Kā kļūt par aukli jeb bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju

2013.gada 1.septembrī stāsies spēkā 16.jūlijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība". Tie nosaka profesionālās kvalifikācijas un drošības prasības, sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumu, reģistrēšanas kārtību Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kā arī reģistrā iekļaujamo informāciju.

Kā reģistrēties, kādus nodokļus maksāt, LV portāls uzzināja Labklājības ministrijā (LM), Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).

Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs var būt valsts vai pašvaldības iestāde, juridiska vai fiziska persona, kas reģistrēta kā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši iepriekšminētiem noteikumiem, skaidro LM.

Lai reģistrētos kā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs (aukle):

• pirmkārt, fiziskajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējam;
• otrkārt, personai jāreģistrējas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Kādus nodokļus maksāt?

Valstī pastāv vairāki nodokļu maksāšanas režīmi, no kuriem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam ir jāizvēlas viens, reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam:

1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par ienākumiem no saimnieciskās darbības,
2. patentmaksa,
3. mikrouzņēmumu nodoklis,
4. fiksētais ienākuma nodoklis.

1.variants - iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības

Fiziskās personas apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 24% likmes, informē VID.

Saimnieciskās darbības veicējs kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā – ieņēmumu un izdevumu žurnālā un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansu šādos termiņos: 15.martā, 15.jūnijā, 15.augustā un 15.novembrī.

Fiziskā persona, kura taksācijas gadā uzsāk saimniecisko darbību, avansa maksājumus var veikt labprātīgi. Galīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu saimnieciskās darbības veicējs aprēķina, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

"Patentmaksa mēnesī auklei Rīgā ir 50 latu, citās pašvaldībās – 30 lati."

Atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ja saimnieciskās darbības veicējam ienākumi mēnesī sasniedz Ministru kabineta noteikto sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru jeb minimālo darba algu (šogad - 200 Ls mēnesī), viņam ir jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja ienākumi ir mazāki, sociālās iemaksas nav jāveic. Tā kā maksāts tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, līdz ar to netiek nodrošinātas sociālās garantijas.

Šie pašnodarbinātie ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai (iemaksu likme 2013.gadā ir 32,17%), bet pašnodarbinātie, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai (iemaksu likme - 29,71%).

2.variants - patentmaksa

Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.

Patentmaksu maksā par 1, 3 vai 6 kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāro gadu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1646 "Profesiju un saimnieciskās darbības veidi, uz kuriem ir attiecināma patentmaksa, un patentmaksas apmēri" patentmaksa mēnesī auklei Rīgā ir 50 Ls, citās pašvaldībās – 30 lati. Patentmaksas maksātājam vienlaikus ir aizliegts veikt citu saimniecisko darbību, un viņš nevar vienlaikus būt fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" patentmaksas maksātāji ir pakļauti pensiju un invaliditātes apdrošināšanai (pensijas vecumu sasniegušie – tikai pensiju apdrošināšanai).

3.variants - mikrouzņēmumu nodoklis

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam mikrouzņēmums ir arī fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs vai Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants. Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), ja tā darbinieka ienākums nepārsniedz 500 Ls mēnesī.

Nodokļa likme ir 9% no mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem (apgrozījuma), ja mikrouzņēmuma apgrozījums nepārsniedz 70 000 Ls gadā.

Šo nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu maksā 4 reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.

Piemēram, pakalpojuma sniedzējam, reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un vienlaikus izvēloties būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, no saimnieciskās darbības ieņēmumiem 200 Ls mēnesī būs jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis 18 Ls apmērā.

Tāpat kā darba ņēmējs vispārējā gadījumā, arī MUN maksātājs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensijai, pret bezdarbu, invaliditāti, maternitātei un slimībai, darba negadījumu, vecāku apdrošināšanai). MUN maksātājs, kurš sasniedzis pensijas vecumu vai kuram vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības, vecāku un darba negadījumu apdrošināšanai. MUN maksātājs, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds - valsts speciālās pensijas saņēmējs, ir pakļauts pensiju, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai.

Turklāt MUN maksātājs vēl var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.

Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs saimniecisko darbību var reģistrēt arī Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants. Šajā gadījumā var izvēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības (24% no ienākuma) vai mikrouzņēmumu nodokli.

4.variants – fiksētais ienākuma nodoklis

Fiksēto ienākuma nodokli var izvēlēties, ja ieņēmumi nepārsniedz 10 000 Ls gadā un nav darba ņēmēju. Nodokļa likme ir 5% no ieņēmumiem līdz 10 000 Ls, pārsniegumam piemēro nodokļa papildu likmi 7 procenti. Šī nodokļa maksātājs maksā vienu avansu gadā 25 latu apmērā.

Fiksētais ienākuma nodoklis aizstāj tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, maksātājam saglabājas pienākums veikt sociālās iemaksas atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem, kuru ieņēmumi sasniedz Ministru kabineta noteikto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3 (t.i., 660 latus mēnesī, ja Ministru kabineta noteiktais minimālais iemaksu objekts ir 200 Ls), ir jāveic sociālās iemaksas no brīvi izraudzītas summas (bet ne mazākas kā 200 lati) pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai. Maksātāji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Plašāka informācija ir pieejama VID mājaslapā sadaļā "Saimnieciskās darbības veicēji". VID informatīvais tālrunis – 1898. VID konsultantu e-pasta adrese VID.konsultanti@vid.gov.lv. Klātienē konsultācijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos var saņemt jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

Kas jāzina auklītei, kas saņem pensiju

Ja auklīte ir sasniegusi pensijas vecumu un saņem valsts vecuma pensiju (bet ne priekšlaicīgo) un atbilstoši konkrētajam nodokļu maksāšanas režīmam maksās arī sociālās apdrošināšanas iemaksas par savu aukles darbu, reizi gadā varēs pensiju pārrēķināt.

Būtiski ir ņemt vērā, ka gadījumā, ja aukle ir priekšlaicīgās vecuma pensijas saņēmēja, tad, sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumu un atbilstoši konkrētajam nodokļu maksāšanas režīmam maksājot arī sociālās iemaksas, līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai priekšlaicīgā pensija netiks maksāta.

Aukles reģistrācija un prasības

Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus reģistrē Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Pakalpojuma sniedzējam jāatbilst šādām prasībām:

1. persona nav izdarījusi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantā minētos pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus (piemēram, persona nav pieļāvusi amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu, nav sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar vardarbību vai noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību u.tml.);
2. ar tiesas lēmumu personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, vai ar bāriņtiesas lēmumu persona nav atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ, vai tai nav atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, ja tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
3. ir apliecība par prasmēm sniegt pirmo palīdzību, ja vien persona zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā nav apguvusi pieaugušo formālās izglītības programmas vai profesionālās pilnveides izglītības programmas ietvaros;
4. persona ir apguvusi profesionālās pilnveides izglītības programmu bērnu aprūpē (ne mazāk kā 40 stundas klātienē, ietverot, piemēram, mācības par bērna attīstības vecumposmiem, rīcību situācijās, kas apdraud bērna drošību, mediāciju), ja tiek sniegts pilna laika pakalpojums (vairāk par 4 stundām dienā) un pakalpojuma sniegšanā iesaistītajai personai nav vidējās profesionālās pedagoģiskās vai augstākās pedagoģiskās izglītības vai nav iegūta aukles profesionālā kvalifikācija.

Šiem kursiem ir jābūt licencētiem un akreditētiem IKVD, un pēc šo kursu apguves cilvēkam izsniedzams valsts parauga dokuments. Drīzumā tiks akreditēta mācību centra "Austrumvidzeme" apmācību programma, taču der arī citu kursu programmas ar lielāku stundu skaitu, kuras jau agrāk ir licencējis un akreditējis IKVD.

LM atgādina, ka prasībai par aukļu apmācību noteikts pārejas periods, proti, no 2013.gada 1.septembra līdz gada beigām bērnu uzraudzības pakalpojumu varēs sniegt arī persona, kura vēl nav paspējusi apgūt apmācību programmu bērnu aprūpē. Taču, ja persona gribēs sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu arī nākamgad, jāapmeklē aukļu kursi līdz šā gada beigām un līdz 2014.gada 1.februārim ar dokumentiem jāapliecina IKVD šīs prasības izpildi. Pretējā gadījumā IKVD līdz 2014.gada 28.februārim izslēgs attiecīgo pakalpojuma sniedzēju no Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistra.

"Starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpoju saņēmēju, piemēram, vienu no bērna vecākiem, jānoslēdz rakstisks līgums."

Lai reģistrētos Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā, IKVD jāiesniedz rakstisks iesniegums (iesnieguma forma atrodama mājaslapā www.ikvd.gov.lv sadaļā Reģistrācija>Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja reģistrācija). Reģistrācijas iesniegumu var iesniegt klātienē vai neklātienē, nosūtot iesniegumu pa pastu (Izglītības kvalitātes valsts dienests, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīga, LV-1050) vai iesniedzot elektroniska dokumenta formā (ikvd@ikvd.gov.lv).

IKVD pieprasīs ziņas no Sodu reģistra, lai pārbaudītu, vai persona nav sodīta par Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, un mēneša laikā pieņems lēmumu par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu.

Pieņemot lēmumu par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu, IKVD piešķirs pakalpojuma sniedzējam reģistrācijas numuru un reģistrā veiks ierakstu par pakalpojuma sniedzēju. Lēmumu par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu IKVD triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicēs internetā (www.ikvd.gov.lv). Pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma dienests izsniegs arī reģistrācijas apliecību (pakalpojuma sniegšanai pietiek ar reģistrācijas ierakstu).

Juridiskai personai un valsts vai pašvaldības iestādei bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā jānodrošina šādu prasību izpilde:

• jānoslēdz darba līgumus vai uzņēmuma līgumus ar pakalpojuma sniegšanā iesaistītajām personām;
• jāsaņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums par pakalpojuma sniegšanas vietas atbilstību ugunsdrošības prasībām, ja pakalpojums tiek sniegts ārpus bērna dzīvesvietas;
• jānodrošina pirmreizējās veselības pārbaudes un periodisko veselības pārbaužu veikšana personām, kas nodarbojas ar bērnu uzraudzību;
• jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja ēdināšanas pakalpojumam, ja pilna laika pakalpojums tiek sniegts ārpus bērna dzīvesvietas;
• jāizstrādā un jāapstiprina darba kārtības un drošības noteikumi, kuros norādītas pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma saņēmēja tiesības, pienākumi, atbildība un citas būtiskas normas, kas jāievēro pakalpojuma sniegšanas laikā, kā arī nodrošina pakalpojuma saņēmējam iespēju iepazīties ar šiem noteikumiem;
• pakalpojuma sniegšanas laikā jānodrošina ugunsdrošības, darba aizsardzības un higiēnas prasību ievērošana;
• pakalpojuma sniegšanas laikā jānodrošina pirmā medicīniskā palīdzība (pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa, kuras saturs atbilst normatīvajos aktos par pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu noteiktajām prasībām).

Fiziskai personai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā jāievēro šādas prasības:

• jānodrošina pirmreizējās veselības pārbaudes un periodisko veselības pārbaužu veikšana personām, kas nodarbojas ar bērnu uzraudzību;
• jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja ēdināšanas pakalpojumam, ja pilna laika pakalpojums tiek sniegts ārpus bērna dzīvesvietas (šī prasība neattiecas uz pakalpojumu, kas tiek sniegts fiziskas personas dzīvesvietā);
• pakalpojuma sniegšanas laikā jānodrošina ugunsdrošības, darba aizsardzības un higiēnas prasību ievērošana;
• pakalpojuma sniegšanas laikā jānodrošina pirmā medicīniskā palīdzība (pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturs atbilst normatīvajos aktos par pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu noteiktajām prasībām).

Pakalpojuma sniegšanai starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpoju saņēmēju (piemēram, vienu no bērna vecākiem) jānoslēdz rakstisks līgums.