Ja nav darba, nav iztikas līdzekļu, un diemžēl ir piepildījies pašvaldību vadītāju pērn pareģotais, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri, sākoties masveida atlaišanām, saņēma bezdarbnieku pabalstu, kļūs par pretendentiem uz sociālajiem pabalstiem.
“Sociālais spilvens” tiem, kuriem nav darba
Bija arī skaidrs, ka pašvaldības tikai saviem spēkiem vien ar šo situāciju galā netiks (turklāt ievērojami paplašinoties papildu pienākumu lokam), un trieciena mīkstināšanai valdība pagājušā gada septembrī pieņēma lēmumu par „sociālā spilvena” izveidi – Sociālās drošības tīkla jeb ārkārtas pasākumu kopuma ieviešanu.
Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli atbildīga ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, ļoti cieši sadarbojoties ar Labklājības ministriju un pārējām šajā jomā iesaistītajām ministrijām.
Stratēģijas uzdevumi ir nodrošināt:
- garantēto minimālo ienākumu (GMI) trūcīgajām personām, vienlaikus paaugstinot GMI apmēru un izmaksājot dzīvokļa pabalstu;
- darba prakses vietas pašvaldībās, veicinot nodarbinātību;
- pirmsskolas izglītības pieejamību;
- veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību trūcīgajām personām;
- transporta pakalpojumus izglītības sistēmā, kā arī nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus pasažieru kategorijām, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi.
Stratēģijas darbības termiņš noteikts līdz 2011. gada 31. decembrim, un tās izpildei paredzētais finansējums kopumā – 143,6 milj. latu. Šo līdzekļu avots – Eiropas Sociālā fonda finansētās aktivitātes, ko pārvalda Labklājības ministrija (LM).
Kā informē RAPLM Nacionālo un ārvalstu atbalsta instrumentu nodaļas vadītāja Solvita Ciganska, visvairāk no finansējuma apjoma iedalīts veselības aprūpei – 43% jeb 62 milj. latu; labklājībai – 27% (38,5 milj. latu), izglītībai – 26% (36,9 milj. latu), pasažieru pārvadājumiem – 4% (6,1 milj. latu).
Āra darbiniekiem salā auksti
Lai nodrošinātu labklājības jomas pasākumu ieviešanu saskaņā ar minēto stratēģiju, LM pagājušajā gadā veica izmaiņas normatīvajos dokumentos, paaugstinot GMI līmeni, kas tika noteikts 40 latu apmērā pieaugušām pilngadīgām personām un 45 latu apmērā bērniem, kā arī nosakot kārtību, kādā valsts piedalās ar 50% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam un ar 20% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam.
Valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām sāka izmaksāt pērn novembrī, piešķirot finansējumu par oktobrī izmaksātajiem pabalstiem. Tad sarežģījumus radīja pašvaldību kļūdaini aizpildītās veidlapas. Bet līdz 2009. gada beigām pieprasījumus par novembri LM iesniedza jau 116 pašvaldības (98% no visām), un pēc pārbaudes tām tika pārskaitīti 671,3 tūkst. latu. Kopumā līdz 2009. gada beigām labklājības pasākumu ietvaros pašvaldībām tika izmaksāti 9,10 milj. latu - 92% no plānotā.
Darba praktizēšanai ar stipendiju atvēlētie līdzekļi vairāk nekā 8 milj. latu apjomā tika apgūti visā pilnībā. Šā pasākuma ietvaros reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, dota iespēja iesaistīties mazkvalificētos pilna laika darbos pašvaldībās (no jauna radītās darba vietās) līdz sešiem mēnešiem viena gada laikā, par to mēnesī nopelnot 100 latus. Šis pakalpojums bija ļoti pieprasīts, un pērnā gada nogalē uz to bija izveidojusies jau vairāk nekā 30 tūkst. cilvēku rinda.
"Valdība pagājušā gada septembrī pieņēma lēmumu par „sociālā spilvena” izveidi – Sociālās drošības tīkla jeb ārkārtas pasākumu kopuma ieviešanu."
Šajā pasākumā tika sagādātas jaunas darba vietas 19,3 tūkst. bezdarbnieku, taču no sarežģījumiem un domstarpībām izvairīties neizdevās. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) eksperti decembrī 28 darba praktizēšanas īstenošanas pārbaudēs pašvaldībās uzklausīja 582 bezdarbniekus, taujājot pēc viņu viedokļa par darba apstākļiem. No aptaujātajiem 83% bija apmierināti, bet pārējie – daļēji apmierināti. Galvenie neapmierinātības iemesli bija nekvalitatīvs vai laikus nepiegādāts inventārs, kā arī stipendiju maksas kavējumi. Šīs ziemas aukstums, protams, nebija labvēlīgs āra darbiem, uz ko aizrādīja arī LM. Decembra vidū ministrijas speciālisti izstrādāja īpašu informatīvo materiālu par darba aizsardzības prasībām darba vietās attiecībā uz strādāšanu āra apstākļos aukstā laikā. Par to Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts ir domīgs: labus darba apstākļus salā nodrošināt ir grūti, ja nav apsildāmu vagoniņu, kur āra strādniekiem apsildīties, turklāt ir prasīts, ka viņiem jāstrādā pilna laika darbi...
Bet darba atalgojuma aizkavēšanās notika galvenokārt tādēļ, ka pašvaldības dokumentus LM neiesniedza līgumā noteiktajā termiņā un tie nebija arī pareizi izpildīti. Tādēļ decembrī tika rīkoti īpaši semināri Kurzemes un Zemgales pašvaldību darbiniekiem, janvārī šādi pasākumi norisinājās pārējos reģionos.
Dzīvokļa pabalstiem pērn no valsts budžeta paredzētais finansējums tika apgūts par 44% (0,31 milj. latu), GMI – par 67% (0,74 milj. latu).
Lai bērni tiktu uz skolu un atpakaļ
Sociālais drošības tīkls paredz arī pasākumus izglītības un veselības jomā. Kā zināms, no šā gada pamatizglītības ieguvei obligāti jāsagatavo bērni no piecu gadu vecuma. Šī prasība ietver gan pirmsskolas, gan sākumskolas mācību programmu pilnveidi atbilstoši izglītojamo vecumam, gan arī pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pērn tieši šim nolūkam pašvaldībām tika pārskaitīti 4,1 milj. latu (98% no plānotā finansējuma).
Jauna un gana sāpīga problēma pašvaldībām ir skolēnu pārvadāšana uz skolām no apdzīvotajām vietām, kur izglītības reformas dēļ mācību iestādes tika slēgtas.
Tādēļ pērn septembrī Ministru kabineta noteikumos Nr.872 „Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos” tika veikti grozījumi, kas noteica, ka pašvaldībām tiek segti to administratīvajā teritorijā dzīvojošo skolēnu braukšanas izdevumi mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, kā arī kompensācijas aprēķināšanā noteikts maksimālais izmaksu lielums dienā uz vienu skolēnu.
Pērn skolēnu īpatsvars, kuri ceļā līdz izglītības iestādei vienā virzienā pavadīja ilgāk par 60 minūtēm, bija 1,5% no visiem pārvadātajiem bērniem. Šādu informāciju sniegušas pašas pašvaldības.
"Valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām sāka izmaksāt pērn novembrī, piešķirot finansējumu par oktobrī izmaksātajiem pabalstiem."
Kā liecina pasākuma pirmo triju mēnešu pieredze, pērn izmaksas uz vienu bērnu nereti ir augstākas, nekā paredzēts kompensācijās (Ls 1,20 dienā uz vienu skolēnu), un pašvaldības uz skolām pārvadā arī skolēnus no blakus teritorijām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju kompensācijas piešķiršanā un līdzfinansējuma nodrošināšanā pašvaldībām, saskaņā ar RAPLM izstrādātajiem priekšlikumiem minētajos MK noteikumos kopš februāra noteikts, ka pašvaldībām tiks segti izdevumi arī par blakus teritorijās dzīvojošo bērnu pārvadāšanu uz skolu, kā arī noteiktas lielākas izmaksas kompensācijas izmaksāšanai – 2,50 latu vienam skolēnam dienā.
Pērn skolēnu pārvadāšanai valsts budžeta iemaksas sasniedza 71,8 tūkst. latu, kas veidoja tikai trešo daļu no plānotā. Šajā gadā transporta jomai plānotais finansējums ir 6,1 milj. latu.
Neizmantotā iespēja saņemt kompensāciju par ārstēšanu un zālēm
Plašs pasākumu kopums Sociālās drošības tīkla stratēģijā paredzēts veselības aprūpē:
- tiek segtas noteiktās pacientu iemaksas trūcīgām personām;
- apmaksāti kompensējamie medikamenti trūcīgām personām;
- segti trūcīgo pacientu „slimnīcu viesnīcu” izdevumi;
- nodrošināta mājas aprūpe smagi slimiem trūcīgajiem pacientiem;
- pakalpojumu apmaksa trūcīgiem pacientiem ar garīgām slimībām, attīstot aprūpi dienas centros.
Diemžēl, kā uzsver arī S.Ciganska, šīs sadaļas pakalpojumos, par kuriem atbildīgā iestāde ir Veselības ministrija, valsts finansējums apgūts vairāk nekā pieticīgi. Pacientu iemaksas kompensētas 63%, zāles – 0,6%, slimnīcu viesnīcu pakalpojumi – 10%, mājas aprūpes pakalpojumi – 0,03%, dienas centru pakalpojumi – 0,6% apjomā no plānotā.
Iemesli, kādēļ tā noticis, ir ļoti dažādi. Pirmām kārtām tā varētu būt iedzīvotāju nepietiekamā informētība par savām tiesībām, kā arī neuzņēmība iesaistīties formalitāšu kārtošanā. Piemēram, lai saņemtu atvieglojumus, nepieciešams pašvaldības sociālā dienesta izvērtējums par personas finansiālo stāvokli un attiecīga izziņa. Visā šajā procesā vismaz pērn bija arī gana daudz dažādu ierobežojumu, kuri iedzīvotājiem nebija izdevīgi. Piemēram, nosacījumi par trūcīgo pacientu līdzmaksājumiem zāļu un medicīnisko ierīču iegādei. Kalendārā gada ietvaros pacientam bija jāsasniedz līdzmaksājums 50 latu apmērā.
Izziņu izsniegšana, lai iedzīvotāji saņemtu kompensācijas veselības aprūpes jomā, ir ievērojams slogs pašvaldību sociālajiem dienestiem. Taču, kā norāda E.Zalāns, rodas ir jautājums, kādēļ, piemēram, vienas pilsētas pašvaldības darbinieki to spēj izdarīt un pat neuzskata par pārlieku apgrūtinājumu, bet citas ar šo pienākumu galā netiek. „Vai šeit nav vienkārši jautājums par darba organizāciju?” jautā ministrs.
Tīklam vajadzīga papildu nauda
Sociālās drošības tīklā arī samērā īsajā tā pastāvēšanas brīdī radušies nopietni sarežģījumi: smaguma centrs nesamērīgi novirzījies uz vienu pusi. To radījis tieši bezdarba slogs un lielā bezdarbnieku pabalsta vajadzība. Apspriedē RAPLM Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs pirms pāris nedēļām bažīgi jautāja – esam saņēmuši mājienu no Labklājības ministrijas, ka jāsamazina „simtlatnieku” skaits, jo stipendiātiem paredzētā nauda jau iztērēta. Vai tiešām tā ir?
LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Diāna Jakaite šādu iespējamību noraidīja, kaut gan apstiprināja, ka minētā pasākuma budžetā tobrīd bija izveidojies ievērojams iztrūkums, kas gan operatīvi, iespēju robežās pārdalot dažādu programmu līdzekļus, pagaidām likvidēts. likvidēts. Par bezdarbnieku pabalstu programmām J.Šulcs saka: „Jā, Labklājības ministrijā ir apmācību programmas, bet mums ir jāpabaro cilvēki. Cilvēks reģistrējas, viņš ir uzskaitē, gaida naudu. Jūs pasakāt vienkārši – trūkst naudas, lai programmu realizētu, bet cilvēkam nav naudas, par ko nopirkt pārtiku. Pašvaldībai sociālie pabalsti ir jādod, un to apjoms pieaug ārprātīgā tempā. Tiklīdz mēs nesaņemam “simtlatnieku” naudu, tūdaļ dilst sociālais budžets.”
"Darba praktizēšanai ar stipendiju atvēlētie līdzekļi vairāk nekā 8 milj. latu apjomā tika apgūti visā pilnībā."
Valdība 16. februāra sēdē izskatīja Labklājības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu „Par papildu finansējuma nodrošināšanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai”, kurā, pārdalot līdz šim neizmantoto ES fondu finansējumu no citām programmām, prasīts papildu finansējums vairākām Labklājības ministrijas pārvaldībā esošām darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātēm. Tostarp arī bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai, bet pasākumam „Darba praktizēšanas ar stipendiju īstenošana” – 2010. gadā 13,1 milj. latu apmērā.
Akceptējot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus valsts budžeta finansējuma piesaistei un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu pārdalei, valdība 16. februāra sēdē konceptuāli atbalstīja papildu finansējuma 27 milj. latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā.
Līdz ar to šogad nodarbinātības pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk nekā 72 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju, tai skaitā aptuveni 58 tūkst. bezdarbnieku saņemtu finansiālu palīdzību algas vai stipendijas veidā. Tādējādi šogad ar ESF un valsts budžeta atbalstu vairāk nekā 110 tūkst. bezdarbnieku varētu iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību, un tie ir 55% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Minētos līdzekļus plānots piesaistīt divējādi – gan pārdalot ESF finansējumu, gan Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros paredzēto.
No kopējā minētā finansējuma aptuveni 14,7 milj. latu būtu ESF finansējums, kas nepieciešams subsidēto darba vietu nodrošināšanai, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto darbinieku apmācībai, kā arī mūžizglītībai un darba tirgus pētījumu veikšanai. Tādējādi pasākumos varētu iesaistīt aptuveni 34 tūkst. bezdarbnieku, bezdarba riskam pakļauto darbinieku un nodarbinātu, un pašnodarbinātu personu.
Lai papildus piesaistītu 13,1 milj. latu darba praktizēšanai pašvaldībās ar 100 latu stipendiju, iesaistītajām ministrijām līdz 1.aprīlim jāvienojas ar starptautiskajiem aizdevējiem par iespējām palielināt valsts budžeta finansējumu tā īstenošanai. Piesaistot papildus līdzekļus, pasākumā varēs iesaistīt vēl 24,5 tūkst. bezdarbnieku, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu.
Papildu atbalsts nodarbinātības pasākumu īstenošanai nepieciešams, ņemot vērā straujo bezdarba līmeņa palielināšanos. LM paredz, ka 2010.gadā bezdarba līmenis sasniegs 18% jeb bez darba būs aptuveni 200 tūkst. iedzīvotāju. Turklāt 63% no tiem nesaņems bezdarbnieka pabalstu un viņiem būs nepieciešams atbalsts iztikas līdzekļu nodrošināšanai.
Izmantojot ESF atbalstu, plānots, ka tiks samazinātas rindas pēc pakalpojuma saņemšanas un netiks pārtraukti apmācības pakalpojumi 2012.gadā, kā arī samazināsies garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaits.
Taču te nu jāatceras, ko saistībā ar simts latu stipendijām sacīja E.Zalāns: „Ja mēs skatāmies garākā termiņā nekā divi trīs mēneši, tā ir tikai situācijas glābšanas, bet ne atrisināšanas stratēģija. Jo tiek radīts ilgstošs un īstenībā strukturāls bezdarbs. Faktiski nav nekādas naudas, ko virzīt uzņēmējdarbības attīstībā, lai kaut kādā veidā cilvēkus dabūtu atpakaļ darba vietās. Šis, protams, ir glābšanas riņķis, bet jautājums – vai nauda ir arī laivai? Bet laivai naudas nav.”
