"Lai labāk izprastu situāciju, jāsāk šķetināt no pašiem pamatiem – no pamatregulas jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuru piemēro jau kopš 2007.gada 1.jūlija. Pamatregulā ir noteiktas vispārīgās prasības, kādas jāievēro visiem pārtikas produktiem, ja to marķējumā tiek iekļautas veselīguma vai uzturvērtības norādes," skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone.
"Savukārt 2012.gada 14.jūnijā spēkā stājās prasības par veselīguma norāžu lietošanu, ko paredz Komisijas Regula (ES) Nr.432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību un kuras jāsāk piemērot no 2012.gada 14.decembra.
Šī konkrētā regula attiecas tikai un vienīgi uz pamatregulas 13.pantu un nosaka lietojumu tikai vienai daļai veselīguma norāžu, kuru vairākums (vismaz Latvijā) skar uztura bagātinātāju marķējumu."
Lai ražotājiem palīdzētu orientēties atļauto norāžu labirintos, ir izveidots ES Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrs.
Kas ir veselīguma un kas – uzturvērtības norādes?
Veselīguma norādes vienmēr uzsver pozitīvo saikni starp produktu un cilvēka veselību, savukārt uzturvērtības norādēs produktam tiešas saistības ar veselību nav.
Eiropas Komisija apstiprina veselīguma norādes, ja tās ir balstītas uz zinātniskiem pierādījumiem un tās patērētājiem ir saprotamas, piemēram, "Satur bifidobaktērijas, kas stiprina imūnsistēmu", "Bezcukura košļājamā gumija neitralizē zobu aplikuma skābes" u.tml.
"Veselīguma norādes vienmēr uzsver pozitīvo saikni starp produktu un cilvēka veselību."
Savukārt uzturvērtības norāde tieši vai netieši paskaidro, ka pārtikas produktam ir īpaši labvēlīgas īpašības, ko rada enerģētiskā vērtība (vērtība kalorijās) un uzturvielas vai citas vielas klātbūtne vai neesamība, piemēram, "Ar zemu tauku saturu", "Samazināts kaloriju daudzums" u.tml.
Veselīguma un uzturvērtības norādes var būt tikai un vienīgi rakstiskā veidā, piemēram, "mazkaloriju", "stiprina kaulus", "samazina holesterīna līmeni asinīs", kas atbilst regulā noteiktajām prasībām. Ja produkcijas marķējumā redzams kāds zīmējums vai grafisks objekts, tā noteikti nebūs ne veselīguma, ne uzturvērtības norāde.
Veselīguma norāžu izvērtēšana
Situācija ar veselīguma norādēm bija un joprojām ir diezgan sarežģīta, uzsver G.Evardsone. Līdz 2008.gadam katra dalībvalsts lietoja savas veselīguma norādes, un ES dalībvalstīs to skaits ir vairāk nekā 44 tūkstoši.
Eiropas Komisija saprata, ka daudzas norādes ir maldinošas un sāka to sijāšanu, lai atlasītu atbilstošās, tās apkopotu vienotā reģistrā ar vienotiem lietošanas nosacījumiem un noteiktu, kuriem pārtikas produktiem tās drīkstētu lietot.
Pirmās tika izvērtētas tās veselīguma norādes, uz kurām attiecas pamatregulas 14.pants – norādes par samazinātu slimības risku un norādes, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību.
"Zīmējums vai grafisks objekts produkcijas marķējumā nav ne veselīguma, ne uzturvērtības norāde."
Tagad kārta pienākusi pamatregulas 13.panta norādēm, un to izskatīšana arī vēl īsti nav beigusies, jo Eiropas eksperti vēlas tikt skaidrībā, kas, piemēram, saprotams ar jēdzienu "botāniskas" vielas, par kurām Eiropas Pārtikas drošuma iestāde (EFSA) vēl nav pabeigusi zinātnisko novērtēšanu. Turklāt ir vairākas veselīguma norādes, par kurām jāveic papildu izvērtējums, pirms Eiropas Komisija var izskatīt to iekļaušanu vai neiekļaušanu atļauto norāžu sarakstā.
G.Evardsone norāda, ka veselīguma norādes vēl daudzus gadus tiks vētītas un to atļaušana vai aizliegums lietot marķējumā pārtikas tirgū parādīsies viļņveidīgi. Nākamais atļauto veselīguma norāžu pieplūdums varētu būt martā, kad ES līmenī tiks apspriests Regulas Nr.432/2012 papildinājums.
Kā ražotājs var tikt pie savas veselīguma norādes?
Ja ražotājs grib piemērot atšķirīgu veselīguma norādi (kāda vēl nav reģistrēta), viņam jādodas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kas ir Latvijas kompetentā iestāde, un jāiesniedz sava veselīguma norāde, produkts un zinātniskais pamatojums ar lūgumu papildināt veselīguma norāžu sarakstu. PVD tālāk rīkosies atbilstoši procedūrai, stāsta ZM Veterinārā un pārtikas departamenta speciāliste.
Jebkurai norādei, kas parādās produkcijas marķējumā, ir jābūt atbilstošai ES normatīvo aktu noteiktajām prasībām. Veselīguma norādes nedrīkst kļūt par mārketinga triku.
Uzturvērtības tabula marķējumā – brīvprātīga vai obligāta?
Vēl ir kāda nianse, kas saistīta ar veselīguma un uzturvērtības norādēm. Uzturvērtības paziņojums jeb tabula, kas marķējumā norāda, cik konkrētais produkts satur olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus un kāda ir tā enerģētiskā vērtība, pašlaik ir pievienojama brīvprātīgi līdz 2016.gadam.
Bet – ja ražotājs produkta marķējumā izvēlas likt veselīguma un/vai uzturvērtības norādi, tad arī uzturvērtības tabulai marķējumā ir jābūt obligāti.
Ko norādes dod patērētājam?
G.Evardsone uzskata, ka patērētājam, ja viņš lasa marķējumu, visāda veida norādes ir svarīgas, un pats galvenais – lai tās nebūtu maldinošas.
Ja veselīguma vai uzturvērtības norādes ražotājs iekļauj produkcijas marķējumā, tad kontrolējošajai iestādei – Pārtikas un veterinārajam dienestam – ir visas tiesības lūgt ražotāju uzrādīt zinātniski pamatotus pierādījumus tam, ka minētais produkts tiešām stiprina, piemēram, imunitāti vai kaulus. Ja ražotājs būs godīgs pret patērētāju, izceļot savas produkcijas sevišķās īpašības, tad arī viņam nebūs problēmu ar zinātniskiem pamatojumiem.
