NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
21. novembrī, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Drošība

Ziedotāju atbalsts – sabiedrības spēja vienoties Zolitūdes nelaimē

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Gunita Kļava/ LETA

Pēc Zolitūdes traģēdijas aizkustinoši liela ir bijusi tieši sabiedrības atsaucība, ziedojot cietušajiem un viņu ģimenēm. Savukārt valsts, sniedzot likumos paredzēto palīdzību, vienlaikus ar operatīviem lēmumiem ir piešķīrusi papapildu atbalstu šīs nelaimes skartajiem.

Pirms gada,  21.novembra vakarā, Rīgā, Zolitūdē pēc tirdzniecības centra "Maxima" jumta iebrukuma dzīvību zaudēja 54 cilvēki – veikala darbinieki, pircēji, glābēji. Kādu no vecākiem zaudēja 23 bērni, viens no viņiem – abus vecākus.

Labdarības organizācija: cilvēki vēlējās iesaistīties

Vēsts par nelaimi vienoja sabiedrību ne tikai klusā līdzjūtībā, bet arī vēlmē palīdzēt. Kad labdarības organizācija "Ziedot.lv" atvēra kontu ziedojumiem traģēdijā cietušajiem, jau dažās dienās tika saziedoti vairāki simti tūkstoši latu.

Zolitūdes traģēdijā cietušajiem pavisam saziedoti gandrīz pusotra miljona eiro, informēja organizācijas komunikāciju vadītāja Ilze Ošāne. 909 tūkstošus ziedojušas privātpersons, 552 tūkstošus – uzņēmumi. Nauda izlietota bojāgājušo tuvinieku un cietušo atbalstam. Palīdzība tiek turpināta. "Ziedot.lv" regulāri tiek ievietotas atskaites par izlietotajām ziedojumu summām.

Pirmajās dienās, kad organizācija Zolitūdes traģēdijā cietušajiem saņēma ļoti daudz ziedojumus, vēl nedz medijos, nedz kur citur nebija izskanējusi informācija, kā valsts plāno sniegt atbalstu un kāds tas būs.

"Sabiedrība ir ļoti atsaucīga lielās nelaimēs."

"Mēs pagājušajā gadā uzsākām ziedojumu vākšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, jo sapratām, ka cietušajiem un bojājušo ģimenēm būs ārkārtīgi daudz dažāda veida vajadzību – gan sociāla rakstura, gan finansiālas. Un, kamēr tiek sakārtota pabalstu un atbalsta sniegšana no valsts, no sociālajiem dienestiem, tikmēr mēs varam palīdzēt ar ziedojumos savāktajiem līdzekļiem," stāsta Ilze Ošāne.

Saskaroties ar šāda mēroga nelaimi, sabiedrības vēlme bija iesaistīties un ietekmēt kaut kādus procesus, saprotot, ka nevar paši būt uz vietas, novākt gruvešus vai apciemot ģimeni, kura ir zaudējusi kādu no ģimenes locekļiem, viņi var šādā veidā, ziedojot kādu daļu no saviem ienākumiem, no sava ģimenes budžeta, sniegt savu artavu atbalstam traģēdijas skartajiem, par cilvēku motivāciju spriež labdarības organizācijas pārstāve.

Zolitūdes traģēdija savā ziņā apvienoja arī valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas sadarbībā. "Ziedot.lv" tika aicināti kā vieni no partneriem sēdēs, kur sprieda par mērķētāku atbalsta sniegšanu: ko dara nevalstiskais sektors, kāda veida palīdzība un kam var tikt sniegta, un ko valsts un pašvaldība var darīt, lai atbalstā nedublētu cits citu un lai maksimāli tiktu sasniegts efektīvākais un mērķētākais atbalsta veids traģēdijā cietušajām ģimenēm.

Vaicāta, vai šī iesaiste atbalstā ar ziedojumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem ir ietekmējusi cilvēku attiekmi un atsaucību arī pret citiem aicinājumiem palīdzēt, I.Ošāne teic, ka sabiedrība ir visa gada garumā ziedojusi dažādām palīdzības programmām portālā "Ziedot.lv". Protams, atsaucība ir atkarīga arī no ekonomiskās situācijas, no sabiedrības iespējām. "Tas, ko mēs esam novērojuši, ka sabiedrība ir ļoti atsaucīga uz lielām nelaimēm. 21.novembra traģēdija ir ļoti liela nelaime, un dod Dievs, lai tādas vairs nebūtu," piebilst I.Ošāne.

Šogad ir bijušas nepieciešamas lielas naudas summas ārstniecībai privātpersonām. Plaušu transplantācijai Zanei vajadzīgie 120 tūkstoši eiro saziedoti nepilnās trijās nedēļās. Vēl vienai meitenei Ievai nepieciešami 100 tūkstoši eiro, nepilna mēneša laikā jau ir savākti 60 tūkstoši eiro. Stāsta "Ziedot.lv" pārstāve: "Varbūt var teikt, ka tas atbalsta apjoms, kādu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem savācām – pusotru miljonu eiro -, deva spēku un ticību, ka mēs varam palīdzēt arī citās lielās nelaimēs, kurās nonāk konkrēts cilvēks. Un ka šī pieredze un piemērs neatstāj vienaldzīgu un iedrošina arī privātpersonas. Iepriekš mums tik lielu programmu, tik liela apmēra ziedojumu privātpersonu vajadzībām nebija. Varbūt tas ir devis ticību – gan pašam cilvēkam ir cerība, ka sabiedrība būs atsaucīga, gan sabiedrībai ļāvis noticēt, ka tā var ietekmēt kādus procesus un palīdzēt."

Ziedojumi pašvaldības kontā

Pēc traģēdijas tika izveidots arī Rīgas domes ziedojuma konts. Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice informēja, ka uz to pārskaitīti 131 359,81 eiro. Uz šo brīdi izmaksāti 23 540,24 eiro, un konta atlikumā ir gandrīz 108 tūkstoši eiro. Ziedotāji varēja norādīt konkrētus cilvēkus, kam viņi vēlas ziedot. Vairumā gadījumu kā mērķis bija norādīts: traģēdijā cietušajiem, pastāstīja domes pārstāve. Pēdējā laikā ziedojumi kontā vairs neesot ieskaitīti.

[PDF]Cilvēku un Ziedot.lv paveiktais Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

Valsts atbalsts

Valsts ir izmaksājusi un turpina maksāt likumos noteiktos pabalstus un kompensācijas. Vienlaikus Zolitūdes traģēdijā cietušie, bojāgājušo radinieki un glābšanas darbos iesaistītie ir saņēmuši arī citu dažāda veida atbalstu veselības aprūpei, sociālajai rehabilitācijai.

Šogad Ministru kabinets ir lēmis par papildu piešķīrumiem Sociālās integrācijas valsts aģentūrai (SIVA), lai segtu izdevumus par nodrošinātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, cietušo vai bojā gājušo personu tuviniekiem un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek piedāvāti, lai palīdzētu pārvarēt traģēdijas izraisītās psihoemocionālās sekas, sniegtu psiholoģisko atbalstu zaudējuma sāpju pārvarēšanai, stabilizētu psihoemocionālo stāvokli un nodrošinātu nepieciešamo funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu.

Sociālās integrācijas valsts aģentūras mājaslapas sadaļā Rehabilitācija ir atsevišķa norāde Zolitūdes traģēdijā cietušajiem ar informāciju, kā pieteikties šim pakalpojumam, vēršoties ar iesniegumu Rīgas Sociālajā dienestā vai citos sociālajos dienestos. No pagājušā gada  29.novembra līdz šā gada 5.novembrim sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ir saņēmuši 552 cilvēki.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU