Jauns Profesiju klasifikators – jaunas prasības

Redakcijas piebilde. Jaunums darba devējiem! Ar 2013.gada 1.jūliju darba devējiem ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmuma dienestā (VID) ziņas par darbinieku profesiju un nostrādātajām stundām. LV portālā skaidrojam jaunievedumu. Lasi šeit!

Jaunais Profesiju klasifikators

Izmaiņas iepriekšējā Profesiju klasifikatorā bija nepieciešamas vairāku iemeslu dēļ, uzsver Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta vecākā referente Aina Kromāne. Pirmkārt, 2008. gadā SDO apstiprināja jaunu starptautisko profesiju klasifikatoru „International Standart of Occupations (ISCO-08)”. Otrkārt, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju jaunais starptautiskais profesiju klasifikators (ISCO-08) jāizmanto jau atsevišķos 2010. gada apsekojumos un 2011. gada tautas skaitīšanā.

 „Tā kā izmaiņu bija daudz, nācās izstrādāt jaunus noteikumus, kuri nosaka profesijai atbilstošus pamatuzdevumus, kvalifikācijas pamatprasības, kā arī Profesiju klasifikatora izmantošanas un aktualizēšanas kārtību,” skaidro A.Kromāne.

Lai gan noteikumi par Profesiju klasifikatoru stājušies spēkā ar šā gada 1. jūniju, darba devēji var neuztraukties par to, ka nav paspējuši saskaņot dokumentus, kuros norādīta personas profesija (arods, amats, specialitāte), piemēram, darba līgumu, ar noteikumos iekļauto profesiju nosaukumiem. Viņi to varēs darīt līdz šā gada 1. oktobrim, jo noteikumos paredzēts četru mēnešu pārejas periods.

Klasifikatora struktūra

Jaunajos noteikumos salīdzinājumā ar iepriekšējiem struktūra nav mainīta. Tāpat kā iepriekš, profesijas klasificētas deviņās pamatgrupās atbilstoši SDO noteiktiem kodiem:

1. pamatgrupa – profesijas, kuru pamatuzdevumi ir valsts politikas izstrādāšana un formulēšana, valsts un uzņēmumu politikas, tās īstenošanas pasākumu izpildes organizēšana;
2. pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas teorētiskās un profesionālās zināšanas dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kā arī prasme risināt teorētiskas problēmas;
3. pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās tehnikas, dabas, sociālo vai humanitāro zinātņu nozarēs;
4. pamatgrupa - profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un prasme iegūt un lietot informāciju, lai nodrošinātu dokumentu pārvaldību, informācijas pakalpojumus, prasmi strādāt ar biroja tehniku, izpildītu operācijas ar naudu;
5. pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un pieredze iedzīvotāju, pasūtītāju, pircēju apkalpošanā, preču pārdošanā;
6. pamatgrupa – profesijas, kurās vajadzīgas zināšanas un pieredze lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības darbos;
7.  pamatgrupa – profesijas, kurās ir svarīgas zināšanas, pieredze un prasme, kā arī spēja orientēties darba procesā izmantojamos materiālos, darbarīkos un tehnoloģijā;
8. pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un pieredze augsti automatizētu, kā arī citu rūpniecisko mašīnu un iekārtu izmantošanā;
9.  pamatgrupa – vienkāršu darbu profesijas.

Tāpat Profesiju klasifikatoram pievienoti vairāki pielikumi. 1. pielikumā noteiktas profesiju kvalifikācijas pamatprasības, piemēram, minimālais izglītības līmenis, teorētisko zināšanu, prasmes, kā arī atbildības pakāpe, kas nepieciešama pamatuzdevumu sekmīgai izpildei. Savukārt 3. pielikumā aprakstīti profesiju profesionālās darbības pamatuzdevumi. Tie norādīti katrai pamatgrupai, apakšgrupai, mazajai un atsevišķajai grupai. Piemēram, ja mazajā grupā ir tikai viena atsevišķā grupa, tad tās pamatuzdevumi attiecas arī uz mazās grupas uzdevumiem.

"Lai gan noteikumi par Profesiju klasifikatoru stājušies spēkā ar šā gada 1. jūniju, darba devēji var neuztraukties par to, ka nav paspējuši saskaņot dokumentus, kuros norādīta personas profesija."

Profesiju klasifikatora 4. pielikumā profesijas ir sakārtotas alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar alfabēta lielajiem burtiem. Vienlaikus Profesiju klasifikatora 2. pielikumā iekļauti arī profesiju standarti. Tie sagrupēti pa pieciem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.

A.Kromāne uzsver, ka noteikumu pielikumos katrai profesijai piešķirts jauns SDO noteiktais kods. Tas nozīmē, ka profesijas kodā pirmie četri cipari atbilst SDO noteiktajai starptautiskajai profesiju klasifikācijai, kā arī raksturo profesiju hierarhiju klasifikatora grupās. Savukārt nākamie cipari profesijas kodā parāda konkrētas profesijas kārtas numuru (augošā secībā) klasifikatora atsevišķajā grupā.

Klasifikatora lietošana

Noteikumi paredz, ka Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta vairākās jomās, atgādina LM pārstāve. Proti, tas ir jāizmanto darba tiesiskajās un dienesta attiecībās, jo saskaņā ar Darba likumu, noslēdzot darba līgumu, tajā obligāti jānorāda darbinieka profesija, t.sk. arods, amats, specialitāte, atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Tāpat klasifikators jālieto tajās informācijas sistēmās, kurās tiek nodrošināta darbaspēka uzskaitei nepieciešamās informācijas aprite, kā arī izstrādājot un īstenojot izglītības programmas. Vienlaikus klasifikatora lietošana ir obligāta, apkopojot statistikas datus un veicot pētījumus, piemēram, oficiālās statistikas jomā, ar darbaspēku saistītu pētījumu veikšanā, nodrošinot SDO noteiktai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.   

A.Kromāne norāda, ka ir vairāki veidi, kā Profesiju klasifikatorā meklēt nepieciešamo profesiju. Visvieglāk to var atrast 4. pielikumā profesiju sarakstā alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar lielajiem latviešu alfabēta burtiem. Tāpat profesiju var atrast, meklējot to profesiju sarakstā kodu augošā secībā vai pēc noteiktiem profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumiem.

Profesijas nosaukumu parasti veido pamatvārds, bet atsevišķos gadījumos – divi pamatvārdi. Lai raksturotu kādu no profesijas īpašībām, nosaukuma pamatvārdiem  ir pievienoti apzīmējumi jeb pazīmes – primārās, sekundārās un terciārās. Primārā pazīme (viens vārds) paskaidro pamatvārdu un raksturo profesijas darbības jomu. To parasti norāda tieši pirms pamatvārda. Sekundārā pazīme savukārt sniedz papildu informāciju par primārās pazīmes nozīmi. To norāda pirms primārās pazīmes, nošķirot ar slīpsvītru. Terciārā pazīme dod papildu informāciju par pamatvārda nozīmi. To parasti norāda aiz pamatvārda un liek iekavās. Piemēram, Gaisa kondicionēšanas /mehānikas INŽENIERIS, Kuģa KAPTEINIS (iekšlietu jomā).

Ja vadītāja amata nosaukumā ir vairāki pamatvārdi, kas atdalīti ar slīpsvītru, tad klasifikatora lietotājs izvēlas vienu no pamatvārdiem atkarībā no institūcijas izveidotās struktūras, piemēram, 1212 02 Personālvadības nodaļas VADĪTĀJS (no amata nosaukuma: 1212 02 Personālvadības struktūrvienības VADĪTĀJS/DIREKTORS).

Vienlaikus LM speciāliste uzsver, ka klasifikatorā nav norādīti atvasinātie profesiju nosaukumi ar tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, vietnieks, vecākais, vadošais, maiņas, iecirkņa u.c. Tāpat nav norādītas profesiju kvalifikācijas kategorijas un klases. Tas nozīmē: ja attiecīgajai profesijai nav izveidota atvasinātā profesija, klasifikatora lietotājs var brīvi izvēlēties vienu no atvasināto profesiju nosaukumiem un, saglabājot pamatnosaukuma kodu, lietot to pēc nepieciešamības. Piemēram, attiecīgajiem vadītāju profesiju nosaukumiem var pievienot apzīmējumu vietnieks.

"Saistībā ar to, ka Profesiju klasifikatorā profesiju nosaukumi galvenokārt ir norādīti vīriešu dzimtē, klasifikatora lietotājam ir tiesības profesiju nosaukuma pamatvārdā lietot arī sieviešu dzimtes galotni."

Ar vārdu uzņēmums Profesiju klasifikatorā tiek domāta valsts vai pašvaldību iestāde, komersants, personālsabiedrība, biedrība, nodibinājums vai fonds, reliģiska organizācija, politiska partija, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku, skaidro A.Kromāne. Savukārt termins pamatdarbības struktūrvienība ir attiecināms uz jebkuru šāda veida struktūrvienību, t.sk. departamentu, nodaļu, sektoru, biroju, bataljonu, iecirkni, cehu, brigādi u.c. Klasifikatora lietotāji pamatdarbības struktūrvienības nosauc atkarībā no institūcijas nosaukuma un izveidotās struktūras, piemēram, Labklājības ministrijas Darba departaments.

Profesiju klasifikatorā iekļautie vadītāju un speciālistu amati nav veidoti atkarībā no institūcijas un struktūrvienību nosaukumiem. Tas nozīmē, ka personāla dokumentos var papildināt amata nosaukumu ar institūcijas un struktūrvienību nosaukumiem, piemēram, Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vecākais referents.

Saistībā ar to, ka Profesiju klasifikatorā profesiju nosaukumi galvenokārt ir norādīti vīriešu dzimtē, klasifikatora lietotājam ir tiesības profesiju nosaukuma pamatvārdā lietot arī sieviešu dzimtes galotni. Tāpat atļauts sīkāk paskaidrot profesijas nosaukumu ar apzīmējumiem jeb pazīmēm, piešķirot tai savu papildu kodu, papildinot to ar kārtas numuru, ja tas nepieciešams, piemēram, atšķirīgai darba samaksas noteikšanai: 7549 01 01 LABORANTS, 7549 01 02 Jaunākais LABORANTS.

Klasifikatora aktualizēšana

LM pārstāve atgādina, ka Profesiju klasifikatoru aktualizē pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus divas reizes gadā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz 1. augustam valdībā iesniedz tos priekšlikumus, kas iesniegti līdz 1. maijam, bet līdz 30. decembrim – priekšlikumus, kas LM iesūtīti līdz 1. oktobrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Ar Profesiju klasifikatoru, tā pielikumiem tuvāk var iepazīties LM mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/text/80.