NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. februārī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Kreditēšana
1
1

Valdība sociālos partnerus iepazīstina ar stabilizācijas programmas gaitu

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pēc ekonomikas stabilizācijas programmas pirmā gada secināts, ka straujā ekonomiskā lejupslīde ir aiz muguras, taču uzlabošanās ir tikai attiecībā pret krīzes augstāko punktu, nevis ekonomikas atgriešanās iepriekšējā līmenī.

FOTO: Carl Dwyer, www.sxc.hu

Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un arodbiedrības, uzklausot informāciju par Latvijas ekonomiskās stabilizācijas programmas pirmo gadu un turpmāk paredzamo, prasīja uzsvērt darba vietu radīšanu, plānos ierādīt vietu cīņai ar ēnu ekonomiku, aktivizēt ne tikai eksportu, bet arī iekšējo patēriņu. Tikai garāmejot, taču jau izskanēja arodbiedrības gaidas, ka nodokļu politikas pārstrādātājiem būtu jāatceras arī par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli. Šajā punktā, visticamāk, sociālo partneru frontē vienotība nav paredzama, tāpat kā atšķirīgos uzskatos par atbalstu mikrokredītiem.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 4.februārī Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars valdības sociālos partnerus informēja par Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildi 2009.gadā, kā arī par uzdevumiem šogad un nākamajos gados, kas skatāmi saistībā ar starptautiskā aizdevuma darbības periodu un mērķi izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Reformu finanšu ietvars

Finanšu ministrija 2009.gadā īstenoto pasākumu klāstā uzskaita septiņus – valsts pārvaldes reformu, veselības un izglītības sistēmas reformu, sociālā atbalsta tīkla izveidi, privātā parāda restrukturizācijas stratēģijas izstrādi un maksātnespējas procesa vienkāršošanu un paātrināšanu, finanšu sektora pārraudzības stiprināšanu un noguldītāju garantiju palielināšanu, mikrouzņēmumu izveides veicināšanu un uzņēmējdarbības stimulēšanu (programmas uzņēmējdarbībai veidotas kopā ar Ekonomikas ministriju), vienotā atalgojuma likuma izstrādi un ieviešanu.

Kopš ekonomikas stabilizācijas programmas uzsākšanas valsts budžeta fiskālā konsolidācija ir veikta gandrīz viena miljarda latu apmērā: 2009.gadā 500,1 milj. latu (ieņēmumus palielinot par 79,5 miljoniem, izdevumus samazinot par 420,5 miljoniem), 2010.gadā 507,5 milj. latu apmērā (ieņēmumi palielināti par 262,9 miljoniem, izdevumi samazināti par 244,6 miljoniem).

Pērn nodokļu ieņēmumu kritums salīdzinājumā ar 2008.gadu bijis ļoti liels – 25,8%. Pēc nodokļu plāna vasaras korekcijas ieņēmumu plāns gan ir bijis tuvu izpildei. Dažu procentu trūkumu budžeta līdzsvarošanā kompensēja mazāki izdevumi, nekā plānots, proti, izdevumi ierobežoti vairāk, nekā plānots. Tāpēc gada beigās izmantota iespēja budžeta 174 miljonus latu pārdalīt atsevišķiem lieliem piešķīrumiem:

  • 126 miljonus latu – ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un programmu realizācijai;
  • 25 miljonus latu – veselības pakalpojumu nodrošināšanai;
  • piecus miljonus latu – kompensējamo medikamentu apmaksai;
  • 14 miljonus latu – sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanai;
  • četrus miljonus latu – kompensācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

M.Bičevskis informēja, ka no kopējā paredzamā 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardi Ls) starptautiskā aizdevuma Latvija jau ir saņēmusi gandrīz pusi. No saņemtajiem 2,293 miljardiem latu ir iztērēti 1,32 miljardi latu (valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevumu finansēšanai – 284,3 milj. Ls jeb 22%, valsts parāda atmaksai – 807,9 milj. Ls jeb 61%, finanšu sektora stabilitātei, proti, “Parex bankas” sindicēto kredītu atmaksai, – 163,4 milj. Ls jeb 12% un ERAB atbalsts “Parex bankai” – 64,4 milj. Ls jeb 5%).

Valsts kases kontos Latvijas Bankā vēl ir gandrīz miljards latu starptautisko aizņēmumu atlikums, tajā skaitā finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem rezervēti 456 miljoni latu.

Bedre esot pārvarēta

Pēc programmas pirmā gada varot secināt, ka straujā ekonomiskā lejupslīde ir aiz muguras, tiesa, kā uzsver M.Bičevskis, uzlabošanās ir tikai attiecībā pret krīzes augstāko punktu, nevis ekonomikas atgriešanās iepriekšējā labo gadu līmenī. Par pozitīvām tendencēm liecina izmaiņu stabilizācija iekšzemes kopproduktā, mazumtirdzniecībā un citos sektoros. Konfidences jeb uzticības/optimisma rādītāji norāda uz ekonomiskās vides uzlabošanos gan uzņēmēju, gan patērētāju vidū. 2010. gada budžeta pieņemšana atbilstoši starptautiskajai finanšu aizņēmuma programmai ir pozitīvs signāls kredītreitingu aģentūru uzticības atjaunošanas virzienā. Starpbanku un valsts parādzīmju likmes ir samazinājušās un sasniegušas pirmskrīzes līmeni.

Finanšu ministrijas nosauktie galvenie Latvijas ekonomiskās politikas uzdevumi un pasākumi 2010.gadā un vidējā termiņā ir:

  • nodrošināt budžeta deficītu, nepārsniedzot 8,5% no IKP 2010. gadā atbilstoši EKS 95 metodoloģijai;
  • turpināt stingru fiskālo politiku, sabalansējot izdevumus ar ieņēmumiem, 2012.gadā budžeta deficītu samazinot zem 3% no IKP;
  • turpināt strukturālās reformas veselības un izglītības nozarēs, valsts pārvaldē un sociālajā aizsardzībā;
  • uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, turpinot atbildīgu fiskālo politiku un maksimāli izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus;
  • stiprināt finanšu sektora regulēšanu un uzraudzību, nodrošinot finanšu institūciju stabilitāti un uzticamību;
  • samazināt valsts līdzdalību finanšu sektorā;
  • apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes;
  • turpināt sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu.

Ekonomiskās atveseļošanās simptomi

Finanšu ministrija starp pazīmēm, kas liecina par pavērsienu tautsaimniecībā, min rūpnieciskās produkcijas izlaides pieaugumu pagājušā gada nogalē, eksporta rādītāju atgriešanos 2008.gada nogales līmenī, kā arī deflācijas procesu, mazumtirdzniecības apgrozījuma stabilizāciju, tekošā konta pārpalikumu vairāk nekā 10% apmērā no IKP.

Savukārt ekonomikas ministrs situācijas stabilizāciju pirmām kārtām saista ar eksporta apjomu palielināšanos un pazīmēm, kas liecina par apstrādes rūpniecības atveseļošanos, kas, pēc A. Kampara domām, ir īpaši būtiski, jo iepriekšējos gados, kad nauda grozījās nekustamā īpašuma un citos ienesīgos biznesos, apstrādes rūpniecība ir bijusi pabērna lomā.

"Darba samaksas straujais pieaugums savulaik ir bijis viens no lielākajiem nelīdzsvarotas attīstības iemesliem."

Ekonomikas ministrija saskata, ka konkurētspēju veicina produktivitātes rādītāju paaugstināšanās (arī samazinoties darba algām, investīcijām tehnoloģijās). Finanšu ministrija atgādina, ka darba samaksas ļoti straujais pieaugums savulaik ir bijis viens no lielākajiem nelīdzsvarotas attīstības iemesliem. Produktivitātes augstāks pieaugums pret darbaspēka samaksas pieaugumu būtu vēlams ilgākā periodā, norāda M.Bičevskis.

Vienlaikus tiek mērīts arī noskaņojums ekonomikā, tā dēvētais sentimenta indekss, kas visās trijās Baltijas valstīs ejot augšup, līdzīgi kā apstrādes rūpniecības konfidences jeb uzticības indikators. Taču joprojām neticība valda patērētāju attieksmē. 

Mudināšana biznesam un sildīšana turpināsies

Ekonomikas ministrija galvenajos rīcības virzienos iekļauj nodokļu politikas pilnveidošanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, mikrouzņēmumu atbalstu, ES fondu apguvi un eksporta stimulēšanu. Sociālie partneri tika informēti par šajos virzienos paveikto un plānoto.

Nodokļu politikā ir mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksāšanas kārtība, ieviesta jauna pārmaksātā PVN atmaksas sistēma, deklarācijas par taksācijas gadu atsevišķos gadījumos, ir PVN izvēles normas, iespēja atkārtoti pagarināt nodokļu nomaksas termiņu, atvieglotas prasības darījumu apliecinošiem dokumentiem, samazināts muitas parāda galvojums, atceltas preču pavadzīmes rēķini.

Kā uzsvēra ministrs A.Kampars, ir plānots pārskatīt akcīzes nodokļa vispārējo nodrošinājumu, atvieglot nosacījumus zaudēto parādu norakstīšanai (uzņēmuma ienākuma nodoklis).

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Pasaules banka Latviju atsevišķos būtiskos rādītājos ir novērtējusi augstāk nekā pirms gada (uzņēmējdarbības sākšanā, investoru tiesību aizsardzībā, nodokļu maksāšanā). Paredzēts, ka šogad varētu stāties spēkā jauns Maksātnespējas likums (ir iesniegts Saeimā), ir izstrādāts jauns Būvniecības likums. Pozitīvo darbu uzskaitē ir arī būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa optimizācija, elektroniska reģistrēšanās Uzņēmumu reģistrā.

"Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Pasaules banka Latviju atsevišķos būtiskos rādītājos ir novērtējusi augstāk nekā pirms gada."

