Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns šogad pirmajā pusgadā ir pārpildīts par 1,3 procentiem, kas ir 43 miljoni eiro. Lielā mērā tas ir, pateicoties ieņēmumiem no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas bijuši par 26,6 miljoniem eiro lielāki, nekā plānots. Dažu nodokļu (akcīzes, uzņēmumu ienākuma nodokļa) ieņēmumi tradicionāli nesasniedz plānoto, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu rādītājs pozitīvs nav tāpēc, ka VID jau pirmajā pusgadā operatīvi atmaksājis summas, kuras pienākas gada deklarāciju iesniedzējiem par attaisnotajiem izdevumiem, līdz ar to turpmākajos mēnešos šādu izdevumu no budžeta nodokļu naudas būs mazāk.
Kopumā budžeta ieņēmumi (nodokļu un nenodokļu) pirmajā gada pusē ir gandrīz 3,5 miljardi eiro, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tas ir par 5,5 procentiem vairāk.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsver, ka pēdējos gados pakāpeniski palielinās nodokļu maksātāju skaits. Šogad, salīdzinot ar 2010.gadu, par 50 000 vairāk ir juridisko personu un par gandrīz 40 000 šajos gados ir kļuvis vairāk reģistrēto fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību. Šis pieaugums jāvērtē arī kontekstā ar citu nepielūdzamo tendenci – iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās.
Nodokļu maksātāju skaita pieaugums arī samazina ēnu ekonomiku, uzsver VID vadītāja. Par pozitīvu tendenci liecina arī atalgojuma pieaugums. VID pieņēmis, ka 711 eiro (iepriekš 500 latu) ir tā darba samaksas robeža, kura varētu liecināt par to, ka uzņēmumā nemaksā algas aploksnē. 2010.gadā algu virs 711 eiro saņēma 25,5 procenti nodarbināto, šogad 34,2%, tātad šajā periodā par 80 000 palielinājies nodarbināto skaits, kam atalgojums ir būtiski pieaudzis.
E-iespējas: mazāk roku darba, ātrāks rezultāts
Elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas, kas ir ieviestas no 1.jūnija, ir samazinājušas manuālo darbu VID speciālistiem un ietaupa nodokļu maksātāju laiku, vērtē I.Pētersone.
Kopš 21.jūlija nodokļu maksātājiem reģistrācijas apliecības (tajā skaitā, arī struktūrvienības reģistrācijas apliecības) iespējams saņemt arī skenētā veidā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tātad arī pēc tām vairs nav jābrauc uz VID.
VID ir samazinājis laiku, kāds normatīvajos aktos ir pieļauts nodokļu maksātāju reģistrācijai. No 24.jūlija nodokļu maksātāju un tā struktūrvienību reģistrācija VID Nodokļu maksātāju reģistrā un VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā tiks veikta triju darba dienu laikā. Arī VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā persona tiks reģistrēta triju darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, ja netiks identificēti iespējamie riski, pamats reģistrācijas atteikumam.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazināts vidējais nodokļu pārmaksu atmaksas laiks. PVN no 15 dienām pērn uz 9 dienām šogad. Iedzīvotāju ienākuma nodokli pērn atmaksāja vidēji 67 dienās, šogad 59 dienās. Pagaidām iedzīvotājiem pārmaksāto nodokli daudz ātrāk atmaksāt nav iespējams. Varētu, ja cilvēki gada deklarācijas par attaisnotajiem izdevumiem iesniegtu elektroniski. Šogad tam ir nodrošināti visi priekšnoteikumi – vienkāršota pieeja EDS - ar savas internetbankas autentifikāciju; visi konkrētā nodokļa maksātāja dati, ieejot EDS un atverot deklarācijas veidlapu, tajā jau ir. Tik un tā ļoti daudzi dodas uz VID ar papīra dokumentiem, lai iesniegtu deklarācijas klātienē. I.Pētersone no sarunām ar cilvēkiem klientu apkalpošanas zālē atzīst: klātienē cilvēks jūtas drošāk, joprojām daudzi elektroniskajai sistēmai neuzticas. Savukārt papīra deklarācijas VID darbiniekiem pēc tam jāpārraksta, jāievada EDS.
"No 1.jūnija EDS ir pieejams arī mobilajā aplikācijā."
Saistībā ar attaisnoto izdevumu deklarēšanu, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus, iecerē ir informācijas saņemšana elektroniski – par maksājumiem augstskolās un medicīnas pakalpojumiem. Tad nodokļu maksātājiem pašiem nevajadzētu ņemties ar čekiem un to skenēšanu. VID aicinājis Izglītības un zinātnes ministriju uz sadarbību – nodrošināt, lai tiktu izveidots reģistrs par mācību maksājumiem.
Savukārt otra liela attaisnoto izdevumu daļa - maksājumi par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem - varētu būt pieejami, kad ieviesīs e-veselības projektu. Šādu datu pieejamība elektroniski atbrīvotu no administratīvā sloga gan fiziskās personas, gan VID speciālistus no papildu darba, kas nepieciešams datu apstrādei. "Diez vai valsts pārvaldei ir vajadzīgs, lai cilvēki ar augstāko izglītību nodarbotos ar datu ievadīšanu," piebilst I.Pētersone.
No 1.jūnija EDS ir pieejams arī mobilajā aplikācijā.
VID atgādina, ka ir mainīts informatīvā tālruņa numurs. Tagad tas ir 67120000.
Ēnu ekonomika – joprojām problēma
Šā gada pētījums par ēnu ekonomiku, ko ik gadu izstrādā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, liecina, ka Latvijā ēnu ekonomika 2013.gadā ir pieaugusi (23,8%) un esam lielāki tās dalībnieki nekā kaimiņi. Savukārt Austrijas profesora Fridriha Šneidera ar citādu metodi veikts pētījums par visām Eiropas Savienības valstīm rāda, ka Latvijā (25,5%) tomēr ir labāka situācija nekā Lietuvā (28%) un Igaunijā (27,8%). Tā gan nav joma, kur varētu par kādu labāku vietu priecāties, atzīst I.Pētersone. Jo – vai tie būtu 23,8% vai 25,5% - ēnu ekonomika ir problēma.
Rudenī, piesaistot augstskolu speciālistus, būs izstrādāta sava metodoloģija, kā noteikt – cik nodokļos nav samaksāts. Nodokļu plaisas noteikšanai vērtēs algas nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas), PVN, kā arī analizēs nelikumīgo apriti akcīzes precēm.
Arī šogad jau ir īstenota virkne jaunu darbību, kas no uzņēmējdarbības izolē nodokļu likumu ignorētājus un pārkāpējus. VID ir pieņēmis 8708 lēmumus par saimnieciskās darbības izbeigšanu. Par 6887 nodokļu maksātājiem nosūtīta informācija Uzņēmumu reģistram, lai lemtu par izslēgšanu no komercreģistra. Fizisko personu riska sarakstā iekļautas 1253 fiziskās personas.
Nodokļu adminstrēšanā VID sācis īstenot atsevišķas nozares caurlūkošanu. Pirmā ir autoservisi. Par to VID paziņoja publiski, informējot, ka autoservisiem arī tiek dots laiks (vairāki mēneši), tātad iespēja sakārtot nodokļu maksāšanas lietas. Runa ir ne tikai par tiem, kas ir reģistrējušies, bet arī par nereģistrēto uzņēmējdarbību, jo tas ir likumpārkāpums. Uz publiski izskanējušajiem bravūrīgajiem iebildumiem, ka nodokļus "nemaksāšu tik un tā", nodokļu administrācijas vadītāja norāda: pašreiz notiek nozares monitorings. Ja būs uzlabojumi, VID pasākumu pret tādiem uzņēmējiem nebūs. Ja nebūs – sekos visas likumos paredzētās procesuālās darbības – sarunas, anketēšana, audits, un tad, ja nepieciešams, var nonākt arī līdz kriminālprocesam.
Šo caurlūkošanu ir palīdzējusi sagatavot nozares speciālisti, jo tam ir nepieciešamas profesionāļu zināšanas par šo saimniecības darbību.
VID neapgalvo, ka nākamās nozares caurskate notiks tieši tādā pašā veidā. Taču ir doma, ka nākamā būs zobārstniecība. "Es neesmu ideāliste, lai domātu, ka viss sakārtosies, bet ceru, ka cilvēki saņemsies un sāks maksāt nodokļus," piebilst I.Pētersone.
Organizētā noziedzība investē noziegumu sagatavošanā
Uz vairākām tendencēm organizētās noziedzības darbībā norāda VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.
Noziedzīgi iegūtie līdzekļi arvien vairāk tiek ieguldīti, lai slēptu noziegumus – iegādāti sarežģīti tehniski risinājumi, tiek pētīts organizētās noziedzības apkarotāju darbs pat ar pretizlūkošanas metodēm.
Piemēram, ja izveidots ceļš kontrabandai, tiek maksāts vietējiem iedzīvotājiem, lai ziņo par nepazīstamām mašīnām.
Organizētās noziedzības "smadzeņu centri "aktīvi izglītojas – apmeklē kursus, arī VID nodokļu maksātājiem domātos, apmeklē mācības ārzemēs, lai radītu arvien jaunas shēmas, lai mums būtu grūtāk tās atklāt, stāsta K.Čerņeckis.
Tas gan nepasargā. Nupat ir aizturēts grupējums, kas nodarbojās ar degvielas kontrabandu, izņemtas vairāk nekā 75 tonnas degvielas, aizturētas divas personas.
"Organizētā noziedzība investē savā izglītībā un noziegumu slēpšanā."
Jau plaši izskanējusi ziņa par Bauskas uzņēmējiem, kas izdomājuši, ka var iznomāt arī alkoholu. VID uzņēmumam ir anulējis licenci darbībām ar alkoholiskajām precēm. Pēc tam, kad no Bauskas policijas būs saņemta visa informācija par administratīvajiem pārkāpumiem, tiks lemts par sodu. I.Pētersone uzsver, ka šajā gadījumā ļoti daudz izdarījuši vietējie žurnālisti, valsts pārvaldei pēc tam bija tikai jāizdara savs darbs.
Finanšu policija nereti ziņo par aizturētiem grupējumiem. Informējot par diviem aktuālajiem gadījumiem, K.Čerņeckis tos vērtē kā satraucošus tāpēc, ka runa ir par valstī lieliem uzņēmumiem – viens no tiem nodarbojas ar metālapstrādi, otrs ir no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem. Ir aplēsts, ka valstij nodarīti zaudējumi apmēram 10 miljonu eiro apmērā katrā gadījumā. Ir aizturētas vairāk nekā 10 personas. Konstatēta arī PVN izkrāpšana no valsts budžeta. Turpinām arestēt kontus, īpašumus, kapitāldaļas, lai maksimāli atlīdzinātu zaudējumus valsts budžetam, piebilst K.Čerņeckis.
I.Pētersone uzsver – noziedzīgu nodarījumu novēršana ir svarīga, lai godīgiem nodokļu maksātājiem nav jāsadzīvo ar izkropļotu konkurenci.
Jauni ierosinājumi likumiem
VID šogad ir ierosinājis virkni izmaiņu normatīvajos aktos, piemēram, par informācijas publiskošanu reizi gadā par visu nodokļu maksātāju taksācijas gadā veiktajām nodokļu iemaksām un nodarbināto skaitu. Tāda pieredze jau ir Igaunijā, un Lietuvā to arī ieviesīs.
Sabiedrībai būs iespēja pārliecināties, kā un vai uzņēmēji, kas pārmet valstij nekā nedarīšanu, slikto ceļu stāvokli un citus trūkumus, paši maksā nodokļus, kas to novēršanai ir nepieciešami. Varētu būt daudzi pārsteigumi, piebilst I.Pētersone, jo atklātos arī pretenziju cēlēji, kas desmit gadus neko nodokļos nav samaksājuši, vien izvirzījuši valstij prasības.
Savukārt tiem, kuri ir samaksājuši vislielāko nodokļu apjomu, VID sola pretimnākšanu – viņus nekontrolēs, taču būs monitorings, lai nebūtu nodokļu nemaksāšanas risku.
Valsts sekretāru sanāksmē jau ir izsludināti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot noteikt skaidras naudas lietošanas aizliegumu pēc inkasācijas uzdevuma kredītiestādei nosūtīšanas. Nodokļu maksātājam, par kuru ir nosūtīts inkasācijas uzdevums naudas līdzekļu norakstīšanai no parādnieka konta, ja no inkasācijas uzdevuma nosūtīšanas dienas ir pagājušas 30 dienas un tas nav izpildīts, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.
VID nosūtījis Latvijas Komercbanku asociācijai priekšlikumu automatizēt VID nosūtīto inkasācijas uzdevumu reģistrēšanu kredītiestādes datubāzē klienta kontā. Tāda ir Lietuvas pieredze. Jo gan saistībā ar nodokļu parādiem, gan Finanšu policijai ir lietas, kad būtu nepieciešams inkasācijas uzdevums konta atlikumam. Diemžēl atsevišķās kredītiestādēs, kā liecina VID indikatori, darbinieks, saņemot inkasācijas uzdevumu, brīdina par to nodokļu parādnieku, kurš tad arī naudu izņem.
Diskusijas notiek arī par vairākiem citiem priekšlikumiem nodokļu jomas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai.
