Pamatojoties uz Saprašanās memorandā starp Eiropas Savienību (ES) un Latvijas Republiku un Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013. gadam iekļauto uzdevumu, LM izstrādāta un ar labklājības ministra Ulda Auguļa rīkojumu apstiprināta Stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem. Tās mērķis - izvērtēt 2009. gadā realizētos krīzes sekas mazinošos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, to efektivitāti un iespējas pakāpeniski mainīt programmu parametrus, atzīst I.Zvīdriņa.
Darba praktizēšana pašvaldībās
I.Zvīdriņa atgādina, ka pērnā gada septembrī uzsāktā aktivitāte Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās bija jauns īstermiņa nodarbinātības pasākums. Tā mērķis – sniegt atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu un nevar atgriezties darba tirgū jaunu darbavietu trūkuma dēļ, taču ir gatavi iesaistīties darba praktizēšanas pasākumā pašvaldībās, veicot sabiedrībai derīgus fiziskus darbus, par to mēnesī saņemot 100 latu stipendiju.
Par šī pasākuma popularitāti liecina statistikas dati. Proti, laikā no 2009. gada 1. septembra līdz šā gada 8. martam dalību pasākumā bija uzsākuši 23,3 tūkst. bezdarbnieku, kopā izveidotas 18,5 tūkst. darba praktizēšanas vietas.
Tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) martā reģistrēti vairāk nekā 111 000 bezdarbnieku, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un vairāk nekā 47 000 bezdarbnieku, kuri šajā pasākumā vēlas iesaistīties atkārtoti. Ļoti daudz šādu bezdarbnieku ir Latgales reģionā – Rēzeknē, Daugavpilī.
Vienlaikus LM pārstāve uzsver, ka, ņemot vērā krīzes ietekmi uz darba tirgu, darba praktizēšana pašvaldībās 2010. gadā būs galvenais aktīvas darba tirgus politikas pasākums.
Tiesa gan, ar pašreizējo finansējumu šogad no jauna var izveidot tikai nedaudz vairāk par 12 tūkstošiem darba praktizēšanas vietu uz sešiem mēnešiem. Lai izveidotu vēl 35 tūkstošus darba vietu, pēc LM aprēķiniem, papildus nepieciešami 13,1 miljons latu. Kaut gan valdība šogad ir pieņēmusi lēmumu par pasākumiem, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu, šobrīd vēl notiek darbs pie līdzekļu piesaistes, atzīst speciāliste.
Tajā pašā laikā, lai stimulētu bezdarbniekus ātrāk atgriezties ekonomikā un darba tirgū, 2011. gada otrajā pusē paredzēts mainīt programmas parametrus. Lai to īstenotu, jau 2011. gada 1. ceturksnī LM noteiks precizētos atbalsta nosacījumus, lai tos varētu piemērot nākamā gada 2. ceturksnī veidojamām darba praktizēšanas vietām. Šā pasākuma īstenošanu plānots pabeigt 2011. gada beigās.
"Šogad kā būtiskākais aktīvās darba tirgus politikas pasākums plānota darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās."
2010. gada vidū paredzēts minētā pasākuma padziļināts starpizvērtējums, analizējot tā ietekmi uz dalībniekiem un sociālekonomisko situāciju valstī kopumā.
Ja pēc dalības šajā pasākumā bezdarbniekam nav darba un iztikas līdzekļu, viņš var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai iegūtu trūcīgās personas statusu. Pēc tam bezdarbnieks var saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, mājokļa pabalstu, kā arī bezmaksas ārstniecības pakalpojumus un citus atvieglojumus.
I.Zvīdriņa atgādina, ka šos pabalstus un atvieglojumus bezdarbnieks var saņemt arī, piedaloties darba praktizēšanas pasākumā, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto apmēru.
„Dīkstāves” kuponi
Lai sniegtu iespēju tiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri krīzes dēļ bija nodarbināti nepilnu darba laiku, paaugstināt savas zināšanas un konkurētspēju darba tirgū, pērnā gada otrajā pusē bija uzsākts jauns preventīvais bezdarba samazināšanas pasākums Apmācību programmas bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām jeb „dīkstāves” kuponi. Kuponu sistēma ļāva cilvēkam pašam izvēlēties apmācību programmu un izglītības iestādi. Šajā pasākumā pērnajā gadā bija iesaistītas 3253 bezdarba riskam pakļautas personas.
Savukārt, lai netiktu kavēta Latvijas tautsaimniecības pakāpeniska pārstrukturēšanās, I.Zvīdriņa informē, ka „dīkstāves” kuponu pasākuma īstenošana jau no 2010. gada 2. ceturkšņa beigām pāries uz satura ziņā līdzīgu, taču izmaksu ziņā efektīvāku mūžizglītības ilgtermiņa pasākumu - Apmācību programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.
Mērķis ir veicināt konkurētspēju nodarbinātām un pašnodarbinātām personām (izņemot valsts civildienestā nodarbinātās) vecumā no 25 gadiem, paplašinot mūžizglītības pieejamību, uzsver LM pārstāve.
Speciāliste norāda, ka atšķirībā no iepriekš īstenotā pasākuma bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām jaunajā pasākumā iesaistītie nesaņems stipendiju. Lai nodrošinātu to, ka pasākuma dalībnieki pieņem pārdomātākus lēmumus par mācību jomu, ilgumu un kvalitāti, viņiem būs noteikts pienākums pašiem līdzfinansēt 10% no apmācību kupona vērtības.
No līdzfinansēšanas būs atbrīvoti cilvēki, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā, piemēram, viņiem ir noteikta invaliditāte vai ir atzīti par trūcīgiem.
Pārējie nodarbinātības pasākumi 2010. gadā
Atbilstoši šogad piešķirtajiem budžeta līdzekļiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumos paredzēts iesaistīt vairāk nekā 176 tūkst. bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautas personas. No tiem vairāk nekā 39 tūkst. jeb 20 procenti no bezdarbniekiem - tajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā viņi saņems arī algu vai stipendiju. Savukārt, piesaistot papildu finansējumu 27,8 milj. latu apmērā, šogad minētajos pasākumos papildus varētu iesaistīt vēl 60 tūkst. bezdarbnieku, no tiem 59 tūkst. par dalību pasākumos saņemtu finansiālu atbalstu.
Kā jau iepriekš minēts, šogad kā būtiskākais aktīvās darba tirgus politikas pasākums plānota darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās. Savukārt, lai noteiktu bezdarbnieku un darba meklētāju prioritāros apmācību virzienus 2010. gadam, LM izstrādājusi ziņojumu „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”. Tajā minēts, ka mācību programmas turpmāk ir vairāk orientējamas uz prasmju un kompetenču apguvi, kombinējot pamata kompetences ar praktiskajām prasmēm.
"Bezdarbnieki varēs pabeigt uzsāktās pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas vai arī no jauna apgūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītības programmu."
Tāpat šogad pasākuma Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana ietvaros uzsākts jauns izglītības pasākums – Pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguve. Tā laikā bezdarbnieki varēs pabeigt uzsāktās pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas vai arī no jauna apgūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītības programmu.
Vienlaikus LM, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, šobrīd izskata iespējas pilnveidot komercdarbības un pašnodarbinātības atbalsta sistēmu bezdarbniekiem, piesaistot fondus un krājaizdevu sabiedrības.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir strauji pieaudzis jauniešu bezdarba līmenis, šogad ir pārskatīti komplekso atbalsta pasākumu ietvaros atbalstāmie pasākumi un mērķa grupas. Līdz ar to viena no atbalstāmajām mērķa grupām ir jaunieši. Atbalsta pasākuma laikā jauniešiem no 6 līdz 12 mēnešiem tiks nodrošināta darba prakse pie darba devēja. Ja dalība pasākumā būs ilgāka par 6 mēnešiem, jauniešiem būs jāiziet obligāts apmācību periods kādā mācību iestādē.
Savukārt tiem bezdarbniekiem, kuru apgādībā būs pirmsskolas vecuma bērns, tiks nodrošināta bērna pieskatīšana. Šobrīd LM un NVA strādā pie uzņēmumu atlases kritērijiem.
Plānotie pasākumi 2011.-2013. gadā
Plānojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus turpmākajiem gadiem, LM ņems vērā gan ES un Latvijas ilgtermiņa stratēģijās noteiktos attīstības virzienus, gan mūsu valsts ekonomisko situāciju. Saskaņā ar to darba tirgus politikas pasākumos galvenais uzsvars tiks likts uz mūžizglītības veicināšanu, nodrošinot bezdarbniekiem iespēju pārkvalificēties, pilnveidot savu kvalifikāciju un nodarbinātības potenciālu. Vienlaikus paredzēts izskatīt „apmācību kuponu” sistēmas plašākas pielietošanas iespējas, lai paaugstinātu apmācību kvalitāti, pašam bezdarbniekam ļaujot izvēlēties atbilstošāko mācību iestādi un programmu.
Turpmāk plānots saglabāt atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuriem ir konstatēti īpaši sociālās atstumtības riski, piemēram, subsidētās darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, darba prakses jauniešiem.
Laikā no 2011. līdz 2013. gadam LM prioritāte būs arī pasākumu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai īstenošana, kā arī uzņēmējdarbības veicinošo prasmju pilnveidošana, piedāvājot vairāk ar uzņēmējdarbību saistītas mācību un profesionālās pilnveides programmas.
2012. gadā plānots atsākt finansēt algotos pagaidu darbus pašvaldībās ar augstu bezdarba līmeni. Pirms šī pasākuma atsākšanas LM 2011. gadā pārvērtēs un izstrādās jaunus pasākuma ieviešanas nosacījumus, kā arī bezdarbnieku atlases un līdzdalības kritērijus.
