Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Polderu darbība ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī mežu un autoceļus. Tas ņemts vērā jaunajos Meliorācijas likuma grozījumos, kas stāsies spēkā 1. jūlijā un ar ko no dienaskārtības noņemta nepieciešamība par polderu uzturēšanu maksāt zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem.
FOTO: Arnis Blumbergs
No kurienes „aug kājas”...
Saeima šā gada 14. janvārī pieņēma jauno Meliorācijas likumu, kura 26. pants noteica polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu. Likuma pārejas noteikumu 3. punkts precizēja, ka valstij piederošo polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus līdz 2010. gada 30. jūnijam pilnībā finansēs valsts; no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – valsts 50 procentu apmērā un polderu platībās un to ietekmes zonā esošās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji – 50 procentu apmērā; savukārt no 2011. gada 1. janvāra polderu platību un to ietekmes zonu ekspluatāciju un uzturēšanu pilnībā finansēs zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Pamatojoties uz Meliorācijas likuma 26. pantu un pārejas noteikumu 2., 3. un 4. punktu, ZM jau bija izstrādājusi un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta (MK) kārtības „Noteikumi par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijai un uzturēšanai nepieciešamajiem aprēķiniem un maksājumiem” projektu. Tajā tika paredzēts, kā, cik daudz un kādā apmērā polderu un tiem piegulošās zemes uzturēšanu finansēs zemes īpašnieki un tiesiskie zemes valdītāji.
"Iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos nav spējīgi maksāt par polderu sūkņu darbināšanu, un valstij arī turpmāk būtu par polderu platībām jārūpējas pašai."
Noteikumi valdībai bija jāpieņem līdz 30. jūnijam, un paredzēts, ka 1. jūlijā tie stāsies spēkā, bet...
Iedzīvotāji protestē. Viņus sadzird
Vēl Meliorācijas likuma projekta izstrādāšanas laikā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) organizēja sanāksmes visos tajos novados, kuros ir valsts polderi. Šajās sanāksmēs piedalījās arī ZM un valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” speciālisti, vietējo pašvaldību amatpersonas, uzņēmēji un, protams, galvenie iesaistītie - iedzīvotāji.
Pēc visu sanāksmju norisināšanās protokolos, kuru gala rezultātā sanāca daudz, tika skaidri ierakstīts, ka iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos nav spējīgi uzņemties polderu teritoriju uzturēšanu jeb nav spējīgi maksāt par polderu sūkņu darbināšanu un ka valstij arī turpmāk par polderu platībām būtu jārūpējas pašai.
"Tā kā protestējošo iedzīvotāju skaits bija ļoti liels, Saeimai ar iedzīvotāju lēmumu bija jārēķinās."
Valdis Pētersons, Zemkopības ministrija
Dažam zemes īpašniekam, pēc LPS rēķiniem, šī nauda gadā varēja veidot pat pāris tūkstošus latu. „Tā kā protestējošo iedzīvotāju skaits bija ļoti liels, Saeimai ar iedzīvotāju lēmumu bija jārēķinās – protokoli tikuši iesniegti visos likumdošanas līmeņos,” teic ZM Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vecākais referents Valdis Pētersons. „Saeima, atkal atverot Meliorācijas likumu, strīdīgo pantu un pārejas noteikumu punktus divos lasījumos pieņēma, bet trešajā lasījumā - svītroja.”
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs un bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka situācija ar polderu platību uzturēšanu esot tikusi novesta līdz absurdam. Ne vien iedzīvotāju sparīgo protestu dēļ, bet arī tādēļ, ka ilgi nākusi saprašana: polderu platības nav tikai un vienīgi iedzīvotāju interese un labums. Tā lielā mērā ir valsts iestāžu interese, lai šīs platības tiktu uzturētas pašreizējā mitruma režīmā. „Meliorācijas likumu pieņēma vienlaikus ar šā gada budžeta likumu paketi, kad nebija īsti skaidrs, vai pietiks finansējuma polderu uzturēšanai,” skaidro M. Roze. „Finansējuma „zīmē” garām tika palaists tas, ka polderu darbība ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī mežu un autoceļus. Zemes īpašnieks teiks – pludiniet augšā, es par sūkņu darbināšanu nemaksāšu! Lai veidojas palienes, es vairs šajā zemē nesaimniekošu! Bet ja šo zemi šķērso valsts nozīmes autoceļš? Ko tad? Pludināt? Vai tomēr ne?”
"Finansējuma „zīmē” garām tika palaists tas, ka polderu darbība ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī mežu un autoceļus."
Mārtiņš Roze, Saeima
Lai nesāktos dažādas administratīvās darbības – noteikumu pieņemšana, vēstuļu izsūtīšana, polderu uzturēšanas samaksas aprēķināšana u.tml. –, Saeimā steidzīgi vaļā vērts Meliorācijas likums un veikti grozījumi. Rezultāts – šā gada 3. jūnijā pieņemts likums „Grozījumi Meliorācijas likumā”, kas stāsies spēkā 1. jūlijā un ar ko no dienaskārtības noņemta nepieciešamība par polderu uzturēšanu maksāt zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Tātad gan šogad (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem), gan arī nākamgad par šo platību uzturēšanu, tāpat kā līdz šim, maksās valsts.
Nākotnē pie polderu finansēšanas jautājuma būs jāatgriežas – iespējams, tas notiks vairs ne tiešā veidā – „no iedzīvotāju maciņiem”, bet pastarpināti – caur nekustamā īpašuma nodokli. Jo naudai, ko maksājam par zemi, būtu vismaz daļēji jāatgriežas zemē.
Taču skaidrs, ka vismaz līdz nākamā gada beigām iedzīvotāji polderu platībās var saimniekot tāpat kā līdz šim.