Virkne mudinājumu ir mikrouzņēmumu atbalstā: likumā noteikta saimnieciskās darbības definīcija, atvieglotas prasības gada pārskatu sagatavošanai, paredzēts samazināt valsts nodevu par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā (UR) un parakstu apliecināšanu. Ir iesniegti grozījumi Komerclikumā, samazinot nepieciešamo SIA pamatkapitāla summu, tiks ieviests fiksētais nodoklis. Paredzēts vienkāršot nodokļu deklarēšanas prasības un pat nodrošināt bezmaksas grāmatvedības programmu mikrouzņēmumiem.

Ekonomikas ministrijas ziņojumā valdības partneriem uzskaitīts, kāda nauda un cik daudz ir nākusi un vēl paredzēta no ES fondiem uzņēmējdarbības atbalstam:

  • 128 milj. Ls aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai (līdz 2010.gada 1.janvārim izsniegti 266 aizdevumi 101,5 milj. Ls apmērā)
  • izsniegtas 292 kredītu garantijas 33,8 milj. Ls apmērā;
  • 23 milj. Ls atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (līdz 22.janvārim iesniegti 122 biznesa plāni, 37 apstiprināti 700 000 latu apmērā, parakstītas 514 vienošanās par biznesa plānu izstrādi);
  • 140 milj. Ls aizdevumi mikrokomersantu, kā arī mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai (2010.gada pirmajā ceturksnī);
  • 21 milj. Ls mazo un vidējo komersantu riska kapitāla fonds (līgums ar “BaltCap Management Latvija” noslēgts 22.janvārī);
  • 73 milj. Ls Eiropas investīciju fonda augsta riska aizdevumi (2010.gada pirmajā ceturksnī; konkursā šīs naudas izsniegšanai uzvarējušas Swedbank un SEB banka)

Uzņēmējdarbības atbalstam paredzēti arī granti desmitiem miljoniem latu apmērā: 36 milj. Ls kompetences centriem (projektu atlase plānota šā gada pirmajā ceturksnī), 20 milj. Ls biznesa inkubatoriem (atbalstīti deviņi biznesa inkubatoru operatori visā Latvijā), 10 milj. Ls atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – nozaru apmācībām (nākamā projektu atlases kārta šā gada otrajā/trešajā ceturksnī).

Atšķirīgi viedokļi par prioritātēm un lielumiem

Domu apmaiņā LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzstāja, ka valdībai uzsvars jāliek uz iekšējo patēriņu. Ekonomikas ministrs uzskata: pie tik ievērojamas budžeta konsolidācijas nav nopietni runāt par būtiska iekšējā patēriņa uzlabošanos īsā termiņā. Arī nākamajos divos gados konsolidācija nepieciešama 800–900 miljonu latu apmērā. A. Kampars cer, ka tā notiks uz ieņēmumu palielināšanās bāzes. Taču pašreiz mēģināt atrast instrumentus, kas strauji audzētu patēriņu, būtu problemātiski. Ja tiek mazināti izdevumi, tas atsaucas uz patēriņu. Tāpēc nav brīnums, ka patērētāju uzticība ir gan nestabila, gan neprognozējama.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, vērtējot atbalstu uzņēmējdarbībai, informēja, ka pašreiz 26 mazo un vidējo uzņēmumu organizācijas strādā, lai iedzīvināto mazās uzņēmējdarbības aktu. Tāpēc LDDK lielākā pretenzija ir pret to, ka valdībā pašreiz par mikrouzņēmumu atbalstu tiek saukts tas, kas Eiropas Savienībā esot mikro - mikrouzņēmumu atbalsts. Taču esot nepieciešama tieši mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija, balstoties uz to, ko “mums rekomendē Eiropas Komisija”. Ekonomikas ministrs, piekrītot, ka mikrouzņēmuma definīcijā slieksni vajadzētu palielināt (kaut gan arī Latvijas lielie uzņēmumi Eiropai un pasaulei ir vien tādi vidējie un mazie), tomēr aicināja virzīties uz priekšu. Jo arī pašreiz it kā labvēlīgo nosacījumu vērtējumos visi par visu nav vienisprātis. Piemēram, kā pārāk liela tiek kritizēta pārdesmit latu patentmaksa. Taču tā nodrošina patenta maksātājam sociālās garantijas, uzsvēra ministrs.

Savukārt, sniedzot atbildes par ES naudas pieejamību, A.Kampars skaidroja: ne vienmēr atbalsta saņemšanai tiek iesniegti kvalitatīvi projekti, jo “naudu jau neizdod tikai izdošanas pēc”. Ekonomikas ministrijai sociālie partneri aizrādīja, ka tās pasākumos pārāk maz uzmanības veltīts darba vietu radīšanai. Ekonomikas ministrs norādīja: visi pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam ir ar domu – lai uzņēmējdarbība atdzīvotos, un tā radīsies arī nepieciešamība pēc jaunām darba vietām.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atgādināja par nodokļu politiku un paredzamās budžeta konsolidācijas īstenošanai ieteica domāt par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Martā tiks virzīta jaunā ekonomikas stabilizācijas programma.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU