Latvijas kultūras kanons 2008.gadā, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kam jāatspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākie sasniegumi. Vienlaikus kanonam bija iecerēta kopīgas kultūras atmiņas radītāja un uzturētāja loma.
Ņemot par paraugu Dānijas kultūras kanonu, tika izveidota ekspertu darba grupa septiņās nozarēs: arhitektūrā un dizainā, kino, literatūrā, mūzikā, skatuves mākslā, tautas tradīcijās, vizuālajā mākslā. No katras nozares ir atlasīti 10 līdz 12 izcilākie sasniegumi, un pavisam kanonā iekļautas 99 kultūras vērtības, ar kurām latviešu, krievu un angļu valodā var iepazīties mājaslapā www.kulturaskanons.lv.
Kanonā ietvertajām vērtībām kā nacionālās identitātes sastāvdaļai bija jākļūst par pamatu Latvijas iedzīvotāju kultūras izpratnei, jārada piederības izjūta valstij. Taču ekonomiskās krīzes gados šim mērķim nebija lemts piepildīties un kultūras vērtību saraksts mājaslapā palika vien kā uzskaitījums. Tagad iesīkstējušo situāciju nolemts mainīt.
Trīs ministrijas un eksperti
Pagājušajā gadā aktualizējot diskusiju par Latvijas kultūras kanonu, Saeimas Saliedētības komisija aicināja Kultūras ministriju (KM) izstrādāt kultūras kanona atjaunošanas koncepciju un priekšlikumus tā iedibināšanai. "Politiķu uzdevums ir sadarbībā ar ekspertiem radīt stabilu, bet vienlaikus arī dinamisku un modernu kultūras kanona sistēmu," uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
2012.gada novembrī KM izveidoja starpinstitucionālu darba grupu priekšlikumu izstrādei, kā kultūras kanonu papildināt un aktualizēt sabiedrībā. Grupas sastāvā iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM), Valsts izglītības un satura centra (VISC), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra pārstāvji.
"Kultūras kanons ir Latvijas vērtību minimums, kas jāzina ikvienam šīs valsts cilvēkam."
Pieaicināto profesionālo ekspertu vidū ir Kristīne Matīsa, žurnāla "Kinoraksti" galvenā redaktore; Spodra Austruma, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente kulturoloģijas, filozofijas, ētikas, kristīgās mācības, mūzikas jautājumos; Kārina Pētersone, Latvijas Institūta direktore; Juris Karlsons, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, komponists; Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors; Raimonds Briedis, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, literatūrzinātnieks; Jānis Siliņš, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors; Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece; Jānis Dripe, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis; Mārtiņš Kaprāns, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta doktors komunikāciju zinātnēs; Aivita Putniņa, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Antropoloģijas studiju katedras vadītāja, sociālantropoloģe.
Kultūras ministrijas aktivitātes, ka saistītas ar kultūras kanona papildināšanu un aktualizāciju, mērķu ziņā atbilst kultūrpolitikas dokumentam - pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts", informē KM sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa. Savukārt koncepcijā izvirzītie mērķi un pasākumi saskan ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam un pašlaik Kultūras ministrijā topošo kultūrpolitikas dokumentu - pamatnostādnēm "Radošā Latvija 2014–2020", kas būs nozīmīgākais politikas plānošanas dokuments kultūras nozarē. Tajā būs noteiktas prioritātes un attīstības virzieni kultūras jomā no 2014.gada līdz 2020.gadam.
Valsts politikas instruments
Līdz šim kultūras kanona misija lielākoties attiecināta uz kultūras jomu - sarakstā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām, kā savulaik norādīja autori, lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu. Patlaban kanonam tiek izvirzīti daudz plašāki uzdevumi, tostarp politiski. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti pauduši: būtiski, lai kultūras kanons kļūtu par valsts politikas instrumentu kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanas jomā.
Darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusijā izvirzīts priekšlikums Latvijas kultūras kanonu papildināt ar jaunām sadaļām: zinātne, vēsture un daba. Viens no ierosinājumiem - sadarbībā ar IZM un VARAM izstrādāt kultūras kanona versijas dažādām mērķgrupām, tostarp bērniem, jauniešiem, nepilsoņiem, imigrantiem un ārvalstu tūristiem.
Vēl paredzēta kultūras kanona sasaistīšana ar izglītības sistēmu. Darba grupa ieteikusi sadarbībā ar IZM izstrādāt papildinošu izziņas vai mācību materiālu vispārizglītojošām skolām, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestādēm, augstskolām, kā arī valsts un pašvaldību bibliotēkām un muzejiem.
"Politiķu uzdevums ir sadarbībā ar ekspertiem radīt stabilu, bet vienlaikus arī dinamisku un modernu kultūras kanona sistēmu."
Sekojot Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas izvirzītajiem uzdevumiem, darba grupa atbalstījusi Latvijas Institūta iniciatīvu apkopot nozīmīgākās mazākumtautību kultūras, mākslas un zinātnes personālijas, kuras ir dzimušas un augušas Latvijā un devušas savu pienesumu Latvijas kultūrai. Kā norādījusi KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, tās varētu būt Latvijā dzimušas vai Latvijā strādājušas izcilas personības, kā Marks Rotko vai Sergejs Eizenšteins. Tādējādi, iespējams, kanonu turpmāk papildinās mazākumtautību pienesums Latvijas kultūrai.
Eksperti kanona popularizēšanai ieteikuši pilnveidot kanona mājaslapu un ieviest tajā interaktīvus elementus, lai par kultūras vērtībām varētu ne tikai izlasīt, bet tās arī dzirdēt, redzēt un iekļaut dažādās spēlēs.
Par to, cik bieži un ar kādiem nosacījumiem kultūras kanons būtu papildināms turpmāk, pagaidām vēl nav nolemts, informē Kultūras ministrija. Viens no ministrijas priekšlikumiem ir izveidot pastāvīgu padomi vai komisiju, kas lemtu par aktuāliem kultūras kanona jautājumiem, tostarp par kanonā iekļaujamo kultūras vērtību noteikšanu.
Atšķirīgi viedokļi
"Kultūras kanona idejas aktualizēšana vispirmām kārtām dos ieguvumu pašiem latviešiem, apzinoties savas svarīgākās nacionālās vērtības. Tikai tad, ja mēs cienām paši sevi un savu valsti, varam runāt par integrāciju. Kultūras kanons ir to Latvijas vērtību minimums, kas ir jāzina ikvienam šīs valsts cilvēkam un kam būtu jākalpo par sabiedrību vienojošu elementu," uzskata kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Tai pašā laikā kultūras kanonam kā nacionālo kultūras vērtību uzskaitījumam nav trūcis kritiķu. "Iekļaut kaut ko kanonā nozīmē pataisīt to par dogmu, neapšaubāmu vērtību vai autoritāti. Taču kultūrā neapšaubāmu autoritāšu nav – un, ja tādas parādās, tā ir pirmā pazīme, ka ar šo kultūru kaut kas nav kārtībā," īsi pēc pašreizējā kultūras kanona izveidošanas LV portālam teica rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis.
Savukārt mākslinieks Edmunds Lūcis uzskata: "Es atzīšos godīgi, ka man vēl arvien vārdu salikums "kultūras kanons" iedarbojas kā muleta uz vērsi, un es tur neko nevaru darīt. Ne tāpēc, ka es tur gribētu redzēt citu autoru mākslas darbus, bet tāpēc, ka tas pārāk atgādina popkultūras vērtību sapratni pēc šablona: "100 labākās vietas, kas pasaulē jāredz", "100 labākie mākslinieki", "100 gleznas, kas jāzina" utt. Ja mēs esam vienotā Eiropas kultūras telpā, tad izcelt kādu no Latvijas mākslas un to "lietot" kā "nacionālu komponentu" man šķiet bezsakarīgi un nepiemēroti. Ja mēs esam nobijušies, nepārliecināti par sevi, baidāmies iziet pasaulē un lietojam "vietējā ciema" skaistumkonkursu, tad es to neatbalstu."
"Deputāti: būtiski, lai kanons kļūtu par valsts politikas instrumentu kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanas jomā."
"Kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu un nemainīgu dogmu. Tas ir process, kam vajadzētu atrasties mainībā un attīstībā," uzskata Latvijas kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. "Es kultūras kanonu izjūtu kā pieturzīmes, kā tādus ceļa stabiņus, kas plašajā kultūras laukā identificē un iezīmē noteiktas vērtības. Tas nebūt nenozīmē, ka jebkurš sabiedrības pārstāvis nevarētu veidot savu kanonu. Mums katram var būt savi priekšstati par vērtību prioritātēm.
Kultūras ministrijas inspirētais kultūras kanons ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes katrā kultūras segmentā. Tieši kvalitātes jēdziens man šķiet kā viens no pašiem būtiskākajiem rādītājiem kanona izpratnē, kas neapšaubāmi skatāma kontekstā ar unikalitāti, tautas mentālo redzējumu un tādiem mūsu priekšstatiem, kas izveidojušies ilgākā laika posmā."
Nacionālā kultūras kanona izveide Eiropas valstīs ir aktuāla tēma; tā saistās ar jautājumu par globalizāciju, multikulturālu sabiedrību, nacionālās savdabības saglabāšanu. Līdztekus kultūrai kā mākslas vērtību iemiesotājai, tā arvien biežāk tiek uzlūkota kā sabiedrības integrācijas un tolerances veicinātāja. Izskanējuši viedokļi par nepieciešamību veidot arī kopīgu Eiropas kultūras kanonu – tas parādītu Eiropas kultūru vienojošos elementus.
Februāra sākumā KM ar darba grupas un pieaicināto ekspertu sagatavotajiem priekšlikumiem iepazīstināja nozares nevalstisko sektoru – Kultūras alianses pārstāvjus. Priekšlikumus kultūras kanona pilnveidošanai Kultūras ministrija plāno iesniegt Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai šodien, 13.februārī.
