Ministru kabinets vakar, 12. maijā, izskatot Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos noteikumus par kārtību, kādā finanšu ministrs lemj par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, nolēma neieviest kredītņēmēju atbalsta programmu, ņemot vērā iesaistīto pušu – komercbanku un kredītņēmēju – pausto noraidošo nostāju pret plānotajiem atbalsta pasākumiem.
Ekonomistu diskusijās līdz šim izvirzīta tēze, ka situācijā ar parādu cilpu vainīgas visas trīs puses – bankas, kuru kredītu piedāvājumu uzstājība robežojās ar uzbāzību; trekno gadu valdība, kas, aizrāvusies ar iekšzemes kopprodukta galvu reibinošo izaugsmi, pat pirkstu nepakustināja, lai vismaz ar nodokļu likumiem ierobežotu nekustamā īpašuma burbuļa uzpūšanos; un paši kredītņēmēji, kuri, aizņemoties mājoklim vienā bankā, otrā palienēja naudu bumeram, trešajā – vissmalkākajam beicētu dēļu žogam, vēl dārza ainavista projektam, šķirnes sunim ar attiecīga izmēra superīgu suņa māju utt.
Jau kopš pavasara komercbanku pārstāvji aktīvi kritizēja Finanšu ministrijas valdībai ieteikto ieceri, kurā bankām visnetīkamākais bija paredzamā kredīta daļas norakstīšana. Banku pārstāvji uzskata – programma ir nokavēta, bankas kredītus jau restrukturizē. Jau kopš 2008. gada nogales, kad toreizējā valdība pirmajā solījumā starptautiskajiem aizdevējiem (Nodomu vēstulē Valūtas fondam) apņēmās, ka “pēc iespējas tiks veicināta brīvprātīga parāda pārstrukturēšana”, sabiedrībā ir uzturēta prasība valstij glābt vismaz tos grūtībās iekritušos kredītņēmējus, kas nespēj maksāt kredītu par vienīgo mājokli. Var droši sagaidīt, ka šī prasība nerimsies, kaut gan ir paustas arī aizdomas, ka skaļākie prasītāji aizstāv “melnos” māklerus ar duci hipotekāro kredītu, nevis trūcīgās viena namiņa vai dzīvokļa mājsaimniecības.
Noteikumu projekts paredzēja, ka valsts aizvējā varētu patverties tie, kas ņēmuši kredītu līdz 2008. gada 31. decembrim. Banka kredīta ņēmēju pēc tā lūguma valsts galvojuma saņemšanai pieteiktu brīvprātīgi. Klienta cerība uz valsts atbalstu tika strikti saistīta ar vēl vienu kritēriju: kredīta devējai bankai būtu jāpiekrīt restrukturizēt kredītu atbilstoši valsts galvojuma prasībām, proti, vismaz 20% no kredīta pamatsummas atlikuma banka piemērotu 0% likmi, un kredītņēmējs no tās nemaksātu pamatsummu (tā tiktu iesaldēta) visā valsts galvojuma periodā.
"Premjers bankām pārmeta vieglprātīgo kreditēšanu un aicināja uzņemties atbildību par to."
Noteikumu projektā bija arī iekļauta prasība bankai, ka tā pēc iesaldēšanas termiņa beigām norakstīs un nepieprasīs kredītņēmējam atmaksāt pusi no iesaldētās summas, ja viņš veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos vismaz pusi no valsts galvojuma perioda, savukārt 100% no iesaldētās daļas bankai būtu jāapņemas norakstīt, ja tās klients kā pulkstenis maksātu visu valsts galvoto laiku.
Valsts galvotu par saistībām, ja kredīta ņēmējam, kuram nepieder cits mājoklis, izsniegtā kredīta summa un kredīta atlikums valsts galvojuma pieprasīšanas brīdī nepārsniegtu 100 000 latu un citas saistības bankās nebūtu lielākas par 5000 latu. Savukārt kredīta ņēmēja mājsaimniecības mēneša ienākumi nebūtu pietiekami kredīta maksāšanai pilnā apmērā (salīdzinot ar vidējiem mēneša ienākumiem 2009. gada pirmajā pusgadā, būtu samazinājušies par vairāk nekā 30%; pēc kredīta nomaksas nepārsniegtu iztikas minimumu, rēķinot uz vienu kredītņēmēja mājsaimniecības locekli).
Saskaņā ar noteikumu projektu finanšu ministrs slēgtu līgumu ar Hipotēku un zemes banku par valsts galvojumu administrēšanu un uzraudzību. Valsts galvojuma līgumu ar banku arī parakstītu finanšu ministrs.
Ar kādu summu riskētu nodokļu maksātāji?
Noteikumu projekts paredzēja, ka valsts galvojumi nepārsniegs 82 miljonus latu.
Valsts saistības iestātos vairākos ļaunos gadījumos: ja kredīta ņēmējs nespētu maksāt arī restrukturizēto kredītu pilnā apmērā, jo zaudējis darbu vai viņa ienākumi, salīdzinot ar kredīta restrukturizācijas brīdi, būtu samazinājušies par vairāk nekā 30%. Iemesli varētu būt arī citi.
Finanšu ministrija paskaidrojumos bija uzsvērusi, ka nosacījums par to, ka visiem kredītiem jābūt ņemtiem vienā bankā, tika iekļauts, ņemot vērā, ka lielākā daļa kredītu, kas izsniegti līdz 2008. gada 31. decembrim, izsniegti laikā, kad bankām nebija pieejami dati par citās bankās izsniegtajiem kredītiem. Līdz ar to daudzi kredītņēmēji to izmantojuši ļaunprātīgi, neinformējot banku par citām saistībām. Programmas mērķis ir atbalstīt tikai labticīgos kredīta ņēmējus, tāpēc iekļauts šāds ierobežojums, rezumēja FM.
Katrs ar savu taisnību
Premjers Valdis Dombrovskis pēc diskusijām valdībā atzina, ka programma ir nonākusi strupceļā un vairāku mēnešu laikā tā arī nav izdevies vienoties par visām pusēm atbilstošu risinājumu kredītņēmēju problēmu risināšanai, vēsta BNS. V.Dombrovskis aicināja Finanšu ministriju novirzīt programmai rezervētos 32 miljonus latu ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.
Valdības sēdē pret programmu iestājās gan Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, gan Kredītņēmēju asociācijas pārstāvji. T.Tverijons uzsvēra, ka bankas nepiedalīsies programmā, kas ir brīvprātīga, jo kategoriski iebilst pret kredīta pamatsummas norakstīšanu. Bankas, neskatoties uz valsts atbalsta programmas trūkumu, jau ir restrukturizējušas vairāk nekā 31 tūkstoti kredītu. Viņš informēja, ka kopumā kredītņēmēji kavē maksājumus par 296 miljoniem latu no kredītu pamatsummas un vairāk nekā 280 miljoni latu ir kavējumi virs sešiem mēnešiem.
Attiecībā uz programmā paredzēto 20% kredīta pamatsummas norakstīšanu T.Tverijons norādīja, ka “tie būs vairāku simtu miljonu latu izdevumi bankām, kas pie pašreizējā zaudējumu apmēra būs vēl viens slogs bankām, un tas apgrūtinās banku darbību kreditēšanas atjaunošanā”. Viņaprāt, tieši 20% pamatsummas norakstīšana būs galvenais iemesls kredītņēmējiem iesaistīties programmā. Viņš aicināja atlikt lēmuma pieņemšanu par programmu un līdzekļus novirzīt daudz šaurākai kredītņēmēju daļai, kurai palīdzība ir visvairāk nepieciešama.
Savukārt Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis Ainārs Gorenko valdības sēdē atzina, ka programma nerisinās kredītņēmēju problēmas, bet tā lielākoties izveidota banku interešu aizsardzībai, tādēļ asociācija neatbalsta programmas pieņemšanu.
Finanšu ministrs Einars Repše valdības sēdē norādīja, ka nedomā, ka kredītņēmēju programmu ir iespējams vēl uzlabot, jo tā ir iespēju robežās saskaņota ar visām pusēm.
Premjers savukārt bankām pārmeta vieglprātīgo kreditēšanu un aicināja uzņemties atbildību par to. V.Dombrovskis no Finanšu ministrijas gaidīs priekšlikumus kredītņēmēju atbalsta pasākumiem rezervētās naudas izlietošanai. Valdības vadītājs uzskata, ka nav lietderīgi programmu pieņemt un turēt atvērtu, ja no bankām nav saņemta piekrišana kredītu pamatsummas norakstīšanai.
Jau vēstīts, ka valdība trešdien noraidīja kredītņēmēju atbalsta programmu un neatbalstīja kārtību valsts galvojuma sniegšanai vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei. Programmu valdība noraidīja, jo bankas nebija gatavas tajā piedalīties un arī kredītņēmēji uzskata, ka programma nerisinās to problēmas.
Kas vēl varētu nepatikt bankām un kredītņēmēju aizstāvjiem?
Protams, ka bankas nevēlas ciest zaudējumus, ja valsts tām uzliek pienākumu iesaldēt un pēc tam vēl arī norakstīt daļu parāda kārtīgajiem klientiem. Noteikumu projekts ne tikai klientiem, bet arī bankām paredzēja atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu. Tātad bankām varētu nepatikt arī papildu darbi, tostarp, ka jāseko līdzi klienta finansiālajai situācijai, jo kurš ēnu maksājumu sabiedrībā ir spējīgs garantēt, ka tas ir godprātīgi izdarāms. Savulaik bankas kredītkomisijai pietika ar izziņu par potenciālā klienta viena mēneša darba algu un ne bankas rūpe bija, kā klients naudu kontā nodrošina pēc tam, – kaut vai no biezas algas ikmēneša aploksnē.
"Diskusijās ir ļoti daudz dalībnieku, un līdz ar to ir ļoti grūti vienoties par principiem."
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem līdz 50 latiem mēnesī 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis no 21,7 tūkstošiem līdz 26,5 tūkstošiem, bet to īpatsvars no 2,5% līdz 3,6%. Savukārt darba ienākumu grupā no 50 līdz 100 latiem mēnesī darba ņēmēju skaits pērn pieaudzis no 38,9 tūkstošiem līdz 45,9 tūkstošiem, bet īpatsvars no 4,4% līdz 6,2%. CSP norāda, ka darba ņēmēju skaita pieaugums zemo ienākumu grupās izskaidrojams ar to, ka līdz ar ekonomisko aktivitāšu un darbaspēka pieprasījuma kritumu palielinās darba ņēmēju skaits, kas strādā nepilnu darba laiku, un līdz ar to darba ienākumi samazinās. Darba ņēmēju pieaugumu zemo ienākumu grupās ietekmē arī algu izmaksas aploksnēs.
Kredītņēmējiem un viņu aizstāvjiem varētu nepatikt, piemēram, noteikumu projektā paredzētais, ka kredīta ņēmējam būtu jāatļauj šo programmu apkalpojušajai Hipotēku un zemes bankai saņemt informāciju par viņu no Latvijas Bankas kredītreģistra, Zemesgrāmatas, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un citiem reģistriem.
Ar ko riskē valdība?
Ar to, ka jautājums nav izņemts no darba kārtības. Strupceļš, kāpēc programma ir noraidīta, iespējams, daļēji bija ielikts jau sagatavotajā noteikumu projektā, piešķirot finanšu ministram (tātad Einaram Repšem) šīs ekskluzīvās tiesības slēgt galvojuma līgumu valsts vārdā. Noteikumi arī paredzēja, ka banka valsts galvojuma saņemšanai varēs pieteikties līdz šā gada 30. novembrim. Tātad tikai nedaudz ilgāk nekā paredzamas šīs valdības pilnvaras (Saeimas vēlēšanas ir 2. oktobrī). Bankas jau ir sasietas ar ilgtermiņa līgumiem, kurus nespēj un nereti arī nevēlas pildīt klienti Latvijā. Vai tās būtu ieinteresētas paļauties uz līgumiem, ko parakstījis iepriekšējās valdības pārstāvis?
Vēl jāpiebilst, Tieslietu ministrija (TM) bija norādījusi uz faktu, ka noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta sesto daļu, kas saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 37. punktu ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim. TM vērsa uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumi ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr spēkā ir likuma pants, kurā iekļauts šo noteikumu deleģējums, tādējādi izstrādātie noteikumi būs spēkā tikai līdz 2010. gada 31. decembrim.
Domu dažādība un pasaules pieredze
Finanšu ministrija jau noteikumu projektam pievienotajā informācijā bija norādījusi, ka ir ņemti vērā vairāki Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ierosinājumi, tomēr nav panākts asociācijas atbalsts projektā iekļautajam nosacījumam norakstīt daļu kredīta pamatsummas kredīta ņēmējiem, kuriem programmas darbības laikā bijusi laba maksājumu disciplīna. Šā gada 9. martā Finanšu ministrijā tikšanās laikā LKA asociācijas pārstāvji izteikušies, ka izstrādātā noteikumu projekta īstenošana vairs nav aktuāla un nedos būtisku ieguldījumu situācijas uzlabošanai. Komercbankas bez valsts garantijām ir veikušas restrukturizāciju ievērojamam skaitam kredītu, turklāt kopš 2009. gada jūlija kavēto hipotekāro kredītu skaits ir stabilizējies. LKA Finanšu ministrijai paudusi viedokli, ka pie pašreizējās noteikumu projektu redakcijas neviena banka programmā nepiedalīsies.
Pasaules praksē ir ļoti maz valstu, kur kredītņēmēju atbalsta programmas ir izdevušās, šonedēļ intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina “SEB bankas" valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols: ”"SEB banka" ir ar lielu starptautisku pieredzi, un mēs vienmēr esam bijuši ļoti aktīvi un iniciējuši risinājumus, kā atbalstīt tos iedzīvotājus, kuri objektīvi ir nonākuši grūtībās. Taču jāatzīst, ka pasaules praksē ir ļoti, ļoti maz valstu, kur šādas programmas ir izdevušās. Tās izdodas ļoti reti. Un laikam jau tāpēc, ka ir ļoti grūti atrast tos principus, kas visām pusēm šķistu godīgi un pieņemami un pēc kuriem šo atbalstu sniegt. Ja ir daudz potenciālo klientu šādām programmām, ir jārēķinās, ka visiem palīdzēt nebūs iespējams, jo resursi ir ierobežoti. Valstis, kuras beigās izšķiras nekādu atbalstu nesniegt, parasti nogurst, meklējot šos principus, kas visiem šķistu pieņemami.” A.Ozols paudis viedokli, ka Latvijā ir ļoti daudz ideju un labu piemēru, kā palīdzēt, bet šajās diskusijās ir ļoti daudz dalībnieku, un līdz ar to ir ļoti grūti vienoties par šiem principiem.
2008. gada decembrī, kad Latvijai ūdens jau smēlās mutē un tapa dokumenti starptautiskā aizņēmuma saņemšanai, toreizējās valdības vadītājs Ivars Godmanis žurnālistiem teica, ka valdība neplāno īpaši atbalstīt ģimenes, kas nonākušas hipotekāro kredītu atmaksāšanas grūtībās, piebilstot, kas tas būs “tikai pastarpināti, mēģinot nodrošināt viņiem darbu”, rakstīja BNS. I.Godmanis klāstīja, ka citās valstīs ir bijusi pieredze ar mājsaimniecību atbalstīšanu, taču tas nav novedis ne pie kā laba. Toreizējās valdības vadītājs atgādināja, ka Latvijā ir 980 tūkstoši mājsaimniecību, no kurām kredīts ir paņemts aptuveni 180 tūkstošiem. “Ja mēs atbalstīsim tikai tās, kas ņēmušas kredītus, kas notiks ar pārējām trim ceturtdaļām, kuru vidū ir pensionāri un cilvēki, kas nekādus kredītus nav ņēmuši, kas uz sevis izbaudījuši inflāciju, ko radījusi citu kredītņemšana. Tā nav to lielāko ieņēmumu saņemošā sabiedrības daļa.”
Saskaņā ar Latvijas Bankas kredītu reģistra datiem pērnā gada oktobrī bija aptuveni 85 000 tādu kredīta ņēmēju, kuru mājokļa kredīts nepārsniedz 100 000 latu un citas saistības nepārsniedza 5000 latu.
Pirms četriem, sešiem gadiem Latvijā bija populāri stāsti, kā Rietumos ļaudis dzīvo šodien, tas ir, uz kredīta. Un atstāj parādus nākamajām paaudzēm, piemēram, Dānijā kredītu saistības iestiepjoties pat 150 gadu tālā nākotnē. Iespējams, tad pie tā pieradinātai un pārtikušai sabiedrībai nav sajūtas, ka visu laiku smeldz parāda vainas skabarga, no kuras tik ātri vaļā vairs netikt ne ķirurģiski (atdodot uzreiz un miers), jo tad vajag naudu, daudz naudas, ne terapeitiski (regulāri maksājot katru mēnesi), jo tad vajag cienījamu algu.
