FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Instrukcijās par rīcību, ja no automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos, primāri ir jāparedz cilvēku evakuācijas kārtība un tikai tad visas pārējās darbības, lai noskaidrotu sistēmas nostrādāšanas iemeslus, uzsvērts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izplatītajā paziņojumā. Dienesta mājaslapā ievietotajā publikācijā ir norādes uz normatīvo aktu prasībām, tostarp uz atbildību par ugunsdrošību objektos, kas ir pastiprināta ar jaunākajiem likuma grozījumiem.
Ugunsdrošības dokumentācijā jābūt:
Ņemot vērā to, ka automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas pamatfunkcija ir ugunsgrēka bīstamo faktoru (uguns, temperatūra, dūmi) atklāšana un signalizēšana par to klātbūtni aizsargājamā objektā, nav pieļaujamas situācijas, ka, atskanot trauksmes signālam, vispirms tiek apsekota nostrādes zona un tikai tad pieņemti lēmumi turpmākajai rīcībai.
VUGD norāda: ja ir izvēlēta atbilstoša automātiskā ugunsaizsardzības sistēma, kura ir kvalitatīvi uzstādīta aizsargājamā objektā, kā arī šī sistēma tiek pareizi ekspluatēta, apkopta un remontēta, šīs sistēmas viltus nostrādes tiek samazinātas līdz minimumam.
Atbildība par ugunsdrošību objektos – likuma grozījumos
Šogad 7.augustā ir stājušies spēkā grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Saskaņā ar tiem likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts:
"Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā."
Grozījumi likuma 9.panta otrajā daļa paredz: "Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (t.sk. automātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā."
Savukārt atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.panta otrās daļas 1.punktam "par ugunsdrošību atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu".
Ugunsdrošības prasības – MK noteikumos
VUGD mājaslapā publicētajā rakstā, ko sagatavojis dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs, norādīts: ugunsdrošības prasības, kuras jāievēro kā juridiskajām, tā arī fiziskajām personām, ir noteiktas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi". (Pēdējie grozījumi šajos noteikumos ir bijuši 2008.gadā – red.)
Šajā normatīvajā aktā noteiktas prasības par ugunsdrošību objektā atbildīgajām juridiskajām personām ugunsdrošības dokumentācijas izstrādei. Viens no pienākumiem ir nodrošināt Ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, kā arī rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos, kuros var atrasties vairāk nekā 50 cilvēki un ne retāk kā reizi gadā saskaņā ar šo plānu veikt praktiskās nodarbības.
"Instrukcijās par ugunsaizsardzības sistēmas trauksmi galvenais ir cilvēku evakuācija."
L.Drozdovs uzsver: kā Ugunsdrošības instrukcijā, tā rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam ir jāparedz cilvēku evakuācijas kārtība. Atbilstoši noteikumu prasībām ugunsgrēka gadījumā juridiskās personas vadītājs pirms Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās organizē cilvēku evakuāciju.
VUGD arī norāda, ka normatīvie akti neparedz par ugunsdrošību atbildīgās personas izstrādātās Ugunsdrošības instrukcijas un rīcības plāna ugunsgrēka gadījumam saskaņošanu ar valsts vai pašvaldības institūcijām.
Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas
Kā skaidro VUGD pārstāvis, normatīvo aktu ugunsdrošības prasības, kas tiek izvirzītas automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām, var iedalīt:
Latvijas būvnormatīva LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" prasības, kas tiek izvirzītas automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām būvniecībā, nosaka minimālās ugunsdrošības normas, kādas jāievēro, projektējot un būvējot jaunas, renovējamas, rekonstruējamas un restaurējamas būves un to konstruktīvos elementus.
Atbilstoši būvnormatīvam ugunsdrošības jomā pastāv šādas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas:
Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ir stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces (piem., automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu), kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai.
Automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma ir stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas (piem., automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas), kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, aizsargājamā būvē automātiski pārraida balss paziņojumu par ugunsgrēka izcelšanos.
"Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijā aizliegts atslēgt sistēmas uztveršanas, vadības, kontroles, skaņas un citas ierīces, kā arī mainīt sistēmas darbības režīmu."
Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas veidu (tipu) nosaka pasūtītājs projektēšanas uzdevumā atbilstoši normatīvajiem aktiem un iekārtu ražotāju tehniskajiem noteikumiem.
Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas balss, skaņas vai vizuālās signalizācijas ierīces var neparedzēt tikai atsevišķās būvēs un telpās.
Savukārt Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" paredz, ka automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām objekta vadītājs vai apsaimniekotājs izstrādā šādu ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju:
Dežurējošam personālam jāzina:
Atbilstoši noteikumu prasībām automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas laikā aizliegts:
Objekta vadītājs nosaka ugunsgrēka izziņošanas sistēmas iedarbināšanas kārtību un norīko darbiniekus, kuriem ir tiesības šo sistēmu iedarbināt.
Evakuācijas paziņojums ir dzirdams un saprotams jebkurā iespējamā cilvēku atrašanās vietā. Pirms paziņojuma raida uzmanību piesaistošu signālu.
Evakuācijas paziņojuma translācijas laiks nedrīkst būt mazāks par cilvēku evakuācijai nepieciešamo laiku.
Objektā, kurā uzturas ārvalstnieki, ugunsgrēka izziņošanas tekstu translē latviešu, angļu un krievu valodā.
Ugunsgrēka izziņošanas sistēmai ir šāda trauksmes signālu un paziņojumu lejupejoša prioritātes secība:
Būvju lietošanas veidi
VUGD skaidro, ka atkarībā no izvirzītām ugunsdrošības prasībām pastāv septiņi būvju lietošanas veidi: dzīvojamās ēkas; publiska rakstura ēkas, kuru iedalījums ir vēl detalizētāks; biroji; ražošanas ēkas, garāžas. Visi lietošanas veidi ir raksturoti, kā arī noteikts, kādas ir ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas atbilstoši būvnormatīva prasībām.
Piemēram, kā atsevišķs izdalīts IVa lietošanas veids - izglītības darbībai paredzētas ēkas un būves, tai skaitā pirmsskolas bērnu izglītības iestāžu ēkas, pamatskolu un ģimnāziju mācību ēkas, amatniecības skolu mācību ēkas.
Pilns izklāsts "Par rīcību automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas nostrādes gadījumā" atrodams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā šeit.