsver nodomu: katru nodokļu maksātāju apkalposim, izejot no tā, kā viņš maksā nodokļus. Ja viņš vēlas maksāt nodokļus, bet nonācis grūtībās, taču nāk un risina problēmu, konsultēsim un atbalstīsim. Savukārt pret tiem, kuri nevēlas maksāt, būs represīvās metodes, jo to arī sabiedrība prasa.
Tā kā daudziem "aplokšņu algu" maksātājiem joprojām nav bijības pret likumu, VID saskata nepieciešamību rosināt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu mazāku summu, kura tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu. Pašreiz tā ir 50 minimālo algu (16 000 eiro) apmērā. "Aplokšņu algu" maksājumi nav raksturīgi lielajos uzņēmumos, jo tajos to ir sarežģīti nokārtot, bet vairāk vidējos. Ja, piemēram, apsardzes kompānijā atklāto "aplokšņu algu" apmērs ir 3,5 tūkstoši eiro, VID nevar virzīt kriminālprocesu, kaut gan tas ir nopietns pārkāpums.
Jau šogad plānots izstrādāt metodoloģiju, kā aprēķināt nodokļu zudumus. Izstrādē VID sadarbojas ar zinātniekiem un statistiķiem, ņemot vērā arī ārvalstu pieredzi. Šogad nolemts aprēķināt nodokļu plaisu pievienotās vērtības, akcīzes un algas nodokļiem.
VID "jurģi" sāksies maijā
Pirms Lieldienām ekspluatācijā nodota VID jaunā ēka Rīgā, Talejas ielā 1. Jaunajā kompleksā strādās vairāk nekā 2500 darbinieku no visām, šobrīd 14 dažādās adresēs Rīgā esošām VID struktūrvienībām, kā arī būs plašs klientu apkalpošanas centrs. Prognozēts, ka vienas dienas laikā to apmeklēs apmēram 2000 VID klientu. Plānots, ka struktūrvienības sāks pārcelšanos maija vidū. Pirmie jaunās telpas sāks apdzīvot Muitas pārvaldes darbinieki, atstājot ēku 11.Novembra krastmalā.
VID vadība ir pārliecināta, ka jaunajās telpās būs labi darba apstākļi ne tikai darbiniekiem, bet ērti arī klientiem, kuru rīcībā būs e-kioski, tātad iespēja izmantot elektroniskos pakalpojumus uz vietas, saņemt VID speciālistu konsultācijas, piemēram, kā lietot elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS), kā iesniegt deklarāciju.
Pārcelšanās uz jauno mājvietu sakrīt ar vairākām jaunām iniciatīvām, kas ir noteiktas arī normatīvajos aktos, nodokļu maksātāju fizisko personu apkalpošanā un EDS lietošanā. No 1.jūnija būs vienkāršāka piekļuve EDS, autentifikācijai varēs izmantot arī savu internetbanku.
No 1.jūnija elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas aizstās pašreizējās papīra grāmatiņas. Šīs izmaiņas skars ne tikai juridiskās personas, bet visus apmēram 900 000 darba ņēmējus. Nodokļu maksātājam, ja nodokļu grāmatiņā informācija atbilst patiesībai, pašam nekādas papildu darbības nebūs jāveic, viņa elektronisko grāmatiņu VID izveidos automātiski. Bet, ja, piemēram, bērnam paliek 18 gadi un nebūs iesniegta izziņa, ka viņš mācās, tad automātiski VID viņu izņems no apgādājamo saraksta algas nodokļa grāmatiņā. Šo informāciju – izziņu par to, ka bērns turpina mācīties un kādā skolā – pašam nodokļu maksātājam būs jāievada EDS. Un šī informācija tiks nodota darba devējam, lai to ņemtu vērā, aprēķinot algu.
Līdz elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanai VID sniegs skaidrojumus par jautājumiem, kas cilvēkiem varētu rasties.
