Padoms
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ikgadējā makroekonomikas apskatā, ko sagatavojusi asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteja, vērtēti pagājušā – Latvijas krīzes – gada rādītāji un lēmumi, izteiktas prognozes nākamajiem diviem gadiem, kā arī modulētas tendences, kas izriet no situācijas valstī un ārpasaulē.
Komercbanku asociācijas apskata rezumējumā arī savirknēti ieteikumi, kas, pēc banku analītiķu domām, Latvijā būtu jāpaveic.
- Reaģējot uz īstermiņa izaicinājumiem, pieņemt lēmumus ar ilgtermiņa skatu. Vislielākā kļūda būtu nobīties un atstāt sabiedriskā sektora efektivizācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas reformas puspabeigtas, jo tas būtiski bremzētu nākotnes izaugsmi, riskējot ar stagnāciju, emigrāciju, sociālu spriedzi.
- Veicot strukturālās reformas sabiedriskajā sektorā, fokusēties uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī pastiprinātu uzmanību pievērst sāpīgāko problēmu (piemēram, augstākā izglītība, veselības aprūpe) risināšanai.
- Nepieciešams pēc iespējas ātri un līdz galam iztrādāt nodokļu politikas reformas, lai mazinātu tās regresīvo raksturu, minimizētu negatīvo iespaidu uz uzņēmumu konkurētspēju un uzlabotu administrēšanu.
- Rezultātu skaidri paziņot, lai mazinātu nenoteiktību uzņēmējiem.
- Kā valstiska līmeņa prioritāti noteikt valsts kredītreitinga nostabilizēšanu ar sekojošu uzlabošanu, kas dotu pozitīvi impulsu tautsaimniecībai, uzlabotu investīciju vidi Latvijā, mūsu uzņēmēju darbību ārpus valsts un pamazām atjaunotu kreditēšanu.
- Kreditēšanas aktivizēšanu skatīt kontekstā gan ar valsts kredītreitingu, gan maksātnespējas procesu, gan tirdzniecības apdrošināšanu un citiem saistītiem faktoriem.
- Turpināt mērķtiecīgi un kvalitatīvi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, izvirzot izmērāmus rādītājus un tos nepārtraukti uzraudzīt, informējot sabiedrību.
Kritums bremzēsies
LKA preses konferencē asociācijas prezidents Teodors Tverijons un asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs Andris Vilks (“SEB bankas” padomnieks) un komitejas pārstāvji Mārtiņš Kazāks (“Swedbank” galvenais ekonomists) un Olga Ertuganova (“Latvijas Krājbankas” galvenā analītiķe) pamatoja savu viedokli un izteica apsvērumus par lēmumu ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem un izeju no krīzes.
Eksperti apskatā norāda, ka tuvākajos ceturkšņos tiek sagaidīts būtiski lēnāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, un tas jau 2010.gada beigās varētu pāriet nelielā ekonomikas izaugsmē. Saskaņā ar LKA prognozēm Latvijas IKP šogad samazināsies par 3%, bet nākamgad ir gaidāms tā pieaugums par 3,2%.
Komercbanku pārstāvji skaidro, ka viņi prognozēs ir bijuši diezgan piesardzīgi un ir iespējami arī pozitīvāki rādītāji. A.Vilks lēš, ka šāgada ceturtais ceturksnis acīmredzot nebūs ar tik dziļu kritumu, jo pašlaik IKP kritumu ietekmē tieši valsts tēriņu samazināšana. Arī sabiedrība pietiekami nopietni izsver savus tēriņus.
Pozitīvāks scenārijs paredzams rūpniecībā, kas Latvijas ekonomikai ir ļoti svarīga un ir saistīta ar eksportu. Savukārt nozarēm, kas saistītas ar patēriņu, kādu laiku vēl būs slikti rādītāji. A.Vilks prognozē, ka 2010.gada pirmais pusgads būs līdzīgs iepriekšējā gada pēdējiem diviem ceturkšņiem, bet otrais pusgads atšķirsies, jo “eksports, visticamāk, būs plusos” un arī 2011.gadā noteikti būs pieaugums.
Arī deflācija vairāk ir šā gada fenomens un nevar turpināties ilgstoši, ņemot vērā notiekošo pasaules ekonomikā, viņš klāstīja.
A.Vilks uzskata: lai arī iepriekšējais gads bijis pretrunīgs, arī daudzu īstermiņā pieņemto lēmumu dēļ, kas ir sarežģīti administrējami, tomēr vienlaikus ir ielikti pamati arī ilgtermiņa attīstībai. Viņaprāt, situāciju vairs nav tik bezcerīgi un grūti prognozēt, kā tas bija pērn. Taču joprojām aktuāls ir jautājums – kā no īstermiņa pasākumiem pāriet uz ilgtermiņa risinājumiem.
Ir arī eksporta riski
Kārtējo maksājumu konta deficīta strauja samazināšana tiek atzīmēta ne tikai kā pozitīvs, bet pat pārsteidzošs rezultāts, jo Latvija īsā laikā ir izkļuvusi no riskantajiem mīnusiem. “Krīze iemācīja mūs dzīvot, neaizņemoties no tā, ko mēs paši pelnām,” norāda O. Ertuganova.
Maksājumu konta deficītu šogad LKA prognozē 6% no IKP, bet 2011.gadā – 3% no IKP.
Nākotnē tekošā konta pārpalikums saglabāsies, taču arī imports uzrādīs atveseļošanās tendences, jo, kā norāda eksperte, imports nav tikai patēriņa preču imports, bet arī kapitālpreces, tehnika, enerģija.
"Vadošo valstu valdības un centrālās bankas pakāpeniski aizver, samazina atbalsta programmas. Pastāv risks, ka globālās atveseļošanās process sāks palēnināties."
Protams, eksports šogad būs galvenais ekonomikas dzinējspēks. Taču O.Ertuganova atgādina, ka jāatceras arī par riska faktoriem: “Ir skaidrs, ka mēs esam atkarīgi no tā, kas notiek eirozonā, no tā, kas notiek NVS valstīs, no tā, kas notiek visā pasaulē. Tagad vadošo valstu valdības un centrālās bankas pakāpeniski aizver, samazina atbalsta programmas. Pastāv risks, ka globālās atveseļošanās process sāks palēnināties. Protams, tas ietekmēs mūsu eksportu. Nedrīkst arī aizmirst konkurētspēju, jo konkurence kļūst ļoti asa. Valstīs palielinās protekcionisms. Līdz ar to, liekot akcentu un cerības uz eksportu, mēs, protams, nedrīkstam aizmirst arī par vietējo ekonomiku. Un atbalstu tieši iekšzemes tirgum.”
Darba spēka tirgus pēc krīzes vētīšanas
M. Kazāks lūzumu eksportā, tā pieaugumu saista ar būtiskajām darbaspēka izmaksu izmaiņām, proti, ir bijuši strauji bezdarba pieauguma un algu samazinājuma tempi: “Tas ļāva uzlabot konkurētspēju. Līdz ar to arī mūsu eksportu darot konkurētspējīgāku, kas mums nākotnē palīdzēs šo ekonomiku vilkt ārā no bedres, kurā mēs pašlaik esam.” Savukārt nākotnē viņš saskata arī situācijas nenoteiktību, kas lielā mērā attiecas uz strukturālajām reformām. Līdz šim šis produktivitātes uzlabojums lielā mērā ir panākts, samazinot nodarbinātību, strādājot mazāku stundu skaitu, samazinot algas. “Diemžēl šādas metodes var izmantot tikai samērā neilgu laiku, dažas reizes. Pēc tam, ja tā turpinām darīt, tas sarauj iekšējo tirgu, jo padziļina deflācijas spiedienu, kas savukārt ietekmē uzņēmumu maksātspēju,” norāda M.Kazāks.
Ekonomists uzskata, ka darba tirgū šī korekcija vēl arvien nav beigusies. Tiesa, bezdarba lielākais kāpums jau esot aiz muguras. Šī gada sākumā tas vēl turpinās, bet ne tik strauji kā iepriekš. Atsevišķās jomās vēl turpināsies arī algu samazinājums. Viņaprāt, darba tirgus savu uzdevumu ir samērā labi paveicis, taču jāseko konkurētspējas kāpināšanai “mazliet gudrāk”, proti, jāveicina produktivitāte, ieejot jaunos tirgos, ar lielāka apjoma ražošanu. Pēc M.Kazāka domām, šajā ziņā ļoti būtisks ir strukturālo reformu atbalsts, kas pašlaik ir nepietiekams. Tāpēc viņa brīdinošā diagnoze nākotnei ir: jo vājāks būs atbalsts no strukturālo reformu puses, jo vājāks būs ekonomikas efektivitātes uzlabošanas process, jo lielāks spiediens saglabāsies uz darba tirgu – gan uz nodarbinātību, gan uz darba samaksu.
Paskatīties uz priekšu, darīt šodien
M.Kazāks saistībā ar strukturālajām reformām atgādina par 2009. gadā pieņemtajiem lēmumiem, lai sasniegtu īstermiņa mērķus. Viņaprāt, šogad tādu skaidri definētu mērķu vēl nav un tas rada situāciju, ka “šo laiku daļēji diemžēl varam nobumbulēt”. Sagaidīt vēlēšanas un tad mēģināt kaut ko darīt. Tas nozīmē, ka šā gada deviņi mēneši (līdz Saeimas vēlēšanām) var tikt pazaudēti. Ekonomists domā, ka līdz šim valsts lēmumos bieži vien ir dominējis īstermiņa sindroms: “atrisinām vienu jautājumu, nākotnē tas rada citas problēmas”. Tāpēc ir jāpieņem lēmumi ar skatu rītdienā, proti, ko darām šodien, lai tas derētu arī rīt, lai nav tā, ka ir jālauž un kaut kas jāmaina. Ja neskatīsimies ilgtermiņā, tad ir risks, ka pēc tam, kad šī recesija būs beigusies un īstenībā, ja ļoti lielas muļķības netiek izdarītas šogad, tad lielā mērā recesija šogad beigsies, nebūs zināms, kā turpināt izaugsmi. M.Kazāks atgādina: “Problēma ir tā, ka pēc recesijas automātiski izaugsme neseko. Līdz ar to strukturālās lietas, kas jāsakārto, ir nepieciešamas, lai mēs nodrošinātu izaugsmi. Ja to nedarām, riskējam ar stagnāciju pēc tam.”
Turklāt svarīgi sekot arī termiņiem, lai reformas neizplūst laikā. “Ja skatāmies uz augstāko izglītību, kaut kas tur sākās, bet nav zināms, kā beigsies. Savukārt nākotnes izaugsme nav iedomājama bez kvalitatīvas izglītības. Visas šī lietas – tām jānotiek tagad un ir jābūt skaidram jau tagad,” piebilst M.Kazāks.
Jābūt eiro plānam
Ekonomisti arī mudina valsts vadību saglabāt ilgtermiņa skatu, bet ar ļoti skaidriem īstermiņa un vidējiem mērķiem. Tostarp kā viens no vidēja termiņa mērķiem tiek nosaukta eiro ieviešana, kas datēta nu jau ar 2014.gadu. Taču nepietiek tikai ar kāda “mistiska gadskaitļa” nosaukšanu, bet ir ļoti konkrēti jāsadala uzdevumi – kas par ko atbild. “Visticamāk, nepieciešams kas līdzīgs vagaram, kas sekotu, lai neizveidotos situācija kā 2006.gadā, kad sapratām, jā, mēs 2008.gadā [eiro ieviest] nevaram,” atgādina M.Kazāks. A. Vilks iesaka eiro ieviešanas sistēmu izveidot tādu, lai ikviens iedzīvotājs varētu šim procesam sekot līdzi, kā tas ir bijis Slovēnijā un Slovākijā.
Kredītreitings ir svarīgs mums pašiem
Ļoti svarīgi, kāds būs Latvijas kredītreitings, – investoriem interese par Latviju ir, taču viņi gaida stabilizāciju, norāda A.Vilks, tāpēc ir svarīgi, vai kredīreitings uzlabosies, vai turpināsies stagnācija.
Banku pārstāvji nodokļu sistēmas sakārtošanu vērtē pozitīvi, tostarp kapitāla aplikšanu, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielināšana un patēriņa nodokļu palielināšana nav attaisnojama, jo, kā vērtē O.Ertuganova, līdz ar to mūsu nodokļu sistēmai ir regresīvs raksturs, proti, lielāki nodokļi ir tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemi. Turklāt atsevišķu lēmumu pēkšņums un to neizskaidrošana ir pasliktinājusi kopējo uzņēmējdarbības vidi, ļaujot pieaugt ēnu ekonomikai. Eksperte uzsver: nodokļu reforma jāpabeidz un tai ir jābūt saprotami izskaidrotai.
"Kreditēšana notiekot, bet “daudz lēnāk un apdomīgāk abām pusēm”."
O. Ertuganova uzskata, ka kopējā neskaidrība un neprognozējamība arī ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai ir pazemināti kredītreitingi. Tā ir atzīme, kā ārvalstu investori vērtē mūsu valsti, mūsu uzņēmējdarbības vidi. Ja šī nenoteiktība pazudīs, ja būs uzturēta stabilitāte, atkal varēsim piesaistīt gan investīcijas, gan kredītresursus un līdz ar to varēsim runāt par kreditēšanas atsākšanu Latvijā.
Tiesa, kas attiecas uz prasību atsākt kreditēšanu, tas nav tikai Latvijas fenomens, šis jautājums tiek uzdots banku sistēmai visā pasaulē, tiklab ASV, kā Nīderlandē un citur, norāda A. Vilks. Arī pašreiz kreditēšana notiekot, bet “daudz lēnāk un apdomīgāk abām pusēm”. Turklāt, kamēr Latvijā ir tik zems kredītreitings, neesot pamata runāt par ātrām aktivitātēm.
Taču vienlaikus būtu svarīgi, kā strādā dažādas atbalsta programmas. Piemēram, palīdzības programma vienīgā mājokļa kredītņēmējiem it kā sākās, bet ir apturēta.
Banku pārstāvji izformēja, ka šajās nedēļās notiekot sarunas ar kredītreitinga aģentūru pārstāvjiem. A.Vilks gan uzskata – vēl pāragri teikt, vai Latvijas reitings varētu tikt koriģēts fiskālā gada sākumā. Tuvākais laiks varētu būt pirmā ceturkšņa beigās, otrā ceturkšņa sākumā. M.Kazāks prognozē – kā pirmais solis varētu būt kredītreitinga maiņa no negatīva uz stabilu, arī tas jau būtu panākums.
T.Tverijons atgādina, ka kredītreitingu piešķir, vērtējot makroekonomisko situāciju un konkrētos skaitļus un tendences. Taču vienlaikus tiekot novērota politiskās vides stabilitāte, bez kuras nav iespējama normāla attīstība. Tāpēc plānot un prognozēt, kā reitingu aģentūras novērtēs Latviju, esot grūti. “Visu laiku jau tās bijušas diezgan pacietīgas un latviešu specifiku ņēmušas vērā,” piebilst T. Tverijons.
