Bezdarbs Latvijā jau 2009. gadā sasniedza augstāko līmeni starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un arī šogad tas joprojām turpina palielināties. To apliecina operatīvie dati - šā gada 22. martā bez darba Latvijā bija 194 415 cilvēki un reģistrētais bezdarba līmenis bija sasniedzis 17,4 procentus. Vienlaikus palielinājies reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums.
Par to, kādas ir šajā gadā novērojamās un sagaidāmās tendences darba tirgū, pieprasītākās profesijas un galvenie apmācību virzieni portālam „LV.LV” skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa.
ES prognozes un ieteikumi
Saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij pēc izvērtēšanas procesa ES Padome izsaka attiecīgas rekomendācijas par nepieciešamajiem pasākumiem darba tirgus situācijas uzlabošanai. Jau iepriekšējos gados mūsu valstij tika ieteikts palielināt darba tirgus piedāvājumu un darba ražīgumu. Respektīvi, ar pārkvalifikācijas un apmācību pasākumu palīdzību paaugstināt iedzīvotāju konkurētspēju un bezdarbniekiem – ekonomisko aktivitāti krīzes apstākļos, stāsta I.Zvīdriņa. Speciāliste uzsver, ka saskaņā ar ES nostāju krīze ir laiks, kas ir jāizmanto zināšanu un prasmju pilnveidei. Tas nepieciešams, lai novērstu strukturālā bezdarba (ir darba vietas, bet nav, kas tās aizņem) palielināšanos nākotnē. Tā kā patlaban cilvēku prasmes tiek iedalītas atbilstoši iegūtajai formālajai izglītībai, ES uzskata, ka nākotnē ir nepieciešama lielāka elastība cilvēku prasmju un talantu atzīšanā un izmantošanā.
"Šogad darba tirgū pieprasīti ir darbinieki, kuri būs elastīgi un vienlaikus varēs veikt vairākus amata pienākumus."
Kā pieprasītākās nākotnes prasmes ES līmenī pašreiz tiek minētas valodas, e-prasmes, tehniskās zināšanas noteiktā nozarē, sociālās prasmes (prasme strādāt komandā, sociālā uztvere u.c.), problēmu risināšanas prasmes (analizēšanas prasmes, iniciatīva, radošums u.c.), sava darba plānošanas un vadīšanas spējas, vadības un uzņēmējdarbības zināšanas.
Savukārt saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra prognozēm vidējā un ilgtermiņā kvalificēti darbinieki būs nepieciešami apstrādes rūpniecībā ar vidēju un vidēji augstu pievienoto vērtību, pārtikas rūpniecībā, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē, transportā un uzglabāšanā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, ūdensapgādē, atkritumu apsaimniekošanā, sociālajā darbā.
Darba tirgū pieprasītākās profesijas 2010. gadā
I.Zvīdriņa atzīst, ka 2010. gadā darba tirgū prognozējams pieprasījums pēc augstāka līmeņa speciālistiem, tostarp biznesa un finanšu konsultantiem, darbiniekiem ar labām pārdošanas prasmēm, eksporta menedžeriem, transporta un loģistikas speciālistiem, augsta līmeņa kvalificētiem ražošanas strādniekiem apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu speciālistiem, t.sk. programmētājiem, informācijas tehnoloģiju projektu vadītājiem, medicīnas māsām, ārstiem, sociālajiem rehabilitētājiem veselības un sociālās aprūpes nozarē.
Iepriekšminētās prognozes sagatavotas, ņemot vērā darba tirgus ekspertu (ministriju, nozaru asociāciju, darbā iekārtošanās firmu pārstāvju un akadēmisko darbinieku) vērtējumu un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu analīzi.
"Lielākā atbildības daļa par noteiktas apmācības programmas izvēli ir paša bezdarbnieka ziņā."
Savukārt mazāk pieprasīti, atbilstoši ekspertu viedokļiem un datu analīzei, šogad būs būvniecības nozares, izglītības un zinātnes, nekustamā īpašuma, finanšu un apdrošināšanas nozares speciālisti, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pārdevēji celtniecības jomā, autovadītāji un šoferi.
Vienlaikus LM pārstāve uzsver, ka šogad darba tirgū ir pieprasīti darbinieki, kuri būs elastīgi un vienlaikus varēs veikt vairākus amata pienākumus. Respektīvi, papildus iegūtajai profesijai darbiniekiem būtu papildu prasmes un kompetences, teiksim, svešvalodu un labas latviešu valodas zināšanas, datorprasmes, nevalstisko organizāciju izveides un vadīšanas prasmes, projektu pieteikumu gatavošanas un vadīšanas prasmes, kompetences sava biznesa attīstībai. Tāpat darba devēji augstu vērtē darba pieredzi, iniciatīvu, atbildības sajūtu, laika plānošanas prasmi un augstāko izglītību.
Galvenie apmācību virzieni
Ņemot vērā NVA un Ekonomikas ministrijas veikto analīzi, LM kā prioritārās apmācību nozares 2010. gadam izvirzījusi apstrādes rūpniecību, transportu un uzglabāšanu, informācijas un komunikāciju pakalpojumus, elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu.
Vienlaikus I.Zvīdriņa uzsver, ka, nosakot virzienus, kādos veicama bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība, ir jāņem vērā arī pašu bezdarbnieku un darba meklētāju vēlmes.
„Lielākā atbildības daļa par noteiktas apmācības programmas izvēli tomēr ir paša bezdarbnieka ziņā. Tas ir tāpēc, ka nemaz nav iespējams prognozēt nākotnē nepieciešamās profesijas vai prasmes ar tik lielu precizitāti, lai apgalvotu, ka, apgūstot kādu noteiktu profesiju vai papildinot zināšanas, nākamajā dienā pēc apmācību programmas pabeigšanas būs pieejama darba vieta, kurā ir nepieciešamas tieši tikko apgūtās zināšanas un prasmes.”
Tajā pašā laikā šobrīd bezdarbnieku apmācības būtu jāuztver arī kā ilgāka termiņa ieguldījums valsts iedzīvotāju prasmēs un zināšanās, atzīst LM pārstāve.
Īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomikas restrukturizācijas apstākļos, kad pat vispārīgu virzienu noteikšana nākotnē nepieciešamajām prasmēm un darba tirgū pieprasītajām profesijām ir diezgan sarežģīta. Tādēļ pašreiz LM izskata iespēju plašākai apmācību kuponu sistēmas pielietošanai, kas vienlaikus ir arī līdzeklis apmācību kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai.
"ES uzskata, ka nākotnē ir nepieciešama lielāka elastība cilvēku prasmju un talantu atzīšanā un izmantošanā. "
I.Zvīdriņa norāda, ka NVA pērn izmantoto inovatīvo apmācību kuponu sistēmu pielietos arī šogad profesionālās augstākās izglītības programmu nodrošināšanai bezdarbniekiem, kā arī mūžizglītības pakalpojumu nodrošināšanai nodarbinātajiem.
Cilvēki, kas ir palikuši bez darba un reģistrējušies NVA, šogad visvairāk vēlas apgūt grāmatveža, florista, pavāra, friziera, apsardzes darba, mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, nagu kopšanas speciālista, apdares darbu strādnieka, lietveža, lokmetinātāja izglītības programmas. No neformālajām izglītības programmām pieprasītākā ir angļu valoda (bez un ar priekšzināšanām), datorzinības (bez un ar priekšzināšanām), B un C kategorijas autovadītāja, valsts valodas, projektu vadītāja izglītības programmas.
Informācijai
Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultāti 2010. gadam apskatāmi informatīvajā ziņojumā „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem” LM mājaslapā http://www.lm.gov.lv/text/664.
