Kā ir likumīgi pareizi - Anna Wordsworth vai Anna Vērdsvērta?

Šāda kārtība pastāv arī Latvijā, un, ja citas valodas personvārdu oriģinālforma atšķiras no latviešu valodas normām, tad saskaņā ar likumiem un pastāvošajām tradīcijām cilvēka personvārdu atveido atbilstoši latviešu valodas gramatikai. Piemēram, var rasties situācija, kad Anna Bērziņa, apprecoties ar angli James Wordsworth un pārņemot vīra uzvārdu, kļūst par Annu Vērdsvērtu. 

Ministru kabineta noteikumi Nr.144 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju", paredz kārtību, kā jānodrošina personvārdu rakstības atbilstība latviešu valodas normām.

Pamats šādai vajadzībai ir latviešu valodas gramatikā, jo latviešu valoda pieder pie fleksīvajām valodām. Tas nozīmē, ka lietvārdu galotnes mainās atkarībā no locījuma, skaitļa un dzimtes. Personvārdus lieto gan pamatformā, piemēram, Anna, gan locījumu formā, piemēram, Annai, Annu. Personvārdu galotnes izvēli nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un normas.

Latviešu valodā ir divi galvenie vārdu un uzvārdu lietošanas jeb rakstības principi:

1. Vārda un uzvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas izcelsmes, gan citvalodu izcelsmes personvārdos, izņemot nelokāmos personvārdus, norāda vīriešu vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes;;
2. Citvalodu personvārdi latviešu valodā atveidojami atbilstoši to izrunai, nevis rakstībai oriģinālvalodā, un tie iekļaujami latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš skaidro, ka pastāv ļoti liela atšķirība starp personvārdu latviskošanu un atveidošanu. Latviskošana nozīmē to, ka izmaina personvārda būtību. Piemēram, vārda Ivans vietā – Jānis; Jeļena vietā – Helēna; Osips un Josifs vietā – Jāzeps. Saskaņā ar minētajiem MK 144.noteikumiem personvārda latviskošana notiek pēc pašas personas vēlēšanās.

Savukārt personvārdu atveidošana nozīmē to, ka personvārds saglabā savu būtību, jo to atveido pēc izrunas, nevis pēc rakstības un pielīdzina latviešu valodas gramatiskajām normām. Piemēram, vārda Robert vietā – Roberts; Judith vietā – Judīte; uzvārda Mentzen vietā – Mencens; Kuharec vietā – Kuhareca.

M.Baltiņš atklāj, ka šāda personvārdu atveide ir nepieciešama, jo tādējādi panāk, ka personvārdus atveido pēc vienas sistēmas, kuras saknes meklējamas jau padomju laikos. Valodnieks norāda, ka tas ir arī praktiskas dabas jautājums, jo ne visas rakstības, kā brahmiskie raksti, kirilica un citas rakstības, var atveidot oriģinālformā. Tehniski šādus rakstību veidus esot grūti atveidot un valstī nav ierēdņu, kuri to varētu izdarīt. Turklāt, tekstā lietojot šādus personvārdus, teksts tiek veidots gramatiski nepareizi. Tas ir arī grūtāk uztverams, jo vārdiem neveido locījumus, tādēļ var rasties pārpratumi, vai runā par sieviešu vai vīriešu dzimtes pārstāvi.

Personvārdu atveidošanas tiesiskais pamats

"Tiesībsarga birojs pēdējā gada laikā ir saņēmis vairākas sūdzības, kurās personas pauž neapmierinātību ar normatīvajos aktos noteikto kārtību saistībā ar personvārdu atveidi," norāda Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītājas vietniece Gundega Bruņeniece.

G.Bruņeniece skaidro: Latvijas Republikas Satversmes 96.pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību. Personas vārds un uzvārds ir viena no cilvēka privātās dzīves sastāvdaļām.

Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos ir norādījusi: "Lai arī Konvencijas 8.pantā nav tiešas atsauces un personas vārdu, personvārdi ir saistīti ar personas identifikāciju, norāda piederību ģimenei, līdz ar to personas vārds un uzvārds attiecas uz privāto un ģimenes dzīvi 8.panta izpratnē." "Līdz ar to personvārdu atveide skar personas cilvēktiesības - tiesības uz privāto dzīvi," pauž G.Bruņeniece.

"Personvārdu atveidošana nozīmē, ka personvārds saglabā savu būtību, jo to atveido pēc izrunas, nevis pēc rakstības."

"Tajā pašā laikā Satversmes" 116.pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta otrā daļa, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, pieļauj privātās dzīves neaizskaramības ierobežojumus," turpina  Tiesībsarga biroja pārstāve.

"Gadījumā ja kāds ierobežo personas cilvēktiesības, nepietiek ar to, ka ierobežojums noteikts ar likumu, bet ir jākonstatē ierobežojuma leģitīmais mērķis un katrā gadījumā jāspēj arī izvērtēt konkrētā ierobežojuma samērīgums. Ierobežojot cilvēktiesības, sabiedrības iegūtajam labumam jābūt lielākam nekā indivīda tiesību ierobežojumam."

G.Bruņeniece atklāj: "Kā teikts vienā no Satversmes tiesas spriedumiem (lietā Nr.2001-04-0103), personvārdu lietošana skar visas sabiedrības intereses, jo ir nepieciešama vienota personvārdu rakstības un lietojuma sistēma. Uzsverot to, ka konkrēts ierobežojums ir atzīstams par sociāli nepieciešamu un labums, ko sabiedrība gūst, saglabājot personvārdu atveidē pašreizējo pieeju, ir lielāks, nekā personas tiesību ierobežojums."

Kāds vārds un uzvārds būs pasē?

Valsts valodas likuma 19.panta 2.punkts nosaka, ka personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām latviešu valodas normām, norādāma šīs personas dzimtas uzvārda vēsturiskā forma vai citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona vai nepilngadīgas personas vecāki to vēlas un var to apliecināt dokumentāri.

G.Bruņeniece skaidro, ka Tiesībsargs jau iepriekš paudis: no tiesiskā aspekta ir svarīgi, lai personām būtu nodrošināta iespēja pasē saglabāt arī personvārdu oriģinālo formu. Tas nozīmē, ka atveidoto vai latviskoto vārdu/uzvārdu raksta pasē tajā lappusē, kur ir personas fotogrāfija. Savukārt, ja persona vēlas, tad ārzemju cilmes personvārdu oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā materiālu un tehnisku iemeslu dēļ norāda pases trešajā lappusē.

G.Bruņeniece informē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi personvārda oriģinālās formas ielikšanu pases trešajā lappusē par samērīgu.

"Ja persona vēlas, tad ārzemju cilmes personvārdu oriģinālformā norāda pases trešajā lapaspusē."

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs skaidro, ka, pieņemot citas valsts pilsoņa uzvārdu, visbiežāk Latvijas pilsoņi izvēlas oriģinālformas ielikšanu pases trešajā lappusē, lai nerastos problēmas, atrodoties citās valstīs. Taču  statistiku par šādiem gadījumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neapkopo. Vēl A.Rjabcevs uzsver, ka parasti valstis rēķinās, ka citās valstīs varētu būt cita gramatiskā rakstība.

Problēmas, ko rada vārda vai uzvārda atveidošana

Privātās dzīves ierobežojumiem ir ne tikai psiholoģisks raksturs, bet arī personām var radīt sarežģījumus, neērtības un pārpratumus sadzīvē. Personvārdu atveidošana atsevišķos gadījumos var apgrūtināt personas identificēšanas iespējas vai personvārda īpašnieka saistību noteikšanu ar ģimeni un laulāto, kas ir svarīgi ceļojot, parakstot līgumus, saņemot mantojumu un daudzos citos dzīves gadījumos.