Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un salīdzinājumā ar 2012.gadu tas pieaudzis par 2,7 procentpunktiem, secināts pētījumā "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tā autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE-Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka norāda: salīdzinot ar 2012.gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pieaudzis par 2,7%, bet kaimiņos – samazinājies un ir aptuveni par 8-9% mazāks nekā Latvijā (Igaunijā – 15,7%, Lietuvā – 15,3%).
2013.gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu visās Baltijas valstīs veido neuzrādītā peļņa, tā izvairoties no nodokļu nomaksas, otrs lielākais īpatsvars ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām, lai gan, salīdzinot ar 2012.gadu, šis rādītājs ir nedaudz samazinājies visās trijās valstīs.
Visās trijās valstīs starp nozarēm lielākais ēnu īpatsvars ir būvniecībā, šī tendence īpaši ir izteikta Latvijā. Pētnieku aprēķini liecina, ka 45% nozares darbības notiek "pelēkajā zonā". Būvniecības atgūšanās pēc krīzes, ko savukārt virzīja makroekonomiskā izaugsme, visticamāk, arī ir veicinājusi kopējo ēnu ekonomikas pieaugumu Latvijā 2013.gadā.
A.Sauka vērtē: mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī būvniecības un vairumtirdzniecības nozare rada lielāko atšķirību starp Latvijas un kaimiņvalstu ēnu ekonomikas rādītājiem.
Kā vēl viens ēnu ekonomikas veicinošs faktors Baltijas valstīs minēti apjomīgie pārvadājumi starp Krieviju un Rietumeiropu. Apmēram 40% no Krievijas eksporta uz ES valstīm notiek caur Baltijas valstīm. Augstākie preču pārkraušanas apjomi ir Latvijā, kam seko Igaunija un tad Lietuva. Attiecīgi šī proporcija arī atspoguļojas ēnu ekonomikas rādītājos.
"Latvijas uzņēmumi ir neapmierinātāki ar nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējiem. Mūsu analīze liecina, ka neapmierinātība ir galvenais rosinātājs uzņēmumiem iesaistīties ēnu ekonomikā, un tieši tādēļ atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm var tikt daļēji skaidrota ar atšķirīgo uzņēmumu apmierinātību ar fiskālo un institucionālo vidi. Šo problēmu varētu risināt, nodrošinot stabilāku nodokļu politiku (retāk mainīt iekasēšanas kārtību un nodokļu likmes), nosakot taisnīgākas nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju un darbinieku skatu punkta, kā arī uzlabojot pārredzamību nodokļu izlietojumā," norādīts pētījumā.
VID rosina ieviest jaunus pasākumus pret aplokšņu algām
Pētījuma autori arī vērtē, ka ir samazinājusies valdības aktivitāte ēnu ekonomikas apkarošanā. Proti, kādreiz bija īpašs plāns, stingras prasības noteica starptautiskie aizdevēji.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka būtu nepieciešams jauns ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone gan iebilda, ka VID savu darbu dara arī bez šāda plāna, turklāt dienestam ir arī priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidošanai.
I.Pētersone atgādināja par pēdējā laikā ieviesto normatīvo regulējumu, kas ļauj VID papildu cīnīties pret aplokšņu algām. Ir ierobežota naudas avansu bez norēķiniem izsniegšana un pēc ekonomiskās būtības nepamatotu aizdevumu izsniegšana.
VID sagatavojis arī jaunus priekšlikumus. Piemēram, grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, lai varētu izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras, ja tā darba ņēmēju mēneša vidējie ienākumi ir mazāki par 80% no vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.
"Visās trijās Baltijas valstīs lielākais ēnu īpatsvars ir būvniecībā, šī tendence īpaši ir izteikta Latvijā."
Vēl vieni grozījumi sagatavoti Kredītiestāžu likumā, lai noteiktu bankām pienākumu ziņot par privātpersonām, kas regulāri veic lielas skaidras naudas iemaksas savos kontos. Tas nozīmētu pienākumu bankām sniegt informāciju par fiziskās personas darījumu, ja tas veikts skaidrā naudā, pārsniedzot 3000 eiro vai gada laikā pārsniedz 36 000 eiro; ja bijis darījums par 20 000 eiro un vairāk vai gada laikā pārsniedzot 36 000 eiro veikti, izmantojot zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs reģistrētas kredītiestādes kontus; informēt par skaidras naudas iemaksām, ja gada laikā tās veiktas ne mazāk kā 8 reizes un kopsumma pārsniedz 6000 eiro.
I.Pētersone piebilda, ka šīs summas ir priekšlikumi un par tām var būt diskusija. Informāciju bankas varētu sniegt vienu reizi gadā.
Jauni priekšlikumi ir arī par algām aploksnē. Krimināllikumā, kas paredz atbildību saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem aplokšņu algu jomā, rosinās pamazināt aplokšņu algu summu (no 50 minimālajām algām uz piecām minimālajām algām), kad iestātos kriminālatbildība
Savukārt administratīvā atbildība par aplokšņu algas saņemšanu būtu jānosaka arī darba ņēmējam.
Darba tiesisko attiecību jomā VID rosina noteikt profesijām diferencētu minimālo stundas tarifa likmi vai diferencētas minimālās algas robežvērtības. Savukārt minimālo stundas tarifa likmi vai minimālo darba samaksu piemērot tikai mazkvalificētiem darbiniekiem.
