2010. gada 31. martā Latvijas Bankas Kredītu reģistrā bija ziņas par 923 731 personu, t.sk. par 866 224 fiziskajām personām rezidentiem (93,8% no visu personu skaita), 7064 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 44 800 juridiskajām personām rezidentiem (4,8%) un 5643 juridiskajām personām nerezidentiem (0,6%), liecina Kredītu reģistra jaunākā pieejamā statistika, kas tiek publiskota reizi ceturksnī.
Kopš 2009. gada 1. ceturkšņa (Kredītu reģistrs darbu sāka tikai 2008. gada 1. janvārī, kad nekustamā īpašuma burbulis jau bija uzpūsts plīšanai) tajā iekļauto personu skaits pieaudzis par nepilniem 50 tūkstošiem.
No reģistrā ievadītajām ziņām par 2 471 346 aizņēmēju saistībām šā gada 1. ceturkšņa beigās bija spēkā 1 646 609 saistības, kuru kopējais atlikums bija 16,05 miljardi latu. Ziņas par 14,66 miljardu latu saistību atlikumu (91,2% no visu dalībnieku kopējā saistību atlikuma) sniegušas bankas.
Salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturkšņa beigām Kredītu reģistra dalībnieku saistību atlikums samazinājies par 400 miljoniem latu jeb 2,5%, tai skaitā par 250 miljoniem latu (1,7%) sarucis banku saistību atlikumu kopapjoms.
Kā norādīts reģistra statistikas kopsavilkumā, dati var nedaudz atšķirties no iepriekš publicētajiem, jo Kredītu reģistra dalībniekiem nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta iespēja labot vai papildināt jau sniegtās iepriekšējā ceturkšņa beigu saistību atlikumu ziņas. Saskaņā ar Kredītu reģistra datiem 2009. gada 1. ceturksnī bija izsniegti 126 056 hipotēku kredīti mājokļa iegādei 4,04 miljardu latu apmērā jeb 22,8% no kopējā saistību atlikuma. Šā gada 1. ceturksnī reģistrēta 154 241 šāda veida saistība un to atlikums bija 4,89 miljardi latu jeb 30,4% no kopējā saistību atlikuma.
Kredītu reģistrā saistību atlikuma īpatsvara ziņā seko hipotēku kredīti nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei (2,66 mljrd. latu), industriālie kredīti (2,65 mljrd. latu), komerckredīti (2,36 mljrd. latu), pārējie kredīti (1,38 mljrd. latu), finanšu līzinga darījumi (0,89 mljrd. latu), citi kredīti patēriņa preču iegādei (0,67 mljrd. latu). Saistību skaita ziņā otrā lielākā veida - norēķinu karšu kredītu - īpatsvars ir tikai 1,2% (0,2 mljrd. latu) no saistību atlikumu kopapjoma.
Avots: www.bank.lv
Vērtējot valūtu dalījumā, 82,3% no kopējā saistību atlikuma (pārrēķinot latos – 13,23 mljrd. latu) uzrādīti kā saistības eiro. Kopš pagājušā rudens eirokredītu ņēmēji varēja uzelpot, jo Euribor likme samazinājās, taču nu tā atkal kāpj. Piemēram, 6 mēnešu Euribor 2009. gada 12. oktobrī bija 1,023, 12. janvārī - 0,983, 12. aprīlī - 0,953, 12. jūlijā - jau 1,086.
Parādi stabili aug
No Kredītu reģistrā iesniegtajām ziņām par 1 646 598 spēkā esošajām saistībām 1. ceturkšņa beigās maksājumu kavējumu nebija 1 242 723 saistībām (75,45%) jeb maksājumos par 11,51 miljardu latu. Taču par milzu summu – 4,54 miljardiem latu – aizņēmēji nenorēķinās laikus. Gada laikā visu mazāk kavēto saistību skaits ir sarucis, taču divtik vairāk kļuvis ilgāk par trim mēnešiem kavēto maksājumu, kuru kopsumma sasniedza 2,43 miljardus latu (13,2% no Kredītu reģistrā atspoguļotā kopējā saistību atlikuma).
Saeimas komisija nevienojas par jauno Maksātnespējas likumu
Pirmdien, 12. jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē bija paredzēts skatīt Valsts prezidenta atgriezto Maksātnespējas likumu, taču Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija nespēja vienoties par citu likuma redakciju, tāpēc tas tika atsaukts no Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības.
Saeimas 17. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtais jaunais Maksātnespējas likums regulē fiziskās maksātnespējas procesu, nosakot: ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc tās mantas pārdošanas, kas kalpo par nodrošinājumu, saistību dzēšanas plāna termiņš būs viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Savukārt, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt saistību apmēru, plānā var paredzēt, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā divus gadus no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Tādējādi pēc diviem gadiem atlikusī parāda summa tiktu dzēsta.
22. jūnijā Valsts prezidents V. Zatlers paziņoja, ka Maksātnespējas likumu nodos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Motivācijas rakstā Saeimas priekšsēdētājam G. Daudzem par 17. jūnijā pieņemto Maksātnespējas likumu prezidents norāda: „Ar likuma regulējumu nepieciešams samērot visu iesaistīto pušu intereses, tiesības un atbildības nastu tā, lai sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču regulējums nevarētu tikt izmantots negodprātīgu personu savtīgās interesēs. Tādēļ nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.”
"Kopš pagājušā rudens eirokredītu ņēmēji varēja uzelpot, jo Euribor likme samazinājās, taču nu tā atkal kāpj."
Motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību, pirmkārt, tam, ka 17. jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā.
Treškārt, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu un kam ir parādnieki – fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem. Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus. Piektkārt, V. Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji – nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī.
Valsts prezidents arī atgādinājis, ka Saeimā otrajam lasījumam tika virzīts tāds fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu regulējums, kas tapis ciešā kopdarbā gan ar Latvijas Kredītņēmēju apvienību, gan Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Ārvalstu investoru padomi. Likumprojekta sagatavošanā bija iesaistīti arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. Šis priekšlikums Saeimas sēdē otrajā lasījumā tika atbalstīts. Taču trešajam lasījumam, neuzklausot iesaistītās puses, tika iesniegts [Tautsaimniecības] komisijas atbalstītais priekšlikums izteikt fiziskās personas maksātnespējas regulējumu būtiski jaunā redakcijā, neizvērtējot tās spēkā stāšanās sekas.
Argumentos pret spekulatīvo un nereģistrēto biznesu
„Jaunais laiks” (JL) uzskata, ka nepieciešams diferencēt parādniekus, lai neveidotos situācija, ka likums tiek piemērots gadījumos ar dažādiem nesalīdzināmiem apstākļiem, vēsta BNS. Līdzīgu viedokli pauduši partijas „Pilsoniskā savienība” Saeimas frakcijas deputāti Anna Seile un Kārlis Šadurskis, norādot, ka spekulantiem nav piešķiramas vienādas tiesības ar parādnieku, kurš savulaik uzņēmies samērīgas saistības.
Saeimas deputāti arī vērsa uzmanību uz to, ka, pieņemot Maksātnespējas likumu bez parādnieku diferencēšanas, lieli zaudējumi radīsies abām valsts īpašumā esošajām bankām – „Parex bankai” un „Latvijas Hipotēku un zemes bankai”.
Līdz ar to kredītiestādēm nāksies griezties pie akcionāriem, kas „Parex bankas” gadījumā ir valsts, pēc papildu kapitāla zaudējumu kompensēšanai, vēstulē Saeimas Tautsaimniecības komisijai apliecinājis bankas valdes loceklis Guntis Beļavskis. Izvērtējot kredītportfeli, „Parex banka” konstatējusi, ka tās zaudējumi varētu sasniegt pat 30 miljonus latu.
Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Maksātnespējas likuma grozījumus, kas būtu vērsti uz nekustamā īpašuma spekulantu aizsardzību, bet apdraudētu vienīgā ģimenes mājokļa īpašniekus, kuri turpina godprātīgi veikt kredītmaksājumus. FM uzskata: likumam ir jānodrošina kredītņēmēju diferenciācija, kas paredzētu atšķirīgas parādnieku saistību dzēšanas procedūras atkarībā no kredītsaistību apjoma, piemēram, mazāku finansiālo saistību īpašniekiem kredīta dzēšanas plāna termiņš būtu īsāks nekā tiem, kam ir lielākas parādsaistības.
FM norāda, ka, pieņemot likuma grozījumus, kas ir saistīti ar parāda atlaišanu, ir jāveic detalizēti aprēķini par grozījumu ietekmi uz valsts budžetu.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) uzsvērusi, ka otrreizējā likuma pārskatīšanas procesā galvenā uzmanība ir jāvelta tam, lai likumā skaidri definētu maksātnespējas procesa nosacījumus vienīgā mājokļa īpašniekiem un tiem, kas veikuši nereģistrētu uzņēmējdarbību nekustamo īpašumu nozarē. Atstājot likumu pašreizējā redakcijā un kā maksimālo saistību dzēšanas termiņu nosakot divus gadus, vienlaikus precīzi nedefinējot, uz kādām parādnieku grupām šīs normas ir attiecināmas, tiek veicināta likuma negodprātīga izmantošana un starptautisko tiesisko principu pārkāpšana. Ir paredzams, ka ievērojama iedzīvotāju daļa centīsies slēpt savus patiesos ienākumus, lai kvalificētos likumā piedāvātajam bankrota procesam, tādējādi veicinot ēnu ekonomikas uzplaukumu un nelabvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību.
"Ja tagad Saeima atbalstīs spekulantus aizstāvošus likuma grozījumus, tad lauksaimnieki cietīs otrreiz."
LKA ierosina iekļaut likumā nosacījumu, ka trešajā lasījumā pieņemtais maksātnespējas process tiek piemērots tiem parādniekiem, kuru kopējais parāda saistību apmērs pret nodrošinātajiem kreditoriem maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latus un pret nenodrošinātajiem kreditoriem - 5000 latus. Turklāt kredītam jābūt ņemtam mājsaimniecības vajadzību apmierināšanai un parādnieka parāda saistībām to rašanās brīdī ir jābūt samērīgām ar viņa ienākumiem. Saskaņā ar LKA datiem minētajiem nosacījumiem atbilstu aptuveni 95 procenti mājsaimniecību, kas ir paņēmušas kredītu. Tādējādi tiktu sniegts atbalsts neaizsargātākajai kredītņēmēju daļai – mājsaimniecībām, kas ņēmušas kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei vai citām ģimenes vajadzībām.
LKA vienlaikus ierosina veicināt Valsts ieņēmumu dienesta iesaistīšanos parādnieku uzraudzībā, nosakot, ka par ienākumiem, kas gūti saistību dzēšanas procedūras laikā, parādnieks iesniedz iedzīvotāju gada ienākuma deklarāciju.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina neatbalstīt nekustamā īpašuma spekulantus, kuri tirgojās, nereģistrējot savu uzņēmējdarbību un nemaksājot nodokļus valstij, raksta BNS. „Lauksaimnieki jau vienreiz cieta, jo spekulāciju rezultātā nepamatoti pieauga lauksaimniecības zemes cenas, ja tagad Saeima atbalstīs spekulantus aizstāvošus likuma grozījumus, tad lauksaimnieki cietīs otrreiz, jo var ievērojami pasliktināties kredītu pieejamība uzņēmējiem,” uzsvēris LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Domstarpības izraisījušo likuma normu aizstāvji līdz šim bija palikuši pie sava. Jaunais Maksātnespējas likums ļaus kredītņēmējiem maksimāli ātri nokārtot parādsaistības un atgūt maksātspēju, savukārt kreditoriem - ātrāk atgūt savus līdzekļus. Tas nesīs skaidrību kreditoru un kredītņēmēju attiecībās un būs izdevīgs abām pusēm - Saeimas informācijā presei 8. jūlijā paudis Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Viņš arī noliedzis plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka jaunais Maksātnespējas likums izstrādāts nekustamā īpašuma spekulantu aizsardzībai.
