Lai nodarbinātības atbalsta pasākumus varētu saņemt tie bezdarbnieki, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams, valdība apstiprinājusi izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 166 „Par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Grozījumiem bija vairāki iemesli, un daudzas līdzšinējās problēmas nu būs atrisinātas, skaidro Līga Emule-Konone, Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas galvenā referente.
Tagad zināms, kas ir kas
Problēma. Nebija noskaidroti atsevišķi noteikumos lietotie termini, piemēram, „no jauna izveidota darba, darba praktizēšanas vai darba prakses vieta”, „izglītības programmas pārtraukšana”, kas radīja grūtības noteikumu piemērošanā.
Risinājums. Tagad noteikts, ka no jauna izveidota darba vieta, darba praktizēšanas un darba prakses vieta ir tāda, kurā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības uzsākšanas nav tikusi nodarbināta neviena cita persona un attiecīgais bezdarbnieks vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā nav bijis nodarbināts vietā, kurā tagad strādās.
Tāpat noteikts, kas ir izglītības programmas pārtraukšana: persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta, un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palikuši ne vairāk kā 18 mēneši.
Pieskatīs bezdarbnieku bērnus
Problēma. Ne visi bezdarbnieki, kuri vēlētos un kuriem tiktu dota iespēja iesaistīties kādā no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, var šo iespēju izmantot, jo apgādībā ir pirmsskolas vecuma bērns, kuru nav kam atstāt pieskatīt - valsts apmaksātajos bērnudārzos rindas ir ļoti garas, taču privātā bērnudārza nodrošināšanai līdzekļu bezdarbniekam nepietiek.
"Bezdarbnieks var uzsāk dalību pasākumā tikai tad, ja šajā darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms tam nav bijis nodarbināts neviens cits."
Risinājums. Lai risinātu šo problēmu, „Kompleksie atbalsta pasākumi” tiek papildināti ar jaunu aktivitāti – atbalsta pasākums personām , kuru apgādībā ir pirmsskolas vecuma bērns, nodrošinot apgādībā esoša bērna pieskatīšanu. Atbalsts līdz sešiem mēnešiem tiks sniegts tiem bezdarbniekiem, kuri iesaistīsies kādā no NVA piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Lai saņemtu šo atbalstu, bezdarbniekam jāatbilst vismaz vienam no pasākuma iesaistīšanas kritērijiem - bezdarbniekam ir noteikta invaliditāte, ir viena vecāka ģimene, kurai ir viens vai vairāki apgādājamie, ir divi vai vairāki apgādājamie vai bezdarbnieks ir atzīts par trūcīgu.
Būs jāatmaksā izdevumi
Problēma. Darba devēji pietiekami nepildīja noteikto pienākumu – pieņemt bezdarbnieku darbā uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc apmācību pabeigšanas, kas veikta, ņemot vērā darba devēja individuālo pasūtījumu. Turklāt sešu mēnešu termiņš atturēja darba devējus no dalības pasākumā, jo viņam netika dota iespēja noteikt darbiniekam pārbaudes termiņa laiku, ko pieļauj Darba likums veiksmīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanai un saglabāšanai
Risinājums. Tagad no 6 līdz 3 mēnešiem samazināts termiņš, kura laikā darba devējam ir pienākums nodibināt darba tiesiskās attiecības ar bezdarbnieku, kas apmācīts pēc konkrētā darba devēja pieprasījuma. Ja darba devējs šo pienākumu bez attaisnojoša iemesla nepildīs, viņam būs jāatmaksā NVA konkrētā bezdarbnieka apmācībai izlietotie izdevumi.
Ja nemācīsies, maksās pats
Problēma. Atsevišķos gadījumos bezdarbnieki pilnībā nepildīja izglītības iestādes noteiktās prasības apmācību laikā, tādēļ tām no saviem līdzekļiem bija jāsamaksā papildu apmācība un gala pārbaudījumu kārtošana.
Risinājums. Izmaiņas noteikumos paredz stingrāku atbildību bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tas nozīmē, ja bezdarbnieks vai darba meklētājs paša vainas dēļ bez attaisnojoša iemesla nevarēs nokārtot gala eksāmenus pasākumā “Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve”, tas būs jādara par saviem līdzekļiem. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs to nedarīs, izglītības iestāde atskaitīs viņu no izglītojamo skaita, savukārt NVA vērtēs personas turpmākās tiesības atrasties bezdarbnieka statusā.
Darbinieka vietā bezdarbnieku neņems
Problēma. Pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu (algotie pagaidu darbi, pasākumi noteiktām personu grupām, darba izmēģinājumi utt.), darba devējiem, lai saņemtu NVA finanšu atbalstu, pastāvēja iespēja atbrīvot esošo darbinieku no darba un pieņemt darbā bezdarbnieku, tā kropļojot darba tirgu.
Risinājums. Tagad noteikts, ka darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna izveidotas darba vietas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieks var uzsāk dalību pasākumā tikai tad, ja šajā darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms nav bijis nodarbināts neviens cits, turklāt attiecīgais bezdarbnieks nav bijis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā.
Vienlaikus, veicot bezdarbnieka praktisko apmācību pasākuma “Apmācība pie darba devēja” ietvaros, vajadzīgā speciālista sagatavošanai paredzētā ikmēneša stipendija tiek palielināta no 90 (50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas) līdz 120 latiem. Pasākumā var iesaistīties no trīs līdz sešiem mēnešiem – atkarībā no pasākumā paredzētās praktiskās apmācības ilguma, kā arī papildus tam darba devējam ir pienākums bezdarbnieku pieņemt darbā (šobrīd uz sešiem mēnešiem, bet pēc izmaiņām noteikumos uz trīs mēnešiem).
Būs jauniešu darba prakses
Problēma. Aģentūras piedāvāto pasākumu ietvaros nebija nevienas aktivitātes jauniešu nodarbinātības veicināšanas atbalsta sniegšanai.
Risinājums. Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, „Kompleksie atbalsta pasākumi” tagad papildināti ar jauniešu darba praksi, kas dod iespēju jaunietim iegūt pirmās darba iemaņas. Iesaistīties pasākumā varēs bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī tās līdz dalībai pasākumā ir bijušas nodibinātas līdz sešiem mēnešiem. Pasākumā varēs piedalīties no 6 līdz 12 mēnešiem.
"Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, „Kompleksie atbalsta pasākumi” tagad papildināti ar jauniešu darba praksi, kas dod iespēju jaunietim iegūt pirmās darba iemaņas."
Stipendijas apmērs 120 latu noteikts, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju valstī un to, ka stipendija pašreizējos apstākļos vairs nav tikai finanšu avots apmācību izdevumu segšanai, bet arī lielā daļā gadījumu tas kļūs par finansējuma avotu iztikas nodrošināšanai. Pārāk zema stipendijas līmeņa noteikšana varētu radīt apstākļus, ka visnelabvēlīgākajā situācijā esošie jaunieši bezdarbnieki meklē citādu veidu iespējas nodrošināt iztiku, tajā skaitā nedeklarētā nodarbinātība/gadījuma darbi, lai gan tieši šai grupai pasākums būtu vispiemērotākais, jo dos iespējas iegūt darba prasmes vienlaikus ar iespēju paplašināt zināšanas apmācībās.
Noteikti limiti pašvaldībām
Problēma. Bija nepieciešams papildināt pasākumā „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” finansētās pozīcijas, lai nodrošinātu efektīvāku pasākuma norisi.
Risinājums. Pašvaldībām turpmāk pasākuma īstenošanai ierobežota finansējuma apmērā uz vienu darba praktizēšanas vietu būs pieejami ne tikai instrumenti, bet arī materiāli. Lai atvieglotu administratīvo darbu pašvaldībās, pasākuma ietvaros būs iespējams piešķirt pašvaldībām dotāciju viena grāmatveža ikmēneša atlīdzībai 90 latu apmērā. Vienlaikus iepriekš līgumos starp NVA filiāli un pašvaldībām noteiktie finanšu limiti pozīcijām tika noteikti Ministru kabineta līmenī, palielinot vienas pozīcijas – transporta izdevumi - apmēru, kas iepriekš bija noteikts 40,80 latu uz vienu darba praktizēšanas vietu uz sešiem mēnešiem. Tagad dotāciju pašvaldībai piešķir ne vairāk kā 72 latu apmērā par vienu darba praktizēšanas vietu. Pašvaldības pasākuma īstenošanas gaitā bija konstatējušas, ka atsevišķos gadījumos tieši transporta trūkums vai dārdzība ir tas, kas bezdarbniekus attur no dalības pasākumā.
Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties
Problēma. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, arvien grūtāk ir prognozēt izmaiņas darba tirgū un noteikt nepieciešamos apmācību virzienus personām, kas vēl atrodas darba tirgū, bet ir pakļautas bezdarba riskam. Lai vadītos pēc starptautiskās prakses, preventīvajā bezdarba samazināšanas pasākumā “Pieaugušo izglītības programmas bezdarba riskam pakļautām personām” jānosaka izglītības programmu virzieni atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumiem par apgūstamajām pamatprasmēm mūžizglītības ietvaros.
Risinājums. Preventīvajā bezdarba samazināšanas pasākumā “Pieaugušo izglītības programmas bezdarba riskam pakļautām personām” turpmāk tiek nodrošināta iespēja pieaugušo iesaistei mūžizglītībā atbilstoši šādām izglītības programmām: profesionālās pilnveides programmas (izņemot tās profesionālās pilnveides programmas, kuru pabeigšana dod tiesības iegūt A, B vai C kategoriju autovadītāju apliecību) - ne vairāk kā viena izglītības programma gadā; neformālās izglītības programmas (saziņa dzimtajā valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme) - ne vairāk kā divas izglītības programmas gadā.
"„Kompleksie atbalsta pasākumi” tiek papildināti ar jaunu aktivitāti – atbalsta pasākums personām , kuru apgādībā ir pirmsskolas vecuma bērns, nodrošinot apgādībā esoša bērna pieskatīšanu."
Bezdarba riskam pakļauto personu iesaista pieaugušo izglītības programmu apguvē, ja:
- personai ir vismaz 25 gadi,
- tā atrodas darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona;
- ir saņēmusi karjeras konsultanta atzinumu, kas apliecina nepieciešamību iesaistīties konkrētās izglītības programmas apguvē, lai celtu konkurētspēju darba tirgū;
- izglītības iestāde personu atzinusi par piemērotu konkrētās izglītības programmas apguvei un pēdējā formālā vai neformālā izglītība ir iegūta vismaz pirms 12 mēnešiem vai agrāk.
Tāpat noteikts, ka bezdarba riskam pakļauto personu var atkārtoti iesaistīt pieaugušo izglītības programmu apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās izglītības programmas apguves. Bezdarba riskam pakļauta persona pasākuma ietvaros var saņemt atbalstu tikai vienam izglītības programmas apguves veidam.
Turklāt, piedaloties pieaugušo izglītības programmās bezdarba riskam pakļautām personām, apmācību kuponu pilnā vērtībā (ne vairāk kā 250 latu gadā) saņems cilvēki, kam noteikta invaliditāte, viena vecāka ģimene ar vienu vai vairākiem apgādājamiem, ģimene, kurā ir divi vai vairāki apgādājamie, trūcīga persona. 90% no apmācību kupona pilnās vērtības varēs saņemt pārējie bezdarbnieki, piemaksājot 10% no saviem līdzekļiem. Tāpat bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, no 24 mēnešiem līdz 36 mēnešiem pagarināts maksimālais atbalsta ilgums “Pasākumā noteiktām personu grupām”. Tādējādi šie cilvēki ilgāku laika periodu varēs saņemt NVA atbalstu - ikmēneša darba algas dotāciju valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb180 latu apmērā.
Problēma. Viena no sociāli atstumtākajām grupām, kam ir grūtības patstāvīgi iekļauties darba tirgū, ir bezdarbnieki, kuriem noteikta invaliditāte. Tādēļ jārada labvēlīgāki nosacījumi šādu personu atbalsta saņemšanai un nodarbinātības veicināšanai.
Risinājums. Aktīvā nodarbinātības pasākuma „Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, tiek pagarināts maksimālais atbalsta sniegšanas ilgums no 24 mēnešiem līdz 36 mēnešiem. Tādējādi šie cilvēki ilgāku laiku varēs saņemt NVA līdzfinansētu (papildus darba samaksai no darba devēja līdzekļiem) ikmēneša darba algas dotāciju valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb180 latu apmērā.
Tāpat grozījumi noteikumos paredz atvieglojumus tiem darba devējiem - biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir saistīts ar atbalsta sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti un kuri vēlas NVA pieteikt darba vietas šo cilvēku nodarbināšanai. Tie paredz, ka NVA segs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no bezdarbnieka algas dotācijas daļas, ko līdzfinansē NVA. Tas nepieciešams, jo šīs biedrības un nodibinājumi tiek nodibināti, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura (atšķirībā no citiem darba devējiem). To mērķis ir sniegt labumu sabiedrībai - šajā gadījumā personām ar invaliditāti, kas ir viena no sociāli atstumtākajām grupām.
