Partiju aģitācijai masu medijos pirms vēlēšanām jaunā kārtība – stingrāka, vairāk ierobežojumu

Saeima Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu galīgajā lasījumā pieņēma 2012.gada 29.novembrī, to atbalstīja visi 85 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti – gan koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka skaidro, ka likumā ir atrisināti tādi jautājumi, par kuriem desmit gadus iepriekšējo Saeimu sasaukumi savā starpā nav varējuši vienoties. Viņasprāt, tas liecina par nopietnām politiskās kultūras pārmaiņām gan parlamentā, gan Latvijas partijās.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums stājās spēkā šā gada 1.janvārī, apvienojot vienotā regulējumā iepriekš atsevišķos likumos "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" un "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" noteikto kārtību. Ar jaunā likuma stāšanos spēkā ir noteikti vienādi priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. 

Reizē ar likumu stājās spēkā tā grozījumi. Grozījumos precizēts likuma 32.pants un pārejas noteikumi. I.Kažoka norāda: ņemot vērā, ka likums ir jauns un ir pieņemts paralēli valsts budžetam, tajā visas nianses nav atrunātas. Grozījumi bija nepieciešami, lai precizētu kārtību attiecībā uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks šogad, 1.jūnijā.

Valsts nodrošināts raidlaiks

Tiesības uz valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku ir viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstiem Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Teiktais attiecas arī uz pašvaldību vēlēšanām vien ar ierobežojumu, ka tiesības uz valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku ir deputātu kandidātu sarakstiem, ja tas ir iesniegts Rīgas domes vēlēšanām vai kopumā vismaz piecu republikas pilsētu domju vai novadu domju (arī jebkurā to kombinācijā) vēlēšanām. Šāds regulējums ir noteikts likuma 6.pantā.

Valsts nodrošinātais bezmaksas raidlaiks ir 20 minūtes iepriekšējo 10 minūšu vietā. To varēs izmantot četras reizes pa piecām minūtēm laika posmā no 25.dienas līdz priekšpēdējai dienai pirms vēlēšanām. Piemēram, pašvaldību vēlēšanu gadījumā no šā gada 6.maija līdz 30.maijam.

"Partijām būs iespēja apmeklēt godīgi organizētas diskusijas, kas vēlētājiem ir vērtīgāks informācijas iegūšanas veids, nekā politisko reklāmu klipi."

Likuma 9.panta 3.daļa noteic, ka valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku attiecīgajā deputātu kandidātu sarakstā esošie deputātu kandidāti var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Bezmaksas raidlaiks ir pastāvējis jau iepriekš, skaidro I.Kažoka. Politikas pētniece atgādina, ka ar bezmaksas raidlaiku jāsaprot reklāmas klipi, kas parādās Latvijas televīzijā un Latvijas radio, par ko partijām pašām nav jāmaksā un kuros partijas var izvietot sev svarīgo informāciju. Tā kā visiem ir paredzēts vienāds bezmaksas raidlaiks, tas ir izdevīgi mazām un jaunām partijām, tikai šajā gadījumā problēma saistīta ar to, ka šos brīvos raidlaikus skatās ļoti neliels cilvēku skaits. 

Priekšvēlēšanu raidījumi

Likuma 10.pants paredz, ka vēlēšanu gadā papildus valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam Nacionālai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir jānodrošina sabiedriskais pasūtījums priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās; savukārt pašvaldību vēlēšanu gadā – priekšvēlēšanu televīzijas raidījumu veidošana reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides teritorijās.

Rīgas domes vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu sarakstu atspoguļošana notiks nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās.

Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pats noteiks priekšvēlēšanu raidījumu norises kārtību, norādot deputātu kandidātu līdzdalības kritērijus, kas būs savlaicīgi jāpublisko. Likumā noteikts, ka deputātu kandidātu sarakstiem ir tiesības vismaz vienreiz piedalīties priekšvēlēšanu raidījumos.

Tas ir svarīgi, ka valsts nodrošinās iespēju notikt diskusijām un raidījumiem par vēlēšanu kandidātiem, norāda I.Kažoka, jo diskusijās varēs piedalīties katra no partijām, neskatoties uz to, vai tā ir maza vai liela partija.

Savukārt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka atzīst: ir ļoti būtiski, kā noritēs priekšvēlēšanu diskusijas televīzijā, lai informētu sabiedrību par vēlēšanu procesiem un priekšvēlēšanu periodu. Par to skaidrības vēl īsti nav, taču paredzams, ka priekšvēlēšanu periods sāksies jau februāra beigās.

Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi masu medijos

Likumā noteikts, ka ir aizliegta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, ar to saprotot, ka aizliegta ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts. Tādēļ likumā paredzēts, ka katrā preses izdevumā publicētā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālā un priekšvēlēšanu aģitācijas materiālā internetā skaidri un nepārprotami norādāms, kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis.

Tāpat elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas un radio programmās pirms katras priekšvēlēšanu aģitācijas un uzreiz pēc tās skaidri un nepārprotami jāpaziņo, kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis. Taču ierobežojumi neskar faktu izklāstu ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās par gaidāmajām vēlēšanām.

Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, līgumā ar attiecīgo ārvalstu sabiedrību ir jāparedz noteikumi, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām.

Savukārt vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un šā likuma 25.pantā minētajās institūcijās un kapitālsabiedrībās ir aizliegta, izņemot politiskās partijas paziņojumu (sludinājumu) izvietošanu, piemēram, par tikšanos ar vēlētājiem.

30 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums televīzijā

Papildu ierobežojums ir noteikts priekšvēlēšanu aģitācijai televīzijā. Likuma 32.panta 2.daļā norādīts, ka vēlēšanu dienā, kā arī 30 dienas pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās un raidījumos ir aizliegta. Šis ierobežojums neattiecas uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem.

I.Kažoka norāda: Latvijas līdzšinējā pieredze liecina, ka partijas milzīgu naudu iegulda ļoti dārgos televīzijas reklāmas klipos un ar tiem aizstāj cita veida, tiešākus vēlētāju uzrunāšanas veidus. Politoloģe uzsver, ka Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, politiskā reklāma televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām būs aizliegta, vienlaikus partijām atļaujot reklamēties citos medijos. Iespējams, ka tas mudinās partijas vairāk domāt par komunikāciju internetā vai klātienes pasākumiem, tāpat partijām būs iespēja apmeklēt godīgi organizētas diskusijas ar citām partijām, kas vēlētājiem ir daudz vērtīgāks informācijas iegūšanas veids.

"Mēs saskarsimies ar pārsteigumiem, tiks atrasti veidi, kā panākt uzmanības pievēršanu televīzijā."

Gunta Līdaka, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore

Līdzīgu viedokli paudis Valsts prezidents Andris Bērziņš savā paziņojumā, izsludinot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Viņš uzsver, ka šis aizliegums atbilst Eiropas valstu tiesību sistēmās dominējošai tendencei ierobežot priekšvēlēšanu aģitāciju. Īpaši stingri ierobežojumi attiecībā uz pašu partiju apmaksāto politisko reklāmu joprojām ir spēkā vairākās Rietumeiropas valstīs. Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka priekšvēlēšanu aģitāciju vajadzētu ierobežot, lai nodrošinātu tiesības vēlēt brīvās vēlēšanās, proti, tādējādi radot sabiedrībai būtisku ieguvumu – iespēju izvērtēt politisko partiju piedāvājumus un izdarīt objektīvāku izvēli.

Savukārt raidorganizāciju pārstāvei G.Līdakai ir pretējs viedoklis, proti, ierobežojums radīs nevienlīdzīgu situāciju reklāmas tirgū un attiecībā uz reklāmas izmantošanu, kas televīzijām nodarīs lielākus zaudējumus nekā pārējiem mediju veidiem priekšvēlēšanu periodā. Viņa uzsver: izaicinājums ir jauns, un mēs saskarsimies ar daudz un dažādiem pārsteigumiem, piemēram, tiks atrasti dažādi veidi, kā panākt uzmanības pievēršanu televīzijā. Ideja par to, ka vajadzētu būt neatkarīgai informatīvajai telpai, protams, ir laba, bet vai šī forma bija pati labākā, lai panāktu vēlamo rezultātu?

Valsts prezidents paziņojumā gan norādījis, ka Saeimas atbildīgajai komisijai pēc pirmajām vēlēšanām noteikti ir jāanalizē Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma piemērošanas rezultāti un likuma attiecināmība, lai pārliecinātos, vai citas priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas un no tām izrietošais izdevumu apjoms nenoved pie konkrētā aizlieguma neatbilstības tiesiskās vienlīdzības principam.

Administratīvo resursu izmantošanas aizliegums

Likums nosaka ne tikai priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus plašsaziņas līdzekļos, bet arī aizliedz partijām izmantot valsts un pašvaldību administratīvos resursus sevis reklamēšanai.

Tāpat liegta valsts un pašvaldību institūciju reklamēšana par samaksu 30 dienu laikā pirms vēlēšanām, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar deputāta kandidāta, politiskās partijas, politisko partiju apvienības, kā arī politiskās partijas vai politisko partiju apvienības pārvaldes institūciju izvirzīto kandidātu Ministru prezidenta vai ministra amatam vai ar politisko partiju vai politisko partiju apvienību saistītas personas atspoguļojumu, vai šāda kandidāta vai personas darbības atspoguļojumu, teikts likuma 33.panta 2.daļā.

I.Kažoka skaidro: papildu aizliegums partijām izmantot administratīvos resursus sevis reklamēšanai līdz šim Latvijā nav bijis. Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, šādi materiāli nedrīkstēs parādīties pašvaldību izdotajos laikrakstos.