Tālmācība – iespēja iegūt izglītību ar interneta palīdzību

Izglītības likuma 1.pantā tālmācība definēta kā izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana. Atbilstoši likuma 8.pantam izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, kā arī neklātienes formā (arī tālmācībā).

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe skaidro, ka ar tālmācību saprot izglītības ieguvi tikai elektroniskā formā, apgūstot studiju programmas un kontaktējoties ar pasniedzējiem elektroniski.
Neklātienē parasti ir regulāras kontaktstundas, kurās notiek lekcijas, laboratorijas darbi, semināri u.c. tiešā saskarsmē ar akadēmisko personālu. Tomēr studiju procesa organizācija var būt dažāda. Mūsdienās faktiski visās studiju programmās ir tālmācības elementi, piemēram, elektroniski pieejami studiju materiāli.

Tālmācību vispārējā izglītībā regulē valsts standarts

Tālmācības vispārējās izglītības iestādēs Latvijā regulē MK noteikumi Nr.2811 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem". To 28.pielikumā atrodams Vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmu paraugs, kur norādīts, ka izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt izglītību neklātienē tālmācības formā personām, kurām nav iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ), kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir gatavas patstāvīgai mācību vielas apguvei. Mācību programmas tiek īstenotas pēc vispārējā vidējās izglītības standarta.

Humanitārā un sociālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodu un sociālo zinātņu jomas mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitāro un sociālo zinātņu studijās.

Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos, nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai, veicināt izglītojamā konkurētspēju izvēlēto zinātņu studijās.

Profesionālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesiju saistītajos mācību priekšmetos, radot motivāciju profesionālās karjeras izvēlei un veicinot izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.

Savukārt mazākumtautību izglītības programmas mērķis ir sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, padziļinot izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā, pilnveidojot izglītojamā dzimtās valodas un literatūras kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā, veicinot izglītības satura un valodas integrētu apguvi.

Jāņem vērā, ka izglītības programmai ir jānodrošina tālmācībai īpaši organizēts mācību process ar sistematizētiem un izkārtotiem mācību materiāliem un dažādu tehnisko un elektronisko tālsaziņas līdzekļu izmantošanu, kā arī individuālu mācīšanās tempu un specifisku iegūto zināšanu pārbaudi un sasniegtā izglītības līmeņa novērtēšanas veidu un kārtību.

Mācību satura apguvei ir jāizmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināta mācību literatūra, kā arī pašas izglītības iestādes izveidoti mācību materiāli.

 Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tālmācība vispārējā un augstākajā izglītības līmenī

Latvijā tālmācība ir pieejama gan vispārējā, gan profesionālajā, gan augstākajā līmenī. Jāņem vērā, ka tālmācība, kur plānots iegūt konkrētu izglītības līmeni, lielākoties tiek piedāvāta par maksu.

Latvijā ir vairākas skolas, kas piedāvā apgūt konkrētu izglītības līmeni tālmācībā. Visi LV portāla aptaujātie skolu pārstāvji atzina, ka mācību process notiek tikai tiešsaistē, taču, lai pabeigtu mācības un saņemtu arī atestātu vai diplomu, noslēguma darbs tomēr būs jāpilda klātienē.

Rīgas tālmācības vidusskolā var apgūt gan pamata (7.-9.klase), gan vidējo izglītību. Vidusskolas direktors Edgars Grīnis stāsta, ka skolēni mācās patstāvīgi, bet no skolas tiek saņemti mācību materiāli – lasāmie, video formātā, kā arī pašpārbaudes uzdevumi. Skolā katrā mēnesī tiek apgūti trīs priekšmeti, bet mēneša beigās noteiktā datumā ir ieskaites, kuras arī tiek aizpildītas interaktīvi.

Direktors norāda, ka mācībām piesakās, piemēram, sportisti vai modeļu profesijas pārstāvji, kas jau intensīvi strādā (piemēram, futbolists spēlē komandā). Samērā liela daļa ir pieauguši cilvēki, kuriem ir krietni pāri 20 vai 30 gadiem un kuri kaut kāda iemesla dēļ skolu nav pabeiguši, bet tagad dzīve liek izglītību tomēr iegūt. Trešā grupa ir tādi, kas vidusskolā paši vai kopā ar vecākiem aizbraukuši uz ārzemēm un sākuši strādāt, tāpēc 12.klasi pabeidz tālmācībā Latvijā.

Rīgas Komercskolas studiju atbalsta koordinatore Elīna Dzērve informē, ka skola piedāvā apgūt gan otrā posma pamatizglītības kursu, gan vispārējās un profesionālās izglītības programmas. Studenti mācās ar programmas Moodle palīdzību – katram skolēnam ir savs profils, kurā ieejot viņiem ir redzami gan kursi, to programmas, gan visi mācību materiāli. Pārbaudes darbi notiek elektroniski skolas noteiktajos datumos. Vienu reizi mēnesī ir arī konsultācijas, kad pasniedzējus iespējams satikt klātienē, ja ir tāda vēlme. E.Dzērve skaidro, ka tālmācības studijas parasti izvēlas cilvēki ar aktīvu dzīvesveidu, kas nevar apmeklēt skolu laika trūkuma dēļ, piemēram, sportisti, taču kopumā audzēkņi ir dažādi, arī tādi, kas nav pabeiguši mācības pirms tam. Viņa atzīst, ka studenti parasti paralēli mācībām strādā un katram tiek meklēta individuāla pieeja. Skolai svarīgāk ir nevis dzīšanās pēc termiņiem, bet gan tas, ko cilvēks beigās iegūst.

"Studēt tālmācībā nav vieglāk kā klātienē."

Latvijas Biznesa koledžas Tālmācības nodaļas vadītāja Jūlija Dupuže stāsta, ka visi eksāmeni, pārbaudes darbi, konsultācijas un darbu aizstāvēšanas norisinās attālināti, līdz ar to students uz koledžu fiziski ierodas tikai pēc 2,5 gadiem – kvalifikācijas darba aizstāvēšanas dienā un kvalifikācijas eksāmena kārtošanā. Viņa norāda, ka šāda izglītība ir saistoša LR pilsoņiem, kas atrodas ārzemēs, un tiem studentiem, kas dzīvo tālu no Rīgas un kas tādēļ nevar atbraukt uz neklātienes lekcijām sestdienās. Ir arī tādi, kas tālmācību izvēlas darba vai kādu citu iemeslu dēļ. J.Dapuže uzsver, ka tālmācības studentiem ir ļoti jāpievērš uzmanība tam, kā tiek plānots laiks, jo nebūs neviena, kas staigās pakaļ un norādīs, kas un kad jādara, tāpēc pašmotivācijai mācīties jābūt ļoti augstai.

Augstskolas RISEBA Tālmācības centra vadītāja asoc. prof. Gundega Lapiņa informē, ka iespēja studēt augstskolā tālmācībā tiek īstenota jau otro gadu. Augstskola piedāvā trīs pilnas bakalaura un divas maģistra studiju programmas. Augstskolas priekšrocība ir tā, ka studijas ir iespējamas ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā. Tāpēc tālmācībā mācās studenti no Ukrainas, Krievijas, Kazahstānas, Turkmenistānas, kas labprāt studē Latvijā. Savukārt studenti, kas mācās latviešu valodā, ir gan no Latvijas, gan citām valstīm, piemēram, Īrijas, bet vēlas augstāko izglītību iegūt Latvijā.

Klātienes nodarbību nav, tomēr studentiem ir tiesības nākt arī uz tām lekcijām, kas notiek augstskolas ēkā, bet šāda iespēja nav populāra. Mācības, konsultācijas notiek internetā, bet bakalaura darbs jāaizstāv klātienē, tāpēc, lai kur students arī atrastos, viņam uz aizstāvēšanu ir jāierodas pašam personīgi. Novembrī augstskola ir iekārtojusi speciālu auditoriju, kur tiek filmēti videomateriāli tiešsaistes lekcijām.

G.Lapiņa akcentē, ka jārēķinās – studēt tālmācībā nav vieglāk kā klātienē. Cilvēki uzskata, ka tas ir pat grūtāk. Tas prasa disciplīnu, jo vienmēr no kaut kā ir jāatsakās. Mācībām jāatvēl 20 vai pat 30 stundas nedēļā. Arī klātienes studijās ir tāpat, tomēr tur ir noteikts lekciju laiks, bet tālmācībā laiks ir stingri jāplāno pašam.

Bezmaksas tālmācības kursi interešu un mūžizglītībai

Tiem, kas ir gatavi mācīties, piemēram, angļu valodā, ir iespēja pievienoties kādai no ārzemju platformām tiešsaistē, kur vienkāršā un ērtā veidā bez maksas var mācīties dažādos speciāli sagatavotos kursos, tā papildinot zināšanas sev ērtā laikā. Šādu iespēju piedāvā vairākas tiešsaistes platformas, piemēram, Coursera vai Udacity.

Coursera platformā ir reģistrēti tuvu pie sešiem miljoniem lietotāju visā pasaulē. Platforma piedāvā vairāk nekā 400 kursu no 85 universitātēm, kas izvietotas 16 pasaules valstīs. Tās ir gan daudzas ASV universitātes, gan Francijas, Dānijas un arī Krievijas, Dienvidkorejas, Turcijas, Vācijas un citu valstu augstskolas. Šīs skolas kopā piedāvā plaša spektra kursus, sākot ar inženierzinātnēm un astronomiju, beidzot ar mākslas vēsturi un mūziku, pamatā angļu valodā.

Platformā pieejamas gan video lekcijas, gan dažādi interaktīvi pārbaudījumi, iespējas sazināties un komunicēt gan ar saviem virtuālajiem kursa biedriem un arī pasniedzējiem.

Udacity platformas princips ir līdzīgs kā Coursera, turklāt kursi ir ērti izdalīti, lai būtu iespējams pielāgot arī to sarežģītības līmeni – sākot no pašiem pamatiem, beidzot ar padziļinātu ieskatu. Šie kursi tik ļoti neizceļ augstskolu, no kurienes ir pasniedzējs, bet to iespējams uzzināt, izlasot kursa aprakstu. Pabeidzot kursu, virtuālais students saņem ne tikai zināšanas, bet arī sertifikātu.

Latvija vēl ir "pastarīte" tālmācībā, taču tiek sperti daudzi nopietni soļi. Piemēram, no 13.janvāra tālmācības kursus bakalaura līmenī iniciatīvas LU Open Minded ietvaros piedāvā arī Latvijas Universitāte. Projekta vadītājs Edgars Eihmanis stāsta, ka konkrētie trīs kursi ("Nācijas un nacionālisms: tapšana, izpausmes, perspektīvas", "Visuma noslēpumus šķetinot", "Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem")  ir izvēlēti, jo tie aptver trīs lielas nozares – humanitārās, sociālās un dabaszinātnes, tāpat nodoms ir bijis parādīt, ka universitātē pasniedz izcili lektori.

E.Eihmanis norāda, ka projekts veidots, sekojot tām tendencēm, kas šobrīd valda pasaulē augstākās izglītības jomā. Arvien vairāk skolu studiju materiālus publicē internetā un savu saturu padara pieejamu visiem. Tādējādi Open Minded kursi internetā ir atbilde no Latvijas, jo neviens līdz šim bezmaksas bakalaura izglītību tiešsaistē nav piedāvājis. Projekta vadītājs uzsver, ka tendence pasaulē nav pārāk sena, lielākais izrāviens noticis tikai pēdējos gados.

Pieredze rāda, ka cilvēkiem ir būtiski, lai lekcijas būtu tieši latviski, jo viņi nav gatavi pieteikties, piemēram, Hārvardā. Vēl svarīgs ir lokālais pētniecības aspekts. Piemēram, "Nacionālisma" kursa sakarā, jo šis kurss ir specifisks, lokāli piemērots, akcentē E.Eihmanis.

LU Open Minded kursu vērotājiem būs pieejami gan video, gan arī lasāma literatūra, kura izvēlēta tā, lai netiktu pārkāptas autortiesības, tālākā nākotnē plānotas arī interaktivitātes iespējas. Šie kursi pieejami gan klātienē (par maksu), gan tālmācībā (bezmaksas). Paredzēts, ka pēc kursu noklausīšanās būs jāiziet tests. Tomēr ir kāds būtisks apstāklis. Šobrīd ir skaidri zināms, ka klātienē pēc kursu sekmīgas pabeigšanas varēs saņemt sertifikātu, turpretī tālmācībā jautājums par to, kāds varētu būt šis kursu beigšanas apliecinājums, vēl ir atklāts.