VID vadītāja izteicās, ka, iespējams, vajadzētu sākt diskusiju par nodokļu amnestiju fiziskām personām, kas nodarbojas ar nereģistrētu saimniecisko darbību, tādējādi nemaksājot nodokļus.
J.Endziņš uzskata, ka nodokļu jomā ir jāatrod līdzsvars, lai komersanti būtu motivēti maksāt nodokļus un valsts gūtu ieņēmumus. Viņaprāt, Latvijā nodokļu slogs ir pārāk augsts, un tas veicina ēnu ekonomiku.
Jāpiebilst, ka finanšu ministrs Andris Vilks saistībā ar arvien jauniem budžeta izdevumu prasījumiem vienmēr liek atcerēties: Latvijā nodokļu slogs ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā.
VID sagatavojis profesiju analītisko aprakstu un informāciju par darba vietām
VID ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām 2014.gada februārī un informāciju par darba vietām atbilstoši profesiju klasifikatoram.
Informējot sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, tas vienlaikus ir arī aicinājums pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, norāda VID.
Profesiju analītiskajā aprakstā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kas iekļautas Profesiju klasifikatorā, piemēram, vadītāji, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki u.c.
Materiāls sagatavots, apstrādājot VID rīcībā esošos datus par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informāciju par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem par 2014.gada februāri.
"VID rosina noteikt profesijām diferencētu minimālo stundas tarifa likmi vai diferencētas minimālās algas robežvērtības."
Piemēram, apkopojums par visaugstāko vidējo stundas likmi (21 līdz gandrīz 30 eiro stundā) liecina, ka skaitliski tās nav lielas profesiju grupas – vien no dažiem desmitiem līdz pāris simtiem cilvēku. Visaugstāk atalgotie ir gaisa kuģa kapteiņi, kuri vidēji stundā nopelna 29,45 eiro, vadītāji finanšu un apdrošināšanas jomā (28,83 eiro/stundā) un konteineru/pildīšanas iekārtas operatori ar vidējo stundas likmi 28,25 eiro. Šajā labi atalgoto grupā ietilpst arī padomes vadītājs, ortodonts, dīleris un citi vadītāji.
Vēl viens tops ir ar 15 reižu mazāku atalgojumu. Tās ir profesijas, kurās strādājošie stundā nopelna apmēram 2 eiro - meteoroloģijas tehniķis, viesnīcas stāva pārzinis, frizūru modelētājs un dāmu frizieris, sēklu audzēšanas dārznieks, dažādu sugu dzīvnieku audzēšanas lauksaimnieks.
Jāpiebilst, ka 2014.gadā minimālā stundas tarifa likme ir 1,933 eiro, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.665 par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Šogad valstī noteiktā minimālā mēnešalga ir 320 eiro.
Informācijā par darba vietām 2014.gada februārī atbilstoši Profesiju klasifikatoram apkopots darba vietu skaits, nostrādātās stundas, vidējais darba stundu skaits mēnesī vienai darba vietai un citi rādītāji.
Piemēram, izglītības jomas vecākie speciālisti (gandrīz 50 000) februārī nopelnījuši gandrīz 30 miljonus eiro, vidējās stundas likme – 4,93 eiro. Augstskolas profesora alga – 12,91 eiro stundā, vispārējās vidējās izglītības skolotāja stundas likme - 5,40 eiro, sākumizglītības skolotājam – 5,25 eiro. Apmēram tikpat saņem redaktori, galvenie nodokļu inspektori, bet mazāk – žurnālisti, vecākie nodokļu inspektori, vēl mazāk - mūziķi, dziedātāji, komponisti un muzikologi, aktieri. Protams, atalgojums atkarīgs no amata svarīguma un atbildības, jo diriģents, solists vai priekšnieks iestādē pelna vairāk nekā profesijas ierindnieks.
Kā rāda dati, vairumam profesiju tiklab humanitārajās jomās, kā arī ražojošajā sfērā vidējā alga stundā svārstās 5 eiro līmenī.
No vidējā rādītāja uz abām pusēm ir būtiskas svārstības, mazāk atalgoto pusē ir sociālie darbinieki, medicīnas māsas, bibliotekāri (ar algas likmi apmēram 3,5 eiro stundā), virkne darba ņēmēju ar vēl zemāku likmi.
Iepretī cenām, kādas jāmaksā par būvēšanos, nekustamajiem īpašumiem un to remontiem un citiem pakalpojumiem, interesanti ir caurlūkot algas, kādas ir deklarētas šīs nozares profesijās. Ēku celtnieka algas likme februārī bijusi 3,10 eiro, nostrādātās stundas 120, tātad mēnesī – 372 eiro (latos tas būtu – 261 lats). Būvniekiem maksātā likme nedaudz lielāka – 3,92 eiro stundā, savukārt jumiķiem – 3,33 eiro. Tikpat pieticīgs atalgojums ir gaļas un zivju apstrādātājiem, maizniekiem un konditoriem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā alga valstī 2013.gadā bija 716 eiro.
Ar materiāliem – VID analītisko aprakstu par profesijām 2014.gada februārī un informāciju par darba vietām 2014.gada februārī atbilstoši Profesiju klasifikatoram – var iepazīties sadaļā Noderīgi > Profesiju atalgojums.
Turpmāk šādu informāciju VID plāno sagatavot un publicēt mājaslapā reizi ceturksnī.
