NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
12. augustā, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Tiesu sistēma

Notāri kā celmlauži tieslietu sistēmas profesionālajai izaugsmei

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Divdesmitgades atzīmēšanu Latvijas notāri ievadījuši ar nozīmīgu notikumu – pirmās profesionālās atestācijas svinīgu noslēgumu.

FOTO: Saeimas kanceleja

Septembrī apritēs 20 gadu, kopš Latvijā ir atjaunots brīvais notariāts, tādējādi nostiprinot notāru neatkarību un objektivitāti. Pirms desmit gadiem, 2003.gada 1.janvārī, zvērinātu notāru pārziņā tika nodota mantojuma lietu vešana, kas ievērojami ļāva atslogot tiesu darbu un stiprināt zvērināta notāra valsts amatpersonas statusu. Turpmāk notāriem deleģētas arvien jaunas funkcijas – bezstrīdus laulības šķiršanas lietas (1.01.2011.), nākotnes pilnvarojumu sagatavošana (1.07.2013.), tiesības sastādīt notariālos aktus ar izpildu spēku (1.11.2013.).

Divdesmitgades atzīmēšanu Latvijas notāri ievadījuši ar nozīmīgu notikumu – pirmās profesionālās atestācijas svinīgu noslēgumu 8.augustā. Kā liecina pārbaudes rezultāti, gandrīz visi Latvijas notāri (105 no 106) ir savākuši nepieciešamo kredītpunktu skaitu (230 punkti piecu gadu laikā) un ir atbrīvoti no kvalifikācijas eksāmena. Katrs no šiem notāriem savas kvalifikācijas celšanai, pilnveidojot profesionālās zināšanas, veltījis gandrīz 30 stundu gadā, gan darba dienās, gan brīvdienās apmeklējot ar tiesību jomu saistītus seminārus un konferences ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Vērtējot notāru darbu piecu gadu kvalifikācijas posmā, tika ņemts vērā arī notāru darbs ar sabiedrību, piedaloties Notāru dienās, normatīvo aktu izstrādes grupās, kā arī citos Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotos pasākumos. Latvijas notāri ir pirmās tieslietu sistēmas kvalifikācijas pārbaudei pakļautās amatpersonas.

Cilvēkam jādod iespēja vērsties pie jurista, saņemt kvalificētu palīdzību

Saeima 2008.gadā pieņēma grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem pirmo reizi tiesu sistēmai piederīgajām amatpersonām noteica regulāro kvalifikācijas pārbaudi - ne retāk kā reizi piecos gados. Šis solis bija ļoti nozīmīgs - tika nodrošināta ne tikai straujāka notariāta, bet visas tieslietu sistēmas attīstība.

Apsveicot Latvijas notārus ar kvalifikācijas pārbaudes veiksmīgo noslēgumu, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kas 2006.gadā bija tieslietu ministre un ierosināja organizēt tiesu sistēmā strādājošo, tostarp zvērinātu notāru, atestāciju, lai pārliecinātos par tieslietu sistēmas amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam un spējām pildīt valsts uzticētās funkcijas, atcerējās: "Mūsu attiecības ir senas, tās nebūt nav veidojušās gludi, bet tai tālajā laikā, kad biju tieslietu ministre – pat ne visai labas. Taču no šodienas skatupunkta lūkojoties, ir gandarījums par to, ka jūs toreiz noticējāt man un pirmām kārtām – paši sev. Jebkurā normālā valstī cilvēkam ir jādod iespēja vērsties pie jurista, saņemt kvalificētu palīdzību, un viņam ir jābūt pārliecinātam, ka tieši tiesu varā viņš var atrast savu taisnību, atjaunot to taisnību, kas viņam atņemta vai pazudusi."

"Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra savu pārliecību - tiesu varai jābūt uzticamai."

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra savu pārliecību - tiesu varai jābūt uzticamai, un ir jāprasa, lai valsts nodrošina tai gan finansiālas, gan juridiskas neatkarības garantijas: valstij ir jānodrošina, lai pakalpojums un palīdzība, kas saņemama no tiesu varas pārstāvjiem, ir kvalitatīva un profesionāla. "Līdzās ārsta profesijai, manuprāt, tieši jurista profesija arī ir tā, kura uzliek vislielāko atbildību cilvēkam, kas uzņemas šo darbu darīt. Jo jebkuras juristu kļūdas sekas var būt samaitāti cilvēku likteņi un dzīves. Lai tā nebūtu, nepieciešams nemitīgi mācīties un pilnveidoties."

S.Āboltiņa arī uzsvēra, ka šobrīd sabiedrība novērtē, ka tiesu sistēmā notāri ir visuzticamākie, un viņi ir arī vistuvāk cilvēkam. Tas ir tas reālais ieguvums un novērtējums. "Zināšanas un pārliecību par savu profesionālo varēšanu jums neviens nevar atņemt," teica Saeimas priekšsēdētāja, paužot cerību, ka arī pārējā tiesu sistēma tomēr sekos notāru piemēram.

Paraugs citām Latvijas brīvajām juridiskajām profesijām

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, vērtējot zvērinātu notāru regulārās kvalifikācijas pārbaudes rezultātus, pauda šādu viedokli: "Divdesmit gados, kopš Latvijas notariāts ir atjaunojis savu darbību, tas ir kļuvis par paraugu arī citām Latvijas brīvām juridiskajām profesijām vairākos nozīmīgos jautājumos - gan regulāras kvalifikācijas celšanas ieviešanā, gan savas profesijas popularizēšanā un bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanā. Latvijas zvērinātu notāru pirmā regulārā kvalifikācijas pārbaude notikusi veiksmīgi, un tā palīdzējusi viņiem gūt pašu galveno - sabiedrības uzticības savai profesijai kredītpunktus. Kvalitatīvs notāra darbs gan Tieslietu ministrijai, gan valstij kopumā ir ļoti svarīgs. Kvalificēts profesionālis ir valsts attīstības garants."

Ministrs arī sacīja, ka notārus var uzskatīt par pirmatklājējiem, jo viņiem pirmajiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bija jāsaskaras ar visām grūtībām, kas skāra tiesību jomu, - denacionalizācijas procesu, zemes reformu un citiem smagiem transformācijas posmiem, ko nereti pavadīja negatīva sabiedrības attieksme.

"Jūs arī esat pirmie, kas sapratuši un veikuši šo loģisko ceļu tālāk savā profesionālajā attīstībā. Jūs esat īstenojuši izvēli nevis kārtot kvalifikācijas eksāmenu reizi piecos gados, bet uzņēmāties apjomīgu kvalifikācijas celšanas darbu ikdienā, pilnveidojot savas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, savācot pietiekami daudz kredītpunktu, lai nebūtu jākārto fināla eksāmeni, un sasniegtais devis ieguldījumu visai tieslietu sistēmai."

"Kvalificēts profesionālis ir valsts attīstības garants."

Patiešām, kā izskanēja kvalifikācijas pārbaudes noslēguma pasākumā, par notāru pieredzi profesionālās izglītības pilnveidošanā interesējas un cenšas to pārņemt prokurori, tiesneši, advokāti, maksātnespējas procesa administratori un citi.

"Esam patiesi gandarīti, ka mums izdevies apliecināt savu profesionalitāti un piemērotību darbam gan valsts, gan sabiedrības acīs. Stiprinot notāru pašpārvaldi, ieviešot mērķtiecīgu notāru profesionālās kvalifikācijas sistēmu, redzam, ka ir augusi notāra loma sabiedrībā. To apliecina arī fakts, ka Saeima notāriem deleģējusi arvien jaunas funkcijas," sacīja LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Viņa uzsvēra: "Sabiedrības uzticība notāram ir vienīgais leģitīmais pamats un priekšnoteikums šīs profesijas pastāvēšanai. Tādēļ, lai cik daudz ir darīts līdz šim, turpmāk būs jādara vēl vairāk. Notāri turpinās iesākto pētniecisko darbu tradīciju: taps pētījums par tiesisko drošību kā cilvēka pamatvajadzību 21.gadsimtā, šogad jau iznācis ikgadējā žurnāla "Latvijas Notārs" pirmais numurs un enciklopēdiska grāmata par notariātu līdz 1945.gadam. Tāpat kā līdz šim, LZNP rosinās grozījumus likumos, tostarp Notariāta likumā."

Notariātam ir jāiekļaujas mūsdienīgās struktūrās, tāpēc paredzēti tādi notāru pakalpojumi kā publisko testamentu reģistra izveide, elektronisko pakalpojumu attīstīšana.

"Divdesmit gadu laikā notariāts ir kļuvis atpazīstams, notāru viedoklī ieklausās un ar to rēķinās. Notariāts tiek uztverts kā vienota organizācija, kas ir nozīmīga tiesu sistēmas sastāvdaļa. Nākotnē mūsu mērķis panākt, ka notārs kļūst par vadošo līgumtiesību speciālistu Latvijā," akcentēja LZNP priekšsēdētāja.

Līdztekus tam Zvērinātu notāru padomes nākotnes redzējumā notāra loma būs šāda: notārs kā amatpersona nodrošinās fizisko un juridisko personu civilās tiesības un likumiskās intereses, saikni starp valsti un cilvēku, likuma efektivitāti, publisko reģistru sekmīgu darbību un arī būs mediators, preventīvais tiesnesis.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI