SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
05. augustā, 2011
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
5
18
5
18

Kā Latvijā reģistrēt laulību

Iesniegums laulību reģistrācijai jāiesniedz pietiekami laicīgi – lai reģistrētos vasarā, dokumenti jānokārto jau ziemā. Tomēr jāatceras, ka iesniegums ir derīgs tikai sešus mēnešus pēc izsludināšanas termiņa beigām.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ģimene ir sabiedrības dabiskais pamatelements. Neraugoties uz pasaulē šobrīd tik izplatīto praksi – pārim gadiem dzīvot kopā, veidot kopīgu saimniecību, radīt un audzināt bērnus bez laulības reģistrācijas, valsts un tiesību akti pirmām kārtām aizstāv juridisku savienību starp sievieti un vīrieti, kas izveidota, noslēdzot laulību. Iespēju reģistrēt laulību Latvijā piedāvā gan baznīcas, gan vairāk nekā 120 dzimtsarakstu nodaļas.

Kā notiek laulību reģistrācija Latvijā? Laulību reģistrācijas kārtību Latvijas Republikā nosaka Civillikums un Civilstāvokļa aktu likums. Laulību var reģistrēt gan dzimtsarakstu nodaļās, gan baznīcās. Civillikuma 56. pants laulību reģistrēšanu pieļauj dzimtsarakstu nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās, piemēram, pilīs, kultūras centros, tautas namos.   

Stāsta Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Danuta Šavdine: „Cilvēki atbilstošas telpas bieži izveido, uzbūvējot, piemēram, lapeni jūras krastā. Un tas tiek pielīdzināts  Civillikuma 56. pantā minētajām piemērotajām telpām.   Dzimtsarakstu pakalpojumu cenas arī par izbraukuma laulībām nosaka konkrētā pašvaldība.”

Latvijā jauno pāru rīcībā ir 121 dzimtsarakstu nodaļa, jo laulības reģistrācija nav jāveic pēc līgavas vai līgavaiņa dzīvesvietas.

Ja jaunais pāris izvēlas laulāties baznīcā, laulību reģistrē tajā draudzē, kuras locekļi ir laulājamie.

Saskaņā ar Civillikumu Latvijā laulā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai garīdznieks. Tā kā, piemēram, Rīgas dzimtsarakstu nodaļās laulību ir daudz (vasaras sezonā nedēļā aptuveni 30 laulības), vadītājam ir arī vietnieks, kurš ir tiesīgs veikt laulības reģistrāciju. Šāda kārtība ir arī Liepājā un Daugavpilī.

Pieteikšanās laulību reģistrācijai

„Pirmkārt, ir jāizdomā, kurā nodaļā jaunais pāris laulību grib reģistrēt. Bieži vien jaunie pāri kopā ar vedējiem apskata telpas un izvēlas sev piemērotākās. Lai pieteiktos laulību reģistrācijai, ir jāiesniedz iesniegums. Iesniegšanas brīdī jābūt klāt abām pusēm. Personām, kuras vēlas reģistrēt laulību, jābūt līdzi derīgām pasēm.

Ja šī nav pirmā laulība, tad, iesniedzot pieteikumu, jāuzrāda dokuments par to, ka iepriekšējā laulība ir izbeigusies. Attiecīgais dokuments ir par laulības šķiršanu vai par laulātā miršanu, vai arī tiesas spriedums par iepriekšējās laulības atzīšanu par spēkā neesošu,” norāda D. Šavdine. Dokumenti par laulājamo bērniem nav nepieciešami.

Ja persona, kas vēlas stāties laulībā, ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstisku atļauju. Ja viena persona ir nepilngadīga, tā var reģistrēt laulību tikai ar pilngadīgu personu. Civillikuma  33. pants paredz, ka minimālais pieļaujamais vecums, lai reģistrētu laulību, ir 16 gadi.

"Laulības reģistrācija nav jāveic pēc līgavas vai līgavaiņa dzīvesvietas."

Laulību datums un laiks tiek norādīts laulības reģistrācijas pieteikuma iesniegumā. Par to abi laulības pieteicēji vienojas ar atbildīgo personu, kas pieņem laulības reģistrācijas iesniegumu. Pašvaldības var noteikt konkrētu termiņu, kad jaunajam pārim jāapstiprina, ka viņu plānos nekas nav mainījies. Piemēram, Mārupes novada Dzimtsarakstu nodaļā laulājamajiem laulību reģistrācija jāapliecina iepriekšējā dienā pirms noliktā datuma.

Ja plāni mainās vai notiek kāda iepriekš neparedzēta situācija, laulību datumu var mainīt, atnākot uz dzimtsarakstu nodaļu un uzrakstot par to iesniegumu. Jāatceras, ka iesniegums ir derīgs tikai sešus mēnešus pēc izsludināšanas termiņa beigām. Vēl jaunajam pārim jāsamaksā valsts nodeva 5 lati un maksa par ceremoniju. Rīgas dzimtsarakstu nodaļās tā ir 20 latu plus PVN. Citās pašvaldībās šī summa var atšķirties. Summā gan neietilpst laulību ceremonijas papildu izmaksas (par fotogrāfa pakalpojumiem, šampanieti u.c.).

Izsludināšana

Iesnieguma saņemšanas dienā dzimtsarakstu nodaļa izsludina laulību. Sludinājumu, kurā ir norādīts iesniegšanas datums, līgavas un līgavaiņa vārds un uzvārds, izliek nodaļā redzamā vietā uz vienu mēnesi. Šāda sludinājuma izvietošanu dzimtsarakstu nodaļā paredz Civilstāvokļa aktu likuma 13. panta 2. daļa, tādēļ tā ir obligāti izpildāma procedūra.

Izsludināšanas laikā personas, kuru tiesības šī laulība aizskar, var celt ierunas pret tās noslēgšanu, norādot uz likumiskajiem šķēršļiem, kam jābūt tiesiskiem iemesliem (piemēram, personai, kura vēlas doties laulībā, nav šķirta iepriekšējā laulība), nevis emocionālas dabas. Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļas vadītājas D. Šavdines darba praksē šādas ierunas nav bijušas.

Topošajā likumā par civilstāvokļa aktu reģistrāciju (likumprojekts “Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” pieņemts Saeimā 1. lasījumā, nodots Juridiskajai komisijai) izsludināšanas procedūra nav vairs paredzēta. Tas ir tāpēc, ka mūsdienās praktiski nav iespējams pieņemt iesniegumu no personas, kurai ir likumiski šķēršļi stāties laulībā, jo dzimtsarakstu darbinieks personas datus pārbauda datubāzē.

Laulību liecinieki

Lai nepieciešamības gadījumā tiktu liecināts, ka laulība ir reģistrēta, vajadzīgi laulību liecinieki. Civilstāvokļa aktu likuma 18. panta 1. daļa noteic, ka laulāšana dzimtsarakstu nodaļā notiek, klātesot diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Citu ierobežojumu laulību lieciniekiem nav. Iesniegumu iesniedzot, liecinieku klātbūtne nav obligāta.

"Praktiski nav iespējams pieņemt iesniegumu no personas, kurai ir likumiski šķēršļi stāties laulībā."

Iesniegumā ir aile, kurā jāieraksta laulību liecinieku vārdi. Taču bieži vien jaunais pāris vēl nemaz nezina, ko viņi aicinās par lieciniekiem. Līdz ar to nereti šī aile pieteikuma iesniegšanas brīdī paliek tukša. Ierodoties uz laulību reģistrāciju, lieciniekiem un laulājamajiem obligāti jābūt līdzi personas apliecinošiem dokumentiem - pasei.

Laulības reģistrācijas termiņi

Laulību var reģistrēt pēc mēneša un vienas dienas, kad beidzies izsludināšanas laiks. Ja līgavainis vai līgava dodas kara gaitās vai arī ja līgavas vai līgavaiņa dzīvību apdraud slimība, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir tiesīgs mēneša termiņu samazināt vai laulāt bez izsludināšanas. Personas šādos gadījumos iesniedz nodaļas vadītājam iesniegumu un dokumentus, kas apstiprina iesniegumā minētos īpašos iemeslus.

D. Šavdine informē: „Ja laulība sešu mēnešu laikā netiek reģistrēta, bet pāris tomēr grib to reģistrēt, ir jāiesniedz atkārtots iesniegums, atkal jāmaksā valsts nodeva, atkal jāvienojas par nākamo laulību datumu.

Ir situācijas, kad, piemēram, jūrnieki, kuriem braucieni ilgst sešus mēnešus un vairāk, iesniedz pat divus, trīs iesniegumus.”

Arī Latvijas iedzīvotājiem, kuri brauc strādāt uz ārvalstīm, sešu mēnešu termiņš sagādā sarežģījumus. Atvaļinājums parasti ir tikai reizi gadā un, protams, nepārsniedz mēnesi. „Lai iesniegtu laulību iesniegumu un reģistrētu laulību, uz Latviju no ārvalstīm jāatbrauc divas reizes, kas ne katram izdodas. Rīgā iesniegumu, kuru derīguma termiņš beidzies, bet laulība nav reģistrēta, ir salīdzinoši daudz,” atzīst D. Šavdine.

Dzimtsarakstu nodaļu darbinieki ir iesnieguši priekšlikumu, lai topošajā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā tiktu pagarināts iesniegumu derīguma termiņš vismaz uz gadu.

Laulību ceremonija

„Līgavai, līgavainim un vedējiem jeb lieciniekiem tiek lūgts, lai viņi ierodas uz laulības reģistrāciju 20 minūtes pirms ceremonijas sākuma. Tas nepieciešams, lai dzimtsarakstu nodaļas darbinieki varētu sagatavot dokumentus, bet pāris sagatavoties ceremonijai, kā arī lai vienotos par ceremonijas norisi, piemēram, vai laulībās reģistrācijā piedalās vecāki, vai pāris vēlas tos uzrunāt, dāvināt ziedus, vai līgavainis un līgava vēlas dot solījumu viens otram;  kas zālē ievedīs līgavu utt.

"Garīdzniekam, kurš laulā, ir jābūt attiecīgās konfesijas vadības atļaujai."

Mūsu nodaļā  vienai laulību reģistrācijai ir atvēlētas 30 minūtes, tāpēc nav pieļaujama kavēšanās,” uzsver D. Šavdine.

Civilstāvokļa aktu likuma 17. pants nosaka, ka laulība reģistrējama svinīgos apstākļos, t.i., jābūt piemērotai zālei, ziediem, mūzikai, apsveikumiem. To nodrošina dzimtsarakstu nodaļa. Tomēr ja personas nevēlas laulību reģistrēt svinīgos apstākļos, var saņemt laulības apliecību, kopā ar lieciniekiem parakstot laulību reģistru.

Laulības ar ārvalstnieku

Civilstāvokļa aktu likuma 15. panta 1. daļa paredz: ja ārzemnieks laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, viņš var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, vai ārzemnieku, kuram ir derīga pastāvīgas uzturēšanās atļauja, vai personu, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā un kurai ir derīga termiņuzturēšanās atļauja.

Pārdaugavas izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja norāda: „Lai varētu reģistrēt laulību ar ārvalstnieku, viņam Latvijā ir jāuzturas legāli – jābūt vai nu vīzai, uzturēšanās atļaujai, vai arī viņš ir tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms, piemēram, ES valstis. Papildus ārzemnieks iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijā.”

Laulību reģistrācija baznīcā

D. Šavdine izskaidro arī nianses baznīcā noslēgtai laulībai: „Ja vēlas laulāties baznīcā, mācītājam ir jāiesniedz iesniegums. Tālākā kārtība ir tāda pati, kā iesniedzot iesniegumu dzimtsarakstu nodaļās (ko nosaka Civillikums un Civilstāvokļa aktu likums).

Garīdznieks pārbauda informāciju par jauno pāri, salaulā, sastāda savu reģistru par laulību reģistrāciju, kurā parakstās līgava, līgavainis un liecinieki. Pēc laulības reģistrācijas par notikušajām laulībām mācītājs paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimtsarakstu nodaļa pārreģistrē iesniegto paziņojumu.

Jaunajai ģimenei baznīcā tiek izsniegta tieši tāda pati laulību apliecība kā tā, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa, tikai to paraksta garīdznieks. Ja apliecība tiek pazaudēta, atkārtotu dokumentu var saņemt dzimtsarakstu nodaļā, kuras teritorijā notikusi laulāšana.

Tomēr jāatceras, ka ne visas konfesijas mācītāji drīkst reģistrēt laulību, piemēram, Jehovas lieciniekiem nav valstisku tiesību laulāt. Šai draudzei piederīgie reģistrē laulību dzimtsarakstu nodaļā un pēc tam veic rituālus savā draudzē.”

Baznīcas laulībai ir juridisks spēks, ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas un garīdzniekam, kurš laulā, ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja.

Uzvārdu maiņa pēc laulībām

„Laulātie var palikt katrs savā uzvārdā, sieva var pāriet vīra uzvārdā, vīrs – sievas uzvārdā, var arī veidot kopīgu dubultuzvārdu.

Ja reģistrējot laulību, persona maina uzvārdu, pase jāmaina nekavējoties, jo tā kļūst nederīga.

Reģistrējot jauno uzvārdu, jāatceras, ka visiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 5. punkts paredz, ka personvārdi iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Līdz ar to visi personvārdi ir lokāmi, tiem ir dzimte un skaitlis, galotne attiecībā no konteksta ir mainīga. Nevar būt, piemēram, „Ivanov”, kā tas ir krievu valodā. Latviešu valodā šis uzvārds rakstāms „Ivanovs”.

"Lai varētu reģistrēt laulību ar ārvalstnieku, viņam Latvijā ir jāuzturas legāli."

Šai ziņā rodas problēmas ar ārzemniekiem. Viņi uzskata, ka mums uzvārds jāraksta tāpat, kā rakstīts viņa pasē. Iepriekš minēto noteikumu 8.2. punkts paredz, ka citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

Piemēram, ja vārds angļu valodā rakstāms „Dave”, mēs rakstam „Deivs”. Te rodas problēmas, jo persona uzstāj, ka tas nav viņa vārds - pilnīgi citādāk uzrakstīts. Lai izietu no šīs situācijas, apliecība tiek rakstīta latviešu valodā un iekavās norādīts vārds un uzvārds atbilstoši ierakstam ārzemnieka personu apliecinošajā dokumentā, atveidojot svešvalodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā. Līdzīgi notiek, arī reģistrējot jaundzimušos bēniņus, kam vecāki ir ārzemnieki. Mūsdienās šīs problēmas ar personvārdu rakstību samilzt arvien vairāk,” atzīmē D. Šavdine.

Uzziņai

Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā piedāvā šādus pakalpojumus:

  1. Laulību reģistrācija;
  2. Dzimšanas reģistrācija;
  3. Paternitātes noteikšana;
  4. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņa;
  5. Miršanas reģistrācija;
  6. Civilstāvokļa reģistru papildināšana;
  7. Reģistru labošana un anulēšana;
  8. Apliecību izsniegšana;
  9. Izziņu izsniegšana;
  10. Kāzu jubileju svinīga atzīmēšana;
  11. Konsultācijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas jautājumos.
Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU