Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Salikumi „siera izstrādājums” un „krējuma izstrādājums” no aprites izņemami, jo var maldināt pircējus.
To Eiropas Komisija norādīja pagājušās vasaras otrajā pusē, kad Zemkopības ministrija saskaņoja valdības noteikumu projektu „Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”. Komisija aicināja ievērot ES normatīvo aktu prasības un neieviest terminu „piena produkta izstrādājums”, kuru lietotu produktiem, kuros kāda no piena sastāvdaļām tiktu pilnībā vai daļēji aizvietota ar citu sastāvdaļu, piemēram, augu taukiem.
„Kaut arī mūsu patērētāji jau bija atšķirības nosaukumos ievērojuši, sapratuši un pie nosaukuma pieraduši, tomēr Eiropas Komisija norādīja, ka, piemēram, vārdus „krējums” un „siers” var lietot, nosaucot tikai tos produktus, kas satur vienīgi piena izcelsmes sastāvdaļas. Tādēļ salikumi „siera izstrādājums” un „krējuma izstrādājums” no aprites izņemami, jo var maldināt pircējus,” ministrijas nostāju skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktora vietniece Dace Ugare.
Kādu produkciju noteikumi aptver
Jaunie MK noteikumi Nr. 97 „Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem”, ko valdība pieņēma 2011. gada 1. februārī un kas spēkā stājās 4. februārī, attiecas uz tiem piena produktiem un saliktiem piena produktiem, kuriem ES nav noteikts īpašs regulējums.
Šie noteikumi neskar piena produktus, kuriem ES jau ir noteikts speciāls regulējums, piemēram, dzeramo pienu, visus ziežamos taukus (arī sviestu), pārtikas kazeīnus un dehidrētos (sausos vai kondensētos) piena produktus.
Vienkāršāk sakot, noteikumi skar:
Visi piena produkti, uz kuriem noteikumi attiecas, ir uzskaitīti noteikumu pielikumā.
"Jau tagad ne no vienas ES dalībvalsts Latvijā nevajadzētu varēt ievest produktus, to nosaukumā lietojot apzīmējumu „piena produkta izstrādājums”."
Vecajiem nosaukumiem marķējumā no veikalu plauktiem jāpazūd vēlākais 2012. gada 31. augustā, jo no 1. septembra stājas spēkā nosacījums par jauna apzīmējuma lietošanu pašreizējiem krējuma, siera un citiem piena produktu izstrādājumiem.
„Tas nozīmē, ka kādu laiku tirdzniecībā paralēli varētu būt dažādi marķēta produkcija – līdz beigsies jau sagatavotās etiķetes un iesaiņojumi,” stāsta ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Pārtikas pārstrādes nodaļas vecākā referente Daina Krastiņa.
„Kādi būs jaunie nosaukumi – tas pašu ražotāju ziņā. Nezinām arī, vai visi vienosies par vienotu apzīmējumu vai katrs piena pārstrādes uzņēmums izmantos savu apzīmējumu, atšķirīgu no citiem.”
Mēs pārtrauksim dēvēt. Bet kaimiņvalstis?
Dace Ugare stāsta, ka diezgan liela daļa patērētāju neesot bijuši apmierināti ar salikumiem „krējuma izstrādājums” un „siera izstrādājums”.
„Parasti vārds „izstrādājums” uz iepakojuma ir rakstīts pavisam sīkiem burtiņiem. Ātrumā nesaskatot vārdu „izstrādājums” un vārdiem „siers” un „krējums” ne vienmēr izlasot pareizo galotni („s” vai „a”), tīrā piena produkta kārotāji dažkārt vīlušies. Daļa sabiedrības Latvijā vēl joprojām nejūt atšķirību starp diviem apzīmējumiem – „piena produkts” un „piena produkta izstrādājums”, tādēļ jāpiekrīt, ka, mainot apzīmējumu, patērētāji vairs netiks maldināti ar produkta nosaukumu,” lēš departamenta direktora vietniece.
"Vecajiem nosaukumiem marķējumā no veikalu plauktiem jāpazūd, vēlākais, 2012. gada 31. augustā."
Tātad, ja veikala plauktā turpmāk redzēsim siera ritulim līdzīgu produktu, kuram nebūs virsū rakstīts „siers”, bet tikai nosaukums, piemēram, „magonīte”, „ķiplociņš” vai „pavalgs”, tad arī kļūs skaidrs, ka tas ir „ne-siers”.
Vēl jāteic, ka noteikumi Nr. 97 attiecas tikai uz Latvijas ražotājiem. „Latvijas ražotājiem noteikumos ir noteikts pārejas periods marķējuma maiņai, tomēr jau tagad ne no Lietuvas, ne Igaunijas, ne kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijā nevajadzētu varēt ievest produktus, to nosaukumā lietojot „piena produkta izstrādājums,” teic Daina Krastiņa. „Jo ES dalībvalstīm vienādi piemērojamais normatīvais akts - Padomes Regula Nr. 1234/2007 nosaka: ja kāda no piena sastāvdaļām piena produktā ir aizvietota ar sastāvdaļu, kas nav piena izcelsmes, tad jebkura piena produkta nosaukums nedrīkst parādīties šīs produkcijas marķējumā. Pārtikas un veterinārais dienests kā kompetentā institūcija veiks nepieciešamās pārbaudes šiem produktu veidiem.”
Izvēle siera ražotājiem
Jaunajos noteikumos nedaudz mainītas prasības, kādām norādēm obligāti jābūt siera marķējumā un ko ražotājs var norādīt pēc savas brīvas izvēles. Veikalu plauktos ne reizi vien redzēts uzraksts, piemēram, „siers 10%”. Kas domāts ar šiem 10% - piena tauki sausnā, piena tauku saturs 100 gramos produkta vai piena tauku saturs galaproduktā?
„Piena tauku saturs sausnā un saturs gala produktā ir pavisam atšķirīgs: 10 procenti piena tauku gala produktā sieram nenozīmē, ka piena tauku procents sausnā arī būs 10%, tas noteikti būs lielāks,” skaidro D. Ugare. „Tā ir ļoti liela atšķirība, ko nezina visi patērētāji. Atsaucoties pašreizējām modes tendencēm, ražotāji mēdz norādīt mazāko skaitli, lai pircēji iegādātos it kā liesāko sieru.”
Tādēļ noteikumu 12. punkts paredz, ka produkta tirdzniecības nosaukumu „siers” drīkst papildināt tikai ar siera nosaukumu bez precīzi nedefinētiem procentiem. Savukārt 13. punkts noteic, ka obligāti norādāmo informāciju pēc savas izvēles ražotājs var papildināt ar informāciju par:
„Papildus var norādīt arī tauku daudzumu (gramos) 100 gramos produkta, kas ar pašlaik izstrādājamās jaunās patērētāju informēšanas regulas nosacījumiem tuvākajos gados būs obligāta prasība. Pašlaik tā vēl ir brīva izvēle, ko daudzi ražotāji jau veic,” stāsta D. Krastiņa.
Noteikumi joprojām reglamentē konkrētu siera šķirņu nosaukumu lietošanu. Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius) komisijas izstrādātais sieru standarts noteic, ka sieram, kas atbilst konkrētajai šķirnei izvirzītajām kvalitātes, sastāva un tehnoloģijas prasībām, vārdu „siers” nosaukumā var nelietot. Šādi sieri veikalos ir, un patērētāji tos pazīst pēc īpašā nosaukuma, piemēram, „Cheddar”, „Brie”, „Camembert, „Mozzarella”, „Gouda” u.tml. Protams, ja ir vēlēšanās, šiem nosaukumiem var pievienot arī vārdu „siers”.
Kurš saldējums ir saldējums
„Ja esam sākuši runāt par piena produkciju un tās nosaukumiem, tad gribu pieminēt arī saldējumu. Nezin kādēļ cilvēkiem šķiet, ka viss, kam ir nosaukums „saldējums”, ir piena produkts. Ne tuvu tā nav! Ar nosaukumu „saldējums” saprot saldu un sasaldētu desertu, kas ražots no ļoti dažādām izejvielām, ne tikai no piena vai krējuma. Tādēļ arī sasaldētās sulas var saukt par saldējumu,” skaidro D. Ugare.
Lai izceltu to, ka Latvijas piena pārstrādātāji ražo krējuma un piena saldējumu, kuros nav nekādu augu tauku vai citas izcelsmes piemaisījumu, kas aizstāj kādu piena sastāvdaļu, jaunajos noteikumos saglabāta piena un krējuma saldējuma grupa. Tas nozīmē to, ka produktā, kas ir nosaukts par piena vai krējuma saldējumu, nedrīkst būt nekādu citas izcelsmes sastāvdaļu, kas aizstāj kādu piena sastāvdaļu – tieši tāpat kā sierā un krējumā.
„Tādēļ joprojām lūdzam visus saldējuma ražotājus īpaši uzsvērt un jau produkcijas nosaukumā akcentēt, ka šis ir piena saldējums vai krējuma saldējums!” aicina D. Ugare. „Mūsu ražotāji diemžēl to ne pārāk aktīvi dara. Toties Lietuvas saldējuma ražotāji, izpētot mūsu noteikumus un saprotot priekšrocības, vārdu „krējums” raksta milzīgiem burtiem, un cilvēki pērk! Kaut turpat blakus stāv, piemēram, Latvijā iecienītais Rūjienas saldējums, kas arī ir krējuma, bet kuram dažu šķirņu saldējumos vārdu „krējums” var izlasīt tikai sīkā šriftā produkta sastāvdaļu sarakstā.”
"Arī produktā, kas nosaukts par piena vai krējuma saldējumu, nedrīkst būt nekādu citas izcelsmes sastāvdaļu, tikai piens."
Saldējumam Eiropas Savienībā nav nekāda regulējuma, izņēmums ir piena un piena produktu saldējumi (bez augu tauku klātbūtnes), kuriem prasības ir noteiktas ar standartu. Katra dalībvalsts ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem var aizsargāt šo nosaukumu lietošanu, ko Latvija ir izdarījusi.
Ir notikušas diskusijas ar ražotājiem arī par to, ka tikai saldējums no piena produktiem Latvijā drīkstētu saukties par saldējumu. Bet šāds ierobežojums nestu zaudējumus pašiem Latvijas ražotājiem, jo:
