Katra zemes īpašnieka zināšanas par savu īpašumu ir paša atbildība, un zināšanas par meliorācijas sistēmu esamību un to uzturēšanu kārtībā bija pieejamas jebkuram zemes īpašniekam, kas to vēlējies (t.i,. SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” rīkoja seminārus šais jautājumos, kā arī varēja griezties pēc palīdzības pie lauku konsultantiem). Tādēļ – visu zemes īpašnieku ievērībai – drīzumā būs jauni ar meliorācijas sistēmu uzturēšanu un kopšanu saistīti noteikumi.
Šo trīs savstarpēji cieši saistīto MK noteikumu projektu sagatavošanu un pieņemšanu iniciējis jaunais, šogad pieņemtais un izsludinātais Meliorācijas likums. Noteikumu projekti, kas pašlaik iziet apspriešanas posmu Ministru kabinetā, ir:
- Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi;
- Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība;
- Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas
saistīti ar meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai
izmantošanas tiesību ierobežošanu.
"Ekspluatācijas aizsargjoslas platumā zemes īpašniekam jānodrošina meliorācijas sistēmas kopšana un saglabāšana tā, lai nepieļautu meliorētās zemes vai piegulošās teritorijas degradāciju. "
Jāteic, ka „tukšuma” nav – kamēr sagatavošanā ir jaunie noteikumu projekti, spēkā līdz 2010. gada 30. jūnijam ir iepriekšējie noteikumi: „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” Nr. 272 (08.04.2004.), „Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība” Nr. 662 (03.08.2004.) un „Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu” Nr. 520 (01.06.2004).
Tā kā jūlijā stāsies spēkā jauni, gaidāmās svarīgākās izmaiņas skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vecākais referents Rihards Pauniņš.
Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu projekts
Gaidāms papildinājums, kas saistīts ar meliorācijas sistēmu ekspluatācijas aizsargjoslas uzturēšanu. „Realitātē aizsargjoslu uzturēšana kliboja – tās aizauga ar kokiem, krūmiem, nebija tīrītas,” teic R.Pauniņš. „Piemēram, zemes īpašnieks izdomājis, lai viņa apsaimniekotajā meliorācijas sistēmas aizsargjoslā aug koki. Bet, kad valsts meliorācijas sistēmu uzturētājs sagatavojis būvniecības projektu, tad sākas strīdi, kas attīrīs vietu: meliorācijas sistēmas vai zemes īpašnieks, jo attīrīšana prasa salīdzinoši lielus naudas izdevumus. Arī koplietošanas meliorācijas būvju aizsargjoslām nav bijusi pievērsta nepieciešamā uzmanība. Tādēļ visa veida meliorācijas sistēmu aizsargjoslu uzturēšanas kārtība būs iestrādāta jaunajos MK noteikumos.”
Lai meliorācijas sistēmu ekspluatācijas aizsargjoslas tiktu pienācīgi uzturētas, noteikumu projektā ieviests nosacījums, ka ekspluatācijas aizsargjoslas platumā zemes īpašniekam jānodrošina meliorācijas sistēmas kopšana un saglabāšana tā, lai nepieļautu meliorētās zemes vai piegulošās teritorijas degradāciju, ievērojot noteiktos aprobežojumus aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, laikus veicot meliorācijas sistēmu apskati, darbības novērtēšanu un kopšanas darbus, tajā skaitā ūdensnoteku un novadgrāvju ekspluatācijas aizsargjoslas platumā novācot:
- augošus krūmus un kokus (to celmus un saknes), ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, kā arī renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus;
- sadzīves atkritumus un pielūžņojumu.
Jāatceras, ka zemes īpašniekam vai tās tiesiskajam valdītājam arī šīs platības uzturēšanas izdevumi būs jāsedz no saviem līdzekļiem, tieši tāpat, kā tas ir jādara pašlaik.
Noteikumu projektā ir precīzi noteikts, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ar drenu sistēmām nosusinātajās platībās arī nedrīkstēs pieļaut koku un krūmu augšanu. Tas nepieciešams, lai drenēto augsni saglabātu un nepieļautu tās aizaugšanu vai pat pārpurvošanos. „Ja šīs platības lauksaimnieciski apsaimnieko, tad nav nekādu bēdu. Ja ne – vienalga par šo platību ir jārūpējas, lai saknes nesabojātu drenu sistēmas un saglabātu meliorēto platību nākotnei,” skaidro R.Pauniņš.
"Zemes īpašniekiem būtu jābūt meliorācijas pasēm. Ja tomēr meliorācijas pasu nav, tās var atjaunot ZMNĪ."
Vēl noteikumu projektā skaidrāk pateikts, ka zemes īpašniekam vai tās apsaimniekotājam pie drenu kolektoru iztekām ir jālabo teknes un jāattīra kolektoru iztekas no sanesumiem un jānovāc kokaugi vismaz piecus metrus uz katru pusi no iztekas, jo kolektori ir svarīga meliorācijas sistēmas daļa.
Projektā ir papildinājums arī par drenu akām: zemes īpašniekiem vai tās tiesiskajiem valdītājiem kārtībā būs jāuztur ne vien drenu akas, bet tās arī jāaprīko ar signālstabiņiem, lai akas grodus, veicot zemes darbus, nejauši nesabojātu, neizstumdītu vai pat neaizbērtu.
„Šos precizējumus ieviesa pati dzīve, jo diemžēl ne visi zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir pievērsuši nepieciešamo uzmanību meliorācijas sistēmu uzturēšanai,” teic vecākais referents. „Šie noteikumi attiecas arī uz tām meliorācijas sistēmām, piemēram, aizsargdambjiem, ko apsaimnieko pašvaldības. Tieši pašvaldībām ir jākontrolē, lai visa meliorētā zeme tiktu uzturēta vajadzīgajā kārtībā.”
Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtības projekts
„Ar koplietošanas meliorācijas sistēmu apsaimniekošanu Latvijā sokas grūti,” atzīst R.Pauniņš. „Kopš iepriekšējo Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 „Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība” stāšanās spēkā praksē tie tikpat kā nav piemēroti. Vienošanās par koplietošanas meliorācijas sistēmu uzturēšanu, kas ietekmē vairākus zemes īpašumus, neieviešas. Šīs meliorācijas sistēmas pārsvarā ir novadgrāvji, kas jāuztur, bet kuriem - pēc pastāvošajiem kritērijiem - valsts statusu piešķirt nevar. Īpašnieki ļoti neaktīvi, negribīgi iesaistās koplietošanas meliorācijas sistēmu uzturēšanā.”
Zemes īpašniekiem būtu jābūt meliorācijas pasēm. Ja tomēr meliorācijas pasu nav, tās var atjaunot ZMNĪ. Ja gadījumā zemes īpašnieks nav pārliecināts, vai viņa zemes platībā atrodas koplietošanas meliorācijas sistēma, informāciju var iegūt ZMNĪ, kurš ir pārņēmis visas Latvijas meliorācijas sistēmu kadastra uzturēšanu. „Iesakām painteresēties un pārliecināties jau savlaikus,” piekodina vecākais referents.
Noteikumu projekts paredz vairākas izmaiņas. Ja līdz šim izmaksu aprēķinu un piestādīšanu katram zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par koplietošanas meliorācijas sistēmu uzturēšanu veica līdzšinējā atbildīgā iestāde – Lauku atbalsta dienests –, tad valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) vairs šādus aprēķinus neveiks. Tas būs jādara pašiem zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuru īpašumā atrodas un kuru ietekmē koplietošanas meliorācijas sistēma. Jo, kā līdz šim, visa atbildība par šīm meliorācijas sistēmām pilnībā gulstas uz zemes īpašniekiem vai tās tiesiskajiem valdītājiem.
Tiesa, ZMNĪ gan noteiks un sistēmas pārskata plānā norādīs:
- pasākuma ietekmētā meliorācijas sistēmas sateces baseina robežu,
- pasākuma ietekmēto zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu robežas,
- pasākuma ietekmēto zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu platību,
- atšķirīgo zemes nogabalu kontūras un
- sadalīs katra zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja zemes platību, ko ietekmē meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas īstenošana, atšķirīgos zemes nogabalos atkarībā no reljefa un citiem rādītājiem, kas raksturo efektivitāti.
Atbilstoši ZMNĪ novērtējumam un aprēķinātajiem koeficientiem gala aprēķins par meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām un to sadalījums starp zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem būs jāveic viņiem pašiem - pēc noteikumu projekta 10. un 12. punktā esošajām formulām. Bet iniciatīvai veikt novērtējumu koplietošanas meliorācijas sistēmu darbībai jānāk no zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem tās valdītājiem.
Iniciators izmaksu aprēķināšanai un sadalīšanai koplietotāju starpā var būt visi vai kāds, kam pārējie zemes īpašnieki devuši deleģējumu un kas tad arī visu konkrētās koplietošanas sistēmas zemes īpašnieku vārdā uzrakstīs kopīgu iesniegumu par zemes ietekmes platības pārdali. Ja zemes īpašnieki to neizdarīs un koplietošanas meliorācijas sistēmu neuzturēs un nenodrošinās tās darbību, tad saskaņā ar Meliorācijas likuma 29. panta 3. daļu pašvaldība būs tiesīga veikt koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas finansēšanu, iekasējot maksājumu no zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
"Visa atbildība par meliorācijas sistēmām pilnībā gulstas uz zemes īpašniekiem vai tās tiesiskajiem valdītājiem."
„Jāteic, ka līdzīgi nosacījumi jau pastāvēja līdz šim, bet jaunais Meliorācijas likums ir iniciatīvas izteikšanu un atbildību par savu rīcību (arī bezdarbību) pastiprinājis, lai mudinātu zemes īpašniekus šiem jautājumiem pievērst lielāku vērību,” teic vecākais referents. „Noteikumu projektā, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošajiem, ir vienkāršota pašu aprēķinu veikšana.”
Projekts kārtībai, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu
Svarīga izmaiņa: turpmāk neviena valsts iestāde vairs neveiks nekādus aprēķinus par zaudējumiem, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu. Par to būs jārūpējas pašam zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, pieaicinot hidromelioratīvajā būvniecībā sertificētu ekspertu, kam ir būvprakses sertifikāts hidromelioratīvajā būvniecībā un kas noteiks zaudējumus (darbu apjomu, kas nepieciešams, lai atjaunotu bojāto vai iznīcināto meliorācijas sistēmu iepriekšējā stāvoklī vai novērstu meliorācijas sistēmas izmantošanas tiesību ierobežošanu) un termiņu, kurā zaudējumi jānovērš. „Hidromelioratīvajā būvniecībā sertificētu ekspertu saraksti ir atrodami Ekonomikas ministrijas mājaslapā (www.em.gov.lv),” teic R.Pauniņš.
Tātad jaunie noteikumu projekti, kas tiks pieņemti saistībā ar Meliorācijas likumu, vairāk pienākumu uzliks zemes īpašniekiem, savukārt Meliorācijas likums lielāku kontroli – pašvaldībai.
