2014.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā samazinājies, secināts Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa ikgadējā pētījumā, kāds tiek veikts jau piekto gadu.
Latvijā ēnu ekonomikas apjoms, kas izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014.gadā bija 23,5 procenti. Salīdzinot ar 2013.gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājies tikai par 0,3 procentiem. Savukārt Igaunijā un Lietuvā pagājušajā gadā ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP, tajās ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013.gadu. Latvijas ēnu ekonomika ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs, secina pētījuma autors SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka.
Neskatoties uz to, ka ēnu ekonomikas apjoms tikpat kā nav samazinājies, ir mainījusies ēnu ekonomikas struktūra. Līdz šim tajā lielākā daļa bija aplokšņu algas, nu šī komponente ir sarukusi un parādījusies cita dominante ēnu ekonomikā – ienākumu neuzrādīšana. 2014.gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veidoja neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, proti, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas veidoja aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas.
Nozaru griezumā ēnu ekonomika pieaugusi būvniecībā, sasniedzot gandrīz 50 procentus. Latvijā un Igaunijā šajā sektorā ēnu ekonomika ir apmēram 20 procentu. Latvijā ēnu ekonomika pieaug arī mazumtirdzniecībā.
Šoreiz pētījumā ir mērīta arī nereģistrētā uzņēmējdarbība Baltijas valstīs. Tādu uzņēmumu, kas nav reģistrējušies, bet nodarbojas ar uzņēmējdarbību, nemaksājot praktiski nekādus nodokļus, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir apmēram 5-8 procenti. Latvijā mazliet mazāk, Lietuvā un Igaunijā nedaudz vairāk. Visizplatītākā šāda darbība ir būvniecības nozarē.
Pētījumā secināts, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi.
Pētījuma autori uzskata, ka augoša ēnu ekonomikas īpatsvara atšķirība starp Latviju un tās kaimiņvalstīm daļēji atspoguļo Latvijas politiķu atslābušos centienus apkarot ēnu ekonomiku, pret kuru dažādi pasākumi aktīvi tika īstenoti starptautisko aizdevēju spiediena ietekmē.
Kurp virzīties un kā?
Pētījuma autori politikas veidotājiem iesaka īpašu uzmanību pievērst nereģistrēto ienākumu problēmai, kā arī būvniecības nozarei. Pētnieki aicina ēnu ekonomikas apkarošanā nodarboties ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID), bet iesaistīt šīs komplicētās problēmas risināšanā ar citas ministrijas un sociālos partnerus.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone ar nožēlu atzīst, ka ēnu ekonomikas apjoma rādītājs nav iepriecinošs, tomēr ir svarīgi, ka ir apturēta negatīvā tendence – ēnu ekonomikas pieaugums. Viņasprāt, pakāpeniski ir sagaidāmi labāki rezultāti no tām iestrādēm un pasākumiem, kas ēnu ekonomikas mazināšanai ir īstenoti. VID šā gada dati, kas apkopoti par pirmo ceturksni, liecina, ka situācija uzlabojas. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir pieauguši par 6 procentiem. Šis pieaugums ir daudz lielāks nekā tautsaimniecības attīstības izaugsmes rādītājs.
Iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, tomēr gada laikā uzņēmumu skaits ir papildinājies par 8,5 tūkstošiem, no jauna reģistrēti arī 5000 saimnieciskās darbības veicēji. Tas liecina, ka vismaz daļa no pelēkās ekonomikas ir izgājusi. Pēc oficiālās statistikas datiem, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits katru ceturksni sarūk par apmēram 0,5-0,8 procentiem. Savukārt reģistrēto, tas ir legāli nodarbināto skaits, katru gadu apmēram par vienu procentu pieaug. Tas arī liecina, ka aplokšņu algas, nereģistrētā nodarbinātība samazinās, norāda I.Pētersone.
VID ģenerāldirektore mudina arī sabiedrību būt aktīvākai un neiecietīgākai attiecībā pret nodokļu nemaksāšanu. Tā ir visas valsts problēma. Un katrai valsts iestādei, ministrijai, arī parlamentam ir godīgi jādara savs darbs. "Tieši aktīvas VID darbības rezultātā pēdējos gados ir īstenoti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un veikti daudzi būtiski grozījumi normatīvajos aktos, kas vērsti tieši uz negodprātīgo nodokļu nemaksātāju darbības ierobežošanu un izbeigšanu.
"Aplokšņu algu ir mazāk, taču palielinājusies ienākumu slēpšana, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas."
Pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku mērķtiecīgi īstenosim arī turpmāk. Tomēr vēlos uzsvērt, ka VID ir tikai viena no institūcijām, kas iesaistīta ēnu ekonomikas apkarošanā, taču pētījuma rezultāti norāda, ka tikai koordinēts un uz kopīgas starpinstitūciju programmas balstīts pasākumu kopums sekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu ilgtermiņā. Uzskatu, ka ļoti liela nozīme ir tieši sabiedrības izpratnei par godprātīgas nodokļu nomaksas nepieciešamību un neiecietība pret nodokļu nemaksātājiem ikdienā. Atbalstot nodokļu nemaksāšanu, ilgtermiņā zaudētāji ir visa sabiedrība, negūstot no valsts vēlamā apjomā un kvalitātē sociālos, izglītības, drošības, veselības, sabiedrības aizsardzības un citus vitāli svarīgus pakalpojumus!"
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģija nav izrādījusies efektīva. Jo cipari stāv uz vietas, tie ir augsti un daudz lielāki nekā kaimiņvalstīs. Ja situācija ir tāda, droši vien stratēģija būtu pārskatāma. Pārāk daudz runājam par to, kā apkarot ēnu ekonomiku, bet mazāk runājam par to, kā samazināt. Akcents ir jāliek uz ēnu ekonomikas samazināšanu. Jo apkarošana var būt tikai viens no instrumentiem.
Nepieciešami dažādi stimuli. Piemēram, lai paaugstinātu uzņēmumu kopējo produktivitāti, jo arī zemā produktivitāte veicina ēnu ekonomiku. Tajā parādās arī korupcijas tēma. Ja tiks panākts, ka valsts vai pašvaldības iestādē jautājumu var nokārtot uzreiz, nebūs nekāda pamata prasīt naudu (kukuli), lai kaut kas notiek ātrāk.
Tā kā par ēnu ekonomikas riska nozari atzīta mazumtirdzniecība, saistībā ar iejaukšanos kases aparātos un datu sagrozīšanu, čeku neizsniegšanu J.Endziņš iesaka palūkot Eiropas valstu pieredzi, proti, ka valsts organizē čeku loteriju, patērētājs tajā var piedalīties, bet tas nozīmē, ka viņš būs ieinteresēts uzņēmumam čeku prasīt.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, analizējot aplokšņu algu problēmu un to ietekmi uz pensiju sistēmu, norāda, ka riski, kas valstī rodas no salīdzinoši augstas ēnu ekonomikas, ir ļoti būtiski ilgākā termiņā, jo individuālais īstermiņa ieguvums personām, kuras šobrīd saņem algu aploksnē, ir salīdzinoši neliels salīdzinājumā ar tiem riskiem, ar kuriem būs jātiek galā ilgtermiņā gan pašam indivīdam, gan valstij kopumā. Liela daļa mūsu iedzīvotāju pakļauj sevi nabadzības riskam nākotnē. Un līdz ar to arī uzņēmējiem apstākļi darboties nākotnē būs arvien sliktāki.
Ja pašreiz aplokšņu algu ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu ir samazinājusies, tas vēl nenozīmē, ka šī problēma mazināsies arī turpmāk. SEB bankas prezidents Ainārs Ozols diskusijā par ēnu ekonomikas dažādajiem aspektiem norādīja uz pieaugošajiem riskiem saistībā ar iedzīvošanos ātro kredītu parādos, kuru dēļ cilvēki cenšas slēpt savus ienākumus. SEB bankā jau 60 000 klientu kontiem ir tiesas noteikti ierobežojumi, bloķējumi parādu dēļ - galvenokārt ātro kredītu izsniedzējiem. Cilvēki zina, ja kontā parādīsies ienākumi, tie tiks bloķēti, tāpēc ir motivēti prasīt algu aploksnē un slēpt ienākumus. SEB banka aizņem ceturto daļu tirgus, tātad šis skaitlis būtu jāpareizina ar četri, tas raksturotu šo parādu sloga problēmas nopietnību Latvijā.
Uzņēmējs Ģirts Rungainis (SIA "Valpro") vērtē, ka VID un Finanšu ministrija vairs neiepaliek tik daudz kā iepriekš izpratnē un plānošanā, kā apkarot ēnu ekonomiku. Tai pašā laikā ir skaidrs, un tas dzirdams no uzņēmēju puses, ka vēl joprojām ir vēlēšanās iekasēt vairāk no esošajiem salīdzinoši lieliem un labiem nodokļu maksātājiem. "Nenoliedzami skaidrs, ka visiem maksātājiem visu laiku ir jāatrodas veselīgā spriedzē, lai viņi neaizmirst, ka jāmaksā nodokļi. Tomēr es apšaubu, ka tas lietderības koeficients ir pietiekami izprasts. Mums, nodokļu maksātājiem, vairāk gribētos redzēt aktivitāti, palīdzot nonākt sistēmā tiem, kas šobrīd nemaksā neko.
Mūsdienu pasaulē ar tehnoloģijām paveras ļoti daudz iespēju to izdarīt, tas visiem mums palīdzētu atvieglot [nodokļu] slogu. Skaidrs, ka citu ienākumu kā nodokļi valstī reāli nav. Līdz ar to kopumā nodokļu maksāšana ir lojalitātes rādītājs. Un ir jāsaprot, ka nodokļu nemaksāšana īstenībā ir valsts nodevība. Tā ir mūsu valstiskuma nodevība. Sauksim šīs lietas īstajos vārdos. Tas liedz līdzekļus mūsu valstiskuma uzturēšanai un attīstīšanai."
Ģ.Rungainis atzīst, ka otra puse tam ir valsts līdzekļu izšķiešana – nepareizā reģionālā politikā, nepareizā veselības aizsardzības politikā, nepareizā izglītības politikā, nepareizā pensiju sistēmā. Kas arī ir problēma, kas apgrūtina cilvēkiem būt lojāliem. Šīm lietām ir jāiet soli solī. Skaidrs, ka nekustamais īpašums, celtniecība, mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, sabiedriskās ēdināšanas sektors – tie ir acīmredzamie caurumi.
Ģ.Rungainis atgādina par savulaik acīmredzamo korupciju uz ceļiem ar Valsts policiju, taču tā šobrīd ir krietni mazinājusies. Būtu vēlams panākt, ka arī saskarsme ar jebkuru celtniecības un nekustamo īpašumu darījumu arī nebūtu acīmredzams caurums valsts budžetā.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, iepazīstinot ar ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģiju līdz 2020.gadam, norādīja uz nodokļu nomaksas veicināšanu kā daudzu valsts pārvaldes iestāžu darbības prioritāti horizontālā līmenī. Tas nozīmē arī visu ar tautsaimniecību saistīto nozaru koordinētu sadarbību un atbildību.
