Valdības lēmums par valsts finansiālā atbalsta apmēru bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem vēl nav pieņemts. Rīgas dome paredzējusi piešķirt ģimenēm, kuru radinieki gājuši bojā, 10 000 latu, cietušajiem – līdz 5000 latu. Ar ziedojumiem palīdzības sniegšanā līdzjūtīgi ir iesaistījusies sabiedrība. Daļu no ziedotās naudas jau var saņemt, taču palīdzība ziedojumu veidā joprojām tiek saņemta, un ir saprotams, ka traģēdijā cietušajiem tā būs nepieciešama arī turpmāk.
Labklājības ministrija (LM) un Rīgas dome ir vienojušās par koordinētu rīcību, lai nodrošinātu ne tikai tūlītēju, bet arī ilgtermiņa atbalstu cilvēkiem, kuri ir cietuši šajā traģēdijā, informēja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Rīgas dome izstrādās individuālos plānus katrai grupai, katram cilvēkam, apzinot, kādas varētu būt viņu nākotnes vajadzības. Nelaimē ir cietuši dažāda gadagājuma cilvēki – gan vecāki, gan jauni, gan bērni. Un sociālās palīdzības atbalsta sniedzēju uzdevums ir nodrošināt, lai krīze neizraisītu dziļākas sociālas un psiholoģiskas sekas, kas varētu atsaukties uz šo cilvēku nākotni.
I.Jaunzeme informēja, ka LM patlaban kopā ar Rīgas domi piedāvā gan iespēju pieteikties sociālajai rehabilitācijai, gan iespēju nokārtot formalitātes sociālās apdrošināšanas pabalstu un citas palīdzības saņemšanai.
Ir vienošanās ar Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari", ka tie cilvēki, kuri pašreiz atrodas slimnīcās, varēs uzreiz saņemt medicīnisko rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus centrā "Vaivari". Savukārt tie, kas jau ir izrakstīti no slimnīcas, tiek aicināti doties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs, vai ir nepieciešama medicīniskā rehabilitācija. Un, ja tāda ir nepieciešama, uzreiz būs jāsazinās ar rehabilitācijas centru "Vaivari".
Starp Iekšlietu ministriju un LM ir vienošanās par rehabilitāciju speciālo dienestu darbiniekiem – tā būs pieejama gan glābējiem, gan sociālajiem darbiniekiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas šajās dienās ir strādājuši ļoti saspringtos apstākļos.
Šodien LM iesniegs valdības sēdē informāciju par tūlītējiem uzdevumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu cietušajiem un tuviniekiem visus – gan sociālos, gan medicīniskos – pakalpojumus, kā arī tehniskos palīglīdzekļus.
Jau tagad tiek lemts arī par rīcību turpmākajiem gadiem. I.Jaunzeme norādīja, ka atbalsta koordinācijā iesaistījušies trīs partneri: Labklājības ministrija, Rīgas dome un organizācija "Ziedot.lv". Visas puses uzskata par nepieciešamu izveidot uzraudzības mehānismu, kas darbosies arī nākotnē, lai skaidri saprastu, kāds liktenis ir piemeklējis katru cietušo.
Cilvēku atsaucība ir aizkustinoša
Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta ir aizkustināta par sabiedrības un līdzcilvēku atbalstu. Līdz pirmdienai, 25.novembrim pl. 14, iedzīvotāji un uzņēmumi bija saziedojuši 373 500 latu. Sarunās ar LM, Rīgas domi un uzklausot ziedotājus, ir pieņemts lēmums no šīs summas vienādā apmērā izmaksāt katrai cietušajai personai vienreizēju pabalstu – 4500 latu.
"Šī summa tiks izmaksāta 54 bojā gājušo tuviniekiem un 29 cilvēkiem, kuri bija ievietoti stacionārā. Tas ir pirmais atbalsts. To jau var saņemt. Vakar finansiālā palīdzība sniegta pirmajām divām personām. Piemēram, vienai bojāgājušā meitai, lai viņa no Amerikas varētu ierasties uz tēva bērēm. Ja kāds no cietušajiem uzreiz nevar ierasties pēc šīs summas, nav jāuztraucas, nauda ir konkrēts piešķīrums, tā nevar pazust," lēmumu skaidro R.Dimanta.
"Cietušajiem tiks sniegts individuāls atbalsts arī turpmākajos gados."
Organizācijas pārstāve atzīst, ka ziedojumu apmērs Zolitūdes traģēdijā cietušajiem pieaugs, jo naudu ziedo arī cilvēki citās valstīs un šī nauda kontos ienāk vēlāk. Visas naudas summas, kas tiks ieskaitītas turpmāk, organizācija apliecina novirzīt konkrētajam mērķim. "Mūsu iecere ir ienākošo ziedojumu naudu turpmāk piešķirt konkrētām personām mērķētāk. Proti, "Ziedot.lv" kopā ar Rīgas domi un Labklājības ministriju izvērtēs, kas ir lielākās cilvēku vajadzības. Tās, piemēram, varētu būs situācijas, kurās cilvēkiem nepietiek ar valsts garantēto atbalstu," skaidro R.Dimanta.
"Ziedot.lv" ir saņēmusi ziedojumu apliecinājumus arī no traģiskajā notikumā iesaistītajām pusēm (komersantiem):
- Būvkompānija "Re&Re" ziedos 100 000 latu, kas tiks izlietoti palīdzībai cietušajiem. Ir vienošanās, ka "Re&Re" turpmākajai rehabilitācijai ziedos vēl 100 000 latu.
- Uzņēmums "Maxima" ir piedāvājis bērniem, kas palikuši bez vecāku apgādības, līdz pilngadības sasniegšanai maksāt 500 latu pabalstu mēnesī (pašlaik, jo tas paredzēts vidējās algas apmērā). Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, šis pabalsts būs divkāršā apmērā. (Šiem bērniem pienākas arī valsts pabalsts/pensija par apgādnieka zaudējumu, taču tas ir atkarīgs no vecāku algas. Jaunākajam bērniņam ir divi gadi.)
- Uzņēmuma "Homburg" ziedojums būs 50 000 latu. Uzņēmums ir solījis turpmāk atbalstīt arī izglītības programmu bērniem, kuri zaudējuši vecākus.
Ziedot var arī turpmāk
Ziedošanas iespējas ir norādītas portālā "Ziedot.lv". Tajā var sekot arī ziedotāju vārdiem un summām. Atskaite, kā nauda izlietota, arī tiks publicēta "Ziedot.lv" mājaslapā. Labdarības/ziedojumu tālrunis 9 000 63 85 (ziedojums 1 lats).
No vakardienas veikalos "Maxima", kur atrodas ziedojumu kastītes, ir izvietots "Ziedot.lv" aicinājums ziedot Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.
"Cietušie jūt, ka viņi nav vieni," teic R.Dimanta. Viņa neslēpj saviļņojumu, ka mēs – valsts, pašvaldība, sabiedrība – varam vienoties. Diemžēl – pēc lielas traģēdijas... Taču tas ir gaismas stariņš," savas sajūtas izsaka labdarības organizācijas vadītāja, piebilstot, ka pašreiz cilvēkiem svarīgi, ka spējam viņiem sniegt gan mīlestību, gan finansiālo atbalstu. Un sabiedrībai ļoti svarīgi ir neaizmirst šos cilvēkus turpmāk, pēc gadiem.
Rīgas un valsts palīdzība vienuviet
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors informē, ka saskaņā ar pārrunāto vienošanos Rīgas domes Sociālais dienests, kā paredz normatīvie akti, nodrošinās koordinētu un individuālām vajadzībām atbilstošu turpmākā atbalsta plānošanu šajā traģēdijā iesaistītajām ģimenēm. Sociālā dienesta uzdevumus, vadoties no konkrētās ģimenes, ir noteikt, kādas būs vajadzības ilgtermiņā, palīdzēt formulēt šīs vajadzības un, kas pats galvenais, – atrast atbilstošākos risinājumus. Jo ir svarīgi, lai viss atbalsts – gan publiskā sektora finansētais, gan ziedotāju un privātā sektora sniegtais – nonāktu pēc iespējas tām personām, kurām tas ir visvairāk vajadzīgs, uzsver Rīgas domes pārstāvis.
"Uzreiz nav iespējams paredzēt pilnīgi visu, kas būtu un vēl būs vajadzīgs konkrētajai ģimenei, iespējams, arī citiem ģimenes locekļiem. Tāpēc sociālais dienests, sociālais darbinieks kopā ar citu dienestu speciālistiem veiks atbalsta plānošanu ilgtermiņā."
Individuālā atbalsta sniegšanai tiks nodrošināta uzraudzība, lai arī pēc pusgada, gada vai līdz brīdim, kad negadījuma sekas ir mazinātas vai likvidētas, atbalsts ir bijis tāds, kāds ģimenes locekļiem ir vajadzīgs. Rīgas domes Sociālais dienests izmantos arī citus resursus (ziedojumu avotus) mērķtiecīga atbalsta sniegšanai. Arī domes Finanšu departamentā ir atvērts speciāls ziedojumu konts.
Patlaban Rīgas Sociālā dienesta telpās kopā strādā pašvaldības sociālā dienesta darbinieki, Sociālās integrācijas valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti. Tātad cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts, nav jādodas uz vairākām adresēm, bet visus iespējamos sociālās palīdzības jautājumus var noskaidrot un atbalstu saņemt vienuviet. Adrese: Rīgā, Baznīcas ielā 19/23, Rīgas Sociālā dienesta telpās 1.stāvā. Šeit var saņemt arī konsultāciju par tiesībām uz palīdzību un atbalsta iespējām šajā situācijā. Rīgas domes Sociālā dienesta informatīvais tālrunis 800050505 vai 67105048.
"Tā tikai pirmajā mirklī liekas, ka ģimenes, katra cilvēka vajadzības formulēt ir viegli. Bet ir svarīga arī pieredze, lai piedāvātu atbilstošus risinājumus," norāda M.Moors. Tālab turpmāk katrai ģimenei būs nozīmēts sociālais darbinieks (gadījuma vadītājs), kurš kopā ar citu speciālistu komandu meklēs labākos atbalsta risinājumus. Sociālajam dienestam būs nepieciešams aptuveni viens mēnesis, lai veiktu sākotnējo novērtējumu turpmākā atbalsta noteikšanai, jo jāņem vērā daudzi apstākļi, arī ģimenes locekļu skaits. M.Moors piebilst, ka, iespējams, pašreiz uzreiz viss arī neatklājas, nepieciešamās palīdzības apmēri un virzieni var kļūt skaidri vēlāk. Nereti sākotnēji cilvēkam var būt noliedzoša attieksme pret palīdzību. Tāpēc sociālais dienests paturēs acīs šos cilvēkus, tiksies ar ģimenes locekļiem, lai uzzinātu, vai ir nepieciešama kāda palīdzība, kā arī uzturēs kontaktus ar skolām, sociālajiem pedagogiem.
