Pulcēšanās brīvība, likuma grozījumu projekts un viedokļu atšķirība

Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 3.pantā ir teikts, ka šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas noteikti ar likumu. Minētā likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja ir konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.

Pulcēšanās brīvības aizliegums – tikai galēja rīcība

Situācija ar masveida pulcēšanās pasākumu rīkošanu vissarežģītākā ir Rīgā, kur tiesa ne reizi vien ir atcēlusi Rīgas domes pieņemtos lēmumus par pasākuma norises aizliegšanu, norādot, ka pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē katra situācija. Iekšlietu ministrija ir atzinusi, ka nepieciešams konkretizēt pašvaldības tiesības par lēmuma pieņemšanu pasākuma norises ierobežojumu noteikšanai vai pasākuma norises aizliegšanai, un jau pērn izstrādāja grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".

Valsts sekretāru sanāksmē šo likumprojektu izskatīja 17.janvārī, pamatā to atbalstot, taču Iekšlietu ministrijai vēl jārīko starpinstitūciju sanāksme ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, iesaistot arī Rīgas domi, lai atkārtoti izvērtētu priekšlikumus par izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Ja likumprojekts tiks saskaņots, to jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē; ja kopīgu viedokli neizdosies rast, dokumentu apspriedīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Vienprātības par likumprojektu nav, tas skaidri redzams jau tagad. Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas vadītāja Gunta Kurme skaidro, ka šie grozījumi bijusi iekšlietu ministra iniciatīva, lai uzlabotu valsts iespēju nodrošināt pulcēšanās tiesību brīvību. "Mērķis ir panākt, ka pulcēšanās brīvības aizliegums tiek piemērots kā radikālākais līdzeklis pēc tam, kad ir izvērtētas visas iespējas.  Grozījumi tapuši, ņemot vērā Latvijas tiesu praksi šāda rakstura lietās un ņemot vērā, ka valsts  pienākums ir nodrošināt sabiedrisko drošību un  kārtību," norāda G.Kurme.

"Valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu izskatīja 17.janvārī, pamatā to atbalstot."

Grozījumu būtiskākā daļa paredz - lai netiktu apdraudēti pasākuma dalībnieki, pašvaldība ir tiesīga noteikt pasākumam ierobežojumus attiecībā uz tā norises vietu, laiku un veidu, netraucējot īstenot tā mērķi, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norisē.

Ko šādi grozījumi mainīs pašvaldības rīcībā? Rīgas pilsētas domes izpilddirektors Juris Radzevičs saka: "Neko! It kā mums ir dotas tiesības kaut ko pagrozīt, proti, mainīt vietu un laiku, bet to darām arī tagad. Piemēram, uz 20.janvāri Doma laukumā bija pieteikti divi pasākumi. Viens ir tradicionālais barikāžu atceres pasākums ar ugunskuru, otrs – šai pašā dienā Doma laukumā bija pieteikta sapulce. Vienojāmies ar rīkotājiem, ka katrs pasākums notiks savā laikā. Tas arī viss. Tātad nav īsti skaidrs, ko Iekšlietu ministrija gribējusi panākt ar šiem labojumiem."

Risinājumu vietā "kosmētiskais remonts"

Papildus likumprojekts paredz precizēt likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 15.panta otrās daļas 1.punktu, nosakot, ka pašvaldība pārliecinās, vai pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus. Likumprojektā vārdu "apdraudējums" ieteikts aizstāt ar vārdu "apstākļi".

Rīgas dome, salīdzinot likumprojekta redakciju ar spēkā esošo regulējumu, secinājusi, ka tas pamatā satur jau spēkā esošās tiesību normas, kuras normatīvā akta projekta izstrādātājs mēģinājis salikt citādā secībā. Taču arī ar šādu tiesisko regulējumu, ja tāds tiek atbalstīts, pēc būtības netiek panākta nepieciešamā tiesību normu konkretizēšana un lēmumu pieņemšanas kārtība.

"Grozījumi šādā veidā absolūti nav vajadzīgi," vērtē RD izpilddirektors J.Radzevičs. "Šie grozījumi netraucēs, bet neko arī neuzlabos. Rīgas dome, iepazīstoties ar grozījumiem, secināja, ka tas ir tikai "kosmētiskais remonts", kas būtiski neko neatrisina. Tur, kur bija viens pants, tas sadalīts divos pantos, kaut kas apmainīts vietām."

Iekšlietu ministrijas pārstāve G.Kurme tam nepiekrīt, norādot, ka grozījumi nosaka skaidrākus kritērijus, pēc kādiem pieļaujams sapulces vai gājiena pieteikumu noraidīt, un to, kādas izvērtēšanas stadijas pirms šāda pasākuma aizliegšanas ir jāiziet.

"Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību."

Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldībā uzskata: lai sakārtotu tiesisko regulējumu šajā jomā, būtu risināmas gluži citas problēmas. "Visu pasākumu norisi regulē divi likumi, kas bieži nesaskan," norāda J.Radzevičs. "Ir "Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums", kas attiecināms arī uz atceres un piemiņas pasākumiem, un ir likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Pirmais likums paredz daudz lielāku organizatoru atbildību un daudz lielākus izdevumus, bet otrs visu izdevumu nastu, piemēram, par drošību, uzliek valstij un pašvaldībai.

Viens likums izriet no vēlmes kaut ko pieminēt un svinēt, bet otrs - no vārda un pulcēšanās brīvības nepieciešamības. Tomēr īsti skaidri tas nav formulēts, līdz ar to jebkurš, kurš, piemēram, grib organizēt Juru ballīti Rīgas centrā, var pieteikt piketu "Esmu par Juriem!" un ar tādu plakātu iziet Doma laukumā, turklāt, piesakot šo piketu, prasīt valsts un pašvaldības atbalstu, apejot publisko pasākumu likumu. Tad, kad ir publiskie pasākumi, ir jāmaksā arī apdrošināšana par šo publisko pasākumu, bet piketu, sapulču un gājienu rīkotāji var atsaukties uz konstitucionālajām normām vai cilvēktiesībām par pulcēšanās un vārda brīvību, kam tad ir minimālas drošības prasības, un neviens neliek sakopt aiz sevis teritoriju.

Tā ir ļoti nopietna problēma ar šiem diviem likumiem, tāpēc, manuprāt, likumdevējam būtu jāprecizē, kuri ir tie gadījumi, kad var izmantot tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, lai nebūtu tā, ka katrs, kurš grib sarīkot savu ballīti, piesaka to kā piketu, sapulci vai gājienu, jo pašreizējais tiesiskais regulējums to ļauj ļoti brīvi interpretēt. Turklāt nevienam nav tiesības iejaukties saturiskajā vērtēšanā."

Rosina pieteikumus iesniegt Valsts policijā

Grozījumu "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā skaidrots, ka pašvaldībai pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikto pasākumu, sadarbojoties ar policiju vai citām kompetentām valsts institūcijām, jānoskaidro, vai valstij ir iespējams ar atbilstošiem līdzekļiem novērst attiecīgos apdraudējumus, tostarp jāizvērtē, kādi ir policijas iestāžu resursi un pieejamie līdzekļi iespējamo apdraudējumu novēršanai un kārtības un sabiedrības drošības nodrošināšanai konkrētā pasākuma laikā.

Rīgas dome norāda, ka pašvaldībai, ņemot vērā tai noteikto kompetenci, nav iespējams izvērtēt drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumus, jo visa informācija par apdraudējumu esamību ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā un pārziņā, tai skaitā informācija par policijas resursiem un pieejamiem līdzekļiem iespējamo apdraudējumu novēršanai.

"Pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē katra situācija."

"Kā pašvaldība var izvērtēt Valsts policijas resursus un līdzekļus, ja tā nav mums pakļauta institūcija?" vaicā Rīgas pilsētas izpilddirektors. "To var izvērtēt tikai pati Valsts policija. Deviņdesmit procentu valstī notiekošo piketu norisinās Rīgā, tātad tas ir saistīts tieši ar mūsu darbu, tāpēc Iekšlietu ministrijai vajadzētu ieklausīties Rīgas pašvaldības viedoklī," uzskata J.Radzevičs.

Rīgas pilsētas domes izpilddirektors, iesniedzot priekšlikumus grozījumiem, ir rosinājis noteikt, ka pieteikums par sapulcēm, gājieniem vai piketiem iesniedzams attiecīgajā teritoriālajā Valsts policijas struktūrvienībā.

"Pašlaik pieteikums par sapulcēm, gājieniem vai piketiem tiek iesniegts pašvaldībā, pēc tam mēs to sūtām Valsts policijai un pašvaldības policijai, bet mans priekšlikums ir – bez jebkādiem termiņiem persona iesniedz pieteikumu teritoriālajā Valsts policijas struktūrā," iesaka J.Radzevičs. Šis priekšlikums iesniegts arī Valsts kancelejai, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai. "Arī pašlaik tieši policijai ir tiesības apturēt vai aizliegt jebkuru pasākumu jebkurā brīdī, ja tā uzskata, ka tiek pārkāptas likumu normas vai ir kāds apdraudējums."

Kā šādā gadījumā iesaistītos pašvaldība? J.Radzevičs skaidro, ka pašvaldība iesaistīsies, piemēram, izdodot rīkojumu, lai apturētu kādu transporta kustību, slēgtu kādu ielu vai teritoriju.

Apgrūtinošie termiņu ierobežojumi

Rīgas domes izpilddirektors uzskata, ka ir nepieciešams atcelt sapulču, gājienu un piketu pieteikšanas termiņa ierobežojumus.

J.Radzevičs min Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 30.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA-309/2012, kurā teikts, ka likumā noteiktais desmit darba dienu pasākumu pieteikšanas termiņš "nedrīkst būt apgrūtinošs vai birokrātisks" un tam ir jābūt tikai ar ieteikuma raksturu. Pašvaldība rosina vispār izslēgt likumā esošos pieteikumu iesniegšanas termiņus un norāda, ka termiņu esamība likumā mulsina pieteikumu iesniedzējus un ierobežo demokrātiju. Viņš skaidro, ka tiesa ir bijusi to personu pusē, kas vēlas izmantot pulcēšanās un vārda brīvību, nepieejot strikti termiņiem.

J.Radzevičs uzsver: "Mēs piedāvājām konkrētus risinājumus, kas iekļaujami likuma grozījumos, bet visi mūsu priekšlikumi tika noraidīti, un Iekšlietu ministrija palika pie sava."