Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jānis Endziņš: „Brīdī, kad valsts ekonomika regresēja, bezdarbnieku rindas auga, bet bezdarbnieku pabalsti nav mūžīgi, radās jautājums – ko darīt?”
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Tas ir ļoti liels solis uz priekšu mazo uzņēmumu darbības vides uzlabošanā un līdz šim bija viens no svarīgākajiem, visilgāk gaidītajiem Mikrouzņēmumu atbalsta programmas pasākumiem. Programmas virzītājs un līdzautors, LTRK valdes loceklis un juridiskais direktors Jānis Endziņš uzskata – mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopums katrā ziņā veicinās sīkās uzņēmējdarbības paplašināšanos, tajā iesaistoties arī cilvēkiem, kuri zaudējuši līdzšinējo darbu, bet atraduši ideju patstāvīga mazā biznesa sākšanai. Turpmāk viņa skaidrojums, kā pieveikt pirmos posmus ceļā uz uzņēmējdarbību, kādas priekšrocības devis līdz šim atbalsta programmas ietvaros īstenotais.
Programma ar pieciem galvenajiem virzieniem
Gandrīz puse no šā gada pirmajos sešos mēnešos jaunizveidotajiem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi ar samazinātu pamatkapitālu. Tas ir ļoti labs rādītājs un apliecina, ka sīko uzņēmumu atbalsta pasākumi ir trāpījuši mērķī, un esmu pārliecināts, ka arī mikrouzņēmuma nodokļa dotie atvieglojumi mazās uzņēmējdarbības veicēju rindas ievērojami papildinās.
Brīdī, kad valsts ekonomika regresēja, bezdarbnieku rindas auga (bet bezdarbnieku pabalsti nav mūžīgi), radās jautājums – ko darīt? Kā loģiska atbilde tam radās ideja nodrošināt visus priekšnoteikumus, lai tie cilvēki, kas palikuši bez darba, būtu motivēti atrast nodarbošanos mazajā uzņēmējdarbībā un spētu parūpēties paši par sevi un – vēl labāk – dot darbu arī saviem ģimenes locekļiem. Valsts būtu ieguvēja no tā vien, ka šie cilvēki neradītu papildu spiedienu uz sociālo budžetu.
Premjers šo domu atzina par labu esam un rosināja priekšlikumu izstrādei izveidot īpašu ekspertu darba grupu. To atbalstīja arī Ekonomikas ministrija (EM), un tādējādi samērā ātri tapa Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija un programma.
Tajā ir pieci galvenie virzieni – viegla mazās uzņēmējdarbības uzsākšana, viegla grāmatvedības kārtošana, draudzīgi nodokļi, finanšu pieejamība un vienas pieturas aģentūras princips informācijas pieejamībā.
Katra no šīm sadaļām ietver virkni pasākumu, kuru galvenais mērķis ir motivēt cilvēku tiešām sākt mazo biznesu. Protams, vispirms ir jātiek skaidrībā, ar ko nodarboties. Par to atbalsta programmā nekas nav minēts, par to ikvienam ir jādomā pašam, jāliek lietā līdz šim iegūtā pieredze. Varbūt noderēs arī biznesā pieredzējušu radu, draugu un paziņu padoms, informāciju var iegūt arī dažādos avotos internetā. Turklāt, lai sāktu savu biznesu, ne vienmēr ir vajadzīga liela nauda.
Te gan jāiegaumē, ka Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcijā (un arī programmā) paredzētie atbalsta pasākumi ir attiecināmi uz fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem un fiziskām personām – individuālā uzņēmuma, arī zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašniekiem, kā arī juridiskām personām sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formā, kas atbilst šādiem kritērijiem:
Viegla mazās uzņēmējdarbības uzsākšana
Pirms dibināt savu uzņēmumu, katrā ziņā ir jābūt izsvērtiem un aprēķinātiem iespējamiem izdevumiem un ieņēmumiem, visām naudas plūsmām, riskiem un ieguvumiem. Jābūt pamatotam biznesa plānam.
Ja šāds plāns ir, ja apņemšanās sākt patstāvīgu komercdarbību ir stingra, tad nākamais solis ir uzņēmējdarbības veida izvēle.
Mikrouzņēmumu atbalsta programma sīkajiem uzņēmējiem paredz iespēju kļūt par patentmaksātājiem. Patentmaksa ir fiksēts nodoklis, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālo apdrošināšanas (SOC) iemaksu par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Izvēloties šo komercdarbības veidu, uzņēmējs par grāmatvedības lietām patiešām var nesatraukties.
Patentmaksu sistēma ir ieviesta no šā gada 1. janvāra, un kārtību, kā šis fiksētais nodoklis tiek maksāts, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1646 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā un tās apmēri”.
Valdība ir apstiprinājusi īpašu profesiju un darbību sarakstu, kurām atļauts piemērot patentmaksu. Sīkākas ziņas par to iegūstamas EM interneta vietnē http://www.em.gov.lv/images/modules/items/052010.doc.
"Gandrīz puse no šā gada pirmajos sešos mēnešos jaunizveidotajiem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi ar samazinātu pamatkapitālu."
Šis fiksētais nodoklis ir paredzēts tiešām maziem uzņēmējiem, kas strādā vieni paši bez palīgiem, piemēram, amatniekiem, aprūpes un sadzīves pakalpojumu sniedzējiem un tamlīdzīgi. Par patentmaksātāju var kļūt, iesniedzot standarta pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šis patiešām ir visvienkāršākais uzņēmējdarbības veids.
Ja iecerētajā biznesā paredzēts nodarbināt vēl kādu cilvēku, vai arī tas tiek sākts kopā ar partneri (piemēram, bijušo kolēģi vai radiniekiem), tad topošais uzņēmējs var reģistrēties kā individuālais komersants vai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Pašlaik vēl ir iespēja dibināt arī individuālo uzņēmumu, taču šim uzņēmējdarbības veidam nav paredzama ilga nākotne, tādēļ iesaku uzmanību pievērst pirmajiem diviem variantiem.
SIA ir juridiska persona – un tas nozīmē, ka tās dalībnieks, veicot saimniecisko darbību, par to neatbild ar savu mantu. Individuālie komersanti savukārt ir fiziskas personas, kas par savu saimniecisko darbību pilnībā atbild ar visu savu mantu. Protams, tas ir ļoti svarīgi, ja bizness izrādās neveiksmīgs. Tādēļ iepriekš minētā ierobežotā atbildība sirdsmieram tomēr ir ļoti laba, jo – maz kas var gadīties?
SIA tagad ir izdevīga arī tādēļ, ka no 1. maija to ir iespējams reģistrēt ar vienu latu pamatkapitālā. Jāatgādina – tas iespējams tad, ja uzņēmums atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.
Biznesa sākšanai nepieciešamās izmaksas
Tagad esam nonākuši pie jautājuma par izmaksām, kas nepieciešamas, lai biznesu sāktu. Līdz šā gada maijam obligāti tika prasīts, ka SIA pamatkapitālā jāiegulda 2000 latu, no kuriem apmaksātiem jābūt vismaz 50% no pamatkapitāla. Maijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pieļauj SIA dibināt, ieguldot tā pamatkapitālā vienu latu. Saistībā ar mikrouzņēmumu dibināšanu tas ir ļoti loģiski: ja cilvēks ir zaudējis darbu, ja viņam ir maksājams vēl kāds kredīts, kur viņš uzņēmuma dibināšanai lai ņemtu 2000 latu? Šāda prasība ieceri par patstāvīgas uzņēmējdarbības sākšanu iznīcinātu pašā saknē.
Vistiešākās biznesa sākšanas izmaksas ir valsts nodevas. Iepriekš SIA reģistrēšanas valsts nodeva bija 100 latu, nodeva par paraksta apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā (UR) - 5,50 lati. Tagad valsts nodeva mikrouzņēmumiem SIA ir tikai 15 latu, par viena paraksta apliecināšanu jāmaksā 2,75 lati, un arī publikācija oficiālajā laikrakstā samazināta uz pusi – tagad tā ir 12,60 latu. Šīs nodevas samazināt paredzēja arī Mikrouzņēmumu atbalsta programma, un tas ir izdarīts.
Ja palūkojamies no dokumentu sagatavošanas viedokļa, UR ir pieejami dokumentu paraugi; nepieciešamo dokumentu kopumu sagatavot jau labi sen vairs nav sarežģīti. Tam nav vajadzīgas īpašas zināšanas. (Par mikrouzņēmuma reģistrēšanas nosacījumiem var uzzināt UR interneta vietnē www.ur.gov.lv/registri.html - Red.)
Arī tad, ja pirmajā reizē kaut kas nav izdevies pareizi, UR valsts notārs uzrakstīs atlikšanas lēmumu, kurā norādīs, kas nav bijis pareizi, un kļūdas varēs izlabot un dokumentus iesniegt atkārtoti. Šobrīd ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka valsts ir darījusi gandrīz visu maksimāli iespējamo, lai biznesa uzsākšana būtu vienkārša, lēta un ātra – standarta reģistrācija notiek trīs dienu laikā.
Viegla grāmatvedība – vēl tā nav
Šajā jomā diezgan daudz ir izdarīts, bet ne līdz galam. Grāmatvedības lietas joprojām ir pietiekami sarežģītas. Problēmas ar grāmatvedību nebūs tiem individuālajiem uzņēmējiem, kuri izvēlējušies maksāt fiksēto nodokli (patentmaksu).
Mazliet vieglāka ir vienkāršā ieraksta sistēma, ko var izmantot individuālie komersanti, taču arī tā ir pietiekami sarežģīta, un, ja cilvēkam nav priekšzināšanu grāmatvedībā, būs vajadzīga speciālista palīdzība.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem līdz šim atskaites bija jāiesniedz vienu reizi mēnesī. Nu likums ir mainīts, un mazākiem uzņēmumiem tas ir jādara vienu reizi ceturksnī, un vēl mazākiem – reizi pusgadā. Par PVN maksātāju komersants kļūst tad, ja apgrozījums pārsniedz 10 tūkstošus latu gadā, un tas ir ļoti zems slieksnis. Tā paaugstināšana ir viens no pasākumiem, kas paredzēts Mikrouzņēmumu atbalsta programmā: proti, to paaugstināt līdz 35 tūkstošiem latu. Šādu lēmumu Latvijas valdība gan nevar pieņemt bez saskaņošanas ar atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) iestādēm, jo šāds PVN slieksnis tika paredzēts Latvijas pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai. Kā liecina jaunākā informācija, Eiropas Komisija nesen ir atbalstījusi Latvijas izteikto vēlmi paaugstināt PVN slieksni līdz 50 000 eiro. Ja to izdosies īstenot, tad būs vairāki labumi: ļoti daudziem uzņēmumiem izpaliks šie PVN maksājumi un to uzskaite, vieglāk būs arī tiem, kuri pašlaik maksā patentmaksu, jo arī uz viņiem attiecas šis apgrozījuma slieksnis. Var plānot, ka tad būs lielāks arī patentmaksas izmantotāju skaits. Atgriežoties pie grāmatvedības - jau mazliet ir vienkāršota gada pārskata sastādīšana.
"Pirms dibināt savu uzņēmumu, katrā ziņā ir jābūt izsvērtiem un aprēķinātiem iespējamiem izdevumiem un ieņēmumiem, visām naudas plūsmām, riskiem un ieguvumiem."
Mikrouzņēmumu atbalsta programmā bija iekļauts vēl viens priekšlikums, kas patlaban iestrēdzis pusceļā un ir attiecināms uz sadaļu grāmatvedības vienkāršošana: mikrouzņēmumiem (vismazākajiem) varētu izveidot tādu kārtību, ka valsts šādam uzņēmumam bez maksas nodrošina īpašu programmu (līdzīgi kā darbojas elektroniskā deklarēšanas sistēma Valsts ieņēmumu dienestā), kur mazais uzņēmējs ieraksta savus ieņēmumus, izdevumus, norāda darbiniekus, viņu algu, un ar to šim sīkajam uzņēmējam grāmatvedības kārtošana arī beigtos. Protams, šāds pasākums ir sīki jāizstrādā un jānostiprina normatīvajos aktos. Tad mazajam uzņēmējam nebūtu jāpērk speciāla grāmatvedības programma, nav nepieciešams grāmatvedības ārpakalpojums, kas iznāk nesamērīgi dārgs proporcionāli pret ieņēmumiem. Ja pēc noteiktas formulas tālāk tiktu aprēķināta šā uzņēmuma naudas plūsma un maksājamais nodoklis, arī valsts būtu ieguvēja, jo izpaliktu datu ievadīšanas process, kas arī nav lēts, turklāt dati būtu labi pārskatāmi un tiktu iegūta vēl detalizētāka informācija kā no šobrīd pieejamiem dokumentiem.
Draudzīgi nodokļi: jaunākā aktualitāte
Šajā jomā jaunākā aktualitāte ir fiksētais mikrouzņēmumu nodoklis, kas stājas spēkā 1. septembrī. Pirmkārt, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā parādās mikrouzņēmuma definīcija, kas minēta iepriekš.
Ko nozīmē mikrouzņēmumu fiksētais nodoklis? Uzņēmēji allaž ir žēlojušies, ka Latvijā ir ļoti augsti darbaspēka nodokļi. Ja strādniekam ir jāsamaksā uz rokas, piemēram, 100 latu, tad darba devējam gandrīz tikpat daudz vēl ir jāatskaita nodokļos. Tādēļ daļa uzņēmēju darbiniekiem cenšas maksāt algas aploksnēs un valsts zaudē daudz naudas no nodokļu maksājumiem. Bet mikrouzņēmumu nodoklī ietilpst uzņēmuma ienākuma nodoklis, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, kā arī tā dēvētie darbaspēka nodokļi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un IIN. Vienā nodoklī iekļauti četru nodokļu maksājumi.
Ja standarta gadījumā uzņēmējs maksāja darbaspēka nodokli atkarībā no darba ņēmēja algas apjoma, tad pēc fiksētā mikrouzņēmumu nodokļa noteikumiem ir jāmaksā atkarībā no apgrozījuma. Ja ieņēmumi ir, piemēram, 100 latu, tad nodoklī maksā deviņus procentus no šīs summas. Ja ir nolīgts, ka darbinieka alga būs 200 latu uz rokas, tad tik un tā nekas nemainās.
"Ja uzņēmums ir mazs un tiek maksāts mazs fiksētais nodoklis, arī iemaksas par darbiniekiem, protams, ir ļoti mazas, un tās nedos lielas sociālās garantijas."
Likuma izstrādes gaitā norisinājās diskusijas – kā tālāk tiks kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja uzņēmums ir mazs un tiek maksāts mazs fiksētais nodoklis, arī iemaksas par darbiniekiem, protams, ir ļoti mazas, un tās nedos lielas sociālās garantijas. Likumā paredzēts, ka darba devējam par šiem nosacījumiem ir jāvienojas ar darba ņēmējiem. Taču, ja mikrouzņēmums strādā ļoti sekmīgi, tad iespējams, ka SOC un IIN maksājums veidosies pat lielāks nekā standarta variantā.
Fiksētā nodokļa ieviešana mikrouzņēmumiem ir diezgan unikāla, jo maina pamatprincipus: ja līdz šim brīdim nav īsti izdevies apkarot pelēko ekonomiku, tai skaitā nelegālo nodarbinātību un algas aploksnēs, tad, izmantojot fiksēto nodokli, nav nekādas motivācijas slēpt nedz darbinieku skaitu, nedz algu apmēru. Ja palūkojamies gan no uzņēmēja, gan no valsts viedokļa, tad šajā gadījumā par cilvēkiem tiešām tiek maksāta sociālā apdrošināšana, tādējādi izveidojot kaut nelielu, bet tomēr sociālo spilvenu. Iespējams, ka tādēļ daļa uzņēmumu tomēr no pelēkās zonas atgriezīsies baltajā, tiklīdz tas būs iespējams.
Lai šīs priekšrocības neizmantotu uzņēmumi, kam tās īstenībā nepienākas, likumā noteikti ierobežojumi. Pirmkārt, ir uzlikts šis apgrozījuma lieluma un strādājošo skaita ierobežojuma slieksnis, otrkārt, noteikts, ka vienam uzņēmējam var būt tikai viens uzņēmums, kas maksā fiksēto nodokli. Ļoti jācer, ka šis likums tiešām būs trāpījis adresātiem – tiem cilvēkiem, kuri tagad sāks savu biznesu.
Finanšu pieejamība
Te pirmām kārtām varētu tomēr runāt par tā dēvētā kases principa ieviešanu mikrouzņēmumiem saistībā ar PVN maksāšanu: šo nodokli var maksāt nevis tad, kad izraksta rēķinu, bet vadoties pēc naudas plūsmas. Visiem uzņēmumiem šī priekšrocība nav pieejama, to nepieļauj arī ES normatīvie akti.
Pēdējā laikā saistībā ar finanšu pieejamību mazajiem uzņēmumiem ir atvērtas arī dažādas atbalsta programmas, un šeit ir jālūkojas trijos virzienos. Ir Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta programma pašnodarbinātības veicināšanai un uzsākšanai (kaut arī tā ir ierobežota gan dalībnieku, gan atbalsta apjoma ziņā). Vēl ir Hipotēku un zemes bankas programma biznesa sācējiem. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ir atbalsta programmas. Jaunie uzņēmēji vēl var izmantot biznesa inkubatoru pakalpojumus. Mikrouzņēmumu dibinātājiem atliek vien ļoti rūpīgi meklēt šos atbalsta instrumentus.
Pieejama informācija
Te nu esam nonākuši pie programmas noslēguma punkta – informācijas pieejamības. Šajā ziņā ir lielas nepilnības, un pie tā vēl tiek strādāts. Ja visa informācija biznesa sācējiem būtu pieejama vienkopus - gan elektroniskā formātā, gan klātienes konsultāciju veidā visā valsts teritorijā –, tad arī tam cilvēkam, kuram ir tikai biznesa idejas, ceļš komercdarbību veidošanas virzienā būtu daudz vieglāks. Ja, piemēram, pastāvētu tā dēvētā vienas pieturas aģentūra, kurā viņš varētu uzzināt visus biznesa soļus, informāciju grāmatvedības lietās, biznesu sākt būtu daudz vienkāršāk. Jo arī informācijas meklēšana prasa daudz laika, un to ne vienmēr iespējams atrast. Latvijai ir jāīsteno Eiropas Savienības tā dēvētā Pakalpojumu direktīva, kas noteic, ka jebkuram, kurš vēlas sākt komercdarbību, visu vajadzīgo informāciju vajadzētu atrast vienuviet.
