SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. maijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība
4
4

Kā aizliegt to, kas jau ir aizliegts?

Līdzšinējās likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normas, kas nosaka PSRS un nacistiskās Vācijas simbolikas aizliegumu, plašās interpretējamības dēļ ne tuvu nav bijušas ideālas. Taču, kamēr politiķi lauž šķēpus par totalitāro režīmu oficiālās simbolikas aizliegumiem, kas koncentrējas ap kāškrustu un sirpi ar āmuru, netrūkst arī citu, sabiedrību daudz vairāk tracinošu un šķeļošu simbolu, kuru publisks lietojums pat ikdienā nav nekāds retums.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Tuvojoties 9.maija svinībām, Saeimā notika mēģinājums steidzamības kārtā pieņemt likumu, kas aizliegtu publiskos un svētku pasākumos lietot PSRS simboliku. Mēģinājums ir izgāzies, taču sarežģījumus, kuras tas atsedzis, par simboliskiem vis nenosaukt.

īsumā

Likumprojektam "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" ir noņemts steidzamības statuss.

1.lasījumā atbalstītie grozījumi paredz:

  • publisku pasākumu dalībniekiem aizliegts veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas neatkarību,
  • izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu,
  • aicināt nepildīt likumus,
  • sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu,
  • slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus,
  • radīt draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Uz 2.lasījumu tiek iesniegti priekšlikumi, kuru saturs nav viennozīmīgi vērtējams.

Kārtības policija iebilst pret komplicētiem grozījumiem, kuru dēļ likuma ievērošanas kontrole varot kļūt vēl apgrūtinošāka.

Saeimā izveidota darba grupa, lai izskatītu iespējas noteikt totalitāro varu simbolikas lietošanas aizlieguma izņēmumus un vērtētu citu Austrumeiropas valstu likumdošanas pieredzi.

Latvijas Republika PSRS un nacistiskās Vācijas režīmus oficiāli atzīst par noziedzīgiem, un to simbolus masu pasākumos publiski izmantot aizliedz likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Taču Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas attiecas uz tādiem pasākumiem kā, piemēram, Uzvaras dienas svinības un kurā šādam aizliegumam arī it kā loģiski vajadzētu būt, tāda tomēr nav.

Tātad – ja gājienu nosauc par piemiņas pasākumu, tas, kas ir aizliegts, kļūst atļauts.

Lai šo nekonsekvenci labotu, koalīcijas pārstāvji nolēma pirmajā no minētajiem likumiem pastāvošo pantu, kas liedz "izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā)" iekļaut arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.

Parlaments 11.aprīlī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja attiecīgos grozījumus un noteica tiem pieņemšanu steidzamības kārtā. Taču jau 18.aprīlī deputāti steidzamību grozījumu projektam, kas minēto aizliegumu attiecinātu arī uz publiskiem izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem, atcēla. Par to nobalsoja "Saskaņas centra" (SC) un Reformu partijas (RP) deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti Jānis Dūklavs un Jānis Klaužs. Turpmāk grozījumus skatīs trijos lasījumos.

"Pret" - vēsturiski un juridiski argumenti

SC jau sākotnēji bija pret PSRS un nacistiskās Vācijas režīmu likšanu vienos svaru kausos, pie kā pieturējās, arī balsojot pret likumprojekta steidzamību. Savukārt RP pārstāvji savu noraidošo nostāju pamato ar nepieciešamību grozījumus izstrādāt detalizētāk, pirmajam lasījumam sagatavoto variantu uzskatot par steigā politiski pieskaņotu 9.maija pasākumam. Viņuprāt, likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ietvertās normas, kuras bija plānots iekļaut arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, ir pārāk plaši interpretējamas.

Kā norāda deputāte Inese Lībiņa-Egnere, nav precīzi definēts jēdzienu "simbolika" un "stilizētā veidā" tvērums. Tādējādi praksē likums ir neefektīvs un apstrīdams.

"Ne reizi vien tiesa attaisnojusi personas, kurām policija piemērojusi administratīvo sodu par likumā aizliegtās simbolikas lietošanu."

Tik tiešām – ne reizi vien tiesa ir attaisnojusi personas, kurām policija piemērojusi administratīvo sodu par likumā aizliegtās simbolikas lietošanu. Tā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2005.gada 15.martā attaisnoja toreiz aktīvo nacionālboļševiku Benesu Aijo, kam policija bija sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par PSRS simbolikas izmantošanu mītiņā, kura dalībniekiem mugurā bija T krekli ar zīmējumu - balta apļa vidū melns sirpis un āmurs. Tiesa uzskatīja, ka to nevar vērtēt tikai un vienīgi kā bijušās PSRS simboliku.

Savukārt 2007.gada 15.maijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa izbeidza administratīvo lietu, kas bija ierosināta par nacistiskās Vācijas simbolikas lietošanu gājiena laikā, atzīstot, ka tā dēvētais kāškrusts, kādu plaši izmanto nacionālradikālās organizācijas, var būt uzskatāms arī par etnogrāfisku zīmi.

Pietrūkst konsekvences

"Latvija tika okupēta un okupēta vairākkārt! To izdarīja PSRS, to izdarīja nacisti! Un nevajadzētu aizstāvēt vienu okupācijas spēku, stāstot, ka citi bija sliktāki okupanti. Es uzskatu, ka likumprojekts ir svarīgs, ir nepieciešams, lai mums būtu vienota prakse, lai būtu vienota pieeja, lai mēs tiešām piemērotu līdzīgu regulējumu abos gadījumos," Saeimas diskusijās uzsvēra deputāts Andrejs Judins (Vienotība). Taču, vai darbs pie likumprojekta tuvina šo mērķi?

Patlaban ceļā uz otro lasījumu esošie Publisku izklaides un svētku pasākumu likuma grozījumi turpina apaugt ar priekšlikumiem, no kuriem gandrīz katrs raisa arvien jaunus jautājumus. SC deputāti rosina PSRS simbolikas aizliegumu neattiecināt uz Otrā pasaules kara kultūrvēsturiskajiem, svētku un piemiņas pasākumiem, kā arī antihitleriskās koalīcijas valstu Otrā pasaules kara ordeņiem, medaļām un citām apbalvošanas zīmēm, ja tās nēsā publiskā pasākumā.

Taču Latvijas Republikas oficiālā nostāja ir, ka nacistiskais un komunistiskais režīms savos nodarījumos ir viens otram pielīdzināmi. Saskaņā ar šo doktrīnu, atļaujot pasākumos lietot PSRS simbolus, nāktos atļaut arī nacistiskos, kas savukārt visticamāk izraisītu starptautisku skandālu un galīgi nebūtu Latvijas interesēs.

"Atļaujot pasākumos lietot PSRS simbolus, nāktos atļaut arī nacistiskos."

Cits SC priekšlikums ir aizliegumu neattiecināt uz karogiem, himnām un ģerboņiem vai to daļām, kas ir kādas citas valsts spēkā esošā oficiālā simbolika. Taču rastos virkne neskaidrību. Piemēram, kā likuma kontekstā uzlūkot pašreizējo Krievijas himnu, kuras muzikālais izpildījums pārņemts no PSRS himnas?

Saistībā ar PSRS un LPSR simbolikas aizliegumu radies arī jautājums – kā tādā gadījumā vērtējama citu Padomju Savienības republiku simbolika, piemēram, karogi un ģerboņi, kuros arī attēlots sirpis un āmurs? Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāte un par grozījumu izstrādi atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece iesniegusi priekšlikumu simbolikas aizliegumu attiecināt arī uz visām bijušajām PSRS republikām. Taču tādā gadījumā policijas darbiniekiem, lai konstatētu pārkāpumu, būtu jāzina 15 līdz Padomju Savienības sabrukumam pastāvējušo republiku, kā arī vēl agrāk likvidēto Karēļu-Somu, Aizkaukāza un Abhāzijas PSR himnas, ģerboņus un karogus. Un – ko darīt, ja, piemēram, Baltkrievijas – valsts, ar kuru Latvijai ir diplomātiskās un ekonomiskās attiecības - karogs, izņemot sirpi un āmuru, ir tāds pats kā Baltkrievijas PSR karogs?

Likumam jābūt konkrētam

Līdzšinējās likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normas, kas noteic PSRS un nacistiskās Vācijas simbolikas aizliegumu, plašās interpretējamības dēļ ne tuvu nav bijušas ideālas. Ja tiesa nacistu simbolikai raksturīgo kāškrustu atzīst par ugunskrustu, bet sirpi un āmuru – par darbarīkiem, policistam patiešām nav viegli izšķirt, kad to parādīšanās publiskā pasākumā, piemēram, uz dalībnieku apģērba, ir likumpārkāpums, bet kad  nav, skaidro Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Bukēvičs. Taču, pieņemot vēl komplicētākus grozījumus, likuma ievērošanas kontrole varot kļūt vēl apgrūtinošāka.

Turklāt ne visi publiskie pasākumi, kuros iespējama grūti interpretējamas simbolikas parādīšanās, ir saistīti ar Otrā pasaules kara notikumu atceri. "Piemēram, kā vērtēt situāciju, ja absolventu pasākumā ierodas cilvēks ar kādreizējās Latvijas Valsts universitātes uniformu, kuru rotā emblēma - rombs ar sirpi un āmuru?" retoriski jautā A.Bukēvičs.

"Netrūkst arī citu, sabiedrību tracinošu un šķeļošu simbolu, kuru publisks lietojums pat ikdienā nav retums."

Attiecinot aizliegumu uz visu PSRS republiku simboliem, ieskaitot karogus, himnas, ģerboņus un apbalvojumus, likumsargu darbs kļūtu vēl sarežģītāks un interpretāciju iespējas – vēl plašākas. Policijas darbiniekiem, nodrošinot likuma izpildi praktiski, ir svarīgi, lai tā normas būtu maksimāli konkrētas, norāda A.Bukēvičs. Neskaidram un pārprotamam regulējumam ir vēl kāds bīstams blakusefekts – policijas vēršanās pret totalitāro varu simbolu izmantotājiem publiskā pasākumā var izraisīt masu nekārtības. 

Ņemot vērā daudzās iespējamās neskaidrības, I.Mūrniece un A.Judins rosinājuši no aizliegumu saraksta vispār izņemt vārdu "simbolika", atstājot tikai himnu, ģerboni un karogu. Tas, kā skaidro I.Mūrniece, patlaban dotu iespēju bez lielas kavēšanās pieņemt likuma grozījumus, bet lēmumu par turpmāko simbolikas interpretāciju pieņemt pēc padziļinātas apspriešanas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 23.aprīlī izveidojusi darba grupu, kas nodarbosies galvenokārt ar divām problēmām – izskatīs iespējas noteikt totalitāro varu simbolikas lietošanas aizlieguma izņēmumus un vērtēs citu Austrumeiropas valstu likumdošanas piededzi. Nākamā darba grupas sēde paredzēta 2.maijā.

Totalitārisma simbolu* netrūkst

Pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi arī paredz, ka publisku pasākumu dalībniekiem aizliegts veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, radīt draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai. Kā norāda likumprojekta autori, šādas izmaiņas mazinās iespēju izmantot publiskus un izklaides pasākumus sabiedrības šķelšanai, kā arī ierobežos radikālu un naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā.

Kamēr politiķi lauž šķēpus par totalitāro režīmu oficiālās simbolikas aizliegumiem, kas koncentrējas ap kāškrustu un sirpi ar āmuru, netrūkst arī citu, sabiedrību daudz vairāk tracinošu un šķeļošu simbolu, kuru publisks lietojums pat ikdienā nav nekāds retums.

9.maija pasākumos līdztekus padomju simboliem tiek izmantoti Krievijas Federācijas un tā dēvētās Georga jeb svētā lentes. Šie atribūti, tāpat kā uzraksts CCCP, pastāvīgi redzami gan automašīnās, gan uz apģērba, tos var iegādāties tirdzniecības vietās. Nekāda regulējuma nav arī attiecībā uz Ļeņina, Staļina vai pat Hitlera portretu publisku izmantošanu, kas arī faktiski ir totalitāro režīmu simboli.

* Simbols  – vizuāls vai akustisks veidojums (burts, cipars, runāts vai rakstīts vārds utt.), kas izteic kādu lietu vai parādību; arī tēls (māksliniecisks u.c.), kas izteic kādu ideju1.    
 

1 Svešvārdu vārdnīca.  Red. J.Baldunčiks, K.Pokrotniece. Rīga: Jumava, 2005, 541.lpp.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU