„Kamēr ekonomiskā krīze nav pārvarēta, bankas pastiprināti izjūt tās ietekmi, tāpēc banku darbības rādītāji objektīvi nevar būt labāki vai tādā pašā līmenī, kā tas ir bijis 2008. gadā. Banku visos galvenajos darbības rādītājos novērojam samazinājumu. Banku aktīvu samazināšanās par 6,7%, noguldījumu samazināšanās par 2,2 %un kreditēšanas samazināšanās par 7 %– tas nav daudz, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta kritumu daudz vairāk - par 18-19%. Šādos apstākļos var teikt, ka banku darbības rādītāju kritums ir samērā neliels. Pāragri nepriecājoties un neizdarot tālejošus secinājumus, fakts tomēr ir tāds, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī noguldījumu apjoms ir pat nedaudz pieaudzis. Tas ļauj konstatēt, ka situācija gan tautsaimniecībā, gan sabiedrībā kopumā sāk uzlaboties,” preses konferencē par banku 2009. gada darbu skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons, piebilstot, ka nav gan padziļināti pētīts, ar ko tas būtu izskaidrojams, vai tas tiešām ir pierādījums, ka situācija ekonomikā sāk uzlaboties, vai ir kādi citi apstākļi.
Gada laikā kredītos par miljardu mazāk
2009. gadā kopējais kreditēšanas apjoms ir krities par 7% jeb par 1,1 miljardu latu, taču tas nenozīmē, ka bankas ir pārtraukušas kreditēšanu. Izsniegto kredītu apjoms pagājušā gada beigās ir lielāks, nekā tas bija vislabākajā jeb treknajā - 2007. gadā. Jā, vairs nav pieauguma, ir pat samazinājums, taču kreditēšanas līmenis ir pietiekami augsts, norāda T.Tverijons.
Iepriekšējo gadu nesabalansētajā ekonomikā kreditēšana bija saistīta ar nekustamā īpašuma tirgu, celtniecību, tirdzniecību - šajos sektoros izveidojās burbuļi, kuriem plīstot, kreditēšana ir apstājusies jaunajā celtniecībā, nekustamo īpašumu tirgū. Tomēr tas nenozīmē, ka kreditēšana tautsaimniecībā un attiecībā uz privātajām personām apstājusies vispār. Normālos apstākļos būtu labi, ja kreditēšanas pieauguma tempi būtu 15-20% , LKA vadītājs atgādina jau savulaik izteikto vērtējumu. Viņš neņemas prognozēt, vai šogad ir sagaidāms kreditēšanas apjomu pieaugums, bet pat gadījumā, ja pieauguma nebūs, samazinājums nebūšot lielāks kā pagājušajā gadā.
Viens no būtiskākajiem kredītu atmaksas kavējuma iemesliem ir kredītportfeļa kvalitāte. Divu gadu laikā ir ievērojami samazinājies standarta kredītu bez kavējumiem īpatsvars kopējā banku kredītportfelī – no 93,2 % līdz 74,5%. Taču turpina pieaugt īpaši problemātisko, virs 90 dienām kavēto, kredītu daudzums, tie ir ekonomiskās krīzes pirmie upuri, kuriem problēmas sākās jau 2008. gadā, uzlabojums netika panākts pagājušajā gadā, un gada beigās īpaši slikto kredītu īpatsvars banku kredītportfelī sasniedzis16,4 % jeb 2,5 miljardus latu.
Vienlaikus gan samazinās jaunpienācēju skaits sliktajā kredītu portfelī, proti, kavējumu līdz 30 dienām īpatsvars samazinājies līdz 5,2 % no kopējā kredītportfeļa, situācija ir labāka nekā 2008. gada sākumā. Stabilizējas arī līdz 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars - 2009. gada beigās to skaits sasniedza 3,9% no kopējā kredītportfeļa.
Pagājušajā gadā izsniegto kredītu apjoms samazinājies 20 Latvijas bankās, visstraujāk –“Swedbank”, SEB bankai un DnB NORD Bankai, liecina LKA apkopotie dati. Pērn visvairāk izsniegto kredītu apmērs pieaudzis “Latvijas Krājbankai”.
Kopumā kredītos Latvijas bankas pagājušā gada beigās bija izsniegušas15,429 miljardus latu, kas ir par 7% jeb 1,16 miljardiem latu mazāk nekā 2008. gada beigās. Latvijas banku mājsaimniecībām (rezidentiem) mājokļu iegādei izsniegto aizdevumu apmērs pērn samazinājies par 4,5% jeb 226,1 miljonu latu un decembra beigās bija 4,826 miljardi latu.
Kredītņēmēji atbalsta gaidās – starp valsti un banku
Pagājušā gada beigās bija vairāk nekā 151 tūkstotis hipotekāro kredītu, kas izsniegti privātpersonām mājokļa iegādei un remontiem. No tiem kavēto kredītu skaits pēc pagājušā gada sākumā vērojamā straujā pieauguma (2008. gada beigās kavēto kredītu bija 18,4 tūkstoši) kopš jūlija stabilizējies un tādu ir apmēram 30 tūkstoši. Tas nozīmē, ka situācija ar hipotekāro kredītu atmaksu vairs nepasliktinās tādos tempos kā iepriekš, un vieš cerības, ka šajā gadā kavēto kredītu skaits nepieaugs, bet turpinās samazināties, piebilst T.Tverijons.
Palīdzot hipotekāro kredītu ņēmējiem atmaksāt problemātiskos kredītus, bankas ir piešķīrušas kredītu brīvdienas (atliekot vai pagarinot atmaksas termiņu) 10 266 kredītiem 377 miljonu latu apmērā. Savukārt 21 979 kredīti par kopējo summu 407,4 miljoni latu ir restrukturizēti.
Valdība vēl nav varējusi atrast līdzekļus, lai īstenotu valsts atbalsta programmu mājsaimniecībām hipotekāro kredītu sarežģījumu risinājumiem. Vēl notiek diskusijas par atsevišķiem šīs programmas punktiem starp LKA un Finanšu ministriju. LKA valsts atbalsta programmā vēlas panākt skaidrību par trim būtiskiem šīs palīdzības programmas punktiem, kas, pēc LKA ieskata, jāuzlabo, lai tā reāli varētu darboties. T.Tverijons izklāstīja pašreiz saskatāmās problemātiskās situācijas banku skatījumā.
"Pagājušā gada beigās bija vairāk nekā 151 tūkstotis hipotekāro kredītu, kas izsniegti privātpersonām mājokļa iegādei un remontiem."
Atbalsta programma ir domāta tiem kredītņēmējiem, kuriem finansiālais stāvoklis var pasliktināties nākotnē. Programma neattieksies uz jau restrukturizētiem kredītiem, uz tiem kredītņēmējiem, kuriem jau ir problēmas. Tātad, ja šodien kredītņēmējs vēl ir normāls maksātājs, bet rīt viņam sākas problēmas, tad atbalstam viņš varēs pieteikties. LKA uzskata, ka šāda šķirošana nav taisnīga. Jo tiklab tas, kuram maksātspējas problēmas sākas 2010. gadā, kā arī tas, kurš finansiālās grūtībās nonācis iepriekš, ir ekonomiskās krīzes upuri.
Programmā ir paredzēts brīvprātības princips. Proti, pats kredītņēmējs, ja vēlas, var piedalīties, kas ir loģiski, ja nevēlas - nepiedalās. Taču arī bankai ir šī izvēle. Pēc LKA uzskata, šāds brīvprātības princips bankai nebūtu pamatots un pareizs. Jo banka var nepiedalīties šajā programmā ne tāpēc, ka nevēlas, bet tai var trūkt finanšu resursu, kas ir jāparedz kredītu norakstīšanai. Jo bankām ir jāiegulda liela nauda apstākļos, kad tām jau ir ļoti lieli zaudējumi. Nav izslēgts, ka lielākā daļa banku nevarēs piedalīties tikai tāpēc, ka tas prasīs papildu lielus izdevumus šādas programmas finansēšanai. Tādējādi cilvēks, kurš atbilst valsts izvirzītiem kritērijiem, varēs saņemt šo atbalstu vai ne atkarībā tikai no tā, vai viņa banka piedalās šajā programmā vai nepiedalās.
T.Tverijons pauž: valsts nevar uzlikt maksājumus trešajai personai. Turklāt šāda norakstīšana pēc būtības esot naudas uzdāvināšana fiziskai personai, un atbilstoši uzņēmuma ienākumu nodokļa prasībai šādas izmaksas uzņēmumam būtu apliktas ar šo nodokli, tātad norakstot šos 20%, banka valstij par to būtu spiesta samaksāt vēl 15% UIN.
Piedalīšanās programmā ir saistīta ar kredīta restrukturizāciju, un tās mērķis ir samazināt maksājumus grūtībās nonākušiem cilvēkiem un arī dot atelpu. Tas bijis banku ierosinājums – 20% no kredīta summas iesaldēt uz programmas darbības laiku, kad visi maksājumi tiek veikti no 80% summas. Iesaldējot 20%, bankas cieš zaudējumus, jo šī aizdotā nauda nenes ienākumus. Programma turpinājumā paredz: ja divu gadu laikā kredītņēmējs pilda visas savas saistības programmas laikā, tad bankai šie 20 iesaldētie procenti ir jānoraksta. T.Tverijons pauž asociācijas viedokli, ka tas ir neloģiski. Ja programmas mērķis ir dot atelpu uz diviem gadiem un ja cilvēks atjauno savu maksātspēju, tad kāpēc ir jānoraksta šie 20%? Turklāt tiek saskatīta arī bīstamība, ka parāda norakstīšana 20 procentu apmērā no kredīta var kļūt par galveno stimulu, galveno motīvu piedalīties šajā valsts atbalsta programmā, nevis patiesa maksātnespēja. Proti, ja atbalsta programmā paredzētā kredīta maksimālā summa ir 100 000 latu, tad divu gadu laikā saņemt piektās daļas norakstīšanu varētu būt patīkami liela balva. Kad cilvēki daļu atalgojuma saņem aploksnēs, brauc strādāt uz ārzemēm un vairāk vai mazāk ir spējīgi pildīt savas saistības, var parādīties krāpnieciskas shēmas un ļaunprātīgas darbības, piemēram, sniedzot ziņas par atalgojumu. Arī atbalsta kritēriju par tā pretendenta ienākumu samazināšanos par 30%, salīdzinot ar 2008. gadu, LKA uzskata par objektīvi nepārbaudāmu.
Programmas projekta pašreizējais variants paredz reālu naudu, kura būtu nepieciešama gadījumos, kad kredītņēmējs piedalās programmā un nav spējīgs veikt maksājumus, tad viņa vietā to veiktu valsts. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tam nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni latu gadā. Ir atrasts finansējuma avots – Starptautiskā Valūtas fonda aizdotā nauda. Taču šogad valsts budžetā šāda izdevumu posteņa nav.
Asociācijas prezidents pauda, ka būtībā valsts kredītņēmēju atbalsta programma ir stipri nokavēta, taču, atbildot uz jautājumu, vai kredītņēmēju atbalsta programma šogad tiks ieviesta, izteicās: “Vairāk jā, nekā nē.”
2009. gada 4. augustā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas iesniegto privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju. Valdības atbalstītā modeļa mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā ir apdraudēta vai pārtraukta.
Zaudējumi un peļņas cerības
2009. gadā banku neauditētie zaudējumi bija 773,4 miljoni latu, kas ir lielākais rādītājs Latvijas banku vēsturē. Deviņas bankas, kas pārsvarā nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu un kurām ir neliels kredītu portfelis, 2009. gadā strādāja ar peļņu. Zaudējumi pārsvarā bijuši tām bankām, kuras nodarbojas ar kreditēšanu, informēja T.Tverijons.
Pieaugot problemātisko kredītu daļai kopējā kredītportfelī, pagājušajā gadā gandrīz četras reizes ir palielināti banku uzkrājumi, lai bankas varētu pildīt savas funkcijas un saistības pret noguldītājiem. Uzkrājumu summa izsniegtajiem kredītiem sasniedza 1,26 miljardus latu, kas ir 8,6 % no visiem izsniegtajiem kredītiem.
2011. gadā banku sektors Latvijā kopumā varētu strādāt ar peļņu, norādīja LKA prezidents, piebilstot, ka tā ir prognoze “bez lieka optimisma”. Šogad pieaugs banku uzkrājumi sliktajiem kredītiem, bankas, kurām ir lielākie kredītportfeļi, arī šogad strādās ar zaudējumiem. Zaudējumi gan nebūšot tik lieli kā 2009. gadā.
"Tiklab tas, kam maksātspējas problēmas sākas 2010. gadā, kā arī tas, kurš finansiālās grūtībās nonācis iepriekš, ir ekonomiskās krīzes upuri."
Ir ziņas arī par šā gada sākumu. Janvārī Latvijas banku sistēmas zaudējumi bija 36,103 miljonu latu, galvenokārt saistībā ar izdevumiem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informāciju, vēsta BNS. Janvārī ar peļņu strādāja astoņas bankas un viena ārvalstu bankas filiāle (šo banku kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos bija 19,4%) un kopā nopelnīja 2,5 miljonus latu. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem janvārī bija 9,1 miljons latu.
Pēc 2009. gada nogalē trīs mēnešus ilgušā noguldījumu apmēra kāpuma janvārī kopējais banku sektora piesaistīto noguldījumu apmērs krities par 0,6% jeb 59,188 miljoniem latu, galvenokārt saistībā ar rezidentu noguldījumu kritumu par 1,2% jeb 70 miljoniem latu. Nerezidenti Latvijas bankās janvārī noguldījuši par 0,3% jeb 11 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvāra beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 9,49 miljardus latu.
Savukārt kopējais kredītportfelis janvārī saruka par 0,6% jeb 91,086 miljoniem latu un janvāra beigās bija 15,338 miljardu latu apmērā, tostarp rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz lēnāk kā rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - attiecīgi par 0,3% un 0,4%. Vienlaikus astoņu Latvijas banku un vienas ārvalstu banku filiāles (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī - 10,3%) kredītportfeļi janvārī palielinājušies.
Janvāra beigās bez maksājumu kavējuma bija 72,1% no banku izsniegtajiem kredītiem (decembra beigās - 74,5%). Janvārī kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienu, apmērs palielinājās par 5,7%, un to īpatsvars banku kredītportfelī janvāra beigās sasniedza 17,4% (decembra beigās - 16,4%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (29%) un rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (28,6%).
