Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tikai filmās var skatīt un grāmatās lasīt, ka tiesu izpildītāji ūtrupēs izpārdot traukus, mēbeles, televizorus, kā atzīst LKA pārstāvis, Latvijas prakse ir cita – pat par nieka parādu ķeras klāt pie nekustamā īpašuma.
FOTO: A.F.I
2009. gada 27. jūlijā Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda parakstītā Nodomu protokola 36. punkts paredz, ka Latvija turpinās uzlabot tiesisko regulējumu, lai palīdzētu risināt plaši izplatītās parādu problēmas uzņēmējdarbības un mājsaimniecību sektorā. Izmantojot starptautisko palīdzību, valdība arī turpinās Maksātnespējas likuma un citu kreditēšanu regulējošo tiesību aktu pārskatīšanu. Cita starpā pārskatīšanas gaitā paredzēts sakārtot likvidācijas process, lai atvieglotu ātru dzīvotnespējīgu uzņēmumu likvidāciju un papildus uzlabotu ķīlas pārņemšanas procesu, lai izslēgtu vēl palikušos neefektīvos aspektus, kas traucē parādnieku problēmu risināšanai.
Maksātnespējas likumprojektā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procesu un saistību dzēšanas procesu, skaidro likuma izstrādātājs – Tieslietu ministrija.
Likumprojekts paredz iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), izņemot atsevišķus gadījumus.
Ieviesīs maksātnespējas procesa pieteicēja depozītu
Likumprojektā ir noteikts, ka juridisko personu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir maksātnespējas procesa depozīta iemaksa 200 latu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Pienākums nodrošināt maksātnespējas procesa sākotnējo finansējumu ir tā pieteicējam. Procesa izmaksām paredzētais depozīta apmērs izraudzīts, ievērojot minimālās sākotnējās izmaksas, kas rodas administratoram maksātnespējas procesa norises nodrošināšanai. Nosakot depozītu kā vienu no priekšnoteikumiem maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, vienlaikus tiekot samazināta iespēja, ka maksātnespējas process tiks izmantots kā parādu piedziņas process.
Līdzīga norma iekļauta arī attiecībā uz fiziskas personas maksātnespēju./p>
Finanšu ministrijai likumprojekta apspriešanas laikā valdībā ir iebildusi pret depozītu, ierosinot likumā iekļaut normas, kas no šī maksājuma atbrīvotu Valsts ieņēmumu dienestu, ņemot vērā maksātnespējas pieteikumu lielo daudzumu, kā arī finansējuma samazinājumu dienestam, jo tā tiktu apgrūtināta nodokļu iekasēšana.
Savukārt Tieslietu ministrija tam nav piekritusi, norādot: "Valsts ieņēmumu dienestam salīdzinājumā ar citiem kreditoriem ir daudz iespaidīgāki instrumenti, kā panākt savu prasījumu apmierināšanu ārpus maksātnespējas procesa, un tie būtu jāizmanto laikus. Turklāt maksātnespējas procesa depozīta iemaksa kā priekšnoteikumus maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai stimulēs kreditorus, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestu, sekot līdzi maksājumiem un parādu gadījumā izvērtēt, vai maksātnespējas process ir finansiāli un ekonomiski izdevīgākais līdzeklis, kā atgūt parādu un iekasēt nodokļus."
Kreditoru sapulce nebūs obligāta
Likumprojekts vairs neparedz nepieciešamību obligāti sasaukt kreditoru sapulci. Kreditoru sapulces maksātnespējas procesā notiek pēc maksātnespējas procesa subjektu pieprasījuma, t.i., tās nav obligātas, ja vien to nepieprasa tiesīgie subjekti, ir arī paredzēts sašaurināt kreditoru sapulces un paplašināt administratora kompetenci.
Maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai tādi jautājumi kā parādnieka mantas pārdošanas plāns, mantas neesamība parādnieka uzņēmumā, administratora atlīdzības apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas, kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, kā arī maksātnespējas procesa pasākumu izpilde tiek saskaņoti ar kreditoriem elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, paredzēts likumprojektā.
Saskaņā ar likumprojektā noteikto mantas pārdošanas kārtību administrators divu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas izveido parādnieka mantas pārdošanas plānu. Parādnieka mantas pārdošana notiek pēc iespējas ātrāk par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu. Lēmumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (izsolē vai par brīvu cenu) pieņem administrators. Ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, mantas izsole un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Fiziskās personas maksātnespējā divas procedūras
Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras, paredz likumprojekts. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.
Fiziskajai personai varēs piemērot maksātnespējas procesu, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 latus, vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latu, vai arī trīs mēnešu laikā nav bijis iespējams izpildīt izpildu dokumentu par parāda piedziņu no parādnieka vai arī sakarā ar pierādāmiem apstākļiem izpildu dokumenta pilnīga izpilde nebūs iespējama sakarā ar to, ka parādniekam nav mantas, uz kuru varētu vērst piedziņu.
"Fiziskās personas maksātnespējas procesā ietilps bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra"
Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra.
Nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots fiziskajai personai piederošs mājoklis, kurš ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Šādā gadījumā maksātnespējas procesa laikā nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kas būtu jāmaksā parādniekam, īrējot parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu, maksātnespējas procesa laikā.
Likumprojektā parādniekam ir noteikta iespēja paturēt vienu ceturto daļu no saviem ienākumiem. Minētais regulējums izstrādāts, lai veicinātu personās interesi pelnīt pēc iespējas vairāk – palielināt un neslēpt savus ienākums, jo šādā gadījumā ieguvums ir gan kreditoriem – vairāk līdzekļu tiek novirzīts viņu prasījumu apmierināšanai, gan pašam parādniekam – viņš var paturēt vairāk līdzekļu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Komercbankas ieinteresētas
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) 2010.gada makroekonomikas apskatā norādījusi, ka kreditēšanas aktivizēšana jāskata kontekstā arī ar maksātnespējas procesu. LKA prezidents Teodors Tverijons preses konferencē 2010.gada 18.janvārī, atbildot uz "LV.LV" jautājumu – kāda ir banku interese maksātnespējas procesa izmaiņās, skaidroja, ka banku viedoklis pamatojas uz praksi un faktoriem, kas ir atklājušies maksātnespējas procesa laikā, un norādīja uz vairākiem būtiskākiem negatīviem elementiem tautsaimniecībā un uzņēmējdarbībā: "Pirmām kārtām, salīdzinot ar citām valstīm, un te ir ne tik daudz likums vainīgs kā prakse, ka šie procesi Latvijā ir nepiedodami ilgi, kas ir īpaši slikti krīzes apstākļos, kad aktīvus bankrota gadījumā vajag pēc iespējas ātrāk atgriezt apritē, bet ne jau uz gadiem iesaldēt. Otrais – diemžēl Maksātnespējas likums praksē parādīja, ka likums ne tik daudz regulē šos procesus starp tautsaimniecības subjektiem, kas ir, teiksim, firmas kā juridiskas personas, bet izrādās, ka šis likums strādā šo firmu īpašnieka interesēs. Un tas nav viens un tas pats – firmas īpašnieks un uzņēmums. Un tad ļoti bieži redzam, ka uzņēmums nokļūst maksātnespējas procesā, bankrotē un tanī pašā laikā šā uzņēmuma bijušie īpašnieki turpina tādu pašu darbību, tikai ar cita uzņēmuma vārdu. Prakse parāda, ka ļoti bieži apzināti vai piespiedu apstākļu dēļ kāda uzņēmuma aktīvi klusām tiek pārpumpēti iepriekš sagatavotos placdarmos un tad paliek bankrotējošs, maksātnespējīgs uzņēmums ar neizmaksātām algām, ar nenomaksātiem nodokļiem, bet uzņēmuma īpašnieki turpina darboties jau citā uzņēmumā. Tātad likums darbojas vairāk īpašnieku interesēs, bet negatīvi darbojas tā uzņēmuma interesēs, kurš ir sociāli atbildīgs par tajā nodarbinātajiem. Un trešais moments, kur esam saskārušies ar negatīvu praksi, ka šī likuma normas maksimāli strādā administratora interesēs. Tāpēc Latvijā tik ārkārtīgi maz ir veiksmīgu sanācijas piemēru, tāpēc Latvijā tik ilgi velkas maksātnespējas procesi un tāpēc Latvijā kā nekur citur redzam, ka Maksātnespējas likums ļoti bieži tiek izmantots kā šantāžas instruments, lai atvieglotā kārtā risinātu civiltiesisku strīdu."
Kā piemēru T. Tverijons minēja janvārī plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto gadījumu par Liepājas zivju fabriku, kad salīdzinoši niecīga parāda dēļ administrators apķīlājis visu uzņēmuma mantu. Kāpēc nearestē un neapķīlā adekvātu aktīvu, ja runa par 2,7 tūkstošiem latu? Kāpēc vajag apķīlāt visu rūpnīcu? Pēc LKA vadītāja teiktā – banku praksē nav mazums gadījumu, kad sīka parāda dēļ tiesu izpildītājs vai administrators var apķīlāt mantu, kas ir simtiem reižu dārgāka par strīda summu. "Ja administrators, kurš, būdams uzņēmuma pārstāvis, iegūst arī tiesības citam uzņēmumam apķīlāt arī viņa kontus un mantu, tas ir nonsenss," piebilst LKA vadītājs. "Tāpat mēs varam runāt arī par tiesu izpildītājiem, kuri ar tiesas lēmumu kāda neliela parāda dēļ ir tiesīgi sākt piedziņu pret nekustamo īpašumu. Par to bankas uzzina tad, kad bankā ieķīlātais dzīvoklis vai māja vai cits nekustamais īpašums atrodas piespiedu piedziņas procesā un bankai nekas cits neatliek kā pievienoties. Un tad izrādās, ka ir runa ir vien par kādu 1000 latu lielu summu."
Tāpēc pagājušajā vasarā sagatavota koncepcija, ka būtu jāveic maksātnespējas procesa reforma. Koncepcija politiskā līmenī apstiprināta Tieslietu ministrijā. Tad gatavoti grozījumi likumā, un Tieslietu ministrijas darba grupa, kurā piedalījušies arī banku speciālisti, secinājusi: lai šīs reformas īstenotu, ir nepieciešama praktiski jauna likuma redakcija, kas arī tika sagatavota.
Debates ar jauniem ierosinājumiem vēl priekšā
Saeima 21.janvārī likumprojektu "Maksātnespējas likums" atbalstīja pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 11.februāris. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 1.aprīlī.
Ministru kabinets 2009.gada 17.novembrī, atbalstot likumprojektu, arī noteicis Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kancelejas Juridisko departamentu sagatavot priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, kuri paredz novērst to, ka administratori atsevišķus stratēģiskus maksātnespējas procesa lēmumus pieņem vienpersoniski, un precizēt to pantu redakciju, kuros iekļautais formulējums ir neskaidrs un dažādi interpretējams.
Valsts kancelejas juristi 16.novembra atzinumā vērsuši uzmanību uz konceptuāliem iebildumiem saistībā ar maksātnespējas tiesisko regulējumu atbilstoši Maksātnespējas likumprojektam un saistītajam likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā“, tostarp, ka Maksātnespējas likums paredz faktisku administratora monopolu pār stratēģiskiem maksātnespējas procesa jautājumiem, kuriem pēc būtības būtu jābūt neitrālas institūcijas, piemēram, tiesas, kompetencē, un ka Maksātnespējas likumprojekts būtiskos jautājumos ir nekonkrēts (pārlieku vispārīgs), kas rada risku par ļaunprātībām maksātnespējas procesa ietvaros.
Saeimai, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Vents Armands Krauklis uzsvēra, ka jaunais likums būtiski samazinās gan administrēšanas izmaksas, gan vienkāršos maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, gan padarīs to daudz ātrāku un efektīvāku.
"Un mūsu valstī tomēr nav tādas sistēmas, kas simtprocentīgi nodrošinātu nekustamā īpašuma uzskaiti."
