SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
29. novembrī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
2
2
2
2

Saeimā aktualizēts jautājums par korupciju būvniecībā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Pēc šā gada 21.novembra traģiskā notikuma Zolitūdē Saeimas darba kārtībā ir nonācis jautājums par cīņu ar korupciju būvniecības jomā. Šis jautājums 26.novembrī tika aktualizēts Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā, sēdē piedaloties arī pārstāvjiem no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece sēdes iesākumā norādīja: „KNAB nevar apgalvot, ka nelaime notika tieši korupcijas dēļ, taču, vērtējot situāciju vairāku gadu garumā, tas ir iespējams kontroles un uzraudzības trūkuma dēļ.”

īsumā

Nepieciešamie labojumi normatīvajos aktos:

  • nepieciešama efektīva ziņošanas mehānisma izveide;
  • nepieciešama ārējās valsts uzraudzības stiprināšana;
  • jānodrošina procedūru atklātība;
  • jānosaka bargāka administratīvā atbildība par pārkāpumiem būvniecības jomā;
  • jānovērš interešu konflikta iespējamība;
  • jānodrošina efektīva uzraudzība un kontrole.

Korupcija būvniecības jomā

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē deputātiem norādīja, ka KNAB jau iepriekš ir izteicis savu viedokli par grozījumiem būvniecības normatīvajos aktos un likvidēto ārējās uzraudzības institūciju – Valsts būvinspekciju, kas darbu pārtrauca 2009.gada 1.jūlijā, taču atbildīgās institūcijas un valsts amatpersonas to nav ņēmušas vērā.

KNAB galvenos būvniecības korupcijas riskus analizēja un publiskoja jau 2011.gadā. Analīzē "Korupcijas risku analīze par būvniecības procesu uzraudzību būvatļauju izsniegšanas posmā Latvijas pašvaldībās" ir norādīts, ka korupcijas izplatību būvniecībā Latvijā nosaka vairāki savstarpēji saistīti apstākļi:

  • ievērojami apgrozāmie finanšu līdzekļi,
  • būvniecības procedūras sarežģītība,
  • neviennozīmīgs tiesiskais regulējums,
  • vāji kontroles mehānismi pār atbildīgo amatpersonu darbu būvniecības organizēšanā.

Sīkāk apakškomisijas sēdē skaidroja I.Jurča: "Korupcijas riski būvniecības jomā pamatā veidojas no tā, ka ir likvidēta ārējā uzraudzības iestāde un šīs funkcijas ir nodotas pašvaldību būvinspekcijām. Pašvaldību būvinspekcijās pamatā strādā personas, kuras pašas ir cieši saistītas ar būvniecības procesiem, tādēļ ļoti bieži nonāk interešu konflikta situācijā." Viņa norādīja, ka problēma slēpjas apstāklī, ka faktiski būvuzraudzību veic privātpersonas, uz kurām neattiecas interešu konflikta novēršanas normatīvo aktu regulējums. Tādēļ ir iespējama situācija, ka vienā gadījumā persona uzrauga būvobjektu, bet otrā pie būvnieka veic citus amata pienākumus.

KNAB analīzē arī atzīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumiem Nr.2 "Būvvaldes paraugnolikums" būvvaldei jānodrošina plašs vides veidošanas, attīstības, kontroles un administrēšanas funkciju loks. Kopumā ieteikumos nosauktas 18 būvvaldes funkcijas, no kurām 9 funkcijas ir uzskatāmas par sensitīvām no korupcijas riska viedokļa, jo attiecas uz privātpersonu darbības tiesiskuma uzraudzības un kontroles jomu vai rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem.

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs sēdē informēja, ka gandrīz katru gadu Latvijā ir bijusi kāda krimināltiesa par korupciju būvniecības jomā. "Praktiski visas krimināllietas zināmā mērā ir skārušas kontroles un uzraudzības funkcijas," uzsvēra deputāts.

Uzraudzība un kontrole

Sīkāk par uzraudzības un kontroles mehānismiem būvniecībā stāstīja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Viņa skaidroja, ka valsts kontroles būvniecības jomā nav, pašvaldības būvvalde reālu kontroli neveic, bet pārbauda, vai atbildīgie sertificētie speciālisti ir parakstījuši dokumentus un iesnieguši nepieciešamos sertifikātus. Kontroli būvniecībā veic sertificēti speciālisti (arhitekts, inženierizpētes veicējs, projektētājs, būveksperts, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs), un viņu pienākums ir pateikt, ka būvniecība notiek saskaņā ar visiem normatīvajiem aktiem. Savukārt speciālistus sertificē privātas biedrības saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu.

"Pētot korupcijas riskus būvniecībā, mums nav pilnas pārliecības, ka šīs personas var darboties neatkarīgi, jo viņu finansētājs parasti ir būvkomersants, kas viņus pieņem darbā," skaidroja D.Kurpniece.

"Būvuzraudzību veic privātpersonas, uz kurām neattiecas interešu konflikta novēršanas normatīvo aktu regulējums."

Praksē šī sistēma ir darbojas šādi. Būvkomersanti dibina biedrības, piemēram, ir nodibināta Arhitektu savienība, Būvinženieru savienība. Būvkomersantu reģistrā iekļauj tikai tādas firmas, kuru darbinieki ir šīs sertificētās privātpersonas, savukārt šīs sertificētās privātpersonas sertificē attiecīgās privātās biedrības, atzina Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja.

Viņa norādīja, ka tās sešas ir privātpersonas, kas nav valsts amatpersonas, tādēļ tām būtu jānosaka interešu konflikta aizliegumi. Arī sertificēšanas institūcijas pārstāvjiem, kuri valsts vārdā izdod administratīvu aktu, nav valsts amatpersonas statusa, turklāt tām nevar piemērot atbildību par kontroles vai uzraudzības funkcijas neveikšanu.

Iespēja ziņot

Nepilnību novēršanai un koruptīvu darbību atklāšanai būtisks ir ziņošanas mehānisms. D.Kurpniece skaidroja: "Svarīgi izveidot efektīvu ziņošanas mehānismu par pārkāpumiem, jo pēc Valsts būvinspekcijas likvidēšanas nav iespējams ziņot par pārkāpumiem. Šobrīd ziņošanas iespējas ir tikai reģistra iestādei, respektīvi, tai iestādei, kas izdod sertifikātus. Piemēram, tā var būt Būvniecības asociācija."

"Valsts kontroles būvniecības jomā nav, pašvaldības būvvalde reālu kontroli neveic, bet pārbauda, vai atbildīgie sertificētie speciālisti ir parakstījuši dokumentus un iesnieguši nepieciešamos sertifikātus."

Ir vairākas pazīmes, par ko var ziņot. Viena no iespējām ir šāda – ir jāraksta iesniegums, pievienojot atbilstošas kvalifikācijas eksperta slēdzienu par sertificēta speciālista būtiskiem profesionāliem pārkāpumiem. Piemēram, ja būvdarbu vadītājs ir pārkāpis kādu būvniecības standarta nosacījumu, lai persona ziņotu, ir jāsaņem atbilstoša sertificēta speciālista paziņojumam, uzsvēra D.Kurpniece. Komentējot pastāvošo situāciju, I.Jurča atzina, ka tā ir nepieļaujama situācija, kas jāmaina.

Nepieciešamie labojumi normatīvajos aktos

No KNAB puses D.Kurpniece nosauca vairākus nepieciešamos labojumus normatīvajos aktos. Pirmkārt, esot nepieciešama efektīva ziņošanas mehānisma izveide un ārējās valsts uzraudzības stiprināšana. Otrkārt, esot jānodrošina procedūru atklātība un jānosaka bargāka administratīvā atbildība par pārkāpumiem būvniecības jomā. Treškārt, esot jānovērš interešu konflikta iespējamība un jānodrošina efektīva uzraudzība un kontrole.

Sēdes noslēgumā A.Loskutovs apstiprināja visus KNAB minētos priekšlikumus un uzdeva KNAB sagatavot likumprojekta redakciju interešu konflikta situācijas novēršanas risināšanai. Savukārt sēdes laikā izskatītos priekšlikumus stāvokļa uzlabošanai ierosināja nodot izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU