SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. maijā, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Reģistri
6
6

Zvērināta notāra statuss, kompetence, pakalpojumi Latvijā

Notārs ir miertiesnesis - jurists, kurš vieno personu viedokļus, nevis izšķir to strīdus. Latvijā ir noteiktas 125 notāra amata vietas.

Jau mazliet vairāk nekā gadu laulību Latvijā var šķirt ne tikai tiesā, bet arī pie notāriem. Nākamgad apritēs 10 gadi, kopš notāriem tika nodota arī mantojuma lietu vešana. Arvien biežāk tiek diskutēts par to, vai notāriem vajag nodot vēl kādas lietas, kuras pašlaik ir tiesu kompetencē.
Šajā skaidrojumā par to, kas ir notārs, kura persona par tādu var kļūt, un to, kādas ir notāra galvenās funkcijas.

Notāra amats pastāv un darbojas organizētā sabiedrībā, kas ir sasniegusi noteiktu attīstības pakāpi. Tas nozīmē, ka ir izveidota tiesu un tiesību sistēma, attīstījušās komplicētas privāttiesiskās attiecības. Jau no seniem laikiem notāru uzskata par miertiesnesi. Tas ir jurists, kurš vieno personu viedokļus, nevis izšķir to strīdus. Notārs, savus amata pienākumus pildot, ir pakļauts vienīgi likumam un darbojas kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs.

Lai veiktu notariālo darbību, Latvijā klients var vērsties pie jebkura notāra, izņēmums ir gadījumi, kad jānokārto mantojuma lieta, jo tad lietu var uzsākt tas notārs, kura apgabaltiesas darbības teritorijā atrodas mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Notārs nedrīkst diskriminēt klientu viņa tautības, izcelsmes, mantiskā stāvokļa, rases un citu apstākļu dēļ.

Prasības notāra amata pretendentiem

Latvijā notāru skaits ir ierobežots. Tas nozīmē, ka attiecībā uz notāru skaitu darbojas numerus clausus princips. Numerus clausus princips atvieglo profesijas un notariālo darbību kontroli, jo valsts ir tā, kas notāriem ir uzticējusi veikt notariālās darbības. Ja notariātā nepastāvētu numerus clausus princips, tad klienti nebūtu pasargāti no notāriem, kuri sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un kurus lielā skaita dēļ nebūtu iespējams pārbaudīt. Tāpat numerus clausus atcelšanas gadījumā tiktu veicināta notāru koncentrācija lielākajās pilsētās, kurās var iegūt lielākus ienākumus, un notāru deficīts mazākās pilsētās.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.215 Latvijā ir noteiktas 125 notāra amata vietas. Faktiski šobrīd praktizē 116 notāri, uz atlikušajām deviņām vietām pašlaik netiek izsludināta pieteikšanās. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam. Tiesības notārus amatā iecelt, atcelt, pārcelt, atbrīvot no amata ir tieslietu ministram. Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta.

"Notāram ir jābūt augstākās kvalifikācijas juristam visās jomās, kas skar notāra amata pienākumu izpildi."

Lai pieteiktos uz vakanto notāra amata vietu, pirmkārt, ir nepieciešams, lai tieslietu ministrs oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina notāru eksāmenu. Sludinājumā tiek norādīts, kuras notāra amata vietas ir vakantas. Tā kā notāram ir jābūt augstākās kvalifikācijas juristam visās jomās, kas skar notāra amata pienākumu izpildi, valsts notāra amata pretendentiem ir izvirzījusi šādas prasības:

  • Latvijas Republikas pilsonība – tas nozīmē, ka par notāru nevar kļūt Latvijas nepilsoņi, kā arī citu valstu pilsoņi;
  • vismaz 25 gadu vecums;
  • augstākā juridiskā izglītība. Personām, kas kārto notāru eksāmenu, sākot ar šo – 2012.gadu, ir nepieciešams maģistra grāds tiesību zinātnē;
  • valsts valodas zināšanas;
  • iepriekšēja darba pieredze jurista amatā (notāra palīga, tiesneša, advokāta, tiesu izpildītāja vai kādā citā juridiskajā profesijā). No tā, kādā profesijā persona agrāk ir strādājusi, ir atkarīgs, cik lielam darba stāžam attiecīgajā amatā ir jābūt. Vismazākais darba stāžs – divi gadi – tiek prasīts notāru palīgiem, jo viņi ikdienā saskaras ar notāra darbu un tā specifiku, bet vislielākais stāžs – septiņi gadi – tiek prasīts juristiem, kuri nav strādājuši kā tiesneši, advokāti vai bāriņtiesu amatpersonas;
  • zināšanu un spēju apliecināšana notāru eksāmenā, kas sastāv no sociālā intelekta pārbaudes, teorētiskās un praktiskās daļas.

No iepriekš minētā var secināt, ka valsts personām, kuras vēlas kļūt par notāru, ir izvirzījusi augstas prasības. Jo valsts notāriem ir uzdevusi realizēt daļu no valsts varas – tiesības piešķirt dokumentiem publisku spēku.  Ar brīdi, kad pretendents tiek apstiprināts notāra amatā, tas kļūst par valsts amatpersonai pielīdzināmu personu.

Notāra kompetence

Lai arī lielākajai daļai cilvēku ir priekšstats, ka pie notāra ir jādodas tāpēc, lai uzrakstītu pilnvaru, testamentu vai parakstītu pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma iegādi, notārs pēc savas būtības ir miertiesnesis. Viņš palīdz cilvēkiem rast kompromisu strīdīgās situācijās. Notāra darba pienākumi ir noteikti Notariāta likumā.  Notāram ir dotas tiesības

  • taisīt notariālos aktus;
  • veikt dažāda veida apliecinājumus (piemēram, apliecināt norakstus, personu paraksta īstumu uz dokumenta utt.);
  • protestēt vekseļus;
  • nodot paziņojumus;
  • pieņemt glabājumā dokumentus un naudu;
  • kārtot mantojuma lietas un laulības šķiršanas lietas.

Minētās ir notāra darbā visbiežāk sastopamās darbības. Lai vairāk pasargātu klientu no iespējamas tiesvedības, notārs klientu arī  konsultē, sniedz padomus neskaidros jautājumos, kā arī informē par iespējamām problēmām un pastāvošo tiesu praksi. Zvērinātam notāram ir atļauts

  • gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī tiesību, tiesību nodrošinājumu vai ziņu ierakstīšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
  • gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai;
  • sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;
  • sniegt citu juridisko palīdzību.

Vispārīgi aplūkojot, notāra profesionālā darbība sastāv no diviem pamatelementiem – pirmkārt, tā ir tādu dokumentu (notariālo aktu) radīšana, kam valsts atzīst īpašu pierādījuma spēku; otrkārt – konsultēšana un apkalpošana. Latīņu notariātā abi iepriekš minētie elementi veido ideālo notāra darbības modeli, kaut arī tie ir ietverti Notariāta likumā, diemžēl citi Latvijas normatīvie akti notāram piešķir ļoti maz ekskluzīvu pienākumu.

Ja notārs gatavo notariālo aktu, viņa pienākumos ietilpst gan personas patiesās gribas noskaidrošana, rīcībspējas, atsevišķos gadījumos arī tiesībspējas, pārbaude un pārstāvības tiesības pārbaude. Personas identitāti notārs noskaidro pēc pases vai identifikācijas kartes. Personas datus pārbauda Iedzīvotāju reģistra datubāzē. Tas ļauj izvairīties no tā, ka krāpnieki izmanto mirušu personu pases un izdotās pilnvaras. Ja notariālā akta dalībnieks ir juridiska persona, tad notārs "Lursoft" datubāzē pārbauda, vai tāda juridiska persona eksistē, kas ir tās pārstāvji un kāds ir to pilnvaru apjoms.

Darbībās ar pilnvarām notārs pirmām kārtām ieskatās Atsaukto pilnvaru reģistrā un pārbauda, vai uzrādītā pilnvara nav atsaukta. Diemžēl notāram nav iespējas pārbaudīt, vai konkrētā pilnvara vispār ir izdota, jo Latvijā vēl nav izveidots izdoto pilnvaru reģistrs.

Ja notariālā akta dalībnieks nesaprot valsts valodu (visi notariālie akti taisāmi valsts valodā), notārs vai pieaicinātais tulks to mutiski iztulko, tādā veidā izslēdzot iespēju, ka notariālā akta parakstīšana var notikt, ja persona nesaprot tā saturu.

"Notāri darbojas kā neatkarīgi padomdevēji visām darījuma pusēm."

Veicot iepriekš nosauktās pārbaudes, citas personas, kurām notariālais akts tiks uzrādīts, var pārliecināties, ka to ir parakstījusi persona, kurai bija tādas tiesības, kā arī – tika noskaidrota personas griba un izskaidrotas sekas, kas rodas, parakstot attiecīgo dokumentu. Likums nosaka, ka visos notāra sastādītajos aktos un apliecinājumos jābūt

  • gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, – arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;
  • zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;
  • reģistra numuram;
  • zvērināta notāra parakstam;
  • valsts nodevas summai un visām pārējām par veikto aktu vai apliecinājumu iekasētajām summām;
  • uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

Notāri darbojas kā neatkarīgi padomdevēji visām darījuma pusēm, tie izstrādā darījuma dokumentu saskaņā ar pušu instrukcijām, nodrošinot, ka visi dokumentā ietvertie nosacījumi nav pretrunā normatīvajiem aktiem. Latvijā notāri praktiski nepiedalās to darījumu izpildes uzraudzībā, kuri pie tiem ir noslēgti. Notārs uzreiz klientam izsniedz apliecināto dokumentu, ar kura turpmāko reģistrāciju Zemesgrāmatā un/vai Komercreģistrā tālāk nodarbojas pats klients.

Notāra statuss

Saskaņā ar Notariāta likuma 3.pantu amata darbībā notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām, bet viņi neatrodas publiskās dienesta attiecībās ar valsti. Notārs nepārstāv valsts iestādi un netiek ierindots valsts pārvaldes iestāžu hierarhijā. Notāram nav iespēju pieņemt pārvaldes lēmumus vai izdot administratīvos aktus. Valsts veiktā uzraudzība un kontrole attiecībā uz notāra profesionālo darbību aprobežojas tikai ar tās tiesiskuma pārbaudi, bet notāram ir pienākums iesniegt ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju.

Savukārt Notariāta likuma 238.pants nosaka, ka notāri piekopj brīvo profesiju – profesiju, kas ir neatkarīga un nav pakļauta ekonomiskajiem un politiskajiem ierobežojumiem. Notāri ir pašnodarbinātas personas, kas pilda valsts funkcijas, ko tiem uzdots veikt personiski savā vārdā, paliekot neitrālās attiecībās ar publisku dokumentu dalībniekiem, un uz tiem attiecas konfidencialitātes pienākums.

Notāri nav ierēdņi, kuriem atalgojumu maksā valsts, tā vietā viņi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.747, noteiktajā kārtībā un apmērā iekasē amata atlīdzību, kura tiek aplikta arī ar PVN. Notāram valsts ir uzlikusi pienākumu arī no klienta iekasēt valsts nodevu, kas pēc tam ir jāieskaita Valsts kasē.

Lai nodrošinātu personu tiesību aizsardzību, notāriem, tāpat kā tiesu izpildītājiem, ir uzlikts pienākums slēgt individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas līgums ir priekšnoteikums, lai notārs varētu uzsākt savu praksi, un tā spēkā esamību uzrauga Latvijas Zvērinātu notāru padome. Notārs praktizē tieši un personīgi, kas nozīmē arī viņa personīgu un nedalāmu atbildību par savu profesionālo darbību. Notārs par savu profesionālo darbību uzņemas pilnu atbildību ar visu savu mantu, un šī atbildība ir lielāka par to, kas ir apdrošināta.

Zvērinātam notāram var būt palīgi, kam Notariāta likums izvirza noteiktas prasības un kompetenci. Arī notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, amatā apstiprina tieslietu ministrs.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU