SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
14. augustā, 2013
Lasīšanai: 15 minūtes
1
2
1
2

Noteiktas prasības, lai strādātu par bērnu aukli

Auklēm, pirms doties uz Izglītības kvalitātes valsts dienestu, lai iesniegtu dokumentus Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistram, ir jāpārliecinās, ka tās atbilst prasībām.

LV portāla infografika

Ar 2013.gada 1.septembri bērnu auklēm, lai pretendētu uz valsts līdzfinansējumu gadījumos, kad bērnam pašvaldība nevar nodrošināt vietu bērnudārzā, jāreģistrējas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
īsumā
MK noteikumi bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem paredz:

  • reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā;
  • reģistrēties Bērnu uzraudzības pakalpojumu reģistrā;
  • ievērot profesionālās kvalifikācijas un drošības prasības;
  • ikgadējas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārbaudi.

Rindas pirmsskolas izglītības iestādēs ir problēma, ar kādu saskaras daudzi vecāki.  Situācijā, kad pašvaldība nevar nodrošināt vietu bērnudārzā visiem savā teritorijā deklarētiem bērniem vecumā no pusotra gada līdz brīdim, kad tiek uzsākta obligātā bērna sagatavošana pamatizglītības ieguve, sākot ar šī gada 1.septembri valdība paredz valsts atbalstu norēķiniem ar privātu bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju, no kura vecāki pakalpojumu pērk.

Valsts atbalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.403 "Kārtība, kādā tiek aprēķināts un piešķirts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā pakalpojumu sniedzēja".

Noteikumi paredz, ka privātais pakalpojumu sniedzējs ir izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta privāta izglītības iestāde vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs, kas reģistrēts normatīvajos aktos par bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanu noteiktajā kārtībā un sniedz atbalstu pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai ģimenē. Tas nozīmē, ka arī aukle, kas pieskata bērnu tā dzīvesvietā vai citā tam piemērotā vietā, ja vien tā izpilda normatīvajos aktos izvirzītās prasības, turpmāk var pretendēt uz valsts līdzfinansējumu bērna uzraudzības pakalpojuma apmaksai.

Līdz šim privātām auklēm, kas pieskata bērnus mājās, nekādas prasības netika izvirzītas. Tāpēc ar jauno regulējumu gan bērnu vecākiem, gan pašām auklēm varētu rasties jautājumi – kas jādara, lai varētu saņemt atbalstu.

Kam ir tiesības reģistrēties par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju?

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.3pants noteic, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina bērna uzraudzību bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā, ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar to nodrošināt savas prombūtnes laikā. Tātad uzraudzības pakalpojuma sniedzējs var būt persona, kas nav bērna vecāks vai persona, kuras aprūpē bērns nodots (aizbildnis). Likums pieļauj iespēju, ka aukle var būt arī, piemēram, bērna pilngadīgā māsa, brālis vai vecmāmiņa, ja vien šī persona izpilda normatīvajos aktos izvirzītās prasības. Taču par aukli nevar kļūt bērna māte, tēvs vai bērna likumīgie aizbildņi jeb audžuvecāki. Situācijā, ja bērna aizbildnis, piemēram, ir vecmāmiņa vai pilngadīgā māsa, tā vienlaikus nevar būt bērna aukle un saņemt par to atalgojumu.

"Aukļu darbu atbilstību normatīviem aktiem ne retāk kā reizi gadā pārbaudīs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. "

Prasības auklēm ir definētas MK noteikumos Nr.404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība", kas stāsies spēkā 1.septembrī. Tie paredz, ka personai, kas vēlas sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumus jeb strādāt par aukli, jāreģistrējas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā (turpmāk – reģistrs), kas atradīsies Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārziņā.

Noteikumi nosaka aukles pienākumu nodrošināt drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu bērnam, sekmējot tā vispusīgu attīstību. Ja pakalpojums tiek sniegts bērnam vecumā no pusotra gada līdz obligātai bērna sagatavošanai pamatizglītības ieguvei (5 gadu vecumam), pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt atbalstu, lai pirmsskolas izglītības programmu bērns apgūtu ģimenē.

Lai aukle varētu pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un reģistrēties reģistrā, tai jāatbilst noteiktiem profesionālās kvalifikācijas un drošības prasību kritērijiem:

  • nav izdarīti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantā minētie pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi;
  • ar tiesas lēmumu nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības vai ar bāriņtiesas lēmumu persona nav atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ, vai tai nav atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, ja tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
  • ir apliecība par prasmēm sniegt pirmo palīdzību, ja persona zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā nav apguvusi pieaugušo formālās izglītības programmas vai profesionālās pilnveides izglītības programmas ietvaros;
  • ir apgūta profesionālās pilnveides izglītības programma aukļu darba jomā (ne mazāk kā 40 klātienes stundu apjomā, ietverot apmācību par bērna attīstības vecumposmiem, rīcību situācijās, kas apdraud bērna drošību, mediāciju u.tml.), ja tiek sniegts pilna laika pakalpojums un pakalpojuma sniegšanā iesaistītai personai nav vidējās profesionālās pedagoģiskās vai augstākās pedagoģiskās izglītības vai nav iegūta aukles profesionālā kvalifikācija.

Reģistrācijas secība: vispirms VID, tad Bērnu uzraudzības pakalpojumu reģistrs

Lai aukle varētu reģistrēties kā bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, tai vispirms kā individuālajam komersantam vai kā saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Kad reģistrācija VID ir nokārtota un persona, kas vēlas strādāt par aukli, apzinās, ka atbilst normatīvajos aktos izvirzītām prasībām, kā arī ir sagatavojusi nepieciešamos dokumentus, kas to apliecina, tā var doties reģistrēties uz IKVD.

Lai reģistrētos aukļu reģistrā, IKVD jāiesniedz:

Ar dokumentiem (sertifikātiem, diplomiem) jāapliecina:

  • pirmās palīdzības sniegšanas prasmju apguve;
  • profesionālās pilnveides izglītības programmas apguve.

Saņemot bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja iesniegumu, IKVD izskatīs iesniedzēja atbilstību noteiktajām prasībām un to, vai pakalpojuma sniedzējs, kas plāno nodarboties ar bērnu uzraudzību, nav sodīts par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.punktā noteiktiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, pieprasot informāciju no Soda reģistra. Jāatceras arī, ka auklei ir jābūt gatavai IKVD uzrādīt derīgu medicīnisko jeb sanitāro grāmatiņu.

Lēmumu par pakalpojuma sniedzēja reģistrāciju vai reģistrācijas atteikšanu IKVD pieņem viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, un tas tiek publicēts IKVD vietnē www.ikvd.gov.lv. Der atcerēties, ka lēmuma pieņemšanai tiek piemērots Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minētais noklusējums. Tas nozīmē: ja lēmums ir pozitīvs - auklei tiek piešķirts reģistrācijas numurs. Tomēr, iesniedzot iesniegumu IKVD, aukle var norādīt, ka reģistrācijas apliecību vēlas saņemt elektroniski, pa pastu vai klātienē. 

Profesionālās pilnveides programmas pieejamība

Nopietnas bažas auklēm, kuras līdz šim nav ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko pedagoģisko izglītību, varētu sagādāt prasība apgūt IKVD akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu jeb kursus aukles darba jomā.

Prasības apmācībām ir samazinātas līdz 40 klātienes stundu programmai. Taču, kā informēja IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā referente sabiedrisko attiecību jomā Ilze Stengrevica, šobrīd šādas noteikumiem atbilstošas izglītības programmas IKVD vēl nav licencētas un akreditētas. Šobrīd ir iespēja apgūt citu kursu programmas ar lielāku stundu skaitu, kuras jau agrāk licencējis un akreditējis IKVD un kurās var iegūt profesionālo kvalifikāciju – aukle. 

"Attiecībā uz prasību apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu ir noteikts pārejas periods. "

Tiesa, jau licencēto un akreditēto programmu, kuras piedāvā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte vai Sarkanā Krusta Medicīnas koledža, apguve prasa ilgāku laiku – pat pusotru vai divus gadus. IKVD, apzinoties potenciālo aukļu interesi, izsaka cerību, ka jau tuvākajā laikā 40 stundu profesionālās pilnveides izglītības kursi tiks licencēti.

IKVD aicina pretendentiem sekot aktuālajai informācijai kvalitātes dienesta vietnē, kur drīzumā tiks atvērta īpaša sadaļa "Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrācija". Ar dienestu var sazināties arī personīgi pa tālruni 67507833.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa gan uzsver, ka auklēm šobrīd nevajadzētu satraukties un steigšus meklēt speciālus kursus. Viņa norāda, ka attiecībā uz prasību apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu līdz 2014.gada 1.janvārim ir noteikts pārejas periods. Līdz tam laikam bērnu uzraudzības pakalpojumu varēs sniegt arī persona, kura vēl nav paspējusi apgūt aukļu kursu programmu. Taču, ja persona gribēs sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu arī pēc 2014.gada 1.janvāra, tai aukļu kursi ir jāapmeklē līdz šī gada beigām un nākamā gada janvārī par to apguvi jāinformē IKVD. Pretējā gadījumā persona no Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistra tiks izslēgta.

Drošības un higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanai

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.3pants noteic, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai. MK noteikumu Nr.404 II daļa paredz, ka uz bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem attieksies prasība veikt obligātās veselības pārbaudes un nodrošināt ugunsdrošības, darba aizsardzības un higiēnas prasību ievērošanu darbavietā, kā arī nodrošināt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, ja darba laikā rodas tāda nepieciešamība. 

Iesniedzot pieteikumu reģistrācijai reģistrā, aukle ar savu parakstu apliecina savu atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā un normatīvajos aktos par prasībām bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem noteiktajām prasībām.

Ja līdz šim veselības pārbaudēm tika pakļauti tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošināja izglītības programmu, tad plānots, ka ar 1.septembri spēkā stāsies MK noteikumi "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", kā arī grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm", kas izvirza minimālās higiēnas prasības arī auklēm, lai novērstu risku bērnu veselībai.

Skaidrojot nepieciešamību auklēm veikt veselības pārbaudes, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane norāda: "Mazi bērni ir īpaša riska grupa attiecībā uz infekcijas slimībām, un tieši pieaugušie ir galvenais infekcijas avots, tādēļ visiem bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem, tai skaitā arī auklēm, būs jādodas pie ģimenes ārsta vai arodārsta, lai veiktu pirmreizējo vai ikgadējo veselības pārbaudi. Pārbaude ietver veselības novērtējumu – ir vai nav riski saslimt ar infekcijas slimību, vai ir kādas infekcijas slimības pazīmes. Ārsts nozīmēs plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu, lai izslēgtu saslimstību ar tuberkulozi, un bakterioloģisko izmeklēšanu, lai izvērtētu zarnu infekcijas izraisītāju klātbūtni. Papildus minētajam persona arī tiks informēta, kādos gadījumos un ar kādiem simptomiem, ja ir aizdomas par saslimšanu ar infekcijas slimību, nedrīkst strādāt ar bērniem."

"Reģistrēties un sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu var arī vecmāmiņa, ja tiek izpildītas prasības. "

Pakalpojuma sniedzēja atbilstību noteiktajām prasībām atbilstoši savai kompetencei kontrolēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests, savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aukles pārbaudīs ne retāk kā reizi gadā.

Kā reāli tiks kontrolēts, vai aukle ievēro prasības, skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Maksims Ivanovs: "Uz privātās aukles, kas pieskata bērnu viņa dzīvesvietā, darbu, piemēram, neattiecas prasība saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Taču situācijā, kad aukle pieskata bērnu savās mājās, bērna ēdienkarte ir jāsaskaņo ar pakalpojuma saņēmēju – bērna vecākiem. Lielā mērā aukles un bērnu vecāku (pakalpojumu saņēmēju) pašu ziņā un interesēs ir sekot līdzi tam, lai aukle kā VID reģistrēts saimnieciskā darba veicējs vai komersants ievēro visas nepieciešamās prasības, kādas nosaka attiecīgi normatīvie akti."

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta galvenais inspektors Sindijs Logins, komentējot, kā tiks organizēta ikgadējā aukļu pārbaude, uzsver, ka noteikumi par aukļu reģistra veidošanu ir kaut kas jauns un pagaidām vēl nav precizēts, kādā veidā tiks organizēta pārbaužu veikšana.

"Inspekcija, pārbaudot bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbību, sākotnēji pieprasīs ziņas no IKVD un vajadzības gadījumā pieprasīs informāciju no paša pakalpojumu sniedzēja. Noskaidrojot reģistrā reģistrēto pakalpojumu sniedzēju skaitu, inspekcija iespēju robežās veiks pakalpojumu sniedzēju darbības pārbaudi gadījumos, kad pakalpojums tiek nodrošināts ārpus bērna dzīvesvietas," stāsta S.Logins.

Aukles reģistrācija ir arī vecāku interesēs

Labklājības ministrijas pārstāve L.Liepa vērš uzmanību uz to, ka noteikumu ievērošana ir gan aukles, gan bērnu vecāku interesēs pat, ja tie nevar pretendēt uz valsts līdzfinansējumu bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai. Likuma regulējums neizslēdz iespēju nereģistrētai auklei turpināt sniegt savus pakalpojumus ģimenei, ja tā uzskata viņu par uzticamu personu. Taču tādā gadījumā auklei nebūs bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja statusa un tiesības pretendēt uz valsts līdzfinansējumu. Ja starp aukli un vecākiem nav līgumattiecību, nav arī definētas abu pušu atbildības, aukle var nebūt apmācīta pildīt bērna pieskatīšanas pienākumus, kas savukārt var apdraudēt bērna drošību. Bērna pieskatīšanas pakalpojuma ieviešana nosaka auklei konkrētas prasības, kas sniedz vecākiem lielāku drošības sajūtu, ka aukle ir uzticama. Tas arī veicinās aukli legalizēt savus ienākumus, kas vienlīdz personai nozīmē arī vispārējas valsts sociālās garantijas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU