Projekta mērķis
Lai gan aģentūras mājaslapā minētais projekta mērķis ir nodrošināt praktisku apmācību jauniešiem, iesaistot viņus darba praktizēšanas pasākumā, tā īstenošanas laikā maksājot praktikantam arī stipendiju 120 latu apmērā, A. Osīte uzsver: šī projekta galvenais mērķis ir mudināt darba devējus pēc prakses beigšanas pieņemt jauniešus pastāvīgā darbā. Tāpēc arī projektā lielākā atbildība ir uzticēta darba devējiem – izvērtēt teorētiskās apmācības nepieciešamību, prakses ilgumu, noteikt darba pienākumus. Piemēram, kokaudzētava „Dimzas” šajā projektā piedalās, jo uzņēmumā lielākā daļa darbinieku ir pirmspensijas vecumā, tāpēc jau laikus nepieciešams domāt par kadru maiņu. Tad arī darba prakses vadītājs gada vai pusgada laikā var izvērtēt, vai no jauniešiem var iznākt labi speciālisti.
Pieprasa papildu prakses vietas
Kaut gan šobrīd izveidotas 1288 jauniešu darba prakses vietas, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles lūgušas šo skaitu palielināt vēl par 600 vietām, stāsta A. Osīte. Līdz ar to nevar apgalvot, ka trūkst darba devēju interese par šo projektu. Gluži otrādi: beidzoties atvaļinājumiem, ir saņemti papildu pieteikumi darba prakses vietu izveidei. Tā, piemēram, Tukumā ir saņemti seši pieteikumi. Pat Rīgā, kur iepriekš darba izmēģinājumiem pieteicās kūtrāk, nu viss ir kārtībā.
Visvairāk papildu prakses vietas ir pieprasītas reģionos ar lielāku bezdarba līmeni – Liepājā (papildus prasa 130 darba prakses vietas), Rēzeknē, Daugavpilī (63), Preiļos (40), Līvānos, Jēkabpilī (30). Ir arī filiāles, kur šīs papildu vietas pagaidām nepieprasa, jo vēl joprojām ļoti daudzi cilvēki atrodas atvaļinājumos. Pagaidām, balstoties uz pieejamo finansējumu, apstiprināts pieprasījums tikai par 107 papildu vietām.
"Projekta galvenais mērķis ir mudināt darba devējus pēc prakses beigšanas pieņemt jauniešus pastāvīgā darbā."
Vienlaikus projekta vadītāja šobrīd nevar pateikt, vai darba praksē tiks iesaistīti tieši tik daudz cilvēku, cik norādīts katrai filiālei. Iespējams, piemēram, Daugavpils filiālē nemaz nebūs tik daudz jauniešu. Nosacīti brīvās vietas attiecīgi tiks pārvirzītas kādai citai filiālei, kurai ir lielāks pieprasījums pēc tām.
Priekšroka jau zināmiem darba devējiem
Pirms projekta uzsākšanas maijā un jūnijā visā Latvijā tika rīkoti semināri darba devējiem, iepazīstinot ar projektu, nepieciešamajiem dokumentiem saistībā ar minēto prakšu vietu izveidi. Uz šiem semināriem, pirmkārt, tika aicināti tie darba devēji, kuri jau iepriekš bija sadarbojušies ar NVA, piedaloties darba izmēģinājumos vai kādā citā projektā. Tāpat visiem interesentiem tika sniegtas atbildes uz jautājumiem arī elektroniski.
Lai gan tika veikts skaidrojošais darbs, NVA filiāļu darbinieki joprojām nereti sastopas ar darba devēju neizpratni par iesniedzamajiem dokumentiem. Piemēram, daudzi darba devēji nesaprot, kas ir prakses plāns un kā tādu uzrakstīt. Projekta vadītāja piebilst, ka prakses plāns ir jāuzraksta diezgan detalizēti, proti, darba devējam ir jādefinē visi jaunieša pienākumi, laiks, kas paredzēts teorētiskajai apmācībai. Tiem darba devējiem, kuri jau iepriekš ir piedalījušies kādos NVA projektos, aizpildīt dokumentus grūtības nerada.
"Daudzi darba devēji nesaprot, kas ir prakses plāns un kā tādu uzrakstīt."
Projekta vadītāja uzsver, ka no darba devējiem tiek prasīti tikai paši nepieciešamākie dokumenti: izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par to, ka nav nodokļu parādu, respektīvi, parādi nedrīkst būt lielāki par 100 latiem; izziņa no Uzņēmumu reģistra; detalizēts prakses plāns, kurā pa mēnešiem norādīts, kas jaunietim būs jādara; kā arī bezdarbnieka pienākumu apraksts, kas ir līdzīgs amata aprakstam un kurā sīki norādīti visi darbi, kas jaunietim prakses laikā būs jāveic. Piemēram, ja darba devējs pieņem jaunieti praksē par pavāru, viņš norāda, ka praktikants mazgās traukus, tīrīs dārzeņus u.c. Tas nepieciešams, lai vēlāk no jaunieša puses nebūtu pretenziju par to, ka viņam kvalificēta darba vietā liek veikt arī mazāk kvalificētus darbus. Darba devējam šajā prakses laikā ir jānorāda izaugsme no mazāk kvalificētiem darbiem uz augstākiem, jānozīmē darba prakses vadītājs utt.
Problēmas, kā vienmēr, sākas tad, ja darba devēji peļņas nolūkos vēlas apiet kādu no projektā izvirzītajām prasībām. Piemēram, par darba prakses vadītāju vēlas pieteikties trīs dažādās darba prakses vietās, īpaši, ja uzņēmumam ir filiāles visā Latvijā. Bet šādu gadījumu nav daudz.
Prakses ilgumu nosaka darba devējs
Jauniešu darba prakses ilgums ir no 6 līdz 12 mēnešiem. Šis laiks nevar būt mazāks par 6 mēnešiem un garāks par 12 mēnešiem, iekļaujot tajā arī teorētiskās apmācības.
Pirms prakses uzsākšanas darba devējs ar jaunieti slēdz prakses līgumu. Izvērtējot sava uzņēmuma specifiku un iespējas, darba devējs pats izlemj, uz cik ilgu laiku līgumu slēgt – 6, 8 vai 12 mēnešiem. Students prakses laikā (gan par teorētiskajām zināšanām, gan par pašu praksi) saņem stipendiju 120 latu apmērā. Darba devējs nav tiesīgs viņam nodrošināt vēl kādas papildu piemaksas, jo – tiklīdz viņš to dara, jaunietis bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu. Teorētiskās apmācības jaunieša darba prakses laikā nodrošina darba devējs, izvērtējot, vai un kādā jomā tās būtu nepieciešamas. Tas jau iepriekš jāparedz prakses plānā. Par mācībām darba devējs maksā pats.
"Lai gan jauniešu interese par minēto projektu ir liela, vairāki uzņēmumi ir saskārušies ar grūtībām pieteiktajām prakses vietām sameklēt atbilstošus jauniešus."
Pēc apmācību beigšanas darba devējs iesniedz NVA jaunieša iegūto sertifikātu vai apliecību, maksājumu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi NVA līdz 300 latiem par vienu prakses vietu darba devējam kompensē izdevumus par teorētiskajām apmācībām. Tas nozīmē – ja darba devējs paņem praksē jaunieti uz 8 mēnešiem, viņš var mācīties pusi no prakses laika jeb šajā gadījumā 4 mēnešus. Ja apmācības ir dārgākas par 300 latiem, starpību sedz pats darba devējs. Savukārt, ja attaisnojošu iemeslu dēļ prakse pie darba devēja tiek pārtraukta jau pēc pirmā mēneša un jaunietis ir paspējis apgūt teorētiskās zināšanas par 100 latiem, nākamajam praktikantam ir tiesības mācīties tikai par 200 latiem.
Vienlaikus darba devējs no saviem līdzekļiem var nodrošināt jaunietim pusdienas vai transporta izdevumus, jo NVA to neapmaksā.
Grūtības sameklēt jauniešus
Lai gan jauniešu interese par minēto projektu ir liela, vairāki uzņēmumi ir saskārušies ar grūtībām pieteiktajām prakses vietām sameklēt atbilstošus jauniešus. Tam ir dažādi iemesli. Piemēram, uzņēmumā „Roņu 6” Liepājā vēl nav uzsākta darba prakse, jo uz sešām prakses vietām pagaidām pieteikušies tikai divi cilvēki. Tā vadītāja Irina Skvorcova atzīst, ka „jauniešu atsaucība nav tāda, kā vēlētos. Turklāt jauniešiem nav absolūti nekādu teorētisko zināšanu par izvēlēto profesiju”. Tāpat, pēc viņas domām, visgrūtāk būs atrast jaunieti uz bakteriologa vietu, jo tā nav populāra profesija.
Arī biedrības „Atbalsts Valkas ģimenēm” vadītāja Ilze Leicāne uzsver, ka darba prakse nav uzsākta, jo noskatītie jaunieši vēl nezina, vai viņiem būs iespējas mācīties budžeta grupās augstskolās.
Prakses piesaka dažādās specialitātēs
Piedāvātās prakses vietas ir ļoti dažādās specialitātēs, piemēram, datorspeciālistiem, mazumtirdzniecības veikalu pārdevējiem. Tāpat daudzas prakses vietas izveidotas tūrisma uzņēmumos – gidiem, tulkiem, viesnīcu administratoriem. Mazāk prakses vietas tiek piedāvātas kokapstrādes uzņēmumos. Projektā piedalās arī daži tirdzniecības uzņēmumi, piemēram, IKI.
"Diemžēl veidot jauniešu darba prakses vietas nav pieteicies neviens lielais uzņēmums. "
Jauniešu prakses netiek veidotas izglītības un ārstniecības uzņēmumos. Līdz ar to šī projekta ietvaros jaunieši nestrādā pansionātos, slimnīcās, bērnudārzos. Pārsvarā projektā pieteikušies mazie uzņēmumi, zemnieku saimniecības. Tas saistīts arī ar vēlmi nodarbināt jaunieti vismaz pusgadu, tādējādi aizkavējot viņa iespējamo izbraukšanu no Latvijas. Turklāt, ja pilsētā par 120 latiem ir grūti iesaistīt jauniešus darba praksēs, tad laukos tā ir ļoti liela nauda, secina A. Osīte.
Diemžēl nav pieteicies neviens lielais uzņēmums. Grūti pateikt, kādi tam ir iemesli. Kā pozitīvus jauniešu darba prakses piemērus var minēt kokaudzētavu „Dimzas” no Platones, SIA „Desol” no Liepājas, kas veic latviešu valodas pētījumu gan Rīgā, gan Liepājā. Šajā uzņēmumā prakses vietas tika piedāvātas intervētājiem. Daudzas prakses vietas ir izveidojušas arī biedrības. Projekta vadītāja atzīst: „Biedrības saprot, ka jauniešu prakses vietas veiksmīgi palīdz tām nodrošināt savu darbu un attīstīties.”
