SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. augustā, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
3
3

Lauksaimniecība un tās reģistrācija (I)

Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs Uzņēmumu reģistrā var reģistrēt zemnieku saimniecību - sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Iecerot biznesu, uz ko īpaši krīzes situācijā tiek aicināts ikviens uzņēmīgs cilvēks, nereti šķiet, ka visgrūtāk izvēlēties uzņēmējdarbības formu. Arī lauksaimniecībā strādājošajiem ir dažādas iespējas: veidot biznesu vienatnē, pamēģināt mikrouzņēmuma iespēju, darboties kooperatīvos. Katrā veidojumā ir atšķirīgi nosacījumi.

Kas ir lauksaimniecība?

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta 3.1 daļā ir definēts, ka lauksaimnieciskā ražošana ir augkopības (arī koku stādu audzēšana, sēņu audzēšana, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas ražošana. Par maksātāja saimniecības lauksaimnieciskās ražošanas produkciju uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes. Maksātāja saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušana) ir veikta pašā saimniecībā.

Svarīgi zināt!

Ar 2013. gada 1. jūliju spēku zaudē likums „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” .

Ar 2012. gada 1. janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības uzņēmumus reģistrā nereģistrē.

Zemnieka vai zvejnieka saimniecība līdz 2013. gada 30. jūnijam veic kādu no šādām darbībām:

1) piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecību ierakstīšanai komercreģistrā;

2) pārveidojas par cita veida komercsabiedrību (SIA) un piesaka attiecīgo komercsabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā;

3) piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieku ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu;

4) veic zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidāciju un piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidāciju ierakstīšanai uzņēmumu reģistrā.

Zemnieku saimniecība - SIA

Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs Uzņēmumu reģistrā var reģistrēt zemnieku saimniecību - sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA).

Zemnieku saimniecība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi un kura ierakstīta komercreģistrā kā zemnieku saimniecība.

Zemnieku saimniecības darbību regulē Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē SIA darbību.

Zemnieku saimniecības nosaukumā (firmā) ietver norādi „zemnieku saimniecība” vai tās saīsinājumu „ZS”. Saimniecību var dibināt viena vai vairākas fiziskās personas. Par saimniecības dalībnieku (īpašnieku) var būt viena vai vairākas fiziskās personas.

"Zemnieka saimniecības īpašnieks kā fiziskā persona pārņem uzņēmuma tiesības un pienākumus."

Ja saimniecībai ir viens dalībnieks (īpašnieks), šī persona pati var veikt arī izpildinstitūcijas pienākumus. To norāda reģistrācijas pieteikumā un izdara attiecīgu ierakstu komercreģistrā.

Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz:

  • pieteikums;
  • pašvaldības domes (padomes) vai zemes komisijas lēmums par zemes gabala piešķiršanu lietošanā vai notariāli apliecināts noraksts no zemesgrāmatu akta par zemes gabala piederību;
  • tās personas notariāli apliecināts paraksta paraugs, kurai zemnieku saimniecībā ir piešķirtas paraksta tiesības;
  • kvīts par valsts nodevas samaksu.

Ja saimniecībai ir viens dalībnieks (īpašnieks), tā var neizstrādāt dibināšanas līgumu un statūtus. Šajos dokumentos prasīto informāciju norāda reģistrācijas pieteikumā.

Valsts nodeva par dokumentu iesniegšanu reģistrācijai ir 20 latu.

Zemnieku saimniecības reorganizācija

Zemnieka saimniecības ierakstīšanai komercreģistrā piemēro Komerclikuma noteikumus par pārveidošanu, ņemot vērā šādas īpatnības:

  • reorganizācijas lēmuma vietā pieņem lēmumu par zemnieka saimniecības ierakstīšanu komercreģistrā un lēmumā norāda arī visu zemnieka saimniecībai nošķiramo mantu;
  • negatavo reorganizācijas prospektu;
  • neieceļ revidentu reorganizācijas lēmuma pārbaudei;
  • ja pamatkapitālu nosaka 2000 latu apmērā, pārveidojamās zemnieka saimniecības īpašnieks pieteikumā apliecina, ka pamatkapitāla izveidošanai līdzekļu pietiek, t.i., no pārveidojamās zemnieka saimniecības pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu, krājumu un naudas kopsummas atskaitot kreditoriem maksājamo parādu kopsummu, paliek pozitīva starpība, kas pārsniedz 2000 latu;
  • ja pamatkapitālu nosaka lielāku par 2000 latiem, pārveidojamās zemnieku saimniecības īpašnieka pieaicināts zvērināts revidents sastāda rakstveida atzinumu par to, ka pamatkapitāla izveidošanai līdzekļu pietiek, un zemnieka saimniecības īpašnieks, piesakot reorganizāciju, minēto atzinumu pievieno pieteikumam;
  • ja no pārveidojamās zemnieku saimniecības pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu, krājumu un naudas kopsummas nepietiek līdzekļu pamatkapitāla izveidošanai, pamatkapitālu iespējams apmaksāt ar jauniem ieguldījumiem trūkstošās summas apmērā, piemērojot Komerclikuma noteikumus pamatkapitāla apmaksai kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumā;
  • ar zemnieku saimniecības ierakstīšanu komercreģistrā to izslēdz no uzņēmumu reģistra un par to izdara attiecīgu ierakstu;
  • zemnieku saimniecība komercreģistrā tiek ierakstīta ar uzņēmumu reģistrā ierakstīto reģistrācijas numuru.

Zemnieku saimniecības reorganizācijai par komercsabiedrību (SIA) piemēro Komerclikuma noteikumus par pārveidošanu, ņemot vērā iepriekšminēto.

Par zemnieku saimniecības nodokļu saistībām, kas radušās līdz pārveidošanas rezultātā izveidotās komercsabiedrības, individuālā komersanta, zemnieku saimniecības ierakstīšanas komercreģistrā atbild solidāri izveidotās komercsabiedrības īpašnieks, individuālais komersants vai zemnieku saimniecības īpašnieks un iegūstošā komercsabiedrība. Nodokļu maksājumu aprēķināšana un piedziņa notiek nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piedziņu vispirms vēršot pret iegūstošo komercsabiedrību.

"Atšķirībā no saimnieciskās darbības veicēja un individuālā komersanta SIA atbild tikai ar sabiedrības mantu."

Lai zemnieku saimniecības īpašnieku ierakstītu komercreģistrā kā individuālo komersantu, attiecīgās zemnieku saimniecības īpašnieks iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu atbilstoši Komerclikuma 75. panta trešās daļas noteikumiem, papildus norādot reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā. Ierakstot individuālo komersantu komercreģistrā, no uzņēmumu reģistra tiek izslēgta attiecīgā zemnieku saimniecība. Zemnieku saimniecības tiesības un saistības pāriet individuālajam komersantam.

Zemnieku saimniecības filiāli piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vienlaikus ar pieteikumu par pārveidošanas rezultātā izveidotās komercsabiedrības vai individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā vai ar tās īpašnieka lēmumu minēto filiāli slēdz.

Ja līdz 2013. gada 30. jūnijam zemnieku saimniecība nav veikusi pārreģistrāciju, tad ar 2013. gada 1. jūliju zemnieku saimniecību uzskata par darbību izbeigušu un uzņēmumu reģistra amatpersona izdara ierakstu uzņēmumu reģistrā par zemnieku saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra. Zemnieku saimniecības īpašnieks šādā gadījumā kā fiziskā persona pārņem uzņēmuma tiesības un pienākumus.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs pieņēmis lēmumu dibināt SIA, tad nepieciešams sākuma minimālais pamatkapitāls 2000 lati vai mantiskais ieguldījums šīs summas apmērā.

Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai pamatkapitāls apmaksājams vismaz 50% apmērā. Pārējā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu.

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu.

SIA var dibināt viena persona vai vairākas. Atšķirībā no saimnieciskās darbības veicēja un individuālā komersanta SIA atbild tikai ar sabiedrības mantu. Fiziskās personas atbild ar savu visu, arī personīgo mantu.

SIA dibināšanai ir nepieciešami statūti un dibināšanas līgums, kurus iesniedz kopā ar pieteikumu un kvīti par valsts nodevu, reģistrējoties UR.

Pēc pārskata gada beigām sabiedrības dalībniekiem ir tiesības peļņu sadalīt dividendēs atbilstoši savam ieguldījumam.

Valsts nodeva par SIA ierakstīšanu komercreģistrā ir 100 latu, par publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” – 24 lati.

Mikrouzņēmums (SIA)

Mikrouzņēmums ir SIA, kura sākuma kapitāls var būt no viena lata. Mikrouzņēmumus reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Mikrouzņēmuma dibinātāji var būt viena un vairākas fiziskas personas.

Mikrouzņēmuma (SIA) dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti. Mikrouzņēmuma (SIA) pamatkapitāls var būt mazāks par 2000 latiem (no 1 lata), ja sabiedrība atbilst šādām pazīmēm:

1) sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;

2) sabiedrības dalībnieki (personas, kas nopirkušas šī uzņēmuma kapitāla daļas no dibinātājiem) ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;

3) sabiedrības valdes (izpildītāji, uzņēmuma pārstāvji) sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki;

4) katrs sabiedrības dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem.

Mikrouzņēmuma pamatkapitāls līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā parakstāms un apmaksājams pilnā apmērā. Pamatkapitāla lielumam nav ierobežojuma. Pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

Mikrouzņēmumam valsts nodeva par tā ierakstīšanu komercreģistrā ir 15 latu apmērā, ja to dibina fiziskas personas (ne vairāk par piecām) un pieteiktais valdes loceklis ir dibinātājs (spēkā līdz 2012. gada 1. maijam).

Maksa (ieskaitot PVN) par komercreģistrā izdarīta ieraksta izsludināšanu ir 12,60 latu. Maksu par komercreģistra ierakstu izsludināšanu komersants samaksā pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas komercreģistra iestādē.

Ja pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, uzņēmums katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada tīrās peļņas. Obligāto rezervi, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var izmantot:

  • pamatkapitāla palielināšanai;
  • pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas;
  • iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas.

Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, tās valde priekšlikumā par sabiedrības peļņas izlietošanu papildus norāda obligātās rezerves veidošanai izdarāmo atskaitījumu apmēru.

Minētā sabiedrība var izmaksāt dividendēs to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē. Ja sabiedrība vairs neatbilst noteiktajām mikrouzņēmuma pazīmēm, tai ir pienākums triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība attiecīgajai pazīmei, palielināt pamatkapitālu līdz 2000 latiem.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU