EM eksperti secinājuši, ka Latvijas īstenotā politika, ejot pa tā dēvēto iekšējās korekcijas ceļu - samazinot dažādas izmaksas, tostarp darba algas, un tādējādi uzlabojot savu konkurētspēju, jau devusi pirmos pozitīvos rezultātus, par ko liecina gan cenu dinamika, gan citi rādītāji. Redzējumu par to, kas pašlaik notiek pasaules un mūsu valsts ekonomikā un kāds ceļš ejams, lai situāciju uzlabotu, īsumā pauž Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Dr.oec. Oļegs Barānovs.
Pasaules ekonomikā neliela izaugsme, bezdarbs turpina pieaugt
Statistikas dati liecina, ka 2009. gada otrajā pusē pasaules nozīmīgākajās attīstības valstīs ir sākusies ekonomikas atkopšanās. Ekonomisko aktivitāšu palielināšanos lielā mērā sekmēja monetārās un fiskālās politikas stimuli, kas tika ieviesti jau recesijas sākumposmā, kā arī patērētāju un uzņēmēju konfidences uzlabošanās. Šie procesi veicina arī pasaules tirdzniecības atveseļošanos, kas mūsu mazajai valstij ir ļoti svarīgi.
Jāatzīmē, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šā gada janvārī ir paaugstinājis kopējās pasaules izaugsmes prognozes 2010. un 2011. gadam. Tomēr pasaules ekonomikas perspektīvas joprojām pakļautas lielai nenoteiktībai. Galvenais risks un galvenā problēma, un ne tikai
Latvijā, ir augstais bezdarba līmenis. Tas turpina pieaugt gan Eiropas Savienībā, gan daudzās citās valstīs, neskatoties uz to, ka ir vērojama neliela izaugsme. Arī ekonomikas teorijā tiek uzsvērts, ka nodarbinātības procesi attiecībā pret izaugsmi allaž attīstās ar zināmu laika nobīdi.
"Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šā gada janvārī ir paaugstinājis kopējās pasaules izaugsmes prognozes 2010. un 2011. gadam."
Otra problēma ir ļoti lielie budžeta deficīti daudzās pasaules valstīs; izaugsme lielā mērā ir panākta tieši uz to rēķina. Te minama ne tikai Grieķija un Spānija, bet arī Lielbritānija, Īrija un dažas citas Eiropas Savienības valstis, kur budžeta deficīta līmenis ir būtiski pieaudzis. Līdz ar to ievērojami samilst arī šo valstu parāds. Var sagaidīt, ka pāreja uz ilgtspējīgiem budžetiem norisināsies diezgan ilgi.
Pasaules prese plaši apraksta gan bezdarba problēmas, gan fiskālos izaicinājumus, tāpēc var rasties priekšstats, ka situācija atkal pasliktinās. Tomēr, kā jau tika atzīmēts, SVF savas prognozes janvārī, salīdzinot ar oktobra prognozēm, ir paaugstinājis. Pēc pasaules ekonomikas sarukuma par aptuveni 1% 2009. gadā šogad tiek prognozēta izaugsme par 3,9%, bet 2011. gadā – par 4,3 procentiem.
Arī šogad Latvija IKP krituma līdere
Latvijā 2008. gadā un 2009. gada trijos ceturkšņos iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums bija vislielākais Eiropas Savienībā. Centrālā statistikas pārvalde 11. martā publicēs datus par tautsaimniecības rezultātiem 2009. gadā, bet jau tagad var teikt, ka IKP kritums Latvijā, visticamāk, būs ap 18 procentiem. Mēs bijām rekordisti ekonomikas pieaugumā, tagad turpinām pretējā virzienā. Tomēr ekonomikas lejupslīde 2009. gada beigās vairs nebija tik strauja kā gada sākumā, un situācija pakāpeniski sāk uzlaboties.
Kopš 2009. gada aprīļa ir sākusi stabilizēties apstrādes rūpniecība. Ražošanas apjomi pēdējos mēnešos jau pieaug kokapstrādē, ķīmiskajā rūpniecībā, metālapstrādes, kā arī papīra ražošanas un poligrāfijas nozarē. Nedaudz ir palielinājies arī eksports. 2009. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 2. ceturksni, tā apjomi ir pieauguši par 1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).
Diemžēl nav tāda brīnumlīdzekļa, kā īstermiņā kaut ko izmainīt un ātri atveseļot tautsaimniecību. Šobrīd galvenais ir turpināt iesākto ceļu ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanā, pirmām kārtām nodrošinot fiskālo konsolidāciju.
Pērnā gada sākumā situācija bija tāda, ka nebija skaidrs, vai mēs to spēsim, vai ne. Tas ļoti atbalsojās pasaules presē, kritās arī mūsu valsts starptautiskie reitingi. Tiklīdz noteicām budžeta deficītu plānoto 10% robežās, uzreiz redzam labvēlīgāku attieksmi gan mūsu valsts starptautiskajā vērtējumā, gan pasaules ekonomikas presē (piemēram, publikācijas laikrakstā „The Economist”) un no investoru puses.
Valdības politika – pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli
Šobrīd ir skaidrs, ka ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kad, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums un daudziem uzņēmējiem nemaz nebija vajadzības domāt par eksportu. Pašlaik valdības politika ir nepārprotama - mērķtiecīgi pāriet uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā eksports ir galvenais dzinējspēks. Jau redzam arī pirmās pazīmes, ka tajās nozarēs, kurās ir eksporta iespējas, situācija sāk uzlaboties. Aizvien optimistiskāks šajās nozarēs kļūst arī uzņēmēju noskaņojums.
Vēl ir daudz neizmantotu iespēju eksporta ienākumu palielināšanā ne tikai apstrādes rūpniecībā, kuras īpatsvars Latvijas IKP ir samērā neliels, bet arī pakalpojumu sfērā – informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, transportā, tūrismā un citos sektoros.
Runājot par atbalstu eksportam, galvenais uzdevums 2010. gadā ir īstenot dzīvē vidēja termiņa ekonomikas atveseļošanas plānu, ko valdība akceptēja 2009. gada novembrī.
Kaut arī Latvijas tautsaimniecības atveseļošanā būtiska ietekme nenoliedzami ir ārējai ekonomiskajai videi, valsts ar tās rīcībā esošajiem finanšu instrumentiem var atbalstīt uzņēmējdarbību un parādīt bankām tos sektorus, kuri uzskatāmi par perspektīviem un tālab atbalstāmiem. Kā redzams arī ziņojumā, kreditēšanas apjoms krītas un tas ļoti bremzē uzņēmējdarbību. Bet atkal jāteic - tas nav tikai Latvijas fenomens. Saistībā ar krīzi kreditēšanas ierobežojumi vērojami visā pasaulē.
"Šobrīd galvenais ir turpināt iesākto ceļu ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanā, pirmām kārtām nodrošinot fiskālo konsolidāciju."
Latvijā viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem komercdarbības sekmēšanā ir eksporta kredītu garantijas, arī atsevišķas programmas Hipotēku un zemes bankā, Eiropas Savienības struktūrfondu programmas.
Nākamais nozīmīgais pasākumu kopums ir saistīts ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Tagad ir īstais laiks, kad varam no ļoti daudz kā atteikties un daudzas lietas sakārtot. Tas sadarbībā ar uzņēmējiem arī nepārtraukti tiek darīts. Tādēļ gan pērn, gan šogad īpaša uzmanība tiks pievēsta ikgadējā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izstrādei un izpildes kontrolei. Šogad, piemēram, plānots samazināt uzņēmumu reģistrēšanas izmaksas un izveidot uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu. Tādējādi topošajiem uzņēmējiem, lai reģistrētu jaunu uzņēmumu, vairs nevajadzēs apmeklēt četras iestādes – notāru, banku, Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu.
Ļoti svarīgi ir iespējami ātrāk īstenot koncepciju par atbalstu mikrouzņēmumiem, ieviešot fiksētu mikrouzņēmuma nodokli, kā arī īstenojot dažādus pasākumus, kas atvieglos šo uzņēmumu reģistrāciju, darbību, nodokļu deklarēšanu.
Gāžot un pārdodot kokus, pie turības netiksim
Ja mēs skatāmies tālākā perspektīvā, tad galvenais uzdevums ir nodrošināt pāreju uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tikai tāda ekonomika spēs celt mūsu dzīves līmeni. Vairāk gāžot kokus un eksportējot zāģbaļķus, pie turības netiksim. Koksni pārstrādājot dziļāk un gūstot lielāku peļņu, varam gūt daudz labākus rezultātus. Mēs šajā ziņā Eiropas Savienībā esam ļoti atpalikuši, un tas zināmā mērā atspoguļojas arī IKP uz vienu iedzīvotāju: mums ir gan vismazākie izdevumi pētniecībai un attīstībai, gan zemi inovācijas indeksi.
Tādēļ mums par inovāciju attīstību ir ļoti jādomā. Valsts no savas puses to attīstībai piedāvā vairākas grantu programmas, piemēram, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā, tehnoloģiju pārneses kontaktpunktiem, inovācijas centriem un biznesa inkubatoriem. Jauna programma paredzēta arī kompetences centru veidošanai.
"Vairāk gāžot kokus un eksportējot zāģbaļķus, pie turības netiksim."
Tautsaimniecībai nozīmīgi pasākumi ar nākotnes redzējumu iekļauti EM izstrādātajā Ekonomikas atveseļošanas plānā, kurā šogad paredzēts veikt virkni svarīgu pasākumu. Piemēram, sagatavot Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes plānu 2010.-2011. gadam, kas ietvers noteiktus konkurētspējas paaugstināšanas līgumtiesiskā nodrošinājuma pasākumus un atbalsta instrumentus; pieņemt jaunu Maksātnespējas likumu; izstrādāt jaunu Būvniecības likumu; īstenot jau minētos mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus; izstrādāt kompensācijas darījumu politiku un normatīvo aktu projektus tās ieviešanai; turpināt darbu pie patērētāju kreditēšanas tiesiskā regulējuma uzlabošanas un patērētāju kreditēšanas tirgus sakārtošanas, izveidojot nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu Latvijā.
Šeit uzskaitīta tikai daļa veicamo pasākumu. Par to visu, arī par procesiem makroekonomikā, darba tirgū un struktūrpolitikas prioritātēm sīkāk izlasāms Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas atrodams arī EM interneta vietnē http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lng=lv&cat=137.