Kā var izlasīt Saeimas stenogrammā, pirmajā lasījumā debatēs iespējamos jaunā likuma piemērošanas riskus iezīmēja deputāts Igors Pimenovs (frakcija "Saskaņas centrs"): "Pēc bankrota procedūras, tātad visas savas mantas pārdošanas, tiesa, pamatojoties uz administratora atzinumu, vēl tikai lems, vai parādnieku pielaist pie parāda pielāgošanas jeb norakstīšanas procesa, kas ir augsne pārkāpumiem un korupcijai. Par to patiesībā ir jālemj pirms šī procesa uzsākšanas, jo citādi parādnieks pārdos savu īpašumu izsolē un tikai pēc tam uzzinās, vai viņam šos atlikušos parādus dzēš vai nedzēš. Un vēl viens apstāklis, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs – administratora figūra. Mēs visi rūpējamies par kredītņēmējiem, kas saņēmuši savus kredītus, lai dabūtu kredītus mājokļu iegūšanai, bet ļoti daudz personu Latvijā guvušas kredītus, lai iegādātos lielus zemes gabalus, kuru kopsumma, cena tirgū tātad būtu lielāka par dažiem miljoniem. Un tagad viņi vienkārši nevarot atkal atmaksāt savus kredītus un līdz ar to viņiem ir liela interese iegūt iespēju, tieši izmantojot šo konkrēto likumu, tomēr iziet šo saistību dzēšanas procedūru un līdz ar to samazināt savus izdevumus. Un mūsu valstī tomēr nav tādas sistēmas, kas garantēti simtprocentīgi nodrošinātu nekustamā īpašuma uzskaiti. Persona, kura vēlas vienkārši paslēpt savus īpašumus, var tos pārrakstīt saviem radiniekiem, lai paslēptu savus ienākumu avotus, var atrast tādu darbu, kurā šai personai maksās nelielu algu, līdz ar to šīs personas manta būs daudz zemāka nekā patiesībā tas piederētos. Un te būtu viss atkarīgs tieši no administratora personīgā viedokļa. Man liekas, ka šajos apstākļos mēs nevaram atļauties palaist tādā veidā procedūru dzīvē, jo tas tikai padarīs iespēju vienkārši uzkraut visu šo nesamaksāto kredītu slogu uz bankām, nevis uz tiem kredītņēmējiem, kuri aizņēmušies lielas summas no bankām, lai iestātos tirgus operācijās ar nekustamo īpašumu. Tātad šis likums, kaut arī domāts, lai atslogotu kredītu slogu, patiesībā būs izmantots galvenokārt tieši spekulatīvo darījumu veicēju turpmākam liktenim."
Arī T. Tverijons žurnālistiem norādīja: būtisks un strīdīgs ir jautājums, kas skar arī banku intereses, – par fiziskās personas bankrotu. Vaicāts, vai bankas varētu uz laiku izsludināt moratoriju parādu piedziņā fiziskām personām caur tiesu, T. Tverijons paskaidroja, ka bankas masveidā nepiekopj praksi par piespiedu piedziņu, jo tas nav banku interesēs. Taču arī tas, ka valstī ir krīze, nevarot būt "bezmaksas biļete uz kino". Absolūti lielākā daļa kredītu ir nodrošināti ar mantu, uzsver T. Tverijons. Pagājušā gada deviņos mēnešos bankas fiziskām personām, pret kurām teorētiski varētu vērst piespiedu piedziņu, restrukturizējušas 13 284 kredītus, tas nozīmē, ka ir pārslēgti līgumi ar jauniem nosacījumiem, lai paglābtu cilvēku no piespiedu piedziņas. Savukārt 8272 kredītiem bankas ir atlikušas maksājumus. Kopumā 21 556 gadījumos bankas nāca pretī, lai nenodarbotos ar šo piespiedu piedziņu, kaut gan situācija un likums to atļautu darīt. T.Tverijons atgādināja, ka kopumā no vairāk ne 150 000 hipotekāro kredītu uz 1.novembri problemātisko bijis mazāk par 30 000 kredītu.
Līdz pagājušā gada 1. decembrim bija pieteikti 146 fizisko personu maksātnespējas gadījumi. Minimālā šo personu kredītu summa ir ap 400 000 latu, maksimālā – virs diviem miljoniem latu. T.Tverijons uzdod jautājumu, kas ir šīs fiziskās personas, kāpēc tām ir šādas parādsaistības, kāda ir banku atbildība šādos gadījumos, jo skaidrs, ka gandrīz visi šie kredīti ir saistīti ar darbībām nekustamo īpašumu tirgū. Viņaprāt, ja šīs fiziskās personas tajā laikā būtu nodibinājušas kaut vai vienas personas sabiedrību ar ierobežotu atbildību, nomaksājot 2000 latu par firmas dibināšanu, un turpmāk būtu maksājušas valstij nodokļus par darbību, tad šodien šāda firma būtu sevi pasludinājusi par maksātnespējīgu un bankrotējušu un bankas visus zaudējumus būtu spiestas norakstīt. "Diemžēl šie pilsoņi aiz skopuma vai kādu citu iemeslu dēļ to nedarīja. Un Civillikums saka: fiziskām personām parāds ir jāatgriež pie jebkuriem apstākļiem."
