Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz šim netika piemērota arī papildu nodokļu likme par to lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas netika apstrādāta, kaut gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzētas soda sankcijas.
FOTO: www.sxc.hu
„Noteikumu projekts savu apstiprināšanas rindu gaidīja ilgi,” stāsta ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais referents Ritvars Zapereckis. „Noteikumi ir saistīti ar nekustamā īpašuma nodokli, tādēļ bija jāsagaida Saeimas pieņemtie „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Tie pirms Saeimas vasaras brīvdienām arī tika pieņemti, un tagad savu ceļu valdības namā beiguši arī noteikumi „Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to”.”
Neapstrādā un neuzturi – maksā!
Noteikumi ir pavisam jauni – līdzīgu Latvijā iepriekš nav bijis. Līdz šim netika piemērota arī papildu nodokļu likme par to lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ), kas netika apstrādāta, kaut gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzētas soda sankcijas par lauksaimniecībā izmantojamās zemes neapsaimniekošanu, kūlas veidošanos. Turklāt šie sodi ir ievērojami lielāki nekā paredzētā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme. Tomēr pašvaldības, kuras ir tiesīgas šīs platības apsekot un uzlikt sodus, šo iespēju neizmanto.
"Ja zeme nebūs pienācīgi uzturēta, tad informācija nonāks pašvaldībā, kurai būs šai platībai jāpiemēro papildu nodokļu likme."
„No noteikumiem izriet, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) turpmāk apsekos ne tikvien to LIZ, kas tiks pieteikta ES un nacionālajiem atbalsta maksājumiem, bet arī to LIZ, kas lielāka par 1 hektāru un nav maksājumiem pieteikta,” skaidro R. Zapereckis. „Nepieteiktajā platībā LAD būs jāpārliecinās, vai zeme uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī arī tad, ja netiek izmantota ražošanai. Ja zeme nebūs pienācīgi uzturēta, tad informācija līdz 1. septembrim nonāks pašvaldībā, kurai būs šai platībai jāpiemēro papildu nodokļu likme – 1,5 procenti no zemes kadastrālās vērtības.”
Tātad papildus zemes nodoklim, kas arī ir 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, par neapstrādātu un labā stāvoklī neuzturētu LIZ būs jāmaksā papildu nodoklis – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības.
Ko dos papildu nodoklis
„Ir nepieciešams zemes īpašniekus motivēt kaut ko darīt ar savu LIZ, ko viņš nedz apstrādā, nedz arī iznomā. Ja īpašnieks neredz jēgu sēt rudzus vai ganīt govis, tad lai vismaz reizi gadā appļauj. Vai arī zemi pārdod, vai iznomā. Bet lai neieaudzē nezālēs un nelaiž zemi postā, īpaši meliorācijas sistēmas, jo tas viss negatīvi ietekmē blakus esošo ražojošo lauksaimnieku,” teic vecākais referents.
"Ir nepieciešams īpašniekus motivēt kaut ko darīt ar savu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ko viņš nedz apstrādā, nedz arī iznomā."
Protams, pastāv bažas, ka zemi varētu pārpirkt ārzemnieki, un daļēji tā tas arī varētu notikt, bet – kas ir labāk zemei? Vai tas, ka dānis zemi apsaimnieko, vai latvietis audzē nezāles? Lauksaimnieki paši šos noteikumus ļoti atbalstījuši un pat ierosinājuši papildu nodokli palielināt līdz 3,5 procentiem no kadastrālās vērtības, jo pašreiz izveidojusies situācija, ka nodokļu slogs pieaug tikai ražojošajiem lauksaimniekiem.
Pašlaik Latvijā LIZ ir aptuveni 1,9 miljoni hektāru. LAD tiešmaksājumiem pieteikti 1,5 miljoni hektāru LIZ. Tātad gaisā paliek kādi 400 000 hektāru zemes. Protams, visa šī zeme nav uzskatāma par neapstrādātu, jo daļa, iespējams, vienkārši maksājumiem netiek pieteikta, kā arī tiek izmantota, piemēram, mazdārziņiem. Lauku apsekojums 2007. gadā uzrādīja, ka tolaik neapstrādāti pavisam palikuši tikai 150 000 hektāru LIZ.
Noteikumi spēkā stāsies pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
