Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vecums nav šķērslis jaunu zināšanu un prasmju iegūšanai.
FOTO: SXC
Cilvēks mācās visa mūža garumā
Mūžizglītība tiek skaidrota kā izglītības process cilvēka dzīves garumā. Tā balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus un sabiedrības prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Šis zināšanu iegūšanas veids apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, tā ir arī mācīšanās ikdienas situācijās, piemēram, saskarsmē ar līdzcilvēkiem, lasot grāmatas vai apgūstot zināšanas pašmācības ceļā. Daudzveidīgā izglītības procesa ietvaros tiek attīstīti jau esošie talanti un iegūtas jaunas prasmes. Mūžizglītības programmās var iesaistīties ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un līdzšinējās darba pieredzes. To, ka vecums nav šķērslis jaunu zināšanu iegūšanai, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centra pieredze – starp tā audzēkņiem bijuši arī astoņdesmitgadnieki.
Eiropas Savienībā (ES) jautājumu par mūžizglītības principa attīstību aktualizēja 2000.gadā, kad tika parakstīts Eiropas Padomes Mūžizglītības memorands. Savukārt Latvijā jautājums tika aktualizēts neilgi pēc iestāšanās ES – 2006.gadā. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam. Tajās tika uzsvērta izglītības būtiskā loma gan atsevišķu cilvēku, gan visas sabiedrības attīstībā.
Mūžizglītības programmu ietvaros aktivitātes tiek īstenotas gan vietējā līmenī, piedāvājot kursus, seminārus, apmācības uz vietas Latvijā, gan ārpus valsts robežām, sniedzot iespēju programmu dalībniekiem iepazīt citu kultūrvidi un metodes. Mūžizglītības aktivitāšu klāsts ir paredzēts dažāda vecuma un interešu grupām.
"Latvijā mūžizglītības jautājumu aktualizēja 2006.gadā."
Pats izglītības process ir daudzveidīgs, sākot no mācīšanās klasiskā izpratnē, kad jāapmeklē lekcijas un jāpilda mājas darbi, beidzot ar pieredzes apmaiņas braucieniem un radošām darbnīcām. Pieejamo aktivitāšu klāsts ir daudzveidīgs, piemēram, ir iespēja studēt ārzemēs, apmeklēt svešvalodu kursus, attīstīt datorprasmes, prasmes uzņēmējdarbības uzsākšanai, iziet praksi ārzemēs, izstrādāt mācību materiālus. Turklāt vairākas aktivitātes pieejamas bez maksas vai arī programmu ietvaros tiek segta daļa izdevumu.
Mūžizglītības programmās iesaistās izglītības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas un arī privātpersonas.
Latvijā nepastāv vienots centrs, iestāde, kas koordinētu un kurā vienuviet būtu pieejamas visas ar mūžizglītību saistītās aktualitātes. Informāciju par starptautiskajām programmām sniedz Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Savukārt informācija par vietējām aktivitātēm jāmeklē pie to īstenotājiem, piemēram, pieaugušo mūžizglītības centros. Vietējo mūžizglītības programmu īstenotāji ir izteikuši nepieciešamību pēc šāda centra esamības vismaz reģionālā līmenī. Bieži vien ir situācijas, kad netālu esošo izglītības centru piedāvājums pārklājas un nav informācijas par pārējo centru darbību.
Daudzveidīgajā mūžizglītības aktivitāšu klāstā ir iesaistījušies vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 2012.gadā mūžizglītības programmās piedalījušies 6,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Mūžizglītība veicina dalību darba tirgū
Mūžizglītībai ir būtiska loma veiksmīgākam startam darba tirgū, tā dod iespēju pārkvalificēties, iegūt papildus zināšanas, prasmes un motivāciju. Mūžizglītība Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir minēta kā viens no preventīvajiem pasākumiem bezdarba samazināšanai. Mērķa sasniegšanā svarīgi izveidot sasaisti ar uzņēmējdarbības vidi. Tas nozīmē darba meklētājiem piedāvāt apgūt tās prasmes un zināšanas, kuras novērtēs potenciālais darba devējs.
Vairāki Latvijas uzņēmumi pielieto šo modeli. Kurzemes plānošanas reģions ir veicis pētījumu par mūžizglītības iestāžu darba efektivitātes un sasaistes ar uzņēmējdarbības vidi uzlabošanu. Par pētījumā gūtajām atziņām Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ieva Briede stāsta: "Ir uzņēmēji, kas skaidri definē, ar kādām zināšanām darbinieki nepieciešami, un veic apmācību pasūtījumu. Ir uzņēmumi, kas izglīto savus darbiniekus, paaugstina to kvalifikāciju, tādējādi veicinot darba ražīgumu un darba kvalitāti."
Bezdarba riska mazināšanai nodarbinātām personām Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2010.gada īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām". Projekta ietvaros ir iespēja papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, apgūstot ar darbu saistītas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Projekta ietvaros zināšanas varēja papildināt, piemēram, mazā biznesa organizēšanā, iegūt traktortehnikas vadītāja apliecību, apgūt grāmatvedības pamatus.
NVA informē, ka kopš projekta sākuma mūžizglītībā ir iesaistīti gandrīz 25 tūkstoši nodarbināto. Arī šogad būs iespēja izmantot projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" piedāvātās iespējas. Pieteikšanās tiks izsludināta janvāra beigās.
Iespēja gūt pieredzi ārpus Latvijas
Līdz 2013.gadam bija iespēja piedalīties vairākās mūžizglītības programmās, kas piedāvāja prasmes un zināšanas iegūt ārvalstīs. Ar šā gada 1.janvāri darbību ir uzsākusi Eiropas Savienības programma "Erasmus+", aptverot visas izglītības jomas: mūžizglītības programmu — "Erasmus" (augstākā izglītība), "Leonardo da Vinci" (profesionālā izglītība), "Comenius" (skolu izglītība), "Grundtvig" (pieaugušo izglītība), "Jaunatne darbībā" – un piecas starptautiskās programmas ("Erasmus Mundus", "Tempus", "Alfa", "Edulink" un programma sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm). Pirmo reizi programmas "Erasmus+" ietvaros būs pieejams ES atbalsts sporta jomā.
VIAA Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas departamenta direktore Ennata Kivriņa kā būtiskākos ieguvumus dalībai apmācībām ārzemes min iespēju mācīties citā kultūrvidē un darboties internacionālā vidē.
"Mūžizglītības process ir daudzveidīgs."
Latvijas iedzīvotāji līdz šim aktīvi izmantojuši mūžizglītības programmu piedāvātās iespējas braucieniem uz ārvalstīm. VIAA norāda, ka skolu sektorā visās aktivitātēs veidojies ļoti liels konkurss. Par augstākās izglītības iestāžu aktivitāti E.Kivriņa stāsta: "Augstākās izglītības kontekstā studentu mobilitātes jomā Latvija 2011./2012. akadēmiskajā gadā ir ierindojusies kā viena no valstīm, kura sūta visvairāk studentus studiju un prakšu mobilitātē, salīdzinot pret kopējo studējošo skaitu valstī. Kā arī Latvija ierindojas to valstu skaitā, kuras par 40% ir palielinājušas savu studējošo mobilitāšu skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējiem akadēmiskajiem gadiem – 2011./2012. akadēmiskajā gadā studijās devušies 1446 studenti, savukārt praksē – 748 studenti."
"Erasmus" programmu ietvaros Latvijas studenti visbiežāk devušies uz Vāciju, Spāniju, Lietuvu, Franciju un Grieķiju.
Kādēļ vērts iesaistīties?
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola ir viena no Latvijas skolām, kas piedalījusies "Comenius" programmā. Skolotāji un skolēni viesojās Slovēnijā Metlikas vidusskolā. Skolotāja un projekta vadītāja Ruta Aukšpole par piedalīšanos programmā stāsta: "Mūsu skola atrodas Latvijas nomalē – 5 kilometru attālumā no Lietuvas. Nereta nav lielu notikumu centrā, tās ļaudīm dzīve rit pieklusinātā tonī. Taču tas nenozīmē, ka jaunā paaudze samierinās ar šo mieru. Arī mūsu skolas jaunieši vēlas un dara visu, lai ikdiena skolā kļūtu interesanta. Starptautiskie projekti ir viena no iespējām satikties ar vienaudžiem no citām valstīm, iepazīt citu izglītības sistēmu, bagātināt sevi ar citu kultūru, apmaiņā piedāvājot savu pieredzi."
"NVA mūžizglītības programmā iesaistījušies gandrīz 25 tūkstoši nodarbināto."
Ieguvums no dalības projektā redzams ilgtermiņā, un gūtā pieredze pozitīvi maina dalībnieku ikdienu. R.Aukšpole atzīmē programmas ieguvumus: "Šādi projekti atsvaidzina ikdienu, kas skolā iegājusi rutīnas sliedēs un novedusi ne vienu vien skolotāju un skolēnu pie "izdegšanas". Projektu darbs palīdz atdzīvoties, tā ir iespēja paraudzīties plašāk. Pieredze dod jaunu impulsu tālākajam mācību procesam un ikdienai, paceļot to augstākā līmenī. Skolēni un skolotāji vairāk nekautrējas no ārzemniekiem un mēģina runāt angliski. Un ar katru nākamo reizi tas izdodas arvien labāk. Skolēni ir atraisītāki stundās un jūtas daudz stabilāki. Ja 4.klases skolēns, kuru skolotāji nevar pierunāt mācīties angļu valodu, pamazām pats nonāk pie atziņas – man angļu valoda tomēr ir jāmācās, citādi es nevaru sarunāties ar ārzemju skolotāju -, tad vēlamais mērķis ir sasniegts."
Programmas "Leonardi da Vinci" piedāvātās iespējas izmantojusi Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) savu darbinieku kvalifikācijas celšanai. Ieguvēji no bibliotēkas dalības programmā ir arī tās apmeklētāji. RCB Projektu vadīšanas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Solvita Brežinska norāda: "Projektu ietvaros iegūtās zināšanas palīdz uzlabot darbu Rīgas Centrālajā bibliotēkā un tās filiālēs. Piemēram, 2011.gadā piedalījāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju ar projektu "Bibliotekārie pakalpojumi ieslodzījuma vietās", līdz ar to iegūtā pieredze un zināšanas uzlaboja pakalpojumu nodrošināšanu Brasas cietuma bibliotēkā. Parasti šādiem pieredzes apmaiņas braucieniem ir arī atgriezeniskā saite – ne tikai Rīgas Centrālās bibliotēkas speciālisti iegūst jaunu pieredzi un zināšanas, bet arī valsts, uz kuru dodamies, iegūst informāciju par Rīgas Centrālo bibliotēku, kā arī Rīgu kopumā. Ar partnervalstīm nodibinātā sadarbība "Leonardo da Vinci" projektu ietvaros ir saglabājusies arī turpmāk."